Atslēgvārdi:

Virtuālās vēstniecības – bums un noriets

Latvijas diplomātiskais dienests un valsts atpazīstamība tikai iegūtu, ja notiktu mēģinājumi apgūt, piemēram, Instagram fotogrāfiju platformu ar vairāk nekā 100 miljoniem aktīvu lietotāju.

Iesaki citiem:

2007. gadā Igaunija kļuva par trešo valsti pasaulē, kas atvēra savu pārstāvniecību Second Life – 3D virtuālajā pasaulē. Šis fakts izraisīja plašu starptautisko publicitāti, un izvērsa nākotnes vīzijas par virtuālajām vēstniecībām kā revolucionāru veidu, īstenojot diplomātisko pārstāvniecību un prezentētu valsts tēlu internetā.

Tika uzskatīts, ka tehnoloģiju un interneta attīstība pavisam drīz nojauks barjeras starp internetu un Second Life, t.i., to padarot tikpat viegli pieejamu kā interneta mājaslapas.[ 1 ] Tomēr nākamo piecu gadu notikumi parādīja, ka sākotnējās cerības nav piepildījušās un valstu pārstāvniecības Second Life piedzīvo savu norietu. Šo tendenci apliecina Zviedrijas lēmums par savas virtuālās pārstāvniecības slēgšanu šā gada sākumā.[ 2 ] Tas parāda, ka kopš 2007. gada globālais tīmeklis ir piedzīvojis nozīmīgas izmaiņas un virtuālās vēstniecības ir bijis īslaicīgs fenomens interneta pasaulē.


Kāpēc Second Life?

Second Life ir virtuāla pasaule, kas darbojas kā dzīves emulators un sociālās saskarsmes platforma. Second Life tika palaista 2003.gadā, un kā tās nosaukums norāda – piedāvā saviem lietotājiem “izdzīvot” vēl vienu dzīvi - virtuālā formātā. Sākot ar pavisam ikdienišķām aktivitātēm, kā sava tēla (avatāra) izveidošanu līdz pat dalībai politiskās un daudzās cita veida sabiedriskajās aktivitātēs.

Pirmā valsts, kas izmantoja šīs platformas sniegtās iespējas un izveidoja savu pārstāvniecību šajā virtuālajā vidē bija Maldīvija (2007), tai drīz sekoja Zviedrija un gada beigās – Igaunija. 2008. gadā savas vēstniecības Second Life atvēra Maķedonija, Filipīnas, Albānija un Izraēla. Kopumā pavisam septiņas valstis ir nodibinājušas savu vēstniecību Second Life, un pagaidām sešas no tām darbojas. Lai gan arī citas valstis ir plānojušas atvērt līdzīgas vēstniecības, tomēr kopš 2008. gada šajā jomā nav vērojams nozīmīgs progress.


Kas ir mainījies?

Iespējams izšķirt divus nozīmīgus faktorus, kas noteica gan vēstniecību attīstību virtuālajā vidē, gan to norietu.

Pirmkārt, tā bija plašsaziņas līdzekļu radītā ažiotāža ap Second Life pasauli. Pagājušās desmitgades vidū šī sociālā saskarsmes vieta bieži veidoja virsrakstus tehnoloģijas un citu ziņu sadaļās, tādējādi, radot iespaidu, ka Second Life ir “nākamā lielā lieta” interneta evolūcijā. Tieši atsaucoties uz vispārējo interesi par Second Life platformu, iespēju veicināt valsts atpazīstamību un publicitāti - valstis izšķīrās par savu virtuālo pārstāvniecību izveidošanu. Iespējamais sociālās platformas mērķauditorijas lielums nebija noteicošais faktors. Skaidri ir redzams, ka daudzi cilvēki uzzināja par valstīm un to virtuālajām vēstniecībām no publikācijām citos medijos, nevis apmeklējot pašas virtuālās platformas.

Otrkārt, virtuālo pārstāvniecību nākotne bija jau nolemta pirms to tapšanas – Second Life lietotāju saskarsmes risinājumi un tehniskie priekšnosacījumi bija pārāk neērti vai sarežģīti, lai varētu veiksmīgi uzrunātu plašu personu loku.[ 3 ] Tas bija tikai laika jautājums, kad parādīsies citi sociālie mediji ar vienkāršāku saskarsmi un ērtāku lietojamību.

Pēdējos piecos sešos gados ir dramatiski pieaudzis interneta lietotāju skaits. Toreiz, 2007.gadā, kad parādījās pirmās virtuālās vēstniecības interneta lietotāju skaits pasaulē tika lēsts ap 1,1 miljards cilvēku[ 4 ], bet nākamo piecu gadu laikā tas ir vairāk nekā dubultojies - sasniedzot 2,4 miljardus (2012. gada jūnijs).[ 5 ] Vēstniecību dibināšana Second Life platformā skaidrojama ar faktu, ka šajā laikā nebija citas, plaši pazīstamas interneta platformas. Facebook, Twitter un citi sociālie mediji bija tik tikko nodibināti un bija tikai ceļā uz savu globālo atzīšanu. Tikmēr Second Life tobrīd sniedza vīziju par iespēju virtuāli dublēt reālās pasaules procesus, vietas un padarīt tos pieejamus ikvienam Second Life un interneta lietotājam.

Lai būtu iespējams lietot Second Life, potenciālajam lietotājam ir nepieciešams lejuplādēt un instalēt īpašu pārlūku, izveidot savu avatāru un tikai tad apmeklēt virtuālās vēstniecības. Atšķirībā no Second Life, Facebook un Twitter lietotājiem nav jādara nekas vairāk kā tikai jāizveido savs konts un jāpiekļūst mājaslapai no jebkura interneta pārlūka. Lai darbotos Second Life, nepieciešams pielikt vēl lielākas pūles. Arī no valstīm, kuras vēlas izveidot savu virtuālo pārstāvniecību, piemēram, radot vēstniecības ēkas trīs dimensiju modeli, noformējot interjeru u.tml.

Viegli pieejamais saturs un vienkāršā saskarsme bija galvenais iemesls, kādēļ jaunie sociālie mediji piedzīvoja eksplozīvu lietotāju skaita pieaugumu un kļuva nesalīdzināmi pievilcīgāki, lai izveidotu valsts diplomātisko pārstāvniecību/mājas lapu. Kā pagrieziena punktu pārejai uz jaunajām sociālās saskarsmes platformām var uzskatīt 2008.gada un ASV prezidenta vēlēšanas. Lai uzrunātu potenciālos vēlētājus, kandidāti vēl nebijušā apjomā izmantoja jaunos sociālos tīklus. Tas nekādā ziņā nebūtu iespējams, izmantojot Second Life lietotāju saskarsmi. Pēc 2008. gada valsts iestāžu un ārlietu dienestu integrācija sociālajos tīklos bija tikai nākamais loģiskais solis šajā procesā.

Lietotāju skaits ir viens no nozīmīgākajiem argumentiem, lai izvēlētos Twitter un/vai Facebook kā valsts virtuālo diplomātiskās pārstāvniecības platformu. Kā redzams tabulā - ieguldot daudz mazāk pūļu un resursu ir iespējams uzrunāt nesalīdzināmi lielāku personu skaitu un padarīt informāciju daudz vieglāk pieejamu nekā Second Life (skatīt tabulu).

Tabula: Aktīvo lietotāju skaits sociālajos tiklos mēnesī, 2013. gada marts:

Platforma. ...............Aktīvo lietotāju skaits mēnesī (miljoni)
Second Life[ 6 ]............1[ 7 ]
Twitter......................200[ 8 ]
Facebook..................1110[ 9 ]


Ar skatu nākotnē

Pēdējo piecu gadu virtuālo vēstniecību pieredze Second Life ir parādījusi, ka uz jauno platformu un saskarsmes veidu liktās cerības nav attaisnojušās un interese par Second Life pasauli ir sarukusi šajā laikā. Tomēr lielākais ieguvums, ko šīs virtuālās pārstāvniecības ir nesušas, ir publicitātes veicināšana un valsts tēla veidošana pasaules medijos. Visdrīzāk absolūtais vairākums cilvēku, kas uzzināja par Igaunijas virtuālo vēstniecību, to tā arī nekad neapmeklēja virtuālajā vidē. Tomēr šī publicitāte lieliski palīdzēja veidot Igaunijas tēlu kā modernu un uz informācijas tehnoloģijām orientētu valsti.

Ņemot vērā, ka Second Life lēnām zaudē savu aktualitāti interneta vidē, mēģinājumi izveidot jaunas vēstniecības ne tikai nenestu plānoto publicitāti un lietotāju uzmanību, bet drīzāk radītu retrogardisku iespaidu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka internets turpina attīstīties un valstu diplomātiskajiem dienestiem vajadzētu būt aktīviem gan eksperimentējot ar nākotnes jauninājumiem, gan izmantojot jau esošās, nesen radītās saziņas platformas.

Latvijas diplomātiskais dienests un valsts atpazīstamība tikai iegūtu, ja notiktu mēģinājumi apgūt, piemēram, Instagram fotogrāfiju platformu ar vairāk nekā 100 miljoniem aktīvu lietotāju[ 10 ] , kā to dara ASV vēstniecība Jaunzēlandē[ 11 ] un citur. Vai arī izmantot tumbrl attēlu bloga platformu ar 170 miljoniem apmeklētāju mēnesī,[ 12 ] līdzīgi kā to dara Lielbritānijas vēstniecība ASV[ 13 ].

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!