Atslēgvārdi:

Vispārējs cugcvangs* 18

Atkal ir manāma valdošās koalīcijas vēlme politiski izrēķināties ar Alekseju Loskutovu, turklāt valdība nav devusi nekādas garantijas, ka cita KNAB priekšnieka atlases process būs labāks par iepriekšējo.

Iesaki citiem:
Deadend 255x203
Foto:Hugovk

Vērojot pēdējo mēnešu notikumus ap naudas piesavināšanās skandālu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), ik pa laikam parādās déjà vu sajūta. Sākotnēji gan Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība reaģēja pārsteidzoši korekti, dodot prokuratūrai laiku, lai veiktu izmeklēšanu. Vienīgais, ko koalīcijai varēja pārmest — pārmērīgi saasināti publiski izteikumi par KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu iepretim daudz mierīgākajai reakcijai pret ministriem un iestāžu vadītājiem, kad tie bija nonākuši līdzīgā situācijā.

Taču ar lēmumu par jaunas komisijas izveidi Loskutova atbildības vērtēšanai valdība pierādīja, ka tā ir kalta pēc iepriekšējās valdības ģīmja un līdzības. Nosakot komisijai nesamērīgi īsu darbības termiņu, vērtēšanas komisijas locekļiem priekšlaicīgi izsakoties par pieņemamo lēmumu un pat pašam premjeram norādot, ka viņš vairs nevēlas redzēt Loskutovu KNAB priekšnieka amatā, Godmanis un komanda uzkāpa uz tiem pašiem grābekļiem, kas izraisīja protestus pret Kalvīša rīcību. Ar pagājušajā piektdienā pieņemto lēmumu par Vineta Veldres (TP) atstāšanu vērtēšanas komisijā Godmaņa valdība ir iedzinusi sevi cugcvangā. Gandrīz jebkas, ko tā tālāk darīs, nāks tai par ļaunu.


Vērtēšanas komisijas darbs — defektīvs

Vērtēšanas komisijas lēmums par sliktu Loskutovam nebūs tiesisks, ja tā pieņemšanā piedalīsies Vinets Veldre un Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC). Tas nebūs tiesisks par spīti tam, ka šoreiz patiešām ir pamats šaubīties par Loskutova atbilstību amatam. Un par spīti tam, ka atšķirībā no Kalvīša valdības laika ir izveidoti komisijas darbu reglamentējoši akti[1].

Iemesls — acīmredzami defektīva lēmuma pieņemšanas procedūra, kas pieļauj izvērtēšanā piedalīties cilvēkiem, kuri vēl pirms vērtēšanas procesa beigām ir publiski pauduši savu redzējumu gan par savu lēmumu, gan par visas komisijas darba rezultātu. Pat ja steigā tapušajā komisijas nolikumā nav teikts ne vārda, ka komisijas pārstāvji nedrīkst priekšlaikus publiski paust savu viedokli par gala rezultātu, tomēr demokrātiskā valstī tas ir pašsaprotams jebkādas vērtēšanas princips, jo pretējā gadījumā vērtēšanai nebūtu jēgas. Tas izriet no labas pārvaldības principa, kas ir tieši nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā un pastarpināti izriet no Satversmes 1.panta[2].

Vērtējumu par KNAB priekšnieka neatbilstību amatam likums depolitizē — proti, nodod to nevis Ministru kabineta (MK) vai Saeimas, bet gan nodod rokās īpaši izveidotai komisijai, ko vada ģenerālprokurors. Bez komisijas lēmuma par KNAB priekšnieka neatbilstību amatam nevienam nav tiesības viņu pirms termiņa atcelt. Tā ir būtiska garantija KNAB neatkarībai, un tieši tāpēc pareizs izvērtēšanas process ģenerālprokurora vadītajā komisijā ir tik svarīgs. Ja komisijas lēmums ir defektīvs, tad arī visi pārējie uz tā pamata pieņemtie lēmumi kļūst prettiesiski.

Par defektiem vērtēšanas komisijas darbā liecina vairāki apstākļi: gan ļoti īsie komisijas darba termiņi, kas ir acīmredzami nesamērīgi ar izskatāmā jautājuma sarežģītību, gan politiskais spiediens uz komisiju par "vēlamo" rezultātu[3], bet it sevišķi divu komisijas locekļu publiskie izteikumi.

Ja Dzintars Jaundžeikers un Vinets Veldre patiešām ir teikuši šādus vārdus, tad labojams vairs nav nekas:

"LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Jaundžeikars situācijas vērtējumā bija skarbs — viņaprāt, nav jābalso par KNAB vadītāja priekšlaicīgu atbrīvošanu no amata, bet gan "Loskutovam bija jānonāk pavisam citā vietā". [...] Savukārt lūgts prognozēt, kāds par Loskutova atbrīvošanu no amata varētu būt balsojums Saeimā patlaban, Jaundžeikars pauda vien izbrīnu par politiķiem, kas joprojām KNAB vadītāju aizstāv. "Apbrīnoju, ja kādam vispār ir kādas šaubas par balsojumu," piebilda deputāts."[4]

"Valdības pilnvarotais pārstāvis komisijā, kas izvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atbilstību amatam, aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) uzskata, ka lēmums par viņa likteni konceptuāli jau ir pieņemts, taču svarīgs ir "juridiski pareizs pamatojums". Ministrs V.Veldre žurnālistiem pauda, ka komisijas izveidošana faktiski ir atstādināšanas procedūras sākums. "Formāli šis process ir jāiziet, jāuzklausa arī Loskutova viedoklis," teica ministrs. V.Veldre vēlas dzirdēt, kā Loskutovs argumentē "savu bezatbildību", par ko, pēc viņa domām, draud kriminālatbildība.[5]"

Neko nedotu arī šo vārdu atsaukšana. Ja šādi tiesas procesa laikā publiski būtu atļāvies izteikties kāds tiesnesis, viņam būtu nekavējoties sevi jāatstata. Attiecībā uz valsts pārvaldes iekšienē notiekošajām izvērtēšanām pamatprincips ir gluži tāds pats — vērtēšana pārvēršas par farsu, ja vērtētājs jau sākotnēji zina un ir publiski izziņojis "vienīgo pareizo rezultātu." Abu amatpersonu rīcība ir klajš labas pārvaldības principa pārkāpums — grūti gan izskaidrot, kāpēc kārtējo reizi par to nekas nav sakāms tiesībsargam, kura amata izveidošanas viens no galvenajiem mērķiem bija uzraudzīt labas pārvaldības principa ievērošanu.

Pieņemot, ka komisija tās pašreizējā sastāvā pieņems KNAB priekšniekam nelabvēlīgu lēmumu, uz kā pamata MK aicinās Saeimu Loskutovu atlaist un Saeima šādu lēmumu arī pieņems, šis Saeimas gala lēmums būs pārsūdzams. Satversmes tiesas likums paredz, ka šī tiesa ir kompetenta izskatīt lietas par "Saeimas aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam"[6]. Tas ļautu 20 Saeimas deputātiem iesniegt pieteikumu par attiecīgā Saeimas lēmuma atcelšanu, argumentējot, ka tā pieņemšanas procedūra (vēl komisijas darba stadijā) bija prettiesiska.


Godmaņa valdības neizpildītie solījumi

Iespējams, ka valdošā koalīcija tik ļoti nesteigtos ar lēmumu pieņemšanu, ja būtu izpildīts tās solījums par izmaiņām likumos. Tas samazinātu politiķu ietekmi uz KNAB priekšnieka iecelšanu un atcelšanu.

Stājoties amatā, Godmanis salīdzinoši maz pasākumu solīja tiesiskuma un korupcijas novēršanas spēcināšanai. Taču jautājumā par KNAB priekšnieku valdības deklarācijā ir fiksēts konkrēts solījums: "Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, [...] iestrādājot normas, kas paredz ģenerālprokurora līdzdalību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja iecelšanā un atcelšanā."[7] 2008.gada 15.aprīlī MK skatīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par šo jautājumu un ministrijai uzdeva mēneša laikā iesniegt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos[8]. Lieki teikt, ka šādi likuma lobojumi publiskajai apspriešanai tā arī nav parādīti.

Kas varētu notikt, ja pēc (iespējamās) Loskutova atbrīvošanas valdība "piemirst" par savu solījumu vai cenšas to attiecināt uz tālāku nākotni?

(1) Valdošā koalīcija KNAB priekšnieka amatā "ierotē" sev izdevīgu kandidātu. Diemžēl KNAB likums no MK neprasa visos gadījumos izsludināt atklātu konkursu uz KNAB priekšnieka amatu. Ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas atbilst likumā noteiktajām minimālajām prasībām (Latvijas pilsonība, atbilstoša darba pieredze, u.tml.), valdība, visticamāk, uz KNAB aizrotētu kādu no sev paklausīgākajiem iestāžu vadītājiem. Protams, šāda rīcība valdošās koalīcijas partijām tiktu atgādināta pirms katrām vēlēšanām, taču, ja KNAB šobrīd veiktās izmeklēšanas patiešām nopietni apdraud partiju "saimnieku" intereses, tad partijas varētu būt gatavas šādu soli spert;

(2) Pieņemot, ka valdība izšķiras par atklāta konkusa organizēšanu, nav garantijas, ka kandidātu vērtēšanas process būs kaut vai tikpat nopietns kā 2004.gadā. Proti, togad konkursa komisijā bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, divi politiķi, valsts kontrolieris un Valsts kancelejas pārstāvis, turklāt tika nodrošināta vērtēšanas atklātība un komisijā tika pieaicināti arī NVO pārstāvji. Taču likumos nav noteikts ne konkursa komisijas personālsastāvs, ne atklātības prasības, tāpēc šajos jautājumos saglabājas manipulācijas iespējas;

(3) Četru gadu laikā nav izdarīts nekas, lai neatkārtos 2004.gada precedents, proti, ka konkursa rezultātā otro vietu ieguvušais kandidāts tika MK un Saeimā apstiprināts par KNAB priekšnieku, turklāt, kā izrādījās, pēc īpaši organizētām sarunām ar diviem Latvijas oligarhiem.

Ņemot vērā pēdējo divu gadu atklājumus par veidu, kā politiķi atlasa kandidātus svarīgiem amatiem (piemēram, "lielākā kretīna" princips Jūrmalā vai Valsts prezidenta atlase ļoti šaurā politiķu sastāvā Zooloģiskajā dārzā), valdībai ir pienākums sabiedrību pārliecināt, ka šie jautājumi būs atrisināti, pirms vēl šogad vai nākamgad tiks meklēts KNAB priekšnieks.

Kas attiecas uz KNAB priekšnieka atcelšanas procesu, arī tā nenoteiktība dod iespēju manipulācijai. Piemēram, šobrīd nav skaidrs, ar ko nodarbojas un ar ko vajadzētu nodarboties ģenerālprokurora vadītajai komisijai, proti, ko īsti nozīmē "vērtēšana par atbilstību amatam"? Vai tas nozīmē skatīties uz KNAB priekšnieka darbu visu vadīšanas gadu garumā vai fokusēties uz konkrētu, problemātisku epizodi? Vai ir nepieciešams pierādīt vienu vai vairākus likumpārkāpumus KNAB vadītāja rīcībā, vai arī pietiktu ar atziņu, ka Loskutovs nav darījis ko tādu, kas būtu sagaidāms no rūpīga iestādes vadītāja? Šie kritēriji var būt vitāli svarīgi KNAB neatkarībai no politiskā spiediena — jo plašākas ir iespējas KNAB priekšnieku atcelt no amata, jo mazākas cerības, ka iestādes darbinieki spēs pieņemt drosmīgus lēmumus, kas varētu ietekmēt arī ar valdošo koalīciju saistīto cilvēku intereses.

Jāatceras arī tas, ka Godmaņa valdība nāca ar solījumu padarīt ministru darbu atklātāku sabiedrībai un vairāk skaidrot pieņemtos lēmumus. Taču līdz šim visi jautājumi par KNAB priekšnieka atbildību ir izskatīti aiz slēgtām durvīm un publiskajā telpā joprojām trūkst ticamas informācijas par svarīgiem notikušā aspektiem un kontekstu[9].


Slikta pārvalde kā KNAB neatkarības risks

Cugcvangā šobrīd gan nav tikai valdība, bet arī cilvēki, kuriem rūp sekmīgs KNAB darbs un iestādes reputācija. No vienas puses, atkal ir manāma valdošās koalīcijas vēlme politiski izrēķināties ar Alekseju Loskutovu, turklāt valdība nav devusi nekādas garantijas tam, ka cita KNAB priekšnieka atlases process būs labāks nekā 2004.gadā. Taču, no otras puses, man pēc paziņojuma par naudas pazušanu KNAB grūti novērtēt Loskutova turpmāko rīcību citādi kā pilnīgi neadekvātu.

KNAB konkrētajā situācijā bija iespēja parādīt citām iestādēm, kā pareizi reaģēt situācijās, kad atklājas lielas nebūšanas. Proti, bija nopietni jāizvērtē notikušā cēloņi, pēc iespējas ātrāk jānāk klajā ar pārdomātu rīcības plānu, lai tos mainītu, un jāpārliecina arī sabiedrība par savu labo gribu. Diemžēl Loskutova reakcija uz notikušo bija daudz nepārliecinošāka nekā kaut vai Rīgas domes vai Naturalizācijas pārvaldes rīcība uz šajās iestādēs atklātajiem korupcijas gadījumiem. Iestādei, kuras sekmīgam darbam (it sevišķi attiecībā uz korupcijas prevenciju un izglītošanu) tik svarīga ir laba reputācija, tas ir nepiedodami. Kā var prasīt no citām iestādēm atbildīgi izturēties pret to darbinieku nelikumībām, ja KNAB publiski nerāda priekšzīmi? Kā var prasīt no citām iestādēm rūpīgi izvērtēt korupcijas riskus[10], ja, iespējams, KNAB šajā jomā nav ar ko lepoties? Kā pārliecināt citas iestādes, ka ir vērts tērēt laiku, lai izveidotu pārdomātus iekšējās kontroles mehānismus[11], ja acīmredzot KNAB pats pie tiem nav īpaši pakavējies?

Grūti spriest, cik labi vai slikti patiesībā ir "nostādīti" KNAB iekšējās kontroles mehānismi, jo diemžēl atbildi uz informācijas pieprasījumu ar lūgumu atsūtīt iestādes pretkorupcijas pasākumu plānu un iekšējo risku izvērtēšanas dokumentus (ja tādi ir bijuši), es mēneša laikā tā arī neesmu saņēmusi. Taču neatkarīgi no pašreizējās situācijas KNAB vadībai būtu jāpatur prātā, ka arī slikti organizēti pārvaldes procesi var būt drauds iestādes neatkarībai. Ja pirms gada par ieganstu politiķiem kalpoja grāmatvedības neprecizitātes, tad nav izslēgts, ka nākamreiz uzbrukumu KNAB motivēs slikti sakārtota lietvedība, ačgārnības personālpolitikā, stratēģiska skatījuma trūkums vai darbinieki, kas paši neievēro vai pat nezina tos principus, ko KNAB prasa no citām iestādēm. Jebkurš no šādiem pamatiem var būt potenciāli sprādzienbīstams.




__________________________

[1] Skat. 27.11.2007 MK Noteikumi nr. 818. Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata

[2] Satversmes 1.pants: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika".

[3] Skat. Godmanis: esmu pret to, lai KNAB turpinātu vadīt Loskutovs, www.DELFI.lv 11. jūnijs 2008

[4] Valdošo partiju līderi izvairīgi prognozēs par Loskutova atlaišanu , BNS, Svētdiena, 1. jūnijs 2008

[5] Veldre: Loskutova liktenis konceptuāli izlemts. Nadežda Titova, BNS; Ceturtdiena, 12. jūnijs 2008, www.vdiena.lv

[6] Satversmes tiesas likuma 16.panta 1.daļas 4.punkts.

[7] Deklarācija par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību skat.www.mk.gov.lv

[8] LR MK sēdes protokols Nr. 24; 2008.gada 15.aprīlī; 47.§

[9] Aptuveni uz pusi no maniem iepriekš uzdotajiem jautājumiem (skat.šeit: http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=60688) publiskajā telpā nav izskanējusi skaidra un ticama atbilde

[10] Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004.−2008.gadam iestādēm ir pienākums izstrādāt un katru gadu aktualizēt pretkorupcijas pasākumu plānus. Skat. 78.punkts Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā 2004.−2008.gadam. Apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 4.augusta rīkojumu Nr.547

[11] Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004.−2008.gadam iestādēm ir pienākums izveidot efektīvas iekšējās kontroles sistēmas korupcijas novēršanai. Skat. 79.punkts Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā 2004.−2008.gadam. Apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 4.augusta rīkojumu Nr.547

* Cugcvangs (zugzwang vācu val) — situācija šahā, kad spēlētāja visi iespējamie gājieni var pasliktināt viņa pašreizējo situāciju

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 25.06.2008 09:48
IM,

"Skumji arī tas ka nu raksta beigās arī raksta autore it kā piekrīt ka Loskutovs ir ne tā šo to satrādājis. Bet ak tavu problēmu , pat ja Loskutovs arī būtu pelnījis atlaišanu , nevar tak atlaist kamēr nav savējais vietā."

1)Lai gan es piekrītu, ka Loskutovam pareizāk būtu bijis atkāpties pašam, tomēr, atceļot KNAB priekšnieku, ir jāievēro tiesiska procedūra - Veldre un Jaundžeikers to ir pārkāpuši.

Nevainīguma prezumpcija un objektīva izmeklēšana ir universāli tiesību principi, kas valsts pārvaldes ietvaros darbojas katru reizi, kad vienas amatpersonas vērtē citu amatpersonu vainu un atbildību. Līdzīgi kā tiesnesis, pat ja viņš konkrētajā procesā piedalās tikai kā viens no plašāka tiesnešu sastāva, nedrīkst pirms procesa beigām publiski paust savu viedokli par procesa rezultātu, tieši tas pats princips demokrātiskā valstī attiecas uz jebkādu citu vērtēšanu.

2) Es neesmu teikusi, ka Loskutovu nedrīkstētu atlaist līdz nav izveidoti jauni kritēriji KNAB priekšnieka iecelšanai. Esmu pret to, lai pēc vecajiem kritērijiem tiktu iecelts JAUNS KNAB priekšnieks. Loskutova vietā KNAB var vadīt jebkuš no viņa vietniekiem - galvenais, lai koalīcija steigšus šajā amatā neierotē "pašu lielāko kretīnu".



Anna,

"Kāpēc Saeimas lēmums nav administratīvais akts? Tas taču ir lēmums par amatpersonas atstādināšanu. Varbūt tad ir vienkārši administratīvā, nevis Satversmes tiesa?"

Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Vēl rudenī man arī šķita, ka Saeimas lēmums drīzāk būtu administratīvs akts. Taču pakonsultējoties ar šajos jautājumos zinošākiem cilvēkiem, šobrīd sliecos domāt, ka drīzāk šis lēmums iederētos kategorijā "citi akti". Galu galā arī Saeimas lēmums par KNAB priekšnieka iecelšanu formāli atbilst administratīva akta definīcijai, taču, manuprāt, nav gluži administratīvs akts, jo tā pieņemšanā ir svarīgi ne tikai juridiski (vai ievērota kandidātu izvēles procedūra), bet arī ārpus juridiski, politiskās uzticēšanās (vai neuzticēšanās) apsvērumi. Lai gan mazākā mērā, bet šo pašu novērojumu var attiecināt arī uz Saeimas lēmumu par KNAB priekšnieka atcelšanu - šeit ir tik pat svarīgi ievērot juridiskos priekšnoteikumus lēmuma pieņemšanai ( vai vērtēšanas komisija ir atzinusi, ka KNAB priekšnieks neatbilst amatam - ja tāda atzinuma nebūtu, tad, manuprāt, Saeima nebūtu tiesīga atlaist KNAB priekšnieku, pamatojoties uz viņa neatbilstību amatam), bet paliek arī telpa politiskam, ar deputātu uzticēšanos vai neuzticēšanos konkrētajam KNAB priekšniekam saistītam vērtējumam (ko nevar izteikt ar administratīvajam aktam raksturīgajiem "lietderības apsvērumiem").

Tie padara šo Saeimas lēmumu līdzīgāku politiskam lēmumam (lai gan tas skaidri neiederas arī šajā kategorijā) nevis administratīvam aktam.

Bez tam man gluži praktiski ir grūti iedomāties, kā Saeimas pieņemti lēmumi varētu atbilst stingrajiem administratīvajiem aktiem izvirzāmajiem nosacījumiem - tos, protams, var ielikt šādā rāmī, bet tad būtu jārēķinās arī ar to, ka dokumentā norādītais lēmuma pamatojums gandrīz vienmēr būs mākslīgs, jo katra deputāta patiesie (un droši vien publiski paustie) motīvi balsot par vai pret attiecīgo lēmumu izrietēs ne tikai no vērtēšanas komisijas apsvērumiem, bet arī citiem apstākļiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Nezinīte 22.06.2008 16:27
Šobrīd jau ir zināms Saeimas Juridiskās komisijas balsojums.

Ir zināms, ka A. Loskutovs to ir pārsūdzējis Ģenerālprokuratūrā.

Šeit diskutējošiem, protams, ir zināms arī iemesls.

Es to sauktu par interešu konfliktu. Kāds jurists izteicās:"Rasnačs ir pārkāpis vispārzināmo PROCESUĀLĀ TAISNĪGUMA PRINCIPU."

Sakiet lūdzu, vai šis princips netika pārkāpts jau tad, kad Maizīša vadītajā komisijā tika iekļauts Jaundžeikars un Veldre, to partiju pārstāvji, kuriem KNAB lēmis atmaksāt priekšvēlēšanu reklāmās pārtērēto???

Un pēdējais. Jautājums special for IM. Kāpēc tikpat skarba reakcija nebija pret Jēkabsonu skaļajā pasu pārdošanas skandālā??? Kāpēc aiz viņa kā bieza aizstāvības siena nostājās iekšlietu ministrs??? Kāpēc no valdības un Saeimas neatskanēja neviens pīkstiens par nepieciešamību izveidot Jēkabsona bezdarbības un piemērotības izvērtēšanai komisiju līdzīgu kā Loskutovam???

God. IM, tāda pieeja izskatās ļoti divkosīga. Jums tā nešķiet?

P.S. Varbūt vajadzētu netraucēt KNAB(u) un ļaut tam iesāktās lietas izmeklēt līdz galam. Valstij noteikti no tā būs lielāks ieguvums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Santīms 22.06.2008 07:56
Attiecībā pret Loskutova darba vērtējumu un atlaišanu valdošā koolīcija izrāda politizētu attieksmi. Tas novērojams gan to partiju biedru iekļaušanu vērtēšanas komisijā pret kuru partijām KNAB jau bija vērsies - tātad te ir ieinteresētība, gan Veldres un Jaundžeikera iepriekš jau paustā negatīvā attieksme pirms komisija sāka darbu - tātad ne demokrātiska attieksme. Arī Godmaņa iepriekš paustā attieksme par to, ka Loskutovs jāatlaiž pārliecina, ka mūsu valstī augstākajos varas ešelonos nepārtraukti tiek pārkāpta demokrātija.
Tāpēc uzskatu, ka ļaunums sabiedrībai, ja tiks atlaists Loskutovs ir nenovērtējami lielāks, nekā nenozīmīgie pārkāpumi par Loskutova atbildību naudas pazušanā. It sevišķi, ja atceramies, ka valdošā kooalīcija nepieprasīja tā vadītāja atlaišanu pēc 100 Latvijas Republikas pilsoņu pasēm, kuras bija iztirgotas, šo pārkāpumu var uzskatīt ka tas ir drauds valsts drošībai. Salīdzinot ar to Loskutova kā iestādes vadītāja pārkāpumu pie Ls 135 000 latu pazušanas, it sevišķi ja ir zināmas personas, kuras patiešām ir atbildīgas to pazušanā - uzskatu nenozīmīgu.
Domāju, ka 29. jūlijā, kad Saeima lems par Loskutova atlaišanu ir jāpulcējas Jēkaba ielā, lai atkārtoti atgādinātu deputātiem, ka jādomā par ik vienu balsojumu, arī par tik valstij nozīmīgu balsojumu kā korupcijas apkarošanas priekšnieka atlaišanu, laikā, kad Latvijā korupcijā ir viena no lielākām Eiropā.

Ja deputāti nobalsos par Loskutova atlaišanu, tas būs lielākais pierādījums, ka jāiet uz referendumu 2. augustā, lai tautai dotu iespēju atlaist Saeimu, ja tās darbība ir pretēja tautas un valsts interesēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM - Madonna 18.06.2008 23:13
Nu ir ir tā latiņa arī politikā , ja labi grib tad var redzēt. Nu kā piemēram Jaunā Laika bezprincipiālā runāšana un rīcība politiskajās aprindās kādu laiku bija ētiski tik zemu vērtēta ka neviens viņus koalīcijā neētiskas politikas dēļ negribēja ņemt. Tā ka bišķin jau ir ētiskās kategorijas arī politikā , jo politiķi jau ar tikai cilvēki vien ir. Nu maz , bet tāpēc jau nevajag ignorēt ētiku politikā vispār, taisni otrādi , jācenšas politikā ieviest arvien vairāk ētiskus principus un kritērijus, lai būtu pēc kā vadīties tad ja nav attiecīgu likumu.

Kas attiecas uz Loskutovu un KNAB veiksmīgo darbu , tad nu to veiksmīgo darbu izsauc viņi paši un viņu piekritēji. Manā uztverē KNAB darbs nebūt nav veiksmīgs. Jā , KNAB nav bezzobains , kas tiesa tas tiesa to viņiem pārmest nevar. Bet KNAB nav arī normāla garuma zobi un normāls sakodiens , bet būtu gan jābūt normāla garuma zobiem ar labu sakodienu. Mani uztrauc tas ka KNABam tādā savā vaļā ir izauguši jau pārāk gari zobi ar kļūmīgu sakodienu , un tas var iznākt vēl sliktāk kā bezzobains KNAB. Jo neviens tak negribēs Gestapo vai Čeku un viņu uz viņu ienaidniekiem vērstās metodes. Tā ka tas veiksmīgais darbs vēl ir kārtīgas analīzes vērts , un te neder dragāt tikai vienā vai otrā virzienā , te ir jānoturas vienā zināmā punktā , kas ir daudz grūtāk nekā dragāt kādā no virzieniem. Un mans uzskats ir ka Loskutovs kā reiz nevar noturēt KNAB vienā punktā , un KNAB kā reiz jau sāk uzņemt vienu no sliktajiem virzieniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Anna - Iveta Kažoka 18.06.2008 21:55
Kāpēc Saeimas lēmums nav administratīvais akts? Tas taču ir lēmums par amatpersonas atstādināšanu. Varbūt tad ir vienkārši administratīvā, nevis Satversmes tiesa?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Madonna > IM 18.06.2008 12:13
Par ētiku: Latvijas politikā ētikas latiņa nepastāv vispār, un ir iegājies tā, ka politiķu un augstu valsts amatpersonu rīcību vērtē vienīgi pēc kritērija "ir noziedznieks - nav noziedznieks. ja nav, tad labs diezgan jebkuram amatam". Šāds vērtējums izriet arī no Tava pēdējā komentāra, tāpēc labāk par ētiku un "labas pārvaldības pamatprincipiem" nepīksti - riktīgi smieklīgi izklausās.

Situācijā ar Loskutovu, paraugoties uz plašāko kontekstu - KNAB veiksmīgo darbu un ķeršanos klāt "lielājām zivīm" un Kalvīša izmisīgās pūles viņu nelikumīgi atlaist rudenī - paliek skaidrs, ka valdība vienkārši vēlas tikt vaļā no cilvēka, kas, labi darot savu darbu, politiķiem sagāda lielas neērtības. Diez, kurš būs "vislielākais kretīns", ko viņi bīdīs vietā? Tev varbūt ir kādas versijas, ja reiz viņu domugājienu tik labi pārzini?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Lietussargs, Madonna 18.06.2008 11:44
Nu ja tur ir kas prettiesisks , tad nu kāds pants vai tā , un ja ir likums pārkāpts, tad tiesiskums ir tiesiskums - jāvērtē pārkāpēju atbildība likuma priekšā. Bet manuprāt arī Iveta Kažoka jau ar atzīst ka likums ar šo runāšanu nav pārkāpts. Nu un neētiskumu es te tiešām neredzu , vismaz tādā mērā lai par to būtu vērts runāt. Kā jau es teicu , man tas vairāk izsktās pēc tā paša atklātuma - sabiedrībai tiek paziņots ka jautājums ir skaidrs un rādās arī vienozīmīgs. Sabiedrība tad protams var piedalīties, un varbūt ka ar pārliecinošiem argumentiem vēl uzrādīt kaut ko nepamanītu un varbūt pat pārliecināt komisijas locekļus. Tikai nu padarīt pašu atklātību par argumentu pret komisijas locekļu pārliecību , nu tas tak ir galīgs absurds.Vai arī liela gribēšana komisijas pārliecību apgāzt un reizē arī galīga nabadzība ar principiem , faktiem un argumentiem.

Valdība šoreiz uzrāda to atbildīga vadītāja principu , un tas ir labi , jo ja šis princips ar pazūd , nu tad es nezinu , vai tad vēl kāds ētisks(labs) princips vēl vispār paliek. Par to selektīvismu. Nu protams ka atbildīgas vadības princips nav universāls un nekā nepalīdzēs pie zagšanas , vai tā , labi sakārtotā sistēmā. Runa šeit iet tikai par zagšanas faktu pie slikti sakārtotas sitēmas. Ne jau zagšanas fakts kā tāds ir vadītāja atbildība , bet gan slikti sakārtotā līdzekļu uzskaites un grāmatvedības sistēma iestādē. Ja teiksim iepriekš Valsts kontrole būtu uzteikusi KNAB par labu kārtību , tad zagšanas fakts nu nekādi nevarētu skart iestādes vadītāju. Bet tik īpašai ietādei ir jābūt arī īpaši labai kārtībai pašā iestādē. Nu ar to es gribēju teikt ka katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi tieši pēc šādiem aspektiem.

Kas attiecas par to vēlmi atbrīvoties no neērta cilvēka , tad nu Loskutova gadījumā vadītāja bezatbildība ir tik kliedzoša, pat jau pie kriminālatbildības robežām , ka nu vēlme atbrīvoties no neērta cilvēka te vairs nespēlē nekādu lomu , jo vienalga , ir vēlme vai nav , bet labas politiskās vadības viens no pašiem pamatprincipiem nosaka ka pie šādas apstākļu sakritības vadītājs amatā palikt nevar. Žēl ka Loskutovs pats to nav sapratis un pats nav atkāpies. Tas tikai norāda uz to ka ir arī tādi kam neko neizsaka arī labas vadības paši pamatprincipi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Madonna > IM 18.06.2008 10:53
Ja sekotu Tavam principam par vadītāja atbildību, tad būtu jāatlaiž vairums ministru u.c. amatpersonu, kuru padoto rīcības rezultātā izsaimniekoti vai neiegūti miljoni (piem. skandāls ar pasta ēku) vai gājuši bojā cilvēki (piem. Reģu traģēdija). Mani novērojumi liecina, ka šim principam neviens neseko, un, ja pēkšņi izliekas, ka šis princips ir svarīgs, tas manuprāt liecina ne par ko citu kā vēlmi visiem spēkiem atbrīvoties no neērta cilvēka. Vai arī Tu dzīvo ilūzijās, ka TP/LPP LC/ZZS karstākā vēlme nav padzīt Loskutovu jebkādiem iespējamiem līdzekļiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs - IM 18.06.2008 10:38
Ja jūs neredzat neko neētisku un prettiesisku apstākļi, ka komisijas loceķli jau pirms materiālu izvērtēšanas atzīst, ka rezultāts ir jau iepriekš zināms, tad:

1) Jūsu juridiskās zināšanas ir acīmredzami vājas;
1) Jums ir acīmredzami deformēta izpratne par ētiku;
2) Jūs esat ļoti pavirši izlasījis autores rakstu.


Lūdzu apgaismojiet mani par to, kā valdība līdz šim ir uzrādījusi "kaut vai vismaz politiskās vadības ētikas pamatprincipus." Vai tas izpaudās selektīvajā attieksmē pret dažādu iestāžu vadītāju iespējamiem pārkāpumiem? Vai tas izpaudās prettiesiskajā komisijā?

Kā jau minēju - ētikas principu piesaukšana aizstāvot neētisku rīcību ir acīmredzama liekulība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


aita 18.06.2008 10:17
ļoti labs raksts, liels paldies autorei!

un man tieši liekas, ka autore ir ļoti labi spējusi palikt objektīva un norādīt gan uz komisijas darbības neētiskajiem/prettiesiskajiem principiem, gan uz Loskutova darbību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Lietussargs 18.06.2008 10:06
Nu bet kur ta te ir pārkāpts tas tiesiskuma princips?Kur te kāda rīcībā ir kāds tiesību normu pārkāpums?Kur te ir tā atklātā tiesiskā patvaļa? Pati raksta autore rakstā atzīst ka runāt nevienam komisijas loceklim ar likumu nav aizliegts. Ja likums nav pārkāpts tad ar tiesiskumu manuprāt ar visam jābūt kārtībā. Saskatīt kaut ko neētisku divu komisijas locekļu runāšanā , nu nezinu , neko neētisku es tur arī neredzu. Drīzāk tas ir tas caurspīdīgums un atklātība , pēc kā citreiz tiek skaļi vien saukts. Bet kad nu komisijas locekļi atklāti izsaka savas domas , tad izrādās ka tas atklātums ar kādam dikti vien nemaz nepatīk , sak mēs ne gribam zināt ne arī drīkstam zināt ko domā par tēmu katrs komisijas loceklis. Tā teikt , mēs par komisijas absolūti necaurspīdīgu lemšanu. Bet necaurspīdīga lemšana ir tumša lemšana , un rodas pat aizdomas vai kādam tiešām nav tieša interese lai lemšana būtu pilnīgā tumsā. Tāda tiekšanās pēc tumsas rada aizdomas ka tā komisija pa daļai varētu tikt pirkta , vai?

Kas attiecas par valdības kritizēšanu tad nu patiešām , manā skatījumā valdību kritizēt , pie pastāvošajiem apstākļiem ar opozīcijas kvalitāti , ir grūti un var būt pat bīstami. Pie apstākļiem kad valdība , lai nu kā bet tomēr , uzrāda kaut vai vismaz politiskās vadības ētikas pamatprincipus. Pie apstākļiem kad opozīcijas raušanās pie varas notiek tik vien kā aiz ideālistisku ētisku saukļu aizsega , bet pati raušanās pie varas ir ētikas bezprincipu kalngals. Jā tādā stilā raujas pie varas , tad tak tādā pat stilā turpinās arī pie varas esot.

Un kas nu manuprāt patreiz ir sagājis galīgā ripā , tas tas ir tas lielais ētisko principu deficīts un sajukums , kā sabiedrībā , tā valdībā , tā arī opozīcijā. Un kā es varu atļauties īpaši kritizēt valdību ja opozīcijā tas principu deficīts un sajukums ir jūtams vislielākais. Tas protams ka nav normāli , bet tā nu viņš ir sagriezies , vismaz man tas viss tā izskatās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Lietussargs - IM 18.06.2008 09:14
Vai par tādu tiesiskas valsts principu (no kura pozīcijām autore aplūko notiekošo) neesat dzirdējis? Vai tiešām princips saskaņā ar kuru valsts rīcība balstās uz tiesību normām, nevis uz atsevišķu personu iegribām, jums liekas tik neētisks? Aizstāvēt atklātu tiesisko patvaļu, maskējot to ar ētiskajiem principiem ir augstākā mērā liekulīgi. Nezināju, ka jūsu ētiskie principi atbalsta acīmredzamu valdošo partiju cenšanos par katru cenu tikt vaļā no iestādes vadītāja, ignorējot tiesiskumu. Šāda "ētika" ir vienkārši nožēlojama.

Savos līdzšinējos komentāros šajā portālā jūs esat konsekventi atturējies kritizēt valdību, ignorējot n-tās "šaizes" ministrijās un tām padotajās iestādēs un kritizējis tos, kuri kritizē valdību. Tādēļ jūsu "ētika" ir nekas vairāk kā nožēlojama liekulība un dubultmorāle.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Franciskus 17.06.2008 23:31
Nu manuprāt nevis ētisko un morālo principu analīze , bet gan ētisko un morālo principu apmuļļāšana. Es jau teicu ka manā skatījumā šajā gadījumā būtisks ir princips par vadītāja atbildību. Pēc šā principa Loskutovs ir pilnīgi izgāzies. Kur ir konkrēti kāds ētikas vai morāles princips kas konkrētā gadījumā Loskutovu varētu attaisnot tādā mērā ka viņš varētu palikt amatā. Mans jautājums ir par kādu būtiskāku konkrētu ētikas vai morāles principu? Par tādu kas derētu no gadījuma uz gadījumu. Manuprāt tāda nav , un rakstā ar es tādu neredzēju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Franciskus 17.06.2008 23:07
Par to manu selektīvo pieeju , neesmu jau arī es nekāds taisnais , bet nu tagad aktuāls ir šis gadījums. Gribētos redzēt principus , kas darbojas no gadījuma uz gadījumu , nevis katrreiz milzu skandālus bez jebkādiem principiem un ar praktiski nulles iznākumu , vai arī ar iznākumu lielākā skandālista labā , kad notiek nepamatota piekāpšanās skaļākajiem tikai tāpēc lai nu beidzot kaut uz mirkli iestātos kaut kāds pieklusums.
---
Kā būtu, ja IM paraudzītos uz I. Kažokas rakstu nevis uz kā "rakstiņu", bet tieši kā uz šādu ētisko un morālo principu analīzi pēc kura IM it kā tiecoties?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Lietussargs 17.06.2008 22:42
Es neaizstāvu valdību , es aizstāvu ētiskos principus. Konkrēti šajā gadījumā manā skatījumā tādas labas vadības vai ētiskas vadības principu ka iestādes vadītājs ir atbildīgs lai lietas iestādē būtu skārtotas tā lai zagšanas iespējas būtu minimālas. Manuprāt šāds princips ir absolūti nepieciešams un saglabājams. Mal likās ka rakstā šis princips vispār tiek ignorēts vai arī tiek padarīts par maznozīmīgu. Tai pat laikā rakstā es tā arī nesaskatīju kaut vienu būtiskāku ētikas principu par šo , vismaz manā skatījumā. Es esmu par to lai politiskā cīņa pēc iespējas vairāk balstītos uz ētikas principiem nevis pārvērstos par tādu bezprincipu cīņu vispārējā skandalozā vidē , kur uzvar tas kam vismazāk dažādu ētisku principu un noteikumu. Bezprincipu politiskā cīņa nekādā veidā nav ceļš uz labu (ētisku) valsts pārvaldi.

Par to manu selektīvo pieeju , neesmu jau arī es nekāds taisnais , bet nu tagad aktuāls ir šis gadījums. Gribētos redzēt principus , kas darbojas no gadījuma uz gadījumu , nevis katrreiz milzu skandālus bez jebkādiem principiem un ar praktiski nulles iznākumu , vai arī ar iznākumu lielākā skandālista labā , kad notiek nepamatota piekāpšanās skaļākajiem tikai tāpēc lai nu beidzot kaut uz mirkli iestātos kaut kāds pieklusums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs 17.06.2008 22:09
IM kārtējo reizi konsekventi aizstāv valdību. Viņam ir pie kājas tiesiskums. Viņu neinteresē lietas apstākļi, jo tā pat kā Jaundžeikeram ar Veldri viņam "viss tāpat ir skaidrs". Nez kādēļ IM neuztrauc regulārie skandāli ar Satiksmes ministrijas pakļautībā esošaj\am iestādēm, nemaz nerunājot par TP ielikteņa vadīto VID (vienu no tizlākajām Latvijas iestādēm), kura vadītāja lēmumus regulāri tiesa atceļ kā prettiesiskus un no kura visticamāk piedzīs lielu naudu arī par prettiesisko rīcību Jaunalksnes lietā. Ja ir vēlēšanās var turpināt uzskaitīt valsts iestāžu "šaizes", par kurām koalīcija neceļ ne ausu.

Citiem vārdiem IM un viņam līdzīgo acīmredzami selektīvā pieeja "na ļico".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 17.06.2008 21:58
Skumji lasīt šitādus rakstiņus. Pārmetumi Veldrem un Jaundžeikaram manuprāt galīgi nevietā , jo situācija manuprāt ir visai skaidra , Loskutovu nevar neatlaist. Nezinu vai tas rakstīts vai nerakstīts princips , bet nu vadītājs tomēr ir atbildīgs par zagšanu savā iestādē. Ja vēl nebūtu tas Valsts kontroles brīdinājums un visa tā iepriekšējā kņada ar komisiju - sak visu sakārtos un nekas jau nav nozagts un Loskutovs var palikt amatā. Tad nu tagad ir nozagts un diezgan daudz. Tīri ētiski Loskutovam pašam bija jāatkāpjas lai nemestu ēnu uz to pašu Maizīti , un arī uz pārējiem komisijas locekļiem , kam nu manuprāt esošajā situācijā praktiski nemaz nav citas izejas kā balsot par atlaišanu , ja nu vien kāds nav galīgi dulns vai arī apmaksāts un tādejādi ir gatavs riskēt ar savu reputāciju un galvot ka nekas tāds Loskutova vadībā vairs nekad neatkārtosies. Ja nu tomēr atkārtojas tad galvotāju reputācija protams ka trubā. Manuprāt Loskutovam vienkārši ir neētiski cerēt un vēl neētiskāk ir kaut kādi vēl arī rīkoties uz to lai tomēr izvilktu to nevainības garantiju no komisijas. Ja nu vienīgi viņš tiešām var pierādīt pret KNAB vadītāju vērstu provokāciju. Pagaidām gan neizskatās ka Loskutovam būtu šajā ziņā pat kaut mazākais pavediens , tikai neētiski tukša muldēšana.

Skumji arī tas ka nu raksta beigās arī raksta autore it kā piekrīt ka Loskutovs ir ne tā šo to satrādājis. Bet ak tavu problēmu , pat ja Loskutovs arī būtu pelnījis atlaišanu , nevar tak atlaist kamēr nav savējais vietā. Beigās no tā raksta iznāk tā ka Loskutovs kā tāds un pat pats zagšanas fakts kā tāds nemaz nav problēma , bet no Loskutova un zagšanas fakta ir jātaisa problēma tikmēr kamēr kāds savējais nav Loskutova vietā , vai vismaz tikmēr kamēr nebūs labvēlīgi noteikumi jauna sava KNAB vadītāja iecelšanai.

Es jau protams nedomāju ka esošās valdības taisītā politika ir kāds politiskās ētikas paraugs , bet nu vismaz man tajās esošo politiskajās spēlītēs nu kaut kādi ētiski noteikumi ir tomēr manāmi , turprētī Iveta Kažoka manuprāt piedāvā politiskās spēlītes spēlēt pilnīgi bez jebkādiem ētiskiem notieikumiem , un tas protams skumdina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo 17.06.2008 19:40
malacis, Iveta!

btw, cugcvangs - shadu terminu es vēl nezināju, laikam jāsāk spēlēt šahs :)

Saistītie raksti
Citi autora darbi