Atslēgvārdi:

Virsmērķis 16

Mūsu pozitīvā “augstākā vidusšķira” sagaida tikpat pozitīvus & konstruktīvus piedāvājumus & priekšlikumus.

Iesaki citiem:

Citiem vārdiem – nekustināsim sūdu čupu, citādi sāks smirdēt, nāksies deguntiņus saraut un rociņas apsmērēt, jo izrādīsies, ka neviena cita bez pašiem nav, kas šo darbiņu padarītu. Tā nu labāk pasēdēsim, pastāstīsim viens otram, cik viss ir rožaini, cik igauņi tomēr nav labi, jo tak´ to gan statistiku, gan tos eiro vilto, bet Latvija tomēr ir pati, pati jaukākā valsts dzīvošanai (jo īpaši maziem, veciem, slimiem un nabagiem!). Tad arī tie, kas neko nebūs sapratuši, varēs turpināt muļķīgi smaidīt latviski patriotisku smaidu un atstāt rociņas savā siltajā klēpītī.


Šādā pozitīvisma garā pētu raibu karti lielākā Vācijas biznesa nedēļas žurnāla WirtschaftsWoche jaunākajā izdevumā (3/2011) pasaulē atzīta risku vadības uzņēmuma “Control Risks” sagatavoto pētījumu par biznesa riskiem pasaulē. Lūk! Latvija jau atkal izcēlusies ar krāsu dažādību! Visā Eiropas Savienībā uzņēmējdarbības politiskie riski ir novērtēti kā zemi. Arī Lietuva un Igaunija, kas ir mūsu tiešākie konkurenti cīņā par investīcijām, ar neko īpašu neizceļas. Tikmēr skandināvus “Control Risks” ir iekrāsojis sniegbaltus un kā garlaicības zīmi iespraudis tādas pašas krāsas karodziņus, pasakot, ka nu šajās valstīs investēt ir gaužām neinteresanti: nedraud ne paaugstināts adrenalīna līmenis, ne lode kādā nevietā.


Tikmēr Latvija izceļas! Ir tikai vēl trīs citas valstis ES, kurām uzņēmējdarbības politisko risku vērtējums ir “vidēji augstā” līmenī: Slovākija, Bulgārija, Rumānija. Piekrītu, ka ar šīm valstīm konkurences cīņa varētu būt sīva. Slovākijā investorus vilinās kalni, Bulgārijā (siltas) smilšu pludmales, bet Rumānijā pats grāfs Drakula.


Bet kāpēc neizvēlēties plašāku kaujas lauku? Iemetīsim aci globusā – izrādīsies, ka līdzvērtīga vērtējuma konkurentes nav nemaz tik tālu. Identiska konstelācija vērtējumā ir rodama gan tepat Eiropas nomalē – Lībijā un Ēģiptē, arī tālāk Dienvidos atradīsies salīdzināmi spēlētāji – piemēram, Zambija, Benīna. NVS ar´ neatpaliek – cienījams konkurents būs Kazahstāna. Nopūtīsim putekļus no dziesmotās revolūcijas 20+ gadu vecajam tēlam un uz priekšu pasaules finanšu tirgos pakaļ naudai. Šajā ziņā gan Argentīna varētu būt sarežģītāks konkurents. Romantikas kategorijā Latvija ar Peroni tiktu galā pilnīgi droši, tikai tā valsts bankrota smaciņa kopā ar politiskās korupcijas pēcgaršu pārāk izlīdzina pozīcijas.


Savelkot kopā viens optimisma un pozitīvsma pilns ieteikums Lembja un Dombrovska (var arī apgrieztā secībā) vadītajai koalīcijai: tā turpināt jūdžu zābakiem uz priekšu! Mērķi vēl tāli, bet noteikti sasniedzami: tādi globāli reputācijas konkurenti kā Angola, Burkina Faso vai Tanzānija ir tikai vienu pakāpi prom no Latvijas.


Un kā ceļa maize arī mans ieteikums līdzi – jo ātrāk nolikvidēsiet KNAB, jo ātrāk tas izdosies. Protams, tā tieši aizklapēt ciet ES važas traucē, bļaušana varētu sanākt. Taču ticiet, pilnīgi pietiks ar tikšanu vaļā no Strīķes (vislabāk – komplektā ar Vilku) un sabiedrībā plaši izplatītu viedokli, ka KNAB pat vēstules rakstīt nav vērts!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 18.01.2011 14:49
Gunta Leona 18.01.2011 11:06 ...Privātorganizācijā knab tak ir tāds direktors, kuram visi vismaz ārēji pakļaujas un nevienam nav lemts iekļauties tā rīkojumos....
--------------------------
Oi, nu tikai nevajag te pūst pīlīti par ļauno direktoru - knab privātīpašnieku!!!
Ikvienam, kam nav jenotības klapes uz acīm, ir acīmredzams, ka knābja privātīpašniece, kopš radīšanas brīža ir komisāre Potapova.

Ja kādam Latvijā patiesi ir vajadzīga efektīga institūcija korupcijas apkarošanai, tad jāizpilda aksiomātiskas lietas - jāpanāk situācija, ka nav neaizvietojamu cilvēku.
Vilnīša pozitīvais pienesums ir tik vien, kā spēja pretoties visvareanai Regentei un viņās izveidotajam galmam.
Pievarēs šo galmu un lai vācas pats, kā izšauta patrona.
Bet komisāriene no turienes ir jāaizvāc, jo pretējā gadījumā KNAB direktors vienmēr būs vai nu viņas biksīšu starplika kā Loskutovs, vai nākamais "nepareizais".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 18.01.2011 14:04
Putnis tur strādāja un tad...
Biju dzirdējis, ka pametis un aizbraucis strādāt ārzemēs bankā, bet viens kompentētājs teica, ka Parekša ārzemju filiālē...

Te delnisks jautājums par interešu konfliktu. Pareksis bija slavens ar "dāvanām" un "otkatiem" - bezkaunīgu ierēdņu un tamlīdzīgo "apdāvināšanu".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

delnietis - Kalvis 18.01.2011 13:40
Nu vispār jau pārmest slepenību ar to, ka 2010.gada finanšu pārskats nav publiskots jau 2011.gada 18.janvārī ir drusku vulgāri.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 18.01.2011 11:06
Putni, vai tad valstij ir kāds mērķis? Un katrai privātorganizācijai Jādomā, ko par tās darbiem un nedarbiem uzskata ES? Privātorganizācijā knab tak ir tāds direktors, kuram visi vismaz ārēji pakļaujas un nevienam nav lemts iekļauties tā rīkojumos. Direktors privātuzņēmumā dažkārt ir arī īpašnieks, ka knab. Ha

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 18.01.2011 03:46
Gribam cīnīties pret korupciju Latvijā? Brīnišķīgi!

Tādā gadījumā - kur ir "Delnas" atskaite par 2010.g. saņemto finansējumu un tā izlietojumu? Sk. http://www.delna.lv/lat/Finansu-atskaites/ - pēdējais pārskats ir par 2009.gadu. Sal. arī http://pietiek.lv/raksti/paklusam_noslepenotas_visu_nevalsti... .

Domāju, ka ir jābūt pieejamam aktuālam ziedotāju sarakstam, kuru atjauno vismaz reizi mēnesī - bez 1-2 gadu aiztures (turklāt nevis PDF failā kā līdzšim) bet ērtāk mašīnlasāmā formā. Bankas kontu izrakstiem ir labi zināmi standarti, kas ļauj šos ziedotājus ieimportēt MS Excel un līdzīgās programmās - un gūt zināmu priekšstatu par to, kā naudu izmanto politisko procesu ietekmēšanai valstī.

Kāpēc tieši "Delna"? R.Putnis tur kādreiz strādājis, un ja "sabiedrība par atklātību" rāda tik negatīvu paraugu, tad nevaram nekādu profesionalitāti gaidīt arī no citām NVO - t.sk. visādu "pozitīvisma kampaņu" organizācijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds meinhardtam 18.01.2011 00:15
Tātad deflācija. Bet LR gadījumā kredīti ir paņemti ārzemju valūtā - eiro, un tāpēc deflācija nesamazinās parādu.
Tāds pats šits vien sanāk, vienīgi papildus cilvēki zaudē savus uzkrājumus latos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 17.01.2011 23:15
_Un piem., pat sabiedriskie mēdiji nekaunās vienpusīgi apgalvot, ka Dombrovska ekonomiskai politikai neesot bijušas racionālas alternatīvas, lai gan - tāda alternatīva bija._
========
Bet kāda tad ir alternatīva? Ja Dombrovskim ir plāns (un nevis vienkārši mājasdarbu izpildīšana ārzemju skolotājiem), tad man šķiet, ka tas ir šāds:
Dižķibeli un parādu iznesīs darbaspēks, bet augšanu jānodrošina eksportam. Vietējā pirktspēja un tirgus ir gandrīz iznīcināts, tas palīdzēs samazināt importu. Savukārt atviegloti ir uzņēmuma peļņas nodokļi, un tā kā vietējā tirgus nav, tad izaugsmei jābalstās uz eksportu. Tas, ka augsti darbaspēka nodokļi paaugstina nodarbināto izmaksas, tas ir tikai daļēji, jo kurš gan maksā tos nodokļus?
Protams, Dombrovskis nevar pateikt tautai: "Nu ko mīlīši, esam sūdos, un tos nesīsiet jūs un dzīves šeit ilgi nebūs, jo banku savārītos sūdus nākamos 10-15 gadus strēbsiet jūs. Bet valsts kādus ienākumus iegūs no eksporta kompānijām, ja plāns izdosies. Sorrī, ka tā!"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 17.01.2011 22:50
Lai nu paliek raksts, bet vai nevienam komentētājam nav jautājuma/komentāra par Roberta Putna nestandarta fotogrāfiju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 17.01.2011 22:49
tā ir- bez polit=mafijas nekādi:D

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 17.01.2011 20:43
Gribētos Putni, un viņa domubiedrus, aicināt veidot Latvijā progresīvu izdevumu, kāds ASV ir The New York Times (starp citu - ar Pulicera prēmijām visvairāk apbalvotais laikrakts pasaulē) un UK - The Guardian. Šāds izdevums būtu kā pretmets IR un veicinātu politiskās kultūras attīstību Latvijā, jo šeit publiskā telpā ļoti pietrūkst progresīvā (centriski kreisā) skatījuma. Un piem., pat sabiedriskie mēdiji nekaunās vienpusīgi apgalvot, ka Dombrovska ekonomiskai politikai neesot bijušas racionālas alternatīvas, lai gan - tāda alternatīva bija. Un galu galā - vēl nekas nav pilnībā nokavēts - kāmēr vien šī valsts passtāv, tās pilsoņiem ir iespēja saņemties un kļūt gudrākiem un paraudzīties, kā lietas risina Rietumu demokrātijās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 17.01.2011 20:35
Un nobeigumā – šīs nedeļas nogalē un šodien The New York Times ir interesanti un gari raksti par Eiropu: http://www.nytimes.com/2011/01/17/business/global/17euro.htm... http://www.nytimes.com/2011/01/16/magazine/16MerkelSarkozy-t... http://www.nytimes.com/2011/01/16/magazine/16Europe-t.html?h...

Pēdējo no tiem ir sacerējis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts un viens no pasaulē visatzītākiem ekonomistiem (pēc citējamības ierindojas 14. vietā, viņa tuvs domubiedrs un brīvā tirgus zināms skeptiķis Štiglics ir 4. vietā, bet pirmo vietu ieņemt behavioral economics pētnieks, kas ir ironiski, jo tieši šī ir pieeja, kas saka, ka aģenti ne vienmēr uzvedas racionali – tātad – brīvam tirgum ne vienmēr var ticēt un uz to paļauties, sevišķi, ja runa ir par cilvēku cieņu un dzīvību?), kurš cita starpā vairākas reizes min arī Latviju un attiecibā uz to sulīgi citē Tacitu:

Toughing it out: Troubled European economies could, conceivably, reassure creditors by showing sufficient willingness to endure pain and thereby avoid either default or devaluation. The role models here are the Baltic nations: Estonia, Lithuania and Latvia. These countries are small and poor by European standards; they want very badly to gain the long-term advantages they believe will accrue from joining the euro and becoming part of a greater Europe. And so they have been willing to endure very harsh fiscal austerity while wages gradually come down in the hope of restoring competitiveness — a process known in Eurospeak as “internal devaluation.”
Have these policies been successful? It depends on how you define “success.” The Baltic nations have, to some extent, succeeded in reassuring markets, which now consider them less risky than Ireland, let alone Greece. Meanwhile, wages have come down, declining 15 percent in Latvia and more than 10 percent in Lithuania and Estonia. All of this has, however, come at immense cost: the Baltics have experienced Depression-level declines in output and employment. It’s true that they’re now growing again, but all indications are that it will be many years before they make up the lost ground.
It says something about the current state of Europe that many officials regard the Baltics as a success story. I find myself quoting Tacitus: “They make a desert and call it peace” — or, in this case, adjustment. Still, this is one way the euro zone could survive intact.
Latvijai ir nepieciešama progresīva politika. Un tas prasa domāšanas maiņu. Latvijā sociāldemokrāts Lejiņš uzvarēja Zemgales apgabalā un apsteidz daudzus citus politiķus, t.sk. Ēlerti, bet mani tomēr māc neuzticība tam, ka Lejiņš un SCP varētu būt noderīgi Latvijas nākotnei. Pirmkārt – viņi tomēr galu galā atdod savas balsis par Dombrovska iekšējās devalvācijas politiku. Un otrkārt – viņi nespēja atbrīvoties no etniskiem saukļiem. Latvijas nakotni un integrāciju var noteikt pavisam citas vērtības, nekā tikai latviešu valoda vai etniskā kultūra. Un šīs vērtības ir tās, pašas, kas latviešiem bija tuvas 30. gados un kas latviešiem bija tuvas atmodas laikā – ka Latvijai ir jākļūst par solidāru, sociāldemokrātisku, augsti attīstītu, egalitāru labklājības valsti, līdzīgu Skandināvijaas valstīb. Šis ir mērķis, kas var vienot visu tautību cilvēkus, bet labējiem politiķiem ir izdevīgi šīs idejas slēpt un teikt, ka Latvijai vairs neviens mērķi nevarot izvirzīt, jo katrs esot pats par sevi. Labējiem ir izdevīgi šķelt tautu un to turēt maldos un neziņā. Gribas ticēt, ka tomēr šeit cilvēki spēs pieņemties prātā un ja viņus maldina vietējā 'inteliģence' (starp citu cariskās patvaldības laika termins un jēdziens, kuru nekautrējas lietot gan Peters, gan Zālīte, lai gan – Rietumos inteliģences jēdziens nepastāv – ir tikai intelektuāļi, kas var dod idejas, bet Rietumos lēmumus pieņem un valstis vada tautas un nevis inteliģence), tad Latvijas cilvēk tomēr spēs paši atrast pasaules demokrātiju pieredzi un to īstenot Latvijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 17.01.2011 20:35
Latvija un latviešiem būtu skaidri jāsaprot, ka zemas pievienotās vērtības darbam nav un nebūs nākotnes. Ķīnas tautas republikas zinātniskais devums pēc starptautiski atzītu publikāciju skaita un pēc patentu skaita dažās no zinātņu nozarēm (t.sk. metalurgija, pusvadītāji) sasniedz līdz pat 30% no visas pasaules devuma. Ķīna ir pēc R&D investīcijām otra lielākā valsts pasaulē aiz ASV, un novērtējums ir sekojošs:
While U.S. R&D still dominates worldwide spending, globalization is slowly altering the dominance that the U.S. has maintained for the past 40 years. The economies of China, Korea, India, Russia and Brazil and their investments in R&D are expanding at rates substantially higher than that of the U.S., Japan and Germany. As a result, emerging economies are starting to challenge the technological and discovery capabilities of the historic R&D leaders.

Latvijai ir jāsaprot, ka Latvijai vajadzēs konkurēt, ja tā gribēs sev pietiekošus nodokļu ieņēmumus, lai pietiktu gan aizsardzībai, gan nacionālai kultūrai – resp., lai pietiktu valsts pastāvēšanai, ar attīstības valstīm tieši tādos sektoros kā produktu izstrāde un nevis tikai produktu ražošanas pēc gataviem plāniem un uz gataviem darbagaldiem un pie bezgalīgām konveijeru rindām. Bet tas, ko Latvija pieredz iekšējās devalvācijas laikā, liecina, ka zem šīs labējās valdības ejam pretējā virzienām. Tā nesen kādas agentūras vadītājs, kas nodarbina simtlatniekus atzina, ka VALSTIJ SIMTLANIEKI IR NEPIECIEŠAMI, JO VIŅI PA LĒTO DARA TO DARBU, KO CITKĀRT DARĪJA TEHNIKA, KURA ESOT DĀRGI UZTURAMA. Cik tas viss ir preturnā ar kādu populāru IR bloga ierakstu, kura autors atzina, ka mazai valstij katrs civlēks esot jāturot par vērtību un viņa laiku un spējas (pat ja tās uz doto brīdi dažādu iemeslu dēļ vēl nav attīstītas) ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 17.01.2011 20:35
Lieliski, ka politika.lv beidzot ir arī šāds viedoklis. Citādi bez E. Mamedova šeit nebija ko lasīt.

Latvijai nav piemērota labējā politika tāpēc, ka Latvijai ir nepieciešami līdzekļi tautas attīstībai - izglītībai un R&D un tos var iegūt ar sociāli taisnīgāku nodokļu sistēmu. Progresīvā politika nav viss sliņķu iecelšana saulītē, bet tā ir strādājošo empowerment. Putnis jau nosauca negatīvas ziņas par Latviju.

No savas puses varam pieminēt Latvijas vietu Davosas konkurēspējas indeksā (nesen ir izdots ziņojums par 2010-2011 gadu):
2008-2009 54. vieta
2009-2010 68. vieta
2010-2011 70. vieta
Tātad Latvija konkurētspējas indeksā krīt - un pēdējais cipars attiecas uz šīs ziemas Davosas forumu - resp. - TAGAD MĒS REDZAM ĪSTO IEMESLU, KĀPĒC ZATLERS NEBRAUC UZ DAVOSU - VIŅAM TUR NAV KO RĀDĪT PAR LATVIJU, JO V. DOMBROVSKA IEKŠĒJĀS DEVALVĀCIJAS POLITIKAS DĒĻ LATVIJA PASULES KONKURĒTSPEJAS INDEKSĀ IR ZAUDĒJUS 16 VIETAS.

Vēl lielāks bēdu stātsts atklājas tad, ja mēs skatāmies uz innovation and sophisticaion facots apakšindeksu - Latvijai šogad ir 77. vieta - tas ir nedaudz labāk par 82. vietu, kas bija pagājušā gadā, bet jebkurā gadījumā - rādītājss ir zems - Latviju inovāciju ziņā apsteidz gan Gvatemala, gan Ēģipte, gan Libāna un Gambija. Tiesa - pozitīvi ir tas, ka šogada Latvija ir par vienu vietu apsteigusi Trinidadu un Tobagu, tas tomēr priecē. Bet kopumā 70. un 77. vieta skaidri parāda Latvijas konkurētspējas avotus - tās ir zemās darba izmaksas un nevis darba kvalitātes un rezultativitāte.

Latvijas IKP uz iedzīvotaju pēc pirkstpējas cenām bija par 5.5% mazāks nekā Krievijas IKP uz iedzīvotāju. Par Latvijas pievienotās vērtības skumju struktūru (maz produktu ar augstu pievienoto vērtību) runā par tādi šīs valdības tradicinoāli aizstaviju kā Zviedru bankas un Latvijas Banka.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tre 17.01.2011 20:13
iedziļināties jāvar ministriju sniegtajās atbildēs, kas tā mudž no atsaucēm un likumiem un noteikumiem, ka lappuses beigās nav iespējams atcerēties, kas bija rakstīts lappuses sākumā. autora teksts ir vienkāršs, skaidrs un saprotams, tāpat kā vēstījums.

Tā viš ir, mjā, ar tiem "biznesa riskiem"mūsu valstiņā...:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Antos Reinim 17.01.2011 17:42
Pie jautrā raksta to apstiprinošs komentārs. :)))))

It kā blogā nedrīkstētu būt iekšējā sāpe vai aizvainojums un it kā blogiem būtu jābūt kādam mērķim? :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 17.01.2011 17:25
Neadekvāts raksts bez skaidra mērķa. Ko autors gribēja - izkliegt savu iekšējo sāpi un aizvainojumu? Šis mērķis droši vien ir sasniegts, bet ne vairāk. Kas ir minētā “augstākā vidusšķira” un ko īsti viņi sagaida? Tas ir kaut kāds autora iekšējais dialogs, kurā ir jāmēģina iedziļināties lasītājiem, bet bez rezultātiem. Iesaku izvēdināt galvu.

Citi autora darbi
Roberts 165x152

Man ir bail 24 Autors:Roberts Putnis