Atslēgvārdi:

Visu pagātnei, maz ko nākotnei 20

Labrīt, lasītāji!

Viens no aktīvākajiem blogotājiem laikraksta Diena interneta portālā ir nevis konkrēts cilvēks, bet gan partija -- partija Visu Latvijai! Dienas portāls priekšvēlēšanu laikā ir visnotaļ plašs politisks rupors. Vēl process nav uzņēmis apgriezienus, bet varam sagaidīt, ka vēlēšanām tuvojoties partijas tīmekli, tajā skaitā Dienas portālu, izmantos ļoti, ļoti aktīvi. Tā tas bija laikā pirms pašvaldību un Eiropas vēlēšanām, tā tas būs arī šoreiz.

Iesaki citiem:

Bet, kas attiecas uz VL!, ļoti acīs krīt tas, cik ārkārtīgi šī ir partija, kura dzīvo tikai un vienīgi tālākā un netālākā pagātnē. Jā, blogā partija stāsta par jaunu nodaļu atvēršanu u.tml., bet pēdējā laikā bloga ieraksti ir bijuši lūk, kādi: "15. maijā notiks 'Visu Latvijai' Vienības brauciens un svecīšu vakars pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa," "Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā izsludina konkursu jaunatnei 'Piemini Abreni'," un "Visu Latvijai aicina piedalīties piemiņas pasākumos 8. maijā, ignorējot 9. maiju."

Tātad. Sestdien partija ar pompu atzīmēs to dienu, kad Latvijā tika likvidēta demokrātija. Jaunieši Kanādā tiek aicināti rakstīt sazini ko par teritoriju, kura Latvijai ir zudusi absolūti un nepārprotami uz neatgriešanos, un partijai svarīgs ir arī 8. un 9. maijs. Ņemot to tandēmā ar partijas aktivitātēm katru gadu 16. martā, ir visnotaļ skaidrs, ka šī ir partija, kura domā lielākoties pagātnes kategorijās. Vēsture nav jāaizmirst, tas ir ļoti skaidrs, bet absolūta aksioma ir tā, ka cilvēks, kurš visu laiku skatās sev aiz muguras, neredz, kur viņš atrodas patlaban un katrā ziņā neredz to, kas viņam ir priekšā. VL! pārstāv to latviešu spārnu, kurš nevar beigt vaidēt. Toreiz "Ulmaņlaikos" viss bija labāk un rožaināk un superīgāk, ak, kaut mums tāds Ulmanis uzrastos vēlreiz! Par Abreni vajag runāt vēl un vēl un vēl un par beigta ēzeļa ausīm nevajag domāt, taču vēl vairāk nevajag domāt par to, ka Eiropas Savienība nu nav tā vieta, kurā tiek bīdītas robežas. Latvieši ir vislielākā cietējnācija visā pasaules vēsturē, un tāpēc nav ne vainas reizi gadā visai pasaulei atgādināt, ka latvieši cīnījās Vācijas pusē, piedevām ar piebildi, ka latviešu tautai nav ne par ko jāatvainojas, piemēram, ebreju priekšā.

Protams, nav tā, ka Visu Latvijai! nedara neko nākotnes vārdā. Brāļu kapus talkojot sakopa, ļaudīm dāļā karodziņa lentītes, lai varbūt sarkanbaltsarkano lentīšu Rīgā būtu vairāk nekā oranži melno (lai gan arī tā ir nodeva pirmām kārtām pagātnei un cīņai par vēsturi). Būtībā jau Dievs ar VL!, oktobrī tā savu procentu, pusotru dabūs (un visas sev saņemtās balsis proporcionāli atdos tām partijām, kuras pārvarēs 5% barjeru, tātad -- ļoti iespējams, pirmām kārtām "Saskaņai," un tas nu būs lielisks pakalpojums latviešu tautai un tās nacionālistiskajam spārnam). Taču arī žēl, jo partijas rosība atgādina, ka viena daļa latviešu tautas vienkārši nespēj atsvabināties no vēstures un tās radītajiem kompleksiem. Nav mums vajadzīgs jauns Ulmanis, jo kurš tad tas būtu -- Šķēle vai Šlesers vai? 2. pasaules karš Latvijai beidzās traģiski, bet tas tomēr bija nu jau pirms 65 gadiem, tajā laikā ir izaugušas trīs paaudzes, piedevām ir jau pagājuši 20 gadi, kopš traģēdija lielā mērā tika likvidēta. Viss, kas Latvijā ir noticis kopš 1991. gada 21. augusta tomēr ir mūsu pašu pārstāvju sadarītais, tur nu vairs Maskavu īpaši vainot nevar, ja nu vienīgi par "mācību," ka blats, savējo sargāšana un valsts mantas uzskatīšana par politisku privātīpašumu ir pareizais veids, kā pārvaldīt valsti.

Oktobrī būtiskākais no visiem iespējamiem jautājumiem Latvijas elektorātam nebūs un vēlreiz nebūs par to, kas notika pirms 50 un 65 gadiem. Jautājums būs par to, kas Latvijā notiks nākamos četrus gadus. Sīkpartijām tomēr ir ļoti konkrēti jāapzinās, ko tās dara, un kāds tam visam būs rezultāts. Partiju apvienošanās principā ir pozitīva lieta, balsis tik daudz netiks pārdalītas. Jo, saku vēlreiz un laikā līdz 2. oktobrim teikšu vēl un vēl. Garantēti vietas Saeimā iegūs Krievijas diktatorpartijas sabiedrotā "Saskaņa." Garantēti vietas Saeimā iegūs Vienotība. Ārpus tā mums ir galīgi bezprincipu "zaļie zemnieki." Mums ir abi AŠ, kuri ignorē faktu, ka pie pašreizējās krīzes visvairāk ir vainīgi viņu vadītie politiskie spēki un patlaban nodarbojas ar elpu aizraujoši bezkaunīgu populismu un demagoģiju. Un tas arī apmēram ir viss. Varbūt vēl tikai dinozauri no tēvzemiešiem vēlreiz atradīs pietiekami daudz nostalģisku vēlētāju, lai iegūtu pieci-komma-nullpadsmit procentus, kā viņiem tas izdevās pagājušajā reizē. Bet tas gan ir viss. Un tām partijām, kuras oktobrī paliks aiz borta, tas būs tāpēc, ka tās nav varējušas pārliecinoši nodemonstrēt, ko tās gribētu darīt valsts pārvaldē nākamajos četros gados. Visu Latvijai! droši vien kaut kāda programma būs. Bet baidos, ka nepietiks. Ja acs vairāk ir kalendārā nevis nākotnē ...

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (20) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors - Par aptieku īpašumtiesībām tikai farmaceitiem 16.05.2010 14:16
FARMACEITU ARGUMENTI IESPĒJAMAJAM SATVERSMES TIESAS PROCESAM PAR TIESISKĀS PAĻĀVĪBAS PRINCIPA PĀRKĀPUMU
ARGUMENTĀCIJA LATVIJAS APTIEKU TRADĪCIJU UN LATVIJAS IZVĒLĒTĀS TIESĪBU SISTĒMAS SKATĪJUMĀ:
1)Latvijas tiesību sistēma jau vēsturiski no viduslaikiem ir stipri ietekmējusies no Vācijas tiesību sistēmas, kura, savukārt, ir pārņēmusi Romiešu tiesības.
2)Viduslaikos kā visā Eiropā arī Vācijā un Latvijā ir veidojušās pirmās aptiekas. Pirmajās Latvijas aptiekās stipra ietekme bijusi vāciešu farmaceitiem, kuri atnesuši Latvijas pirmajās aptiekās Vācijas tradīcijas t.i. ka farmaceits tā īsti neatkarīgi spēj pildīt sabiedrības apgādes ar zālēm funkcijas tikai situācijā, ja viņa profesionalitāte (zināšanas) sakrīt ar viņa tiesībām uz aptiekas īpašumu (zālēm).
3)Jau viduslaikos tika nodalīta ārsta atbildība no farmaceita atbildības, jo bija praktiski apstiprinājusies patiesība, ka gadījumā, ja aptiekā zāles piedāvātu tikai ārsts, tad tas nestu risku, kas saistīts ar sabiedrības noindēšanu.
4)Aptieku liberalizācija Eiropā ir samērā jauna parādība, kura sākusies tā īsti tikai pēc Otrā pasaules kara t.i. pēc 1945.gada.
5)Latvijas valsts tiesību sistēma ietilpst kontinentālās Eiropas tiesību sistēmā, kurā ietilpst tādas valstis kā Vācija, Francija, Itālija, Spānija u.c. valstis.
6)Latvijā kā Kontinentālajās Eiropas tiesību sistēmas valstī primāra loma tiek piešķirta tam, kas rakstīts Satversmē, likumos, MK noteikumos u.tml. normatīvajos tiesību aktos, pie kam šie tiesību akti nedrīkst runāt pretim hierarhiski augstākstāvošiem normatīviem aktiem, tā piemēram, mūsu Satversmes normām jāatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, bet MK noteikumu normas nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi u.t.t..
7)Kontinentālo Eiropas valstu tiesības sistēmas valstu (arī Latvijas) tiesību sistēma krasi atšķiras no anglo-amerikāņu tiesību sistēmas valstu (piemēram, Lielbritānija, ASV, Īrija, Zviedrija u.c.) ar to, ka anglo-amerikāņu tiesību sistēmas valstīs prioritāte tiek piešķirta nevis rakstītām tiesību normām, bet gan precedentu tiesībām t.i. individuālie tiesas spriedumi kļūst vispārsaistoši visā valstī visai sabiedrībai.
8)Dr.iur. un LU JF Publisko tiesību katedras vadītājs Ringolds Balodis šo 2 sistēmu atšķirību skaidro vienkāršoti šādi: „Ja Latvijā parkos celiņus veido ar normatīviem aktiem, tad šāda sistēma nav tik ērta cilvēkiem, bet šie noteikumi ir vispārsaistoši t.i. sabiedrībai tiek uzspiestas tiesību normas tās pašas stabilitātes un miera labad. Bet precedentu tiesību sistēmā sākumā cilvēki iestaigā sev ērtākās taciņas parkā un šīs pašu cilvēku iestaigātās taciņas tiek atzītas par vispārsaistošiem sabiedrībai t.i. pieejamība un ērtības esot visprioritārākās. ”
9)Latvijā faktiski aptieku ķēdes tā prasti ignorējušas Farmācijas likumā noteikto pārejas periodu sava ērtuma un merkantīliskā izdevīguma vārdā, cerot, ka naudas vara ir pāri visiem likumiem, bet nav ņēmušas vērā to, ka Latvijas izvēlētā tiesību sistēma gan tradicionāli, gam faktiski ir būvēta pēc analoģijas Vācijas tiesību sistēmai nevis kā Lielbritānijas sistēma, tad nevarētu būt nekāds ķēdinieku attaisnojuma, ka, redz, farmaceiti paši pārdevuši savas aptiekas ķēdēm, paši farmaceiti neesot pietiekoši spējīgi uzņēmēji, lai tiktu galā ar aptieku rentabilitāti. Latvijā likumam ir lielāks svars nekā „iemītai taciņai” precedentu tiesībās, lai cik to ļoti arī vēlētos ķēdinieki.
10)Ja precedentu tiesību sistēmas valstis (ASV, Lielbritānija, Īrija, Zviedrija) dod priekšroku aptieku īpašumtiesību liberalizācijai, tad Kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas valstis (Vācija. Itālija, Spānija, Austrija, arī Latvija) vēsturiski dod priekšroku aptieku īpašumtiesībām tikai farmaceitiem.
11)Tā kā ES iekļāvušās 2 dažādu tiesību sistēmu valstis, tad arī šīm abām tiesību sistēmām ir tendence saplūst, piemēram, uz Latviju šī saplūšana atstāj ietekmi tādējādi, ka Latvijai ir obligāti jāņem vērā Eiropas Kopienu tiesu spriedumi, arī 19.05.2009. Eiropas Kopienas tiesas spriedumi Vācijas un Itālijas (abās šīs valstīs pastāv arī Latvijai raksturīgā Kontinentālās Eiropas tiesību sistēma) aptieku īpašumtiesību sakarā. Aptieku īpašumtiesību tikai farmaceitiem atzīšana Vācijā un Itālijā caur šiem Eiropas Kopienas tiesas spriedumiem ir ļoti svarīgi Jūsu argumenti un tie ir Jūsu vislielākais trumpis cīņā pret ķēdinieku mākslīgi sakombinētiem argumentiem, kuros, liekas, ka viņi paši šaubās.
12)Pie tam Eiropas Kopienas tiesu spriedumiem ir vispārsaistošs spēks un tie ir obligāti jāievēro visām ES dalībvalstīm, kurās likumos ir noteiktas farmaceitu īpašumtiesību ekskluzivitāte, bet neievērošanas gadījumā personas var sūdzēt Latvijas valsti Eiropas Kopienu tiesā kā par tiesiskās paļāvības principa neievērošanu, tā par patērētāju izvēles tiesību iespējamiem pārkāpumiem u.t.t..

TIESISKĀS PAĻĀVĪBAS PRINCIPS APTIEKU ĪPAŠUMTIESĪBU SKATĪJUMĀ (izvilkums no administratīvo tiesību lekcijām)
Administratīvā procesa likuma 10.pantā (Tiesiskās paļāvības princips) teikts: „Privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.”
Tiesiskā paļāvība dod iespēju personai plānot savas darbības ilgtermiņā, Tiesiskai paļāvībai jābūt: 1) tiesiskai, kad persona no savas puses iestādei ir sniegusi pilnīgu, patiesu un nenoklusētu informāciju (tā to darījuši farmaceiti-aptieku īpašnieki), bet persona nevar panākt labvēlīgās sekas ar prettiesiskiem paņēmieniem (kā to darījušas ķēžu aptiekas t.i. pārņēmušas farmaceitu aptiekas ar maldību, viltu un spaidiem, ignorējot Farmācijas likumā noteiktā pārejas perioda beigu iestāšanos); 2) tādai, ka personai patiesi bija tiesības uz ko paļauties (telefoniski un mutiski solījumi nevar būt juridiski saistoši, bet Farmācijas likumā noteiktā pārejas perioda beigas gan ir juridiski vispārsaistošas); tādai, ka personai pastāv ne tikai objektīvās tiesības (arī ķēžu aptiekām ir juridiski saistošas Farmācijas likuma 36.panta tiesību norma), bet arī subjektīvās tiesības (tikai farmaceiti var paļauties, ka viņiem būs aptieku īpašumtiesības, bet tādu subjektīvo tiesību nu nekādi nedod pašreizējā Farmācijas likuma 36.panta tiesību norma nefarmaceitiem) uz ko paļauties; ja tiek mainīts likums u.c. principi, tad valsts rīcībai jābūt konsekventai; personai tomēr jābūt gatavai, ka kaut kas var mainīties, bet persona var paļauties uz to, ka Farmācijas likuma 36.pantā noteiktā norma ir tiesiskās stabilitātes garants, jo tā novērš kā potenciālo interešu konflikta risku starp farmaceitu un aptiekas īpašnieku, kā arī nesaprātīga zāļu patēriņa risku; 3) tiesiskās aizsardzības vērtai: subjektīvām personas tiesībām jābūt būtiskākām nekā Farmācijas likuma 36.panta grozījumi - nedrīkst būt situācija, kad farmaceitam vienīgam tiek piešķirtas aptieku īpašumtiesības, bet tad varas iestādes teic, ka ir kļūdījušās un atceļ piešķīrumu vai piešķir aptieku īpašumtiesības arī nefarmaceitiem. Par to, ka aptieku īpašniekiem - farmaceitiem ir pilnīga subjektīvā tiesība uz tiesisko paļāvība apliecina Latvijas Republikas konsekventā rīcība, iestājoties MK Latvijas Republikas vārdā Itālijas valsts pusē Eiropas Kopienu tiesā (Lietā C–531/06, Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku), lai aizstāvētu farmaceitu tiesību ekskluzivitātes nepieciešamību. Domāju, ka ar Farmaceitiskās aprūpes likumprojektu arī MK un Saeima nedrīkstētu atņemt farmaceitam neatkarību savu lietu izlemšanā aptiekā. Ja salīdzina pēc analoģijas farmaceita statusu ar tiesneša statusu, tad tiesnesim tiesā jābūt absolūti brīvam no dažādām ietekmēm, lai taisnīgi un objektīvi izspriestu tiesu, tāpat kā farmaceitam aptiekā būtu jābūt pilnīgai neatkarībai savas lietas (zināšanas; zāļu pasūtīšana; zāļu izsniegšana u.t.t. ) lemšanā, jo tas galu galā ir pacientu veselības un pat dzīvības jautājums.

ĶĒŽU APTIEKU VAINAS PAKĀPES IZVĒRTĒJUMS TIESISKĀS PAĻĀVĪBAS PRINCIPA KLAJĀS IGNORANCES SAKARĀ
Vainai ir nozīme, ne tikai nosakot civiltiesiskās atbildības pamatu, bet arī atbildības proporcijas t.i. jāņem vērā visi lietas apstākļi. Ķēžu aptieku darbības kvalificējamas kā tīšas (ar nodomu, ar ļaunu nolūku) veiktas plānotas un organizētas darbības ar mērķi pilnībā liberalizēt visu Latvijas aptieku sektoru. Ķēžu aptieku īpašnieki - nefarmaceiti pilnībā apzinājās savu rīcību, paredzēja liberalizāciju kā savu mērķa sasniegšanu un gribēja šo liberalizāciju. Ķēžu aptieku organizētās darbībām nav nejaušs raksturs, bet gan mērķtiecīgi plānots raksturs. Šīs darbības atrodas tiešā cēloniskā sakarībā ar plānotā un vēlamā mērķa sasniegšanu. Bet, diemžēl, liberalizētāju darbības rada kaitējumu farmaceitu interesēm, jo tieši farmaceitiem Farmācijas likums devis ekskluzīvās tiesības uz aptiekas īpašumu. Farmaceiti ir paļāvušies, ka ar 01.01.2011. tikai farmaceitiem varēs piederēt aptiekas, bet ķēžu aptieku darbības, pārņemot aptieku, poliklīniku un slimnīcu „”biznesus” ir jau pašlaik klajš Farmācijas likuma pārkāpums, jo runā pretī Farmācijas likuma patiesajam mērķim -- farmaceita lietas neatkarībai, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, tāpēc ķēžu īpašniekiem - nefarmaceitiem būtu jāatbild par darbībām, kas kaitē ne tikai Farmācijas likumā paredzētajam mērķim, bet arī pacientu interesēm - maldināšana, neobjektīvā informācija, u.t.t. (Civillikuma (CL) 1635.panta pirmajā daļā teikts: „Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.”; CL 1642.pantā teikts: „Ja abas puses darbojušās ļaunā nolūkā, vienā un tajā pašā virzienā un attiecībā uz to pašu priekšmetu, tad viena puse nevar vērst pret otru uz šā pamata nekādu prasību. Bet ja ļauns nolūks bijis tikai no vienas puses, tad tam, kam ar to kaitēts, ir tiesība prasīt no tās apmierinājumu, pat ja arī viņš būtu vainīgs neuzmanībā.”) Jāņem arī vērā, ka par kaitējuma nodarīšanu patērētājam, pārdodot viņam nekvalitatīvas zāles vai sniedzot nekvalitatīvus farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus, farmaceits, piegādātājs vai ražotājs atbild par paaugstinātas bīstamības (riska) produkta (par tādām uzskatāmas arī zāles) nodarīto kaitējumu. Bet par ko atbild aptiekas īpašnieks - nefarmaceits? Manuprāt, nav Latvijas likumdošanā iestrādāta balansa, lai nefarmaceits kā aptiekas īpašnieks par savu ietekmi uz farmaceitu par kaut ko vispār atbildētu. Arī tas, ka aptiekas īpašniekam - nefarmaceitam dotas tikai tiesības ietekmēt farmaceitu, bīdot pelnošākos zāļu produktus sabiedrībā, bet neuzliekot nekādus vērā ņemamus pienākumus nepamatota zāļu pieprasījuma stimulēšanā, parāda nefarmaceitu pretenziju uz aptiekas īpašumtiesībām pilnīgu un absolūtu nepamatotību. Arī nostiprinot Farmācijas likumā farmaceitam tikai tiesības būt kā neatkarīgas profesijas pārstāvim, bet nedodot farmaceitam savā lietā patiesu neatkarību, situāciju nu nekādi neizmainīs, jo ir jau tā praksē ir pārāk daudz deklarāciju, kuras nestrādā. Jānovērš nevis sekas, bet gan cēlonis, jāstrādā profilaksei t.i. jāizbeidz producēt šo ap un gar īpašumtiesībām zāļu patēriņa biznesā mākslīgi uzpūsto ažiotāžu. Eiropas Kopienas tiesa atzinusi, ka tikai farmaceitiem ir pamatotas tiesības uz aptiekas īpašumu, lai novērstu nepamatota zāļu patēriņa un interešu konfliktu riskus, tad tas tā arī ir, bet nevis meklēt kaut kādas nefarmaceitu iespējas būt par farmaceitu un pacientu paverdzinātājiem. Ķēžu aptieku miljonāri nu nekādi nevēlas mierīgā ceļā samierināties ar domu, ka zūd šī, viņuprāt, ienesīgā peļņas ādere; viņi nevēlas atdot aptieku lietas tiem, kam tas īstenībā dabiski pienāktos.


Apstiprināts ar
Ministru kabineta 2007. gada ___. augusta
sēdes protokollēmumu Nr. ___ __.§
Latvijas Republikas nostāja,
iestājoties Eiropas Kopienu Tiesas lietā
C–531/06 Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku
1. Informācija, kas saistīta ar Eiropas Kopienu Tiesā izskatāmo lietu
1.1.lietas numurs un iesaistītās puses
Lieta C–531/06, Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk – Komisija) pret Itālijas Republiku
1.2.lietas faktisko apstākļu īss hronoloģisks izklāsts
2005. gadā Komisija, saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma (turpmāk - EK līgums) 226. pantu, uzskatot, ka Itālijas tiesiskais regulējums privātaptieku darbības jomā neatbilst EK līguma normām, uzsāka pārkāpuma procedūru pret Itālijas Republiku un sniedza argumentētu atzinumu par šī tiesiskā regulējuma atbilstību. Itālija, savukārt, pauda nostāju, ka tā ir izpildījusi visus EK līgumā paredzētos pienākumus un tās tiesiskais regulējums privātaptieku jomā atbilst EK līguma 43. un 56. panta regulējumam.
2006. gada 22. decembrī Komisija saskaņā ar EK līguma 226. pantu cēla prasību pret Itāliju Eiropas Kopienu Tiesā (turpmāk – Tiesa).
2007. gada 4. aprīlī Latvijas Republika nosūtīja Tiesai pieteikumu par iestāšanos lietā.
2007. gada 22. jūnijā Tiesas priekšsēdētājs izdeva rīkojumu ar atļauju Latvijas Republikai iestāties lietā.
1.3. piemērojamās tiesības
Eiropas Savienības tiesību akti
1.EK līguma 43. pants:
„Ievērojot še turpmāk izklāstītos noteikumus, aizliedz ierobežojumus kādas dalībvalsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tāpat aizliedz ierobežojumus attiecībā uz to, kā dalībvalstu pilsoņi, kas izveidojuši uzņēmumu kādā dalībvalstī, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs.
Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kas definētas 48. panta otrajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā šā Līguma nodaļu par kapitālu.”
2.EK līguma 56. pants:
„1. Ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus, ir aizliegti visi kapitāla aprites ierobežojumi dalībvalstu, kā arī dalībvalstu un trešo valstu starpā.
2. Ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus, ir aizliegti visi maksājumu ierobežojumi dalībvalstu, kā arī dalībvalstu un trešo valstu starpā.”
3.EK līguma 226. pants:
„Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu šajā Līgumā paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu atzinumu par attiecīgo jautājumu, vispirms dodot attiecīgai valstij iespēju sniegt savus paskaidrojumus.
Ja attiecīgā valsts Komisijas noteiktajā termiņā neizpilda šī atzinuma prasības, Komisija var vērsties Tiesā.”
Latvijas Republikas normatīvie akti
1.Farmācijas likuma 36. pants:
„(1) Vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai — ar veselības ministra atļauju — pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai. Farmaceits aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses (Civillikuma sabiedrības) vai kapitālsabiedrības veidā, un tā vienlaicīgi ir arī viņa kā farmaceita prakses vieta. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai piederošajā aptiekā pašvaldība slēdz līgumu ar sertificētu farmaceitu. Slēgta tipa aptieku drīkst atvērt stacionāra ārstniecības iestāde.
(2) Aptieka drīkst atvērt ne vairāk kā divas filiāles. Filiāles drīkst atvērt tikai ārpus pilsētas, kur piecu kilometru rādiusā nav citas aptiekas vai aptiekas filiāles. Filiāles nosaukumā norādāma aptieka, kura filiāli atvērusi.
(3) Neatkarīgi no aptiekas tipa un veida farmaceits ir personiski un profesionāli atbildīgs par zaudējumu, kas nodarīts citai personai viņa vainas dēļ.”
2.Farmācijas likuma Pārejas noteikumu 14. punkts:
„Aptiekām, kuras ir saņēmušas licenci aptiekas atvēršanai (darbībai) un kuru darbība neatbilst šā likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, jāpārkārto sava darbība atbilstoši šīm prasībām līdz 2010. gada 31. decembrim. Minētajām aptiekām ir tiesības saņemt licences pagarinājumu līdz 2010. gada 31. decembrim."
1.4. tiesvedības procesa uzsākšanas iemesli (tiesiskie un faktiskie)
2006. gada 28. jūnijā Komisijas pieņemtais lēmums pārkāpumu procedūras ietvaros vērsties Tiesā pret Itālijas Republiku, Austrijas Republiku un Spānijas Karalisti skaidri iezīmēja Komisijas iniciatīvu liberalizēt farmācijas nozari kopumā. Šī nozares liberalizācija aptver vairākus farmācijas sistēmas aspektus. Pirmkārt, nozares liberalizācija ir vērsta uz to, lai izskaustu šobrīd 15 dalībvalstīs pastāvošos ierobežojumus, kas nosaka, ka aptieka var piederēt vienīgi farmaceitam vai farmaceitu apvienībām, kā arī ierobežojumus attiecībā uz aptieku skaitu, kas var piederēt vienam farmaceitam. Otrkārt, liberalizācijas rezultātā ir vēlme panākt tādu noteikumu atcelšanu, kas nosaka ierobežojumus jaunas aptiekas atvēršanai, regulējot aptieku skaitu, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un minimālo distanci starp aptiekām (ģeogrāfiskie un demogrāfiskie kritēriji). Treškārt, panākt liberālāku pieeju bez recepšu medikamentu tirdzniecībai.
2006. gada 22. decembrī Komisija iesniedza prasības pieteikumu Tiesā, lūdzot Tiesu atzīt, ka, paturot spēkā tiesisko regulējumu, kas ierobežo veikt privātaptieku darbību fiziskām personām, kas ieguvušas farmaceita izglītību, un uzņēmumiem, kuru sastāvā ir vienīgi farmaceiti, kā arī paturot spēkā tiesību noteikums, kas padara neiespējamu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar farmācijas produktu izplatīšanu, iegūt akciju daļas uzņēmumos, kas pārvalda pašvaldību aptiekas, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti ar EK līguma 43. (aizliegums ierobežot brīvību veikt uzņēmējdarbību) un 56. (aizliegums ierobežot kapitāla apriti) pantu.
Ņemot vērā, ka Latvijā pastāv līdzīgs regulējums kā Itālijā, Veselības ministrija iesniedza priekšlikumu ar vēlmi iestāties šajā lietā. 1997. gada 10. aprīlī pieņemtā Farmācijas likuma 36. panta pirmā daļa nosaka ierobežojumus farmaceitiskās aprūpes veikšanā Latvijā. Vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai — ar veselības ministra atļauju — pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai. Farmācijas likuma pārejas noteikumu 14. punkts, savukārt, nosaka, ka aptiekām, kuras ir saņēmušas licenci aptiekas atvēršanai (darbībai) un kuru darbība neatbilst šā likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām (šāda normas redakcija stājās spēkā 2001. gada 1. jūlijā), ir pienākums pārkārtot savu darbību atbilstoši minētajām likuma prasībām līdz 2010. gada 31. decembrim (šīm aptiekām ir arī tiesības saņemt licences pagarinājumu līdz 2010. gada 31. decembrim). Iedibinot farmaceitu prakses sistēmu Latvijā, tika noteikts, ka farmaceits aptieku var izveidot farmaceita prakses, kopprakses (Civillikuma sabiedrības) vai kapitālsabiedrības veidā, un tā vienlaicīgi ir arī viņa kā farmaceita prakses vieta.
Aptieku duālais raksturs - komercdarbības veids, no vienas puses, un veselības aizsardzība kā sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas daļa, no otras puses, liek rast balansu starp ekonomiskām interesēm, kuru galvenais vadmotīvs ir peļņas gūšana, un farmaceitisko praksi, kuras galvenais mērķis ir nesavtīgi palīdzēt cilvēkam veselības aprūpes ietvaros. Pretēji Komisijas vēlmēm liberalizēt farmācijas nozari un ieviest uzņēmējiem draudzīgākus noteikumus, Latvijā pastāvošā sistēma farmācijas nozarē ir orientēta uz sabiedrības veselības aizsardzību un klientu interešu nodrošināšanu. Lai pamatotu Latvijā pastāvošo, uz sabiedrības interešu nodrošināšanu vērsto sistēmu un vienlaicīgi atbalstītu šādas sistēmas nepieciešamību kopumā, Latvija izvirza sekojošus argumentus.
Pirmkārt, Latvijā esošā sistēma farmācijas nozarē nodrošina augstas kvalitātes farmācijas pakalpojumus, kas atbilst nepieciešamajam drošības līmenim. Latvija uzskata, ka šobrīd Latvijā pastāvošā sistēma kalpo sabiedrības un katra cilvēka interesēm, jo, neatkarīgi no aptiekas tipa un veida, farmaceits ir personiski un profesionāli atbildīgs par to, kas nodarīts personai viņa vainas dēļ. Proti, tiek paredzēta pilna atbildība un farmaceits par pieļautajām kļūdām, nevērību vai ļaunprātību atbild gan ar savu licenci, gan arī ar visu savu īpašumu. Tā kā strikts atbildības līmenis nodrošina augstāku drošību kā citi apdrošināšanas veidi, tad aptieku īpašumtiesību noteikumu maiņa būtu pieļaujama vienīgi gadījumā, ja atbilstoši tiktu grozīti arī atbildības noteikumi. Augstas kvalitātes farmācijas pakalpojumus nodrošina arī farmaceita profesijas prestižs un striktie Latvijas Farmaceitu ētikas kodeksa (turpmāk – Ētikas kodekss) noteikumi, kas nosaka farmaceita un farmaceita asistenta darbības ētisko un tikumisko principu kopumu, kas izstrādāts ar nolūku nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi. Saskaņā ar Ētikas kodeksu farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kas darbojoties atbilstoši Farmācijas likumam un citiem likumdošanas aktiem farmaceitiskās darbības jomā, nodrošina sabiedrību ar zālēm un zāļu līdzekļiem, tā palīdzot cilvēkiem atgūt veselību un izsargāties no slimībām. Saskaņā ar šo Ētikas kodeksu, sabiedrības veselības drošumu cita starpā garantē tas, ka: 1.) farmaceits savā darbībā ir profesionāli un akadēmiski izglītots speciālists, 2.) farmaceita pienākums ir pastāvīgi papildināt un pilnveidot savas profesionālās zināšanas un iemaņas, kritiski novērtējot sava darba līmeni un rezultātus, 3.) farmaceits savas kompetences ietvaros atbild par zāļu un zāļu līdzekļu racionālu un nekaitīgu lietošanu, nodrošinot pacientam optimālu ārstēšanu ar izrakstītajām zālēm, 4.) farmaceitam ir jāprot sniegt pārliecinošu, izsmeļošu un kompetentu informāciju par zālēm un zāļu līdzekļiem, 5.) farmaceits nesavtīgi veic sabiedrības farmaceitisko aprūpi, darbojoties saskaņā ar profesionālajiem standartiem un zinātniskajiem sasniegumiem, 6.) farmaceitam ir liegts savas zināšanas un iemaņas lietot prettiesiskai vai negodīgai darbībai, kā arī jebkurai citai darbībai, kuras rezultāti var radīt kaitējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai, 7.) farmaceits nodrošina, ka visa pacientiem, citiem sabiedrības locekļiem un veselības aprūpes profesionāļiem izplatītā informācija ir precīza, objektīva un nepārprotama. Ētikas kodekss ir saistošs visiem farmaceitiem un farmaceita asistentiem. Papildus garantiju un kontroli pār farmaceitu profesionālo darbību nodrošina Latvijas Farmaceitu biedrības Ētikas komisija, kas izskata visus jautājumus, kas saistīti ar farmaceitu Ētikas kodeksa pārkāpumiem.
Otrkārt, Latvijā esošā sistēma farmācijas nozarē nodrošina farmaceita profesionālo neitralitāti un neatkarību lēmuma pieņemšanā. Latvijas Republika uzskata, ka, liedzot zāļu lieltirgotavām vai zāļu ražošanas uzņēmumiem iegādāties daļu īpašumtiesības aptiekā, tiek novērsts potenciāls interešu konflikts. Proti, piedaloties aptiekas darbībā, tai skaitā piedaloties lēmumu pieņemšanā, zāļu lieltirgotavām vai zāļu ražošanas uzņēmumiem tieši vai netieši pastāvētu personiska (gan mantiska, gan nemantiska) interese, kas tieši vai netieši ietekmētu vai varētu ietekmēt farmaceita rīcību vai lēmumus, kā arī traucētu uzticēto pienākumu nesavtīgu īstenošanu tikai un vienīgi sabiedrības interesēs.
Papildus jānorāda, ka saskaņā ar Farmācijas likuma 41. pantu aptiekām ir atļauts iepirkt zāles tikai no zāļu ražošanas uzņēmumiem, zāļu lieltirgotavām un aptiekām, tādēļ pastāv risks, ka farmaceits būtu spiests iegādāties un izplatīt sava partnera (zāļu ražošanas uzņēmuma vai attiecīgās zāļu lieltirgotavas) ražotos vai izplatītos medikamentus, nevis pieņemt objektīvu un neatkarīgu lēmumu. Apmeklētāja interešu pārākums ir noteikts Farmācijas likuma 1.panta ceturtajā punktā, kurā noteikts, ka farmaceitiskā aprūpe, kurā ietilpst konsultācijas, zāļu un citu veselības aprūpes, profilakses un veicināšanas produktu izplatīšana, zāļu izgatavošana, ir jāsniedz, pirmkārt, balstoties uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, un, otrkārt, ievērojot apmeklētāju intereses. Šāds interešu konflikts liegtu farmaceitam nesavtīgi veikt sabiedrības farmaceitisko aprūpi, rēķinoties ar sabiedrības nevis ekonomiskām interesēm. Latvijas Republika uzskata, ka farmaceitam savas profesijas ietvaros ir jāievēro neitralitāte un sabiedrības interesēs ir jāizvairās no un jānovērš jebkurš iespējams esošs vai šķietams interešu konflikts.
Kā papildus apsvērums farmaceita profesijas neitralitātes svarīgumam, kas pastarpināti ietekmē arī sabiedrības veselības aizsardzību kopumā, ir efektīva koleģiālās sadarbības nodrošināšana. Ētikas kodekss nosaka, ka saskarē ar citiem farmaceitiem, farmaceitam vienmēr jāpalīdz saviem kolēģiem ar padomu un informāciju, kā arī farmaceitam nesavtīgi jānodod savu zināšanu bagātību jaunākiem, mazāk pieredzējušiem kolēģiem, tai skaitā farmācijas studentiem. Gadījumā, ja daļa aptiekas piederētu kādam noteiktam zāļu ražotājam, tad pastāv risks, ka zāļu ražotāju komercnoslēpuma ietvaros, farmaceitam būtu liegts paust kādu noteiktu informācijas apjomu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas Republika uzskata, ka Itālijā, tāpat kā Latvijā, pastāvošā sistēma farmācijas nozarē, kas ir orientēta uz sabiedrības veselības aizsardzību un klientu interešu nodrošināšanu, ir samērīga ar šīs nozares primārajiem mērķiem un nepārkāpj EK līguma 43. (aizliegums ierobežot brīvību veikt uzņēmējdarbību) un 56. (aizliegums ierobežot kapitāla apriti) pantu.
2. Informācija, kas saistīta ar Latvijas Republikas dalību lietā
2.1. dalības veids
Iestāšanās lietā, atbalstot atbildētāju - Itālijas Republiku.
2.2. Latvijas Republikas lūgums Eiropas Kopienu Tiesai
Noraidīt Komisijas prasību un atzīt, ka tiesiskais regulējums, kas ierobežo veikt privātaptieku darbību fiziskām personām, kas ieguvušas farmaceita izglītību, un uzņēmumiem, kuru sastāvā ir vienīgi farmaceiti, nepārkāpj EK līguma noteikumus, jo šāds tiesiskais regulējums ir attaisnojams ar sabiedrības veselības aizsardzības interesēm.
2.3. dalības iespējamās sekas
Tā kā Latvija nav atbildētāja šajā lietā, bet gan tikai iestājas procesā, atbalstot Itāliju, dalība neatstāj tiešas tiesiskas sekas uz Latviju. Tomēr neatkarīgi no Latvijas dalības lietā Tiesas spriedumam var būt divējādas sekas atkarībā no tā, vai Tiesa apmierinās Komisijas prasību.
Gadījumā, ja Tiesa noraidīs Komisijas prasību, tā atzīs, ka dalībvalstis ir tiesīgas noteikt aizliegumu privātpersonām, kas nav farmaceiti, vai uzņēmumiem, kuru sastāvā neietilpst vienīgi farmaceiti, iegādāties privātaptieku akciju daļas, kā arī aizliegumu uzņēmumiem, kas darbojas farmaceitisko preču izplatīšanas jomā, iegādāties akciju daļas uzņēmumos, kas pārvalda pašvaldību un privātaptiekas. Kaut arī Tiesas nolēmumam nav saistoša precedenta raksturs, praksē Tiesa seko interpretācijai, ko tā ir sniegusi agrākās lietās. Tādējādi Tiesas spriedums šajā lietā būtībā liegs Komisijai veiksmīgi virzīt pārkāpuma procesus pret citām dalībvalstīm, kurās līdzīgi kā Itālijā, tiesiskais regulējums ierobežos to personu loku, kas var veikt privātaptieku darbību. Līdz ar to arī Latvija varēs saglabāt šobrīd spēkā esošo tiesību regulējumu.
Savukārt gadījumā, ja Tiesa apmierinās Komisijas prasību, Tiesa būs sniegusi EK līguma 43. un 56. panta interpretāciju, atzīstot, ka Itālijas tiesiskais regulējums rada šķērsli brīvai kapitāla apritei un/vai tiesībām veikt uzņēmējdarbību. Ar šo spriedumu Itālijai tiks uzlikts pienākums nekavējoties veikt pasākumus savu pienākumu izpildei. Proti, jādara viss, lai Itālijas normatīvie akti un administratīvā prakse atbilstu Tiesas spriedumam. Gadījumā, ja Itālija nekavējoties neveiks pasākumus savu pienākumu izpildei, Komisijai ir tiesības atkārtoti vērsties Tiesā. Ja Tiesa atzīs, ka Itālija nav izpildījusi Tiesas spriedumu, Tiesa pēc Komisijas lūguma var šai valstij uzlikt sodanaudu un/vai kavējuma naudu.
Iespējams, ka pēc šāda sprieduma Komisija var uzsākt EK līguma 226. pantā paredzēto pārkāpuma procesu arī pret Latvijas Republiku, līdz ar to arī Latvijas pienākums būs nodrošināt Latvijas Republikas normatīvo aktu un administratīvās prakses atbilstību šajā Tiesas spriedumā ietvertajai Kopienas tiesību normu interpretācijai.
Neatkarīgi no lietas iznākuma, Latvija sedz tikai ar savu dalību lietā saistītos izdevumus.
3. Informatīvā daļa
3.1. atbildīgā iestāde
Latvijas Republikas Veselības ministrija
3.2. atbildīgās iestādes norīkotais eksperts (amats, vārds, uzvārds)
Latvijas Republikas Veselības ministrijas Juridisko lietu un starptautiskās sadarbības departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs Edgars Strautiņš
3.3. Latvijas Republikas pārstāvis attiecīgajā lietā (amats, vārds, uzvārds)
Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Kopienu Tiesā Esmeralda Balode – Buraka
3.4. konsultācijas (tajā skaitā ar nevalstiskām organizācijām un sociāliem partneriem), ja tādas notikušas
Konsultācijas notikušas ar Latvijas Farmaceitu biedrību, kura paudusi atbalstu Farmācijas likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajam ierobežojumam, norādot, ka norma par aptiekas īpašuma tiesībām tikai farmaceitiem ir ļoti būtisks kritērijs aptiekas kā veselības aprūpes un farmaceitiskās aprūpes kvalitātes nodrošināšanas rādītājs. Tikai farmaceits kā profesionālis spēj garantēt aptiekas darbu gan no saimnieciskā, gan juridiskā viedokļa, jo tikai farmaceits ir profesionāli atbildīgs par aptiekas darbu kopumā neizvirzot kā prioritāti peļņas gūšanu, bet kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi.
Par nostājas izstrādi atbildīgās amatpersonas
Latvijas Republikas pārstāve
Eiropas Kopienu Tiesā
Tieslietu ministrijas
Eiropas Kopienu Tiesas departamenta direktoreE. Balode-Buraka

Tālr.: 67036 918; e-pasts: esmeralda.balode@tm.gov.lv
Tieslietu ministrijas
Eiropas Kopienu Tiesas departamenta juriskonsulte M. Jeromanova

Tālr.: 67036 921; e-pasts: madara.jeromanova@tm.gov.lv
Tieslietu ministrs G. Bērziņš
Valsts sekretāra vietā - valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos Valsts sekretāra vietnieces likumdošanas jautājumos vietā - Krimināltiesību departamenta direktorePar kontroli atbildīgā amatpersona



I. JuhansoneI. GratkovskaL. Popova

07.08.2007 17:39
2289
Madara Jeromanova, 67036921
madara.jeromanova@tm.gov.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anglosaxis 12.05.2010 21:21
Arī šeit Streipa "kungs" ticis pie sev nepatīkamu komentāru dzēšanas. Tāds nu viņš ir, "taisnības cīnītājs"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


dyke 12.05.2010 15:27
Lai liberāļi sevi parāda.komats .labs raksts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ES 12.05.2010 10:49
Tas ir pat mazliet amizanti, cik ļoti līdzīga ir latviešu un krievu domāšana. Vieni ieciklējas uz savu uzvaru pirms 65 gadiem un pilnīgi negrib redzēt visus tai sekojušos gadus un tajos "sasniegto". Otri cilā savas sāpes pirms 70, 65 un 61 gada, un galīgi negrib pieminēt starplaikos padarīto, lai arī to pašu čeku palīdzēja radīt latvieši un Arāja komandā letiņi vien bija. Bet gan vieni gan otri grib redzēt melnbaltu vēsturi un tikai to. Savā reizē ir jāpiemin gan kritušie gan nomocītie, bet politika jābūvē uz šodienas pamatiem. Manuprāt, Latvijai daudz svarīgāk par okupācijas fakta atzīšanu būtu panākt Eiropas līmenī, lai ieceļot uz pastāvīgu dzīvi gribošie apņemtos ievērot eiropeiskās vērtības. Nav jāgaida, lai viss nonāk tik tālu kā Francijā, Nīderlandē, Dānijā utt.
Bet par Abreni runājot,- ir vienkārši jāpiestellē Krievijai rēķins. Pamatots. Bija bijušie īpašnieki, kuriem tika kompensēti viņu īpašumi ar zemi citā vietā vai sertifikātiem. Šī kompensācija notika uz tagadējo Latvijas iedzīvotāju rēķina. To visu var saskaitīt un ierakstīt rēķinā, klāt pieliekot datus par uzvārdiem, hektāriem, māju nosaukumiem utt. Gan jau ir dati arī par valstij piederējušajiem zemesgabaliem un to tirgus vērtību stundā X. Pieskaitām klāt. Robežas ir novilktas un pārbīdīt tās nevarēs, bet atdot gabalu Latvijas par baltu velti arī nebija prāta darbs. Kāpēc tas tika izdarīts galīgi nekaulējoties, lūk, tas ir jautājums, kas man šķiet svarīgāks par 15. maija pieminēšanu. To pēdējo neaizmirst būtu vērts vienīgi tāpēc, ka varas koncentrācija vienās rokās atvieglo valsts pakļaušanu, par ko vienreiz jau pārliecinājāmies. Un pavisam nesen to pieredzējām vēlreiz- atlika Ukrainā ievēlēt "pareizo" prezidentu, un, dipada-dapadā! līgums par Sevastopoli jau parakstīts un atā! NATO.
Lūk, tāpēc es par VL turpināšu nebalsot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Vidis 12.05.2010 09:06
Ievas tētis ir dziļš filozofs, varbūt pat ka bijis partorgs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Diesel - Ieva 12.05.2010 08:58
Un ko Jūsu tētis ir teicis par 9. maija svinētājiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 12.05.2010 08:14
Labi uzrakstīts. Bet par leģionāriem - pareizi teica mans tētis, ka attiecīgajā dienā vienkārši vajadzētu visus par pašvaldības naudu aizvest uz Lesteni un sarīkot tur nelielu dropīti, bet visādi VL, lai skrien pakaļ kājām un parāda, ka ir uz kaut ko reālu spējīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vidis 12.05.2010 07:20
Pauli, nesatraucies, ami dara to, kas viņiem ir materiāli izdevīgi, bet Kārlim nav izdevīgi par to runāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Paulis Kravalis 12.05.2010 00:32
Jā, Kārli, kā tad tur ir ar to Amērikas vēstniecību un tās aktivitātēm 9. maijā. Lembi jau ir kritizēt vieglāk, vai ne ko.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Eduards Ozoliņš 11.05.2010 20:17
Pagātne veido tagadni, tagadne veido nākotni. Tieši tik vienkārši. Tāpēc ir tikai apsveicami, ka gan tuvāka, gan tālāka vēsture tiek apzināta, izvērtēta un arī pieminēta. Īpaši vajadzētu saprast, kas notika aizvadīto 20 gadu laikā un saukt pie atbildības tos, kuri pieļāva daudzu valsts un sabiedrības vērtību priHvatizāciju.

Kas attiecas uz Abreni, tad tā bija Latvijas daļa un pēc taisnības tā arī šodien ir Latvijas daļa.Ir tikai apsveicami pieminēt Abreni, kaut vai no vēsturiskā viedokļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


m. 11.05.2010 20:08
Re, cik muļķīgs bloga ieraksts atkal ir sanācis. IE uzdevu sameklēt vārdu ekonomika šajā lapā - izrādās, ka tas ir atrodams vien lapas menu "Temati". Lai uzrakstītu kaut ko pa Latvijas Saeimas vēlēšanām nepieminot vārdu "ekonomika", ir jāspēj atteikties no saprāta un jāiegrimst emociiju un ticības varā. Ja tas ir sanācs Streipam, tad tā ir pretruna, jo viņš taču pats mēdz laiku pa laikam nosodīt Amerikas sektantus, kaut vai par viņu "nezinātnisko" attieksim pret evolūcijas teoriju vai vēl citām parādībām. Kā šis nosodījums saiet kopā ar "nezinātnisko" attieksmi pret Latvijas politikas un tautsaimniecības norisēm?

Un tos latviešus, kas balstos par SC, nevajag aizskart. Viņi vienkārši pasaka, ka sociāldemokrātiskā virziena nepieciešamība Latvijas politikā ir visaugstākā prioritāte. Būsim godīgi - nevaram runāt par jelkādu politisko kultūru šajā reģionā, ja šiet netiek pārstāvēta vismaz 40-60% Vakareiropas politiskās kultūras.

Lielbritānijas vēlēšanu sakarā ārzemju ziņas nereti pavīd vārdi "New Labour". Varbūt vietējiem politologiem un žurnālistiem derētu apskatīties, kā šis virziens iederētos Latvijā? Vai varbūt pašcenzūra to neļauj?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zemniece 11.05.2010 20:02
Runājot par Dienas portālu - tur tomēr ir cenzūra un nepiedienīgi komentāri tiek dzēsti, bet nesaprotu, kādēļ cilvēkam ar pseidonīmu "Čelovek" ir atļauts tik daudz rosīties. Un kāda suņa pēc vispār šajā portālā ļauj blogot krievu valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māriņš 11.05.2010 18:46
Šodien runāju ar vienu vēlētāju un viņš nesaprot kādēļ viņam jāmaksā nodokļi ja valsts vadībā ir tādi zagļi.
Nu tātad tāda ir tā sabiedrība, kas uzskata, ka var zagt un krāpties. Turklāt sabiedrībai derētu izglītoties un vākt zināšanas, bet kā zināms nesekmīgiem skolniekiem ir smagas galvas un tādēļ tie labāk pavelkās uz populismu.
Ja cilvēks ir kaut vienu latu nomaksājis nodokļos viņam taču vajadzētu interesēt ko ar šo naudu dara un galu galā kāds būs viņa un viņa bērnu liktenis.
Starpcitu JL ir ilgi Saeimā tādēļ pa šiem gadiem visādi Bendiki un Stendzinieki ir sarakstījuši visādas jēlības par viņiem. Bet ja jūs paņemat tīrus faktus, piemēram, Mūrniece izmanto darba transportlīdzdekli, lai aizvestu bērnus uz skolu, un otros svara kausos saliekam tos necaurspīdīgos valsts iepirkumus, pri(h)vatizētos valsts uzņēmumus un tamlīdzīgus izgājienus, tad vispār nav ko spriest.
Skaidrs, ka nevar balsot par šīm partijāmL TP, LPP/LC, ZZS, SC, TB/LNNK un arī par PCTVL. Diemžēl krieviem nebūs lielas izvēles un tas, ka SC arī mēdz patik valsts iepirkumi nebūs šķērslis, tādēļ mums, kas nevēlas Latviju par Krievijas satelītvalsti ir jābalso pret nosauktajām partijām, bet nevaram arī balsot par mazāko ļaunumu ja tas nevar pārvarēt 5% - un pat ja pārvarētu, kāda VL programma? Ko viņi piedāvā? Vienīgais ko viņi varētu panākt ir kļūt par valodas likuma sargsuni Saeimā, bet pārējos lēmumos balsot tā kā labāk maksā, bet mums jau ir TB/LNNK.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips > o gol 11.05.2010 17:33
Attiecībā uz Lemberga kriminālnoziegumiem es Jums jau atbildēju. Es savukārt Ventspilī pirmo reizi biju 1989. gadā, kad Lembis jau bija partijas sekretārs, un arī toreiz tā bija netīra, putekļaina un sprādzienbīstama pilsēta. Taču, reiz Latvija kļuva neatkarīga, naftas dolāri uz Ventspili plūda visnotaļ automātiski. Pie teikšanas būtu varējusi būt mikipelīte un Ventspils tagad būtu kā Rietumeiropas pilsēta vai, pareizāk sakot, ciemats. Jautājums ir par to, cik daudz no tās naudas nozaga ne jau Lembis vien, bet visi tie, kuri tur darbojās. Un doma "lai ir zaglis, ka tik man kaut ko iedod" ir ļoti bīstama. Kaunieties!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

o gol to KS 11.05.2010 16:34
Protams! Lemberga ,,kabatas partija,,NOTEIKTI paarvarees 5% barjeru! Atskjiriibaa no Jums,man gadiijaas pastaigaat pa pirmsLemberga Ventspili.putekljainu,ekologjiski spraadzienbiistamu pilseetu. Tagad Ventspilii juuties kaa rietumeiropas pilseetaa.Siis paarmainjas ir saistiitas ar AL vaardu,ko daudzi Citi ,,oligarhi,,vinjam nepiedos!Aiz Lemberga staav arii veeraa njemams vienkaarso ljauzu kopums,ar ko nevar lepoties NEVIENS cits!Nevienliidziigaa ciinjaa ar AL zaudeeja,t.i.izgaazaas Maiziitis ar visu aiz vinja staavoso,sazin kam kalpojoso represiivo aparaatu! (ja Lembergs ir zaglis,tad vinjs ir vieniigais,kurs prot arii dot!)Ja Lembergs Attieksies pret Latviju taapat,kaa pret Ventspili,tad varbuut ieraudziisim vismaz gaismu tunelja galaa...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


vidis 11.05.2010 15:59
Personīgi es balsošu par VL!, jo es negribu balsot par SC, bet pārējās partijas mani ir tik dikti jājušas, ka es par viņām balsot nespēju, kaut arī tās ir pietiekami latviskas, kaut vai pilsoniskā, taču kad es padomāju kaut vai par šausmīgiem liekuļiem Kalnieti un Kristovski, man nav labi. Tāpat no vienotības vēl par Štokenberga komandu - Štokenbergs bija tas, kurš Latvijā likvidēja pašvaldības, paziņojot 200 tūkstoši tam kas piekritīs. Faktiski tas nozīmēja naudu nedos tam, kas nepiekritīs. Līdzīgi par JL.
Kas man atliek? Es nedzīvoju Rīgā un man aiziet gar degunu daudz no tā pie kā var tikt Rīgā (protams ar darbu), bet man darba iespēju ir maz neskatoties uz labu izglītību, labu darba prasmi, kas savienota ar pietiekami lielu darba stāžu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


jumors 11.05.2010 15:08
Kaut kāda personiska nepatika lien cauri citādi visnotaļ saprātrīgā Streipa tekstam. Un kas tur par lietu? Derētu mazliet paškontroles. Citādi būs jāsāk domāt, ka Streips lobē vienu politisku grupējumu, kā te daži jau sen spriež , bet es vēl negribēju ticēt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diesel 11.05.2010 13:59
Ar VL ir tā nelaime, ka, ja šī partija mīkstinātu (padarītu mazāk kategorisku) savu nostāju dažos jautājumos (Ulmanis un praids), kā arī izstrādātu sakarīgu ekonomisku programmu, tā piesaistītu diegan daudz vēlētāju. Šajā ziņā nepiekrītu Kārlim - man ir aizdomas, ka, it sevišķi pēc 9. maija notikumiem, šīs partjas atbalstītāju skaits tikai augs. Starp citu, man ir vairāki draugi, kuri agrāk balsojuši kā nu kurais - par TP, TB/LNNK, smagi apdedzinājušies, bet arī JL viņiem galīgi nepatīk. Un viņi, visticamāk, balsos par VL.
Savādi, ka laikam ejot uz priekšu, nacionālās idejas tomēr top aizvien nozīmīgākas, nevis otrādi, Man pašam šķiet, ka tieši nacionālā ideja - taču nevis tās reakcionārā, bet gan progresīvā izpratnē - ir vienīgais ceļš, kā Latvija var atgūties - gan ekonomiskā, gan vērtību ziņā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Silvija Amika-Kļaviņa 11.05.2010 13:26
Starp citu, Kārli! Kāpēc Jūs nekomentējat faktu (nedz blogā, nedz arī vakardienas raidījumā), ka 9.maija svīnībās pie Uzvaras pieminekļa piedalījās arī ASV vēstniecība (oficiālajā līmenī)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Mareks 11.05.2010 13:12
Pilnīgi piekrītu. Partija, kura vēl plāno piedalīties Saeimas vēlēšanās un vienlaicīgi atzīmē 15.maiju (Saeimas atlaišanu un valsts apvērsumu) ir, maigi izsakoties, dīvaina. VL vēstījums ir diezgan pretrunīgs. VL ar jūsmošanu par diktatoru Ulmani atbaida normālus, demokrātiski domājošus pilsoņus. Saujiņa pilsoņu, kas vēl jūsmo par gaišajiem 30-tajiem un vadoni, nevar nodrošināt nepieciešamos 5% vēlētāju balsis, lai tiktu Saeimā. Tiešām balsu izšķiešana par labu Saskaņai.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips