"Visi politiķi vienādi", matrjoškas un progress 21

Šoreiz mani rakstīt iedvesmoja teju apokalipsi vēstošie komentāri pie iepriekšējā bloga ieraksta. Jā, jā, tas bija rakstīts visai augstā toņkārtā ... Taču mans mērķis nebija sludināt bezcerību un tīšanos baltos palagos, bet gan izgaismot konkrētu problēmu politiķu attieksmē un izpratnē par savu darbu! Tas NAV viens un tas pats. Nespēju identificēties ar tiem līdzcilvēkiem, kas jau no vēlēšanu dienas vaimanā par to, kā viņi ir vīlušies visos politiķos un kā šobrīd viss ir tik pat dranķīgi kā vienmēr.

Iesaki citiem:

Tas tā nav. Es saredzu lielu atšķirību starp politisko kultūru Latvijā, teiksim, kalvīšlaikos un tagad. Atkāpjoties vēl dažus soļus tālākā pagātnē, kopējā virzība kļūst vēl uzskatāmāka. Pakāpeniski, soli pa solim Latvijas politika aizvien vairāk attālinās no autoritārā sovjetiskuma vai vāji slēptas plutokrātijas un kļūst līdzīgāka tiem procesiem, kas novērojami valstīs ar dziļākām demokrātijas tradīcijām. Pat salīdzinot 2 Saeimas sasaukumus, man šķiet, ka progress ir visai acīmredzams - iepriekšējā Saeimā bija daudz vairāk gan nekompetentu politiķu, gan populistu, gan arī "nejaušu" cilvēku, kuri ieņēma amatus, teju neko nesaprotot no parlamenta darba, bet jūtoties ar sevi bezgala apmierināti.

Manuprāt, nespēja saskatīt atšķirības (ja vien tas nav apzinātas manipulācijas rezultāts) ir izskaidrojama ar trim apstākļiem, kas sakņojas cilvēka psiholoģijā un pat valodas īpatnībās:


  1. domāšana absolutizētās "vai nu ir - vai nu nav" kategorijās, kur "ir" pusē atrodas kāds iedomāts ideāls (piemēram, absolūti godīga, caurspīdīga un kompetenta politiska rīcība), bet "nav" pusē - pilnīgi viss pārējais.

    Politiķis tiek pasludinās par negodīgu un nekompetentu gan tad, kad atkāpe no ideāla ir neliela, apstākļu izraisīta, gan arī gadījumos, kad skaidri redzams, ka politiķim nospļauties par ideālu un viņš/a rīkojas tikai un vienīgi savās personiskajās interesēs. Viss, kas nav ideāls, dod pamatu raudām par to, ka viņi taču tur visi vienādi un ne ar ko viens no otra neatšķiras. Tā it kā, piemēram, politiķa organizēts "otkats" partijas sponsoram un cita politiķa vilcināšanās bargos vārdos nosodīt kādu neētisku rīcību ir viena līmeņa parādības. Saskaņā ar šo loģiku abos gadījumos politiķis ir negodprātīgs, negodīgs un bezprincipiāls.

    Jā, dihotomijās (ir/nav; melns/balts; ēzelis/ne-ēzelis;godīgs politiķis/negodīgs politiķis) domāt patiešām ir vienkārši un, kas tik pat svarīgi, viegli izteikt savu domu! Taču nudien ir visai maz situāciju, kad šāds skatījums uz sabiedrību nebūs tik ļoti primitīvs, ka drīzāk traucēs nevis palīdzēs saprast kopējo ainu.

    Atklātība/godīgums/kompetence nevis "ir vai nav" (lai gan tieši tā par šīm kvalitātēm lielākoties tiek runāts!), bet gan kādu situāciju/cilvēku apraksta dažādās pakāpēs. Kāds process var būt gandrīz pilnīgi atklāts, vairāk atklāts nekā iepriekšējie procesi, kopumā atklāts ar dažiem slepeniem elementiem, daļēji slēgts, pa 70-80% slepens utt. Šīs atšķirības ir ĻOTI nozīmīgas. Piemēram, ir svarīgi, vai kāda lēmuma pieņemšana pa 95% bija publiska vai tā bija pilnīgi slepena (0% atklātība). Abos gadījumos nav ideālas atklātības, bet ne jau attālums līdz 100% ir galvenā atšķirība starp abiem lēmumu pieņemšanas procesiem - 0% atklātība un 95% atklātība savstarpēji atšķiras daudz vairāk nekā 95% atklātība no 100% atklātības.

    Diemžēl šo pakāpju atšķirību ir visai grūti vienkārši un ātri izteikt vārdos, nesākot piemeklēt kaut kādas tēlainas metaforas vai nepārejot uz patvaļīgi izvēlētiem cipariem. Gandrīz neiespējami efektīvi aprakstīt kāda politiķa/partijas rīcību tā, lai būtu uztverams viss iespējamo alternatīvu spektrs (piemēram, kā līdzīgās/sliktākās/vienkāršākās situācijās rīkojušies citi politiķi; kā politiķi uzvedas citās valstīs utt.), kas tad arī ļautu izveidot pārdomātu attieksmi pret šo rīcību. Protams, ka "vai nu ir ideāls - vai nu nav ideāls" kategorijas ir vieglāk uztveramas. Bet to izmantošanas rezultāts ir tāds, ka nav atšķirības starp 0,30%,45% un 95% - tas viss tiek komunicēts kā ideāla trūkums (=nebija atklātības, nebija godīgs, nebija kompetents). Rezultāts: jau semantiski tie, kas cenšas tuvoties 100%, tiek pastāvīgi dauzīti par to, ka jau nav tos 100% nav sasnieguši, kamēr tiem politiķiem, kas sēž pie nulles (piemēram, izmanto savu amatu iedzīvošanās nolūkos), vienmēr ir attaisnojums, ka neviens nav pilnīgi godīgs, katram var kādas blusas salasīt un tādēļ tak beidziet man reiz piesieties!


  2. Neizpratne par to, ka neatrisinātas problēmas būs vienmēr, bet to esamība pati par sevi nenozīmē, ka nav bijis progresa un politiķu darbs ir bezjēdzīgs.

    Lai saskatītu progresu, ir jāskatās uz to, kādas problēmas bijušas iepriekš un kā tās ir pazudušas/samazinājušās (jā, arī šeit ir svarīgas pakāpes!). Ja uz kādu sabiedrību paskatās ilgākā laikā, nereti var novērot, ka tai raksturīgās problēmas sakārtojas pēc sīpola vai matrjošku principa. Atrisinot vienu, izgaismojas nākamā. Tas nenozīmē, ka šī "nākamā" problēma (matrjoška) iepriekš neeksistēja, vienkārši to aizēnoja lielāka problēma, kuras risināšana tad arī bija politiskā prioritāte. Piemēram, iedomājamies valsti, kuru kontrolē bandīti. Ar laiku bandītisma problēma ir atrisināta, bet valsti ir sākusi kontrolēt cilvēku grupa, kas varu izmanto sava biznesa veicināšanai. Daļa no viņiem tiek kādās vēlēšanās "izbalsota", bet nākamie varas turētāji liek nekompetentus, bet ar savām partijām saistītus cilvēkus dažādos valsts amatos. Un tā tālāk. Fokusējoties uz katru problēmu ATSEVIŠĶI, patiešām varētu šķist, ka progress nenotiek. Bet tas nozīmē redzēt varbūt tikai ceturtdaļu no visa, kas patiešām ir noticis un neko par notiekošo nesaprast. Jo vai kāds varētu iedomāties bandītu kontrolētu valsti, kur NAV nekompetences problēmas?

    Cits piemērs. Man ik pa laikam sanāk sarunas par vēlēšanām ar cilvēkiem no citām valstīm. Piemēram, Gruzijas, Tanzānijas vai Irākas. Galvenais, kas viņus satrauc: vēlētāju vardarbīga ietekmēšana, vēlēšanu rezultātu viltošana, balsu pirkšana. Domājiet, ka viņiem nav Latvijai vairāk raksturīgo partiju finanšu vai mediju vides problēmu? Protams, ka ir! Vai tas ir tas, par kuru risināšanu viņiem jādomām pirmām kārtām? Protams, ka nē - varbūt pēc 10-20 gadiem arī viņu sabiedrības par šīm problēmām īpaši satrauksies un neredzēs progresu, bet tikai problēmu virkni; bet ne jau tagad, kad ir problēmas pašā vēlēšanu procesa fundamentā. Kā jau teicu - sabiedrībā esošās problēmām bieži atgādina matrjoškas un pārliekus liela fokusēšanās uz katru matrjošku atsevišķi traucē saprast, vai mēs šobrīd saskaramies ar pašu lielāko, pašu mikroskopiskāko vai kaut ko pa vidu, kā arī novērtēt progresu. Bez pārskata par ainu kopumā, politika pārvēršas par nebeidzamu depresīvu problēmu virkni.


  3. Uzstādījums, ka mērķis/ideāls (labklājīga valsts, godīga valsts pārvalde utt.) jāsasniedz uzreiz, neuzskatot uzņemto kursu uz mērķa sasniegšanu par kaut ko, kas būtu atzinības vērts.

    Šī ir viena no Latvijas politiskās kultūras lielajām problēmām - kad netiek novērtēti mēģinājumi pakāpeniski virzīties uz kādu vēlamu mērķi. Labo gribu ir viegli nonicināt ar skarbu "nu un?", parādot cik tālu vēlamais (vai pat utopiskais) mērķis atrodas un cik nožēlojami lēni viss notiek. Nezinu, varbūt es sagaidu pārāk maz no politiķiem, bet man tomēr šķiet, ka nereti sūri grūti panākts kompromiss, ja vien tā rezultātā tiek sperti kaut daži soļi uz priekšu no status quo, tomēr ir liela vērtība. Vairumā gadījumā daudz svarīgāka ir nevis mērķa tūlītēja sasniegšana, bet gan tas, lai procesi nesāktu plūst atpakaļgaitā vai sāktos stagnācija. Piemēram, pēc 2006.gada vēlēšanām šāds regress notika attiecībā uz tiesiskuma, cilvēktiesību un sabiedrības līdzdalības jautājumu. Tā kā, manuprāt, ja pēc dažiem gadiem, atskatoties pagātnē, varēs konstatēt, ka kopējais virziens bijis progresīvs, tas jau būs sasniegums. Cilvēces vēsturē progress sabiedrības pārvaldē nav nekas tāds, ko varētu uztvert par kaut ko pašsaprotamu.



Politikā vienmēr procesi var notikt labāk, efektīvāk, atklātāk, taisnīgāk. Arī paši politiķi vienmēr var būt kompetentāki un godīgāki. Pastāvīga viņu dauzīšana ar to, ka ideāls vēl ir tālu, var kaut kādā mērā būt motivējoša - jo tā rosina uz mērķi virzīties straujāk. Galu galā tieši tādēļ es pati vienmēr atgādinu par to, cik Latvijas politika vēl tālu no pasaules labākajiem piemēriem. Bet tad, ja dauzīšana tiek pārspīlēta, efekts var būt gluži pretējs - labu gribošiem politiķiem var, kā saka, vienkārši nolaisties rokas. Ja politiķis zina, ka nekad nebūs 100% kompetents vai godīgs, bet ka viņam vienlīdz nikni tiks brukts virsū gan par 5% atkāpi no ideāla, gan par 95% atkāpi, tad cik ilgi viņš/a cīnīsies pret Latvijas politikā valdošo noskaņojumu straumi nevis nolaidīsies līdz vidējam politiķim raksturīgam 25-30% no ideāla līmenim? Ja politiķim ir padomā kādi 3 uzdevumi, par ko viņš/a vēlētos īpaši cīnīties, tad varētu būt demotivējoši dzirdēt, ka tas viss ir fufelis, ka ir tūlīt jāiesaistās un jāuzvar arī 997 citas cīņas, jo savādāk Latviju par laimes zemi nepārveidot.

Un tas nav tikai stāsts par labu gribošiem politiķiem. Binārā loģika politikas procesu aprakstīšanā, pakāpju, dinamikas un virzības tendences "nepamanīšana" ir manipulācijas instruments tādu cilvēku rokās, kuriem ir svarīgi, lai vēlētāji, mediji un paši politiķi nespētu pamanīt un saprast atšķirību starp dažādiem politiķiem, problēmām, mērķiem. Lai kaut kādās viņiem svarīgās dimensijās (it sevišķi - godīgums) visi izskatītos sašmucējušies, jo tas ļauj nopietnus korupcijas skandālus pielīdzināt sīkiem nesmukumiem un tādējādi izvairīties no sev negatīviem salīdzinājumiem. Lai iestāstītu sabiedrībai, ka tūlītēja leiputrijas nesasniegšana norāda uz politisko konkurentu nekompetenci. Lai bakstītu acīs politisko konkurentu risinātās problēmas, apgalvojot, ka tās ir pašu šo politisko konkurentu izraisītas - nevis eksistējušas ilgu laiku, bet kļuvušas redzamākas tādēļ, ka lielākas problēmas jau atrisinātas. Šādas informācijas uztvērējam ir vajadzīgas visai labas zināšanas par politiku, kā arī spēja domāt pretēji semantiskajai inercei, lai varētu manipulāciju kaut vai pamanīt, kur nu vēl atspēkot.

Kā jau teicu: skatoties uz Latvijas attīstību ilgākā laika posmā, es redzu progresu. Politiskā kultūra kļūst vairāk atbilstoša citu demokrātisku valstu standartiem, pakāpeniski nomainās politiķu paaudzes. Atslēgas vārds - pakāpeniski. Arī mani laiku pa laikam notiekošais Latvijas politikā izved no pacietības. Sevišķi veiksmīgi tas izdodas šobrīdējai iekšlietu ministrei. Taču kopumā par Dombrovska valdību, salīdzinot ar iepriekšējām, es teiktu, ka nekompetences ir palicis mazāk. Nekaunības - ievērojami mazāk.

Un tas nav maz.

Jā, saglabājas milzīgi daudz problēmu - tādu kā 1 oligarha ietekme uz visiem valdības lēmumiem, atsevišķi aizdomīgi lēmumi (dīvains lēmums par ēkas būvniecību, amatu sadale, ziedojumi ZZS pietuvinātajiem), nevēlēšanās/neprasme savlaicīgi komunicēt. Protams, kompetences problēmas. Taču viss tas ir bijis arī iepriekšējās valdībās, turklāt izteiktāk nekā šobrīd. Vienkārši toreiz mēs par to dzirdējām mazāk. Salīdzinoši jauna problēma ir publiski redzamas ķildas partiju iekšpusē - bet, atvainojiet, pat ķildas tomēr ir vēlamāka parādība nekā tas, ka partiju ar dzelžainu tvērienu kontrolē oligarhs, padarot deputātus un ministrus par savām marionetēm. Viedokļu atšķirība partijas iekšienē par kādiem svarīgiem jautājumiem parasti ir demokrātijas veselības nevis slimības pazīme - tā liecina, ka attiecīgā organizācija nav totalitāra, šauras grupas kontrolēta. Mani daudz vairāk satrauc notiekošais tajās partijās, kur publiski runā tikai līderi un kur 99.9% biedru baidās/viņiem netiek ļauts izteikt no līdera līnijas neatkarīgu viedokli. Vai arī kur absolūtajam partijas elites (piemēram, ievēlēto Saeimas deputātu, ministru biroja darbinieku) vairākumam viss vienalga, tik ilgi kamēr tiek nodrošināta viņu "vieta pie siles" un ne uz kādu savu viedokli viņi pat nav spējīgi.

Tā kā šobrīd valdības/Saeimas darbā iepriekš raksturīgo problēmu tomēr ir mazāk, tad pēc matrjoškas principa ir vairāk jūtamas tās problēmas, kuras agrāk bija paslēptas aiz lielākajām. Un vienu no tām es daļēji aprakstīju iepriekš blogā - nevēlēšanās/nemācēšana mainīt sistēmu, iet pret tās inerci. Gan partijas lēmumu pieņemšanā, gan arī tajā nozarē, par ko politiķis atbildīgs kā ministrijas politiskā amatpersona vai Saeimas komisijas loceklis. Man šķiet, ka tieši šī bezspēcība sistēmas priekšā lielā mērā ir atbildīga gan par to, ka valdības mainās, bet politiķu retorikas klišejas (mediji kā negatīvisma kultivētāji, sabiedrības pārstāvju iniciatīvas kā darbaļaužu vēstules, kvaukšķu izpausmes) tiek nodotas no vienas valdošās koalīcijas nākamajai. Bet abām šīm tēmām - par politisko partiju destruktīvo dabu un politiķu "vainas pārvelšanas" retoriku - es ceru pievērsties divos citos ierakstos. Ja sanāks.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

beibe 23.01.2011 11:08
Ļ.cien. Iveta Kažoka, zināt, Jūs BAIGI labi rakstāt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 21.01.2011 11:32
Boldrix - vispaar jau lobeet nav aizliegts. V, piemeeram, intensiivi lobee pilniigi neracionaalu energjeetisko politiku, nu un tad? interesanti, ka to pashu dara shkjeele, bet tas saucas "zog".
tas, ka piesauci repshi, ir briinishkjiigi. kaa tu domaa - kameer repshe publiski njeemaas, ko dariija titavs un jaunups? ar godiigu politiku nodarbojaas?
vai varbuut veelies parunaat, piemeeram, kaa MP, shtokijs un V ieliida LK striidaa? ak, par to partijas zhurnaals NAV neraksta, vai ne? :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 21.01.2011 11:12
Boldrix 21.01.2011 10:12 ...Svarīgi ir tas ko politiķis dara nevis, kas viņam ziedo. ... ziedo .... lobē ...izdevīgas likuma izmaiņas. Lūdzu: stingrās rokas uzvar, bet demokrātijas iet atpūsties.
----------------------
Ja 'kādi' ir izlobējuši, ka ASV vēstniecība kārtējo reizi presingo "ēbreju kopienas īpašumu" kompensēšanas sakarā, tad tā ir "demokratijas" vai "stingras rokas" uzvara?
Galīgi nav svarīgi "ko" politiķis dara - politiķis ir tiesīgs darīt dajebko, ja viņš atklāti ir deklarējis savus nodomus un to ir akceptējuši tieši viņa un tikai viņa vēlētāji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Boldrix 21.01.2011 10:12
x-am
Vai tu runā par gadījumu, kad Lembergs no ofšora vēlējās samakšāt Jaunajam laikam, bet Repše savukārt teica, ka pieņems ziedojumus tikai legālā veidā? Vai varbūt par Stepanovu un citiem venspilnieku ziedojumiem?
Svarīgi ir tas ko politiķis dara nevis, kas viņam ziedo. Piemēram, SC ziedo Kargina dēls un SC lobē Karginam izdevīgas likuma izmaiņas. Lūdzu: stingrās rokas uzvar, bet demokrātijas iet atpūsties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis Ozols 21.01.2011 01:11
Manuprāt pirms spēlēties ar tādiem vārdiem kā politiskā kultūra iespējams vajadzētu nedaudz dziļāk iepazīties ar šī termina nozīmi.

Mans ieteikums bloga ieraksta autorei būtu vērīgāk definēt, ko tā saprot ar politisko kultūru, jo savādāk tas par ko tiek runāts manuprāt nav īsti politisko kultūru raksturojošs lielums.

Pirmkārt vienas vēlēšanas, kur Saeimā ir iekļuvuši mazāk uzpūtīgu un augstprātīgu pamuļķu vēl nav indikātors politiskās kultūras maiņai un citēju : "vairāk atbilstošai citu demokrātisku valstu standartiem."

Viens no rādītājiem politiskajai kultūrai ir atbalsts tā sauktajai ''stingrajai rokai'', kurš Latvijā vēl joprojām ir stiprs. Tas, ka ZZS dabūja tik daudz balsis vēlēšanās lielā mērā ir saistīts ar Lemberga personību un es uzdrošinātos teikt , ka daudzi viņu redzēja kā cilvēku, kurš tad atnāks un visu sakārtos.

Vispārēja sabiedrības neinteresēšanās par politisko procesu tāpat ir visnotaļ izteikta. Lasītākie laikraksti Latvijā ir nevis Diena vai kāda cita Dienas avīze, bet kaut kādi klaču žurnāli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 20.01.2011 15:48
Boldrix
V finanseetaaji no ventspils nav oligarhi? :D

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Boldrix 20.01.2011 15:46
Lakati un bērnu vešana uz skolu. Domāju, ka Vienotība ir riktīgi sasmērējusies. Labāk, ka es balsoši par oligarhiem, tie vismaz nekad nav teikuši, ka ir godīgi.
Viņi taču ir mūsu vietējie oligarhi nevis kaut kādi sorosi un tādēļ, iespējams, kāds labums atleks arī mums.
Nē - jefiņi - viss labums nonāk ofšoros.
P.S. Manu prāt lielākais Vienotības grēks bija Bendrātes līgums ar loligarhu. No šī jefiņi var secināt, ka loligarhi principā ir labāki - viņi vismaz dara, to ko grib :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 19.01.2011 22:42
Kā ar Lakatu Lolitas 54 turku lakatiem (apspiestības simbolu) pašas vajadzībām?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 19.01.2011 22:25
_Jā, dihotomijās (ir/nav; melns/balts; ēzelis/ne-ēzelis;godīgs politiķis/negodīgs politiķis)_
============
Ņemožet biķ ņemnošķo beremennaja...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 19.01.2011 21:58 http://diena.lv/lat/politics/hot/klementjevs-sie-deputati-ir...
Publicēts: 19.01.2011 15:26, Autors: LETA

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 19.01.2011 21:16
Un no kuras klaču lapas šī ziņa?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 19.01.2011 17:41
Nupat no šodienas sīkpirdības kaujām jaunajā Saeimā:

"...Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) skumji atzina, ka šīs Saeimas deputāti laikam esot alkatīgāki nekā iepriekšējā parlamentā..."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 19.01.2011 17:15
Labāks nav ne kas. Oligarhi tā neprata melot uz izlikties kā salašņas , tā ka politiskā kultūra ir uz daudz zemāka līmeņa nekā bija . Ekonomiski ar ir katastrofa. Būtu pie varas vietējie ekonomiskie grupējumi , Latvija nebūtu tā izlaupīta kā tagad , jo tas nav ekonomisko grupējumu interesēs un ekonomiskie grupējumi mācētu pretoties starptautiskajiem izlaupītājiem. Salašņas pie varas turpretī ir pats labākais variants starptautiskajiem izlaupītājiem , jo viss ko ekonomiskie un politiskie salašņas pieprot ir lēti izpārdot valsti ārvalstu bankām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alejandro 19.01.2011 15:54
Kopumā piekrītot autores secinājumiem un atzinumiem, gribu norādīt uz vēl vienu bieži sastopamu parādību, kas izskaidro "apokaliptiskos" komentārus. Proti, tieksmi dramatizēt, kam, nenoliegšos, reizēm esmu ļāvies arī pats. Un šī tieksme Kalvīša/Godmaņa laikos izpaudās tikpat lielā mērā kā tagad.

Īsumā - Dombrovska valdība nav liekulīgu jefiņu bars, kas nu sagrāvis krietnās tautas cerības uz morāli sniegbaltu Latviju, bet arī Kalvīša valdība nebija zaglīgu idiotu banda. Bet tieši tā pēdējo savulaik daudzi centās iztēlot, neredzēdami vai negribēdami redzēt objektīvu ainu. Visnotaļ spēcīga Valsts prezidenta ievēlēšana, visnotaļ pieņemama premjera (Godmaņa) nākšana Kalvīša vietā, interesanta jauna politiķa (Zalāna) parādīšanās pie apvāršņa - "kvaukšķi" visu ieslaucīja iedomātā mēslainē kopā ar patiesi apkaunojošām lietām kā, piemēram, Emša portfeli vai šofera dēla iecelšanu amatā. Dienas "PRET Šķēles prezidentu" bija histērijas klimakss. Tagad "iznīcināšanas līdzekļi" pavērsti pret Vienotību, turklāt daļa "šāvēju" ir tie paši.

P.S. Ja autori tik briesmīgi kaitina pašreizējā iekšlietu ministre, tad vajadzētu padomāt arī pašai par savu tieksmi uz apokalipsiju, jo nekāda racionāla pamata šādai nepatikai, manuprāt, nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 19.01.2011 13:16
Es saredzu lielu atšķirību starp politisko kultūru Latvijā, teiksim, kalvīšlaikos un tagad.
-------------------------------------
Es ar. Ja Kalvīšlaikā politikās partijas vairāk bija kā ekonomiski grupējumi , tad tagad politikā ir partijas kas vienkārši ir salašņu bandas. Uzlabojumus neredzu nekādus , jo lai vai kā , bet ekonomisks grupējums kā partija tomēr ir daudz labāk nekā tad ja partija ir tikai politisko un ekonomisko salašņu banda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 19.01.2011 13:11
x 19.01.2011 12:27 ...iisteniibaa shii valdiiba un politiskaa elite kopumaa, atsakaitot dazhus eksemplaarus, ir daudz sliktaaki par visiem kalviishiem, jo taisa cuuciibas, piesedzoties ar godiiguma paladzinju...
---------------------------
Tieši tā!!!
Par "iepriekšējiem" iespējams (tikai iespējams !, jo pierādījumu tā arī nav - turklāt jo lielāks ir laiks starp publisku apvainojumu un vēl arvien pierādījumu neesamību, jo tas automātiski pārvēršas par pierādījumu nevainīgumam un pārmetuma melīgumam)- tātad "iepriekšējiem" iespējams varētu domāt, ka viņi bija savtīgāki materiālā ziņā. Toties no viņiem neskanēja nekādi kristāltīrības zvēresti.
Atstarpe starp solīto un patieso godīgumu bija krietni mazākā kā "patreizējiem".
Protams, ka Kristovska sīkpirdīgā pabalstu mufļošana un Pindacīšas lakatiņi ir un paliks nieki, tikai Jenotības kristaltīrības zvēresti ar to ārprātīgi disonē un neangažētam vērotajam izraisa šķebīgu dūšu.
Iepriekšējie iespējams pieķēzīja vai patukšoja mūsu maciņus - tagadējie ir sabradājuši kādreizējās cerības un sapņus.
Manuprāt tas ir simtkārt nelietīgāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 19.01.2011 12:27
pseidoargumenti, lai nomazgaatu sevi. iisteniibaa shii valdiiba un politiskaa elite kopumaa, atsakaitot dazhus eksemplaarus, ir daudz sliktaaki par visiem kalviishiem, jo taisa cuuciibas, piesedzoties ar godiiguma paladzinju. visi shitie lakatinji, amatu daliishana, beernu vadaashana ar darba auto, neizpildiitie soliijumi un apkaraaptie veeleetaaji, pastulbais liegjis kaa balsoshanas mashiina, zzs amatu paarnjemshana, par kaadu shlesers vareetu tikai pasapnjot, bet V mieriigi piever acis...
nu un, protams, kas gan vinjus par taadiem padariija, ja ne IK&co ar savu liekuliigo priekshveeleeshanu "monitoringu", kas bija vienos vaartos un izdeviigs vienam politiskajam speekam. tam pasham, kura iekshlietu ministre pa labi un pa kreisi dala neveelemas personas statusu un par likumiem nemaz nesatraucas.

P.S. vieniigi priecee, ka tas, kursh komandee paraadi, ir mazais aivars ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 19.01.2011 10:31
Paldies Kažōka. Vajag par to runāt, plašāk un vairāk runāt.
Bija tādi, kas pirms 20 gadiem teica - paies pāris gadi un mēs arī psiholoģiski atbrīvosimies no psrs. Kaut kādi ārzemju zinātnieki gan saka - tad, kad saeimā būs pēc pēdējās neatkarības dzimuši cilvēki, tad būs kā citās valstīs.
Un tie mūžigi neapmierinātie, kuri vienmēr ir pārliecināti, ka citi vainīgi, tikai ne pats, apmirs. Tāda ir dzīve. Komunista biedra kārti var nolikt, bet pārliecību, ideoliģiju tak nevar reizē ar to izmest.Pakļaušanās, akla pakļautība vissīkājam funkcionāram ir tajos iekšā, tik dziļi iekšā, ka audzina arī nākamajās paaudzēt. Neieaudzinot to, ka varai ir jārūpējas par tautu, ne tikai par savām sīkajām interesēm. varai tas visu laiku jāatgādina, jāpieprasa pat. Ko šī slimā sabiedrība ir pieprasījusi? Tik zākājusies, ka tas tas slikti un tas slikti. Nu, agrāk arī zāle bija zaļāka un koki augstāki... Bet dzīvojam šodien. kamēr nomirsim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Boldrix 19.01.2011 10:06
Domāju, ka liela daļa šo čīkstuļu, kas pārstāv viedokli, ka visi politiķi ir vienādi, īstenībā bija politisko reklāmas kampaņu sastāvdaļa. Brīdī, kad prokremliski, oligarhiskie un sabrauktie ezīši ir noplacināti vienā līmenī, jo viņi taču visi esot vienādi, uz tās bāzes ir viegli popularizēt savu CIETO, sabiedrību saudzējošo, jauno inovatīvo risinājumu, nodokļus nepazeminošo politiku.
Vēlēšanas parādija, ka liela daļa cilvēki tomēr "nepavilkās" uz šo tehnoloģiju, bet arī konservatīvais moments bija tuvs, ja jau zog, tad labāk, lai tas ir savējais - krievs, latvietis vai "zemnieks".
Liela daļa cilvēku neorientējas procesos, viņi zina, ka vēlas dzīvot labāk, bet viņiem nav priekštata kā to panākt, ko tieši vajadzētu darīt. Izņemot, protams, ka vajadzētu samazināt nodokļus uz pusi - tad nu gan viss būtu skaisti, un ir arī politiskais atbalsts šādām idejām. Diemžēl arī šī ideja ir izsmelta un nu ir jāsāk apmaksāt šo dzīru rēķins.
Latvijā būt par politiķi ir ļoti nepateicīgs darbs, ja vien neesi stipendiāts vai ieliktenis. Taču visiem ir jāpiedalās valsts uzlabošanā, savādāk mēs vienmēr paliksiem pēdējie ES, kas uz pasaules fona tā pat jau nav ļoti slikti, bet tomēr šajā līgā arī mums ir jāparāda, ka neesam tādi lauķi, kas neprot sastrādāties un panākt labus rezultātus. Iveta Kažoka noteikti ir šis pozitīvi lādētais elektrons, kas virza mūsu sabiedrību pareizajā virzienā. Protams, konservatīvai sabiedrībai var nepatikt, ja sabiedriskas aktivitātes tiek sponsorētas no ārvalstu finanšu spekulanta fonda (īsāk sorosisti :), lai arī viņi tieši nevar paskaidrot, kāds kaitējums no tā rodas. Tāda nu ir sabiedrība un laikam jau šiem lādiņiem ir jābot līdzsvarā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu notikumu attīstību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 19.01.2011 08:37
Šī nav problēma tikai Latvijā, tā ir problēma visās valstīs ar "uzspiesto demokrātiju", proti, valstīs, kurās demokrātija ir nevis dabiski attīstījusies gadu simtu laikā, bet "instalēta" jau gatava pēc ilgstošas dzīves pavisam citā politiskajā iekārtā. Kā rāda Vācijas un Itālijas piemērs, šāda plaisas pārvarēšana prasa vairākas desmitgades - Vācija kā relatīvi veiksmīgs, bet Itālija - neveiksmīgs piemērs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 19.01.2011 08:27
Varu piekrist paustajam viedoklim, tomēr man ar šīm atziņām nesaraujami šķiet saistīts nākamais jautājums - ko darīt, lai to mainītu. Jo šobrīd ir bīstami liela tā cilvēku grupa, kam melnbaltā domāšana šķiet ērta un pieņemama, trūkst vajadzības pēc kaut kā vairāk. Kā veicināt viņiem konfliktu apziņā, kā radīt viņiem nepieciešamību saskatīt spektra atšķirības?
Jo šis ir nopietns jautājums, kas ir saistīts ar cilvēka (šinī gadījumā - lielas cilvēku grupas) domāšanas veidu. Kopš 80. gadu beigām reformas, progress sabiedrībā ir lielā mērā balstījies uz noteiktu, bet ne pārāk lielu, aktīvu un politiski advancētu sabiedrības daļu, kamēr pārējie ~90% sabiedrības atpaliek arvien vairāk. Viņu domāšanas veids tiešām bieži vien ir piedzīvojis vien niecīgu progresu (vai pat regresu) kopš neatkarības atjaunošanas. Plaisai starp sabiedrības grupām palielinoties, katrs jauns attīstības solis kļūst aizvien smagāks un grūtāk pārvarams. Lūk, tieši šinī virzienā, manuprāt, šobrīd ir vērts strādāt visvairāk - veicināt, lai politiski aktīvie, domājošie indivīdi iesaistītu arī citus savā domāšanas veidā, pārliecinātu vienaldzīgos.

Citi autora darbi