Atslēgvārdi:

Viņš varēja. Vai varēs arī novembrī? 5

Barakam Obamam „jāsavāc kopā” pašam sava partija un pēc tam jāpārliecina ASV pilsoņu vairākums, ka viņš būs labs prezidents.

Iesaki citiem:

ASV senatore Hilarija Klintone (Hillary Clinton) beidzot ir atzinusi nenovēršamo. Viņas vēlme kļūt par pirmo sievieti, kura ievēlēta Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta amatā, vismaz šogad nepiepildīsies. Ar ļoti, ļoti mazu pārsvaru Demokrātu partijas nomināciju prezidenta amatam ieguva viņas kolēģis Senātā Baraks Obama (Barack Hussein Obama Jr.). Viņš novembrī stāsies pretī vēl vienam senatoram, bet — no Republikāņu partijas — Džonam Makeinam (John McCain).

Pirms gada viss likās citādāk. Klintone visās aptaujās pēc kārtas uzrādīja labākos rezultātus, viņas kandidatūru atbalstīja Demokrātu partijas vadošie pārstāvji. Bet tad pienāca pirmā pārbaude Aiovas štatā, kur viņu pārspēja ne vien Obama, bet arī senators Džons Edvards (John Edwards). Nākamā pārbaude kādreizējai ASV pirmajai lēdijai bija veiksmīgāka, viņa mazliet negaidīti uzvarēja Ņuhempšīrā. Bet ar to arī veiksmes gājiens kļuva nedrošāks. Baraks Obama uzvarēja vienuviet, Hilarija Klintone — citur. Tad viņš, tad viņš vēlreiz, tad viņa, tad —viņš. Jau pirms kāda mēneša bija skaidrs, ka Klintone vajadzīgo delegātu skaitu nesavāks. Nu to ir atzinusi arī viņa pati.

Man personīgi Hilarijas Klintones kampaņa ilgu laiku bija simpātiskāka. Pirmkārt, viņai tomēr ASV politikā ir vairāk pieredzes, nekā sāncensim. Otrkārt, ar visām savām personīgajām likstām Bils Klintons (Bill Clinton) bija izcils ASV prezidents, un nav īpaši šaubu, ka sieva plašos vilcienos atbalsta to pašu politiku, kā vīrs. Un, treškārt, man likās, ka viņai varētu būt vislabākās izredzes novembrī nodrošināt Demokrātu partijas uzvaru.

Bet jāatzīst, arī Baraks Obama nav gluži ar pliku roku ņemams. Tiesa, viņš ir bijis ASV senators tikai nepilnus četrus gadus, turklāt par senatoru viņš kļuva vismaz daļēji tāpēc, ka republikāņu kandidāts iekūlās vienā no tiem muļķīgajiem seksa skandāliem, kādi ir ASV politiskās sistēmas specialitāte. Taču Obamas politiskā vēsture liecina arī par visnotaļ aukstu aprēķinu. 1996. gadā, kad viņu ievēlēja Ilinojas štata Senātā, viņš vienā mierā atbrīvojās no toreizējās sāncenses, apstrīdot parakstus uz viņas nominācijas atbalsta dokumentiem. Sāncense bija ilggadīga Senāta locekle, bet tas Obamu netraucēja. Jau pēc astoņiem gadiem viņš bija ASV senators, un nu vēl pēc četriem, šķiet, viņš varētu nodrošināt tikpat vēsturisku notikumu, kāda būtu pirmās sievietes prezidentes ievēlēšana. Viņš kļūtu par pirmo tumšādaino ASV prezidentu, un zināmā mērā tas būs pat lielāks brīnums, jo, piemēram, visā ASV Senāta vēsturē tajā ir strādājuši tikai pieci tumšādaini cilvēki, tajā skaitā arī viena sieviete. Salīdzinājumam — patlaban ASV Senātā ir 16 sievietes.

Kas varētu notikt novembrī? No vienas puses varētu padomāt, ka Demokrātu partija varētu izvirzīt gandrīz jebkuru puslīdz nopietnu politiķi, un uzvara būtu garantēta, jo pašreizējo Baltā nama iemītnieku droši vien patiešām vairs atbalsta tikai sieva un suns. Kā esmu rakstījis daudz un daudzviet, Džordžs Bušs (George W. Bush) Amerikai ir bijis absolūtākā traģēdija, sākot jau ar to, ka viņš par prezidentu kļuva tikai tāpēc, ka Republikāņu partija rupji krāpās, un beidzot ar visu to, ko viņš atstās mantojumā — elpu aizraujoši dārgo karu Irākā, ASV iedzīvotāju pilsonisko tiesību sašaurināšanu, starptautisko likumu ignorēšanu Guantanamo līcī. Turklāt Bušs lielā mērā ir sagrāvis ASV reputāciju ārvalstīs. Tāpēc šim nu noteikti būtu jābūt Demokrātu partijas gadam.

Taču būs arī problēmas. Republikāņu izvirzītais Makeins bez jebkādām šaubām varēs apgalvot, ka mūsdienu bīstamajā pasaulē amerikāņiem ir vajadzīgs prezidents, kurš pārzina drošības lietas no A līdz Z. Kā zināms, Makeins ir cilvēks ar militāru vēsturi — viņš pavadīja vairākus gadus vjetnamiešu gūstā, kur tika spīdzināts un gandrīz nogalināts. Viņš Senātā ir bijis jau 22 gadus un tur ir pazīstams kā cilvēks, kurš principus tur augstāk par partijas lojalitāti. Šoreiz republikāņi nav izvirzījuši sprukstiņu. No otras puses, senators Makeins nav nekāds jaunietis, uzvaras gadījumā viņš būs pat vecāks nekā Ronalds Reigans (Ronald Reagan), kad viņš kļuva par ASV prezidentu 1981. gadā. Droši vien Baraks Obama nebūs pietiekami nepieklājīgs, lai atklātā tekstā pateiktu, ka opīti nu gan par prezidentu nevajadzētu ievēlēt, taču viņš ļoti noteikti teiks, ka arī viņš ir gatavs uzņemties ASV drošības apstākļu uzturēšana, turklāt viņš krietni vairāk nekā Makeins varēs nodrošināt pavisam citu kursu. Obama jau ir teicis, ka Makeina prezidentūra būtu trešā Buša prezidentūra, un par to varam arī nešaubīties, jo Amerikā republikānim tomēr nozīmē būt republikānim — šīs partijas pārstāvjiem mēdz būt vieni un tie paši darba principi un vienas un tās pašas idejas.

Otra problēma, ar kādu ir jārēķinās Barakam Obamam, — Hilarijai Klintonei tagad ir ļoti sarūgtināti atbalstītāji, un it īpaši tas sakāms par sievietēm, kuras ļoti vēlējās Baltajā namā ieraudzīt vienu no savējām. Klintone, tāpat kā viņas vīrs, ir ļoti polarizējošs cilvēks — ļaudis viņus abus vai nu mīl vai ienīst līdz pēdējam. Ja liela daļa Klintones atbalstītāju novembrī aiz spīts paliks mājās, tas būs slikti. Protams, Obama šo iespēju varētu novērst, izvēloties Klintoni par savu kandidātu viceprezidentes amatam. Taču, manuprāt, tas diez vai notiks ne tikai tāpēc, ka Amerikā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri senatori no Ņujorkas uzskata gandrīz par nelabo, bet arī tāpēc, ka viceprezidente Klintone sev līdzi atvestu valsts „otro džentlmeni” Bilu, un diez vai pēdējais samierināsies ar tradicionālo ASV viceprezidenta dzīvesbiedra lomu. Nekur jau Hilarija Klintone nepazudīs — senatore no Ņujorkas viņa ir joprojām un viņu kā juristi prezidents Obama varētu iecelt augstā tiesas amatā. Iespējams arī, ka viņš Klintoni izvēlētos kādam postenim savā Kabinetā.

Trešā lieta — diemžēl arī Amerika nav pilnībā atbrīvojusies no rasisma, tāpēc grūti spriest, cik daudz amerikāņu nekad sapņos nebalsotu par tumšādainu kandidātu. Ļoti jācer, ka viņu īpaši daudz tomēr nav, bet arī ar to būs jārēķinās cilvēkam, kurš kļuvis par pirmo tumšādaino cilvēku, kādu jelkad viena no ASV divām lielajām partijām ir izvirzījusi prezidenta amatam.

Un vēl pēdējā doma. Amerikā Republikāņu partijai savus pamata atbalstītājus savākt nekad nav grūti, jo principi partijai ir ļoti vienkārši: zemākus nodokļus, visu nepieciešamo finansējumu ASV brašajiem bruņotajiem spēkiem, nekādus gejus, nekādus abortus. Viss. Savukārt Demokrātu partijā ietilpst ļaudis ar mēreniem līdz pat ļoti, ļoti liberāliem uzskatiem, lai neteiktu vairāk, un starp viņiem ir cilvēki, kuri raizējas par visu, sākot no migrantu ekspluatācijas ASV fermās un turpinot ar vides aizsardzību, geju tiesībām u.tml. Prezidenta vēlēšanās novembrī piedalīsies ne tikai Obama un Makeins, bet arī liels skaits daudz mazāk ievērojamu partiju pārstāvošu un pat individuālu kandidātu. Ir bijuši gadījumi, kad kandidāti, kas atbilst konkrētām interešu nišām, gūst zināmus panākumus. Varbūt vislabāk pazīstamais šāds kandidāts bija Reformu partijas pārstāvis Ross Pero (Ross Perot), kurš 1992. gada prezidenta vēlēšanās ieguva 19 miljonus balsu, lai gan ir atšķirīgi viedokļi, vai tas vairāk kaitēja Džordža Buša vecākā vai Bila Klintona interesēm. Toties 2000. gadā Zaļo partijas kandidāts un ilggadējais patērētāju tiesību aktīvists Ralfs Neiders (Ralph Nader) vēlēšanās ieguva gandrīz 3 miljonus balsu, un ir pat ļoti iespējams, ka bez viņa demokrāts Als Gors (Al Gore) būtu uzvarējis. Viņam uzvaru būtu nodrošinājušas par Neideru atdotās balsis Floridā, kur vēlēšanu rezultāti tika apstrīdēti, jo diez vai tur vēlētāji būtu balsojuši par Bušu — cilvēku no naftas industrijas.

Ja Demokrātu partijas kreisais spārns nolems, ka Baraks Obama nav pietiekami „labs” demokrāts, tad arī tā varētu kļūt par problēmu. Tāpēc, lūk, darbiņš, kāds veicams 47 gadus vecajam Barakam Obamam — viņam, pirmkārt, ir „jāsavāc kopā” pašam sava partija un pēc tam jāpārliecina ASV pilsoņu vairākums, ka viņš būs labs prezidents. Man personīgi par to īpašu šaubu nav.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diesel - Ahmed 17.06.2008 13:02
Kā tad, Ahmed - fašisti amerikāņi, fašisti ebreji, un nabadziņi palestīnieši...izcili neitrāls, objektīvs skatījums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Ahmedam 16.06.2008 12:52
Palestīniešu valsts izveidošana un okupācijas izbeigšana ir būtiska lieta; tā ir arī morāli pareiza un taisnīga lieta. No otras puses, nepiekrītu Ahmedam, ka ar to jānodarbojas ASV prezidentam. Viņam nav tāda mandāta - viņam toties ir mandāts aizstāvēt ASV pilsoņu intereses - t.i. viņu kritizējot, viss ir jāskata no ASV interešu viedokļa. Palestīnas brīvības sasniegšanai toties ir izveidotas aktīvas un darboties spējīgas palestīniešu organizācijas, t.sk. viņu pašpārvaldes iestādes (Hamas Gazas sektorā un Fatah - Rietumkrastā). Tās kopā ar sabiedrotajiem citās arābu valstīs var izdarīt daudz vairāk nekā pat vispareizāk noskaņotais amerikāņu politiķis.

Tā kā musulmaņiem parasti nepatīk, ja ASV darbojas kā "pasaules policists", kas Tuvajos Austrumos dara visādas jocīgas lietas, tad no ASV prezidenta nostājas (t.i. visām Obamas sarunātajām muļķībām) nekam daudz nevajadzētu būt atkarīgam, ja vien Obama vai Makkeins nepazaudēs mēra sajūtu un nesāks jaunu lielu karu. Daudz sliktāk būtu, ja nākamajam prezidentam būtu kaut kādas mesiāniskas pretenzijas (tāpat kā 2003.g. Bušam) Tuvajos Austrumos ieviest savus priekšstatus par "taisnīgumu", "demokrātiju" un "cilvēktiesībām"

Protams, ASV ir nolēmuši arī turpmāk savas nacionālās intereses saistīt ar Izraēlas ekspansiju (to uzskatot par "nenogremdējamu aviācijas bāzes kugji" - http://www.caat.org.uk/publications/countries/israel-1002.ph... ). Protams, ka tas ilgtermiņā labi nebeigsies. Bet tāda pagaidām ir realitāte, ko vienam cilvēkam ir grūti mainīt - pat ja viņš būtu prezidenta kandidāts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 16.06.2008 12:19
Es kaut kā nebrīnos par to, ka no 300 miljoniem amrikas iedzīvotājiem un pat ņemot talkā pusārzemnieku, var atlasīt tikai 3 fašistus. Tāda nu viņiem tā "demokrātija".

Šeit mans komentārs par iepriekšējo slavas rakstu Obamam:

Nu šāds slavas raksts...Kas par slavinājumu tādam pašam slimam fašistam kā pārējiem ASV elites izvēlētajiem kandidātiem ASV "demokrātijā", kurā nekad nav izvēles.Baraks Obama par kara noziedznieku Arialu Šaronu (kurš ir vainīgs daudzos noziegumos pret cilvēci, kaut vai 1982.gadā noorganizējot kā libāņu kristieši izkauj un izvaro 2000 palestīniešu bēgļuhttp://en.wikipedia.org/wiki/Ariel_Sharonhttp://en.wikipedia.org/wiki/Sabra_and_Shatila_massacre ) saka šādi runājot par Šarona nozīmi "miera procesā" un novēlot "atveseļošanos":"Obviously we are here at a difficult time," he said. "Our hearts go out to the family of Prime Minister Sharon and we are praying for a recovery on his part and I think the entire world is watching because we recognize that his presence here in the entire process <>was absolutely important and constructive." http://web.israelinsider.com/Articles/Briefs/7521.htmViņš atbalstīja Libānas iznīcināšanu http://www.haaretz.com/hasen/pages/ShArt.jhtml?itemNo=756712 un atbalsta Izraēlas fašistiskā režīma kara noziegumu subsidēšanu:"We must preserve our total commitment to our unique defense relationship with Israel by fully funding military assistance and continuing work on the Arrow and related missile defense programs." http://www.aipac.org/Publications/SpeechesByPolicymakers/Bar...Fašistiskais Obama par palestīniešu bēgļu tiesībām atgriezties mājās no kurām viņi ir izdzīti:"<>The Palestinians would have to reinterpret the notion of right of return in a way that would preserve Israel as a Jewish state. It might involve compensation and other concessions from the Israelis but ultimately Israel is not going to give up its state." http://www.haaretz.com/hasen/pages/ShAr … 172.20.5.5Skat cik slims cilvēks var būt lai teiktu "reinterpret"."it's going to require some soul-searching on the Palestinian side. They have to recognize Israel's right to exist; they have to renounce violence and terrorism as a tool to achieve their political ends; they have to abide by agreements."http://transcripts.cnn.com/TRANSCRIPTS/0706/04/sitroom.03.ht...Vai nu viņš ir melis vai nekompetents, jo Izraēla pati neievēro noslēgtos pamiera un miera līgumus. Un visas tās runas par to, ka palestīniešiem ir jāatzīst Izraēlas tiesības eksistēt ir sviests. Jo kā gan var prastīt no mājām padzītam palestīnietim, lai viņš atzīst Izraēlas tiesības eksistēt, ja Izraēla neatzīst šo cilvēku tiesības eksistēt?<>( The Right to Exist: States or People?http://www.informationclearinghouse.info/article18500.htmBy Sonja Karkar10/03/07 It is a curious phrase this "right to exist". Israel wants the world to accept its "right to exist" as a state, but it denies the indigenous Palestinians their right to exist as a people in their own land. )<>On Israel, Clinton, Obama and McCain all aim to be like Bush http://www.haaretz.com/hasen/spages/969882.html



Par viņu vēl un pārējiem fašistiem, šeit:
http://forum.islammuslim.lv/viewtopic.php?id=262&p=1

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

no-one 11.06.2008 22:23
Manuprāt, Latvijai viennozīmīgi ir labāks Obama. Liberālāks, viennozīmīgi mazāk atbalsta "obliterate Iran" politiku; kā arī pašas liberālās vērtības per se ir Latvijai izdevīgākas - kā redzam konservatīvās vērtības ar KGB ideoloģiju sadzīvo tīri labi un es smagi šaubos, ka, nākot pie varas, vecais makkeins nerīkosies identiski Bušam attiecībā uz Krieviju. Viņš jau var teikt daudz ko, bet man tāpat kā daudziem šķiet, ka tā būtu Buša 3. prezidentūra, kas Latvijai nebūtu tas labākais variants.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilis 11.06.2008 16:29
Interesanta ASV iekšpolitikas analīze. Lai arī Latvijas iedzīvotāji prezidentu nevēlēs, svarīgs ir jautājums, kurš no kandidātiem labāk atbilst Latvijas drošības interesēm? Amerikāņiem šogad tiešām ir superizvēle, jo abi kandidāti ir izteikti pretmeti. Obama ar jauneklīgumu, wind of change un prezidentam neparasto ādas krāsu man šķiet simpātiskāks par Makkeinu, kura gadu gājums ir krietni lielāks nekā vienam vidējam Latvijas vīrietim. Bet tieši Makeinam pieder slavenais teiciens, ka viņš nesaprot, ko tas Bušs ir īsti ieraudzījis Putina acīs. Ar viņš tajās esot ielūkojies, bet vienīgais, ko tur ieraudzījis ir KGB. Tieši nākamais ASV prezidents daudzējādā ziņā noteiks, cik liela būs to vēlme pievērsties saviem partneriem Eiropā, ņemot vērā, ka pašmāju problēmu pēc Buša aiziešanas būs gana. Latvijas interesēs būtu ASV prezidenta amatā redzēt politiķi, kurš glūnošās pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos, iedvesmu nesmeltos no Monro doktrīnas, koncentrējoties uz notikumiem vienīgi Rietumu puslodē.

Saistītie raksti

Jā, viņš var! politika.lv

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips