Atslēgvārdi:

Vislabākā enerģija ir nepatērētā enerģija 2

Elektrība un siltums ir tāda prece, ko gandrīz vienmēr var tērēt taupīgāk, nekā tas jau tiek darīts.

Iesaki citiem:

Pēdējā gada laikā gan ES, gan Latvijā apsprieda Eiropas Komisijas sagatavoto Energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas direktīvas projektu. Diskusija beidzās ar to, ka dalībvalstis padarīja direktīvas priekšlikumu pietiekami maigu, lai no tās neizrietētu fundamentālas saistības energoefektivitātes uzlabošanai ES.


Iemācīsim un piespiedīsim

Ir dažādi iemesli, kādēļ iedzīvotāji, organizācijas, uzņēmumi, institūcijas nerīkojas energoefektīvi. Vieni vairāk enerģijas nekā vajadzētu tērē nezināšanas dēļ, citi tādēļ ka sākotnējie ieguldījumi, lai tērētu mazāk, ir pārāk apjomīgi. Vēl citi neuzskata, ka enerģijas taupīga tērēšana ir uzmanības vērta. Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts pirms gada publiskoja jaunas energoefektivitātes direktīvas projektu, lai iedvesmotu, motivētu un, jā!, piespiestu.

Sena paruna vēstī: Ja nemāki – iemācīsim, ja negribi – piespiedīsim! Tomēr, lai iemācīšana un piespiešana būtu efektīva (gluži kā enerģijas izmantošana), ir jānodrošina pilnīga informācija, izglītošana un skaidra un precīza likumdošana. Ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem. Energoefektivitātes gadījumā ir būtiski, lai būtu skaidrība būvnormatīvos un par būvnormatīviem, būvniecības standartiem, būvju dzīves cikla izvērtēšanu, nulles un zema enerģijas patēriņa ēku definīciju un ēku energoefektivitātes klasifikāciju. Visbeidzot, jābūt skaidrībai par publisko iepirkumu regulējumu un lomu enerģijas efektīvākā izmantošanā.

Pēdējā pusgadā direktīvas projekts piedzīvojis vairākas politiski svarīgas apstiprināšanas[1]. 13. jūnijā panāca vienošanos starp Eiropas Parlamentu (EP) un ES Padomi. 12. jūlijā Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja apstiprināja Energoefektivitātes direktīvas tekstu, kas uzskatāms par kompromisu par sliktu striktākām un saistošām energoefektivitātes prasībām[2]. 11. septembrī EP nobalsoja par direktīvas projektu un gaidāms, ka oktobra sākumā to apstiprinās arī ES Padome. Tam sekos direktīvas parakstīšana un publicēšana ES Oficiālajā vēstnesī. 20 dienas pēc publicēšanas direktīva stāsies spēkā. Gada laikā no spēkā stāšanās brīža dalībvalstīm būs jāpārņem direktīvas normas.


Vislabākā enerģija

Ikdienā un diskusijās bieži mēdzam runāt par to, kas ir lēta un kas ir dārga enerģija. Visbiežāk tas notiek, paužot nepatiku par augstām siltuma cenām apkures periodā un arī par augstām elektrības cenām, ja patērējam daudz elektroenerģijas. Uzmanība visbiežāk tiek veltīta augsto cenu apspriešanai un runāšanai par to, kādēļ cenas ir tādas, ka uzskatām tās par augstām. Jau padziļinātās diskusijās vairāk runājam par to, kā samazināt augstu enerģijas cenu ietekmi uz izdevumu portfeli. Tieši šādās diskusijās atklājas, ka vislētākā un labākā enerģija ir nepatērētā enerģija.

Elektrība un siltums ir tāda prece, ko gandrīz vienmēr var tērēt taupīgāk, nekā tas jau tiek darīts. Ja apzināmies, ka iespējams tērēt mazāk enerģijas, tad runājam par energoefektivitāti. Enerģijas taupīšanu ietekmē dažādi faktori un motivācijas, kas atkarīgas no katra konkrētā subjekta skatupunkta. Var izšķirt vismaz divas subjektu kategorijas – fiziskas personas un juridiskas personas. Juridiskās personas var tālāk iedalīt vēl vairākās subjektu grupās – fizisku personu apvienības, valsts un pašvaldību institūcijas un, visbeidzot, komersanti. Katrai no šīm grupām ir savs enerģijas tērēšanas skatījums un viedoklis par to, vai nepieciešams tērēt mazāk, kā to izdarīt un kādi ir potenciālie ieguvumi attiecībā pret ieguldījumiem.

Daudzie izejas punkti un dažādās intereses padara lēmumu pieņemšanu par enerģijas taupīšanas pasākumiem sarežģītu. Ja lēmums par enerģijas taupīšanu jāpieņem vienai fiziskai personai vai vienai juridiskai personai, tad iespēja efektīvi pieņemt lēmumu ir ievērojami lielāka, nekā daudzu lēmuma pieņēmēju gadījumā. Ja vienai ēkai, kas lūdz uzlabot tās energoefektivitāti, ir daudzi saimnieki, tad, kā rāda prakse, var būt grūti vienoties par ieguldījumiem, kas nākotnē ļautu dzīvot patīkamāk un par enerģiju maksāt mazāk.


Fragmentācija rakstos

Iespējams samazināt enerģijas patēriņu jau esošā situācijā un jau uzbūvētām ēkām, taču iespējams paredzēt zemu enerģijas patēriņu nākotnē, šodien plānojot jaunu objektu būvniecību vai enerģiju tērējošu iekārtu projektēšanu, ražošanu un izmantošanu. Būvniecība ir nozare, kas spēj dot būtisku ieguldījumu enerģijas patēriņa samazināšanā gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Lai nozares dalībnieki varētu, spētu un būtu motivēti ieguldīt ilgtspējīgā būvniecībā, jāpilnveido un jāuzlabo būvniecības regulācija. Raksta [4] rindkopā jau minēju piecus faktorus jeb vides, kas jāpilnveido, lai panāktu labu energoefektivitātes rezultātu ilgtermiņā.

Ilgtspējīgas būvniecības pazīmes ir kvalitāte un energoefektivitāte. Normatīvā regulējuma sadrumstalotība ir ilgtspējīgas būvniecības šķērslis. Vienota un saskaņota regulējuma trūkums Latvijas būvnormatīvos traucē energoefektivitātes aspektus kompleksi integrēt visās būvniecības stadijās, sākot ar plānošanu un beidzot ar ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Viens Latvijai īpaši aktuāls temats ir energoefektivitātes pasākumu īstenošana kultūras un arhitektūras mantojuma objektos. Rīgā (bet ne tikai!) ir daudz ēku un būvju ar kultūrvēsturisku nozīmi, daudz arhitektūras pieminekļu, kas tādi ir, pateicoties gan to vizuālajam izskatam, gan būvniecības inženiertehniskajam risinājumam. Renovējot šādas ēkas, ir būtiski saglabāt ēku raksturojošās īpatnības un šo uzdevumu izpildīt noteikti palīdzētu precizēti būvnormatīvi, nepārkāpjami kritēriji iepirkumu procedūrās, kā arī izveidojot ilgtspējīgu risinājumu paraugus un aprēķinus. Ideālā gadījumā būtu jāveido vienots regulējums energoefektivitātes prasībām, jo esošā fragmentācija neveicina būvnormatīvu ievērošanu. Turklāt to prasībām būtu jābūt augstākām, ja vēlamies sasniegt labākus rezultātus ilgtermiņā.


Skaidrība būvniekiem un pasūtītājiem

Ir vēl vairāki aktuāli jautājumi, kuru sakārtošana var būtiski palīdzēt apgūt energoefektivitātes potenciālu. Būvniecības procesa dažādos posmos iesaistītie profesionāļi savu darbu ideālā gadījumā veic saskaņā ar veselo saprātu, būvniecības standartiem (minimālajām prasībām) un likumdošanā noteikto regulējumu. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai starptautiskais energoefektivitātes regulējums un standarti būtu pieejami Latvijas speciālistiem un patērētājiem bez valodas barjeras. Piemēram, Latvijas būvnormatīvos (LBN) minētie standarti nav pieejami latviešu valodā un tos labi pārzina tikai tie eksperti, kam ir labas svešvalodu un standartu nomenklatūras zināšanas.

Tāpat gan būvniekiem, gan klientiem ir svarīgi zināt ēkas ekspluatācijas izmaksas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tieši tādēļ ir, cik iespējams, jāveicina dzīves cikla izvērtējuma (LCA, life-cycle assessment) piemērošana izmaksu aprēķinos, it īpaši iepirkumos, kam augstu standartu piemērošanā jākalpo par paraugu privātajam sektoram. LCA izmantošana un ņemšana vērā jau no projektēšanas brīža arī ietu sazobē ar situāciju, kad būtu definētas ēku energoefektivitātes klases. Šāda pieeja veicinātu augstāku energoefektivitātes standartu piemērošanu ēkām to projektēšanā un būvniecībā, tā nodrošinot ēku ilgtspēju un arī paaugstinot ēku vērtību nekustamā īpašuma tirgū. Patlaban Latvijas būvnormatīvi funkcionē tikai minimālo prasību noteikšanai dažādās būvniecības jomās.

Visbeidzot, pārdomāta valsts politika energoefektivitātes veicināšanai izmantotu tai tieši pieejamos resursus, nevis censtos augstāku mērķu sasniegšanas eksperimentu nastu uzlikt privātajam sektoram. Viens veids, ka stimulēt enerģijas optimālāku tērēšanu, ir energoefektivitātes nosacījumu un kritēriju iekļaušana publiskajos iepirkumos, it īpaši būvniecībā. Arī ES Energoefektivitātes direktīvas projekts sabiedriskajam sektoram paredz parauga rīcības lomu, īstenojot plašus un obligātus energoefektivitātes pasākumus, tajā skaitā – ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu valsts sektorā, ik gadu atjaunojot 3% valstij piederošo ēku. Ja valsts pati nespēs kļūt energoefektīvāka un šajos jautājumos izglītot arī ierindas pilsoni un būvniecības nozares profesionāli, tad talkā nāks Eiropas Komisija ar skaitliskā veidā formulētu atgādinājumu, kādēļ ir vērts samazināt enerģijas patēriņu un domāt un rīkoties ilgtspējīgi.

Ar būvnormatīvu detalizētu analīzi varat iepazīties (šeitpdf).
_________________
[1] Direktīvas projekta aktuālā redakcija un sīkāk par EK iecerēm energoefektivitātes uzlabošanai EK energoefektivitātes vietnē http://ec.europa.eu/energy/efficiency/eed/eed_en.htm
[2] Direktīvas idejas kopsavilkumu skat. Rīgas Enerģētikas aģentūras vietnē http://www.rea.riga.lv/component/content/article?id=520


*Raksts tapis projekta „Neatkarīgu ekspertu kompetence energoefektivitātes politikas plānošanai” ietvaros. Projekta īstenošanu finansiāli atbalstījis Sorosa fonds – Latvija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vilis Bite

Idejas par enerģijas taupīšanu, vairāk vēršot uzmanību uz siltumenerģijas taupīšanu, principā pareizas līdz zināmai robežai.
Pirmais aspekts. Taupīt enerģiju ir izdevīgi vienam vai nelielā kompānijā pērkot enerģiju no lielāka ražotāja, kamēr ietaupījums būtiski nemaina enerģijas ražošanas izdevumu struktūru.
Otrais aspekts. Taupot enerģiju (piemēram siltumu, arī elektrību), vienas siltuma vienības ražošanas un piegādes cena palielinās. Jo visa infrastruktūra paliek.
Trešais aspekts. Mēģinot kaut ko nosiltināt, tiek izmantots rūpnieciski ražots materiāls, kura saražošanai ir patērēts iespaidīgs enerģijas daudzums, arī loģistika nav pa vējam, bet prasa enerģiju.
Enerģijas ietaupījums kopumā var neatbilst iecerētajam. Savukārt izdevumi, kā rāda prakse, vienmēr mīl pieaug.
Vairāk neminēšu. Tāpēc - ir visai vienpusēji un apšaubāmi apgalvot, ka taupīt enerģiju masveidā visos gadījumos ir izdevīgi. Īpaši katram individuāli ieguldot savus līdzekļus, pazeminot komfortu utt. Protams, enerģiju neizmantot ir ļoti izdevīgi, bet tad ir jāatrod neandertālietis, kam šo ideju piedāvāt.

Reinis 004bw
Reinis Āboltiņš

Protams, ir rūpīgi jārēķina, kurā brīdī ieguldījumi vairs nav racionāli un efekts no tiem nav pozitīvs, ja ņem vērā izmaksas pilnā siltināšanas materiālu dzīvesciklā un ierēķina enerģiju, kas patērēta arī energoefektivitātes uzlabošanas procesos. Tomēr atļaušos teikt, ka ļoti daudzos gadījumos un it īpaši Latvijā enerģiju (gan el, gan th) ir iespējams izmantot optimālāk, turklāt, neieguldot pārāk lielus līdzekļus. Siltināšana nav pašmērķis, vai lai kādam atskaitītos, tai ir racionāls pamatojums. Tieši tas pats ar el patēriņu - nav jādzīvo tumsā vai krēslas zonā. Apgaismojuma sistēmu var ierīkot tā, lai tā tērē mazāk strāvas, bet gaismas būtu pietiekami gan acij, gan komforta sajūtai.

Saistītie raksti
Citi autora darbi