Atslēgvārdi:

Viņpus mediju īpašnieku vārdiem 24

Vai Latvijas mediji tiešām tik ļoti uzticas Saeimai, ka atdod mediju īpašnieku regulāciju likumdevēja rokās? Šo lietu varētu nokārtot žurnālisti paši savā starpā.

Ja arī Saeima pieņems likuma grozījumus, kas paredzēs mediju īpašnieku atklāšanu[1], Latvijas mediju vidē no tā nekas īpaši nemainīsies. Šajā ziņā esmu vienisprātis arī ar mediju īpašnieku atklāšanas kaismīgākajiem pretiniekiem. Ne jau tāpēc, ka es būtu pret atklātību vai saskatītu Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) virzītajos priekšlikumos kaut kādu sazvērestību.[2] Tāpat neuzskatu mediju īpašnieku jautājumu par pseidoproblēmu. Taču šis jautājums ir jārisina pēc būtības, nevis formāli, virspusēji un turklāt riskējot ar pašu mediju brīvību un neatkarību.

Šeit ir jārunā par četriem aspektiem. Pirmkārt — kā ierobežot (vai vismaz regulēt) mediju īpašnieku ietekmi uz mediju saturu. Otrkārt — kā novērst pārmērīgu mediju koncentrāciju viena vai dažu īpašnieku rokās. Treškārt — kā garantēt, lai regulācija mediju īpašnieku jomā nenoved līdz vārda un preses brīvības nepamatotiem ierobežojumiem un/vai cenzūrai. Ceturtkārt — kā šajos jautājumos vienot visus Latvijas žurnālistus.

Uzticamības cena

No Eiropas Padomes (EP) pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos Matsa Johansona teiktā LŽA 13. jūnija diskusijā[3] man cieši atmiņā iespiedušās divas frāzes. Pirmā: “Mediju uzņēmuma darbība balstās auditorijas uzticībā.” Otrā: “Ja jūs jaucat kopā mediju un politikas veidošanu, tas vienmēr noved pie sliktām sekām.” Šie divi kodolīgie apgalvojumi būtībā pasaka visu būtiskāko par to, kādām būtu jābūt mediju īpašnieka un medija redakcijas attiecībām. Ja īpašnieks izmantos avīzi politisku mērķu sasniegšanai, tā zaudēs savu lasītāju uzticību. Apstāsimies uz mirkli. Zaudēs? Vai Latvijā tiešām tā būs? Pieņemsim, ka beidzot tiek noskaidrots, ka Neatkarīgā patiešām patiesībā pieder Aivaram Lembergam, nevis Armandam Pučem, Lilitai Seimuškānei un Uldim Dreiblatam. Juridiski precīzi izsakoties, Lembergs ir “patiesā labuma guvējs”. Avīzei dramatiski kritīsies abonentu skaits? Ļoti šaubos.

Šeit drīzāk jādomā, kā uzlabot sabiedrības (tajā skaitā — pašu žurnālistu) izpratni par to, kas ir uzskatāms par brīvu un neatkarīgu mediju. Ne jau kurš katrs drukāts izdevums tāds ir. Bija mums kādreiz tāda masu politiskās apstrādāšanas skrejlapa Rītdiena, tāpat, cik zinu, joprojām pastāv arī odiozā propagandas lapiņa DDD. Šādus marginālus tipogrāfijas produktus diez vai kāds uztver nopietni un uzskata par medijiem klasiskajā izpratnē. Taču mazliet citādāk ir ar izdevumiem, kuri izskatās solīdi un kuru redakcijās ir arī atrodami īsti žurnālisti, nevis tikai pildspalvu piekabes. Ar “naming and shaming” stratēģiju šeit nepietiks, jo lasītāju — grozies kā gribi — vispirms interesē saturs, nevis satura finansētājs.[4]



Īpašnieku vārdi — un ko tālāk?

Patiesībā caurspīdīgums mediju īpašnieku jomā ir pašsaprotama lieta. Vismaz tā tam būtu jābūt. Kā augstākminētajā diskusijā norādīja Johansons, Latvijai optimālāk būtu veikt izmaiņas Komerclikumā un citos likumos, lai visu uzņēmumu akcionāri būtu zināmi arī pēc akciju īpašnieku maiņas. Taču šī informācija pati par sevi neatrisina mediju īpašnieku ietekmes jautājumu. Un šo jautājumu diez vai vajag risināt ar likumdošanas palīdzību.

Dīvaini ir tas, ka Latvijā teju vispār nerunā par mediju monopolizācijas risku. Johansons savā runā minēja Norvēģiju, kur Schibsted ietekmi iegrožo ar likumu, jo citādi šis milzis izplestos un sāktu pārlieku dominēt mediju tirgū. Līdzīga problēma savulaik bija Zviedrijā ar mums labi pazīstamo Bonnier, taču tā vismaz daļēji atrisinājās līdz ar Schibsted ienākšanu zviedru tirgū. Jāatzīst gan, ka diskusijas par lielo mediju uzņēmumu pārlieku spēcīgo ietekmi Zviedrijā nav beigušās. Kritiķi nepārstāj norādīt, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts mediju tirgū būtībā pastāv trīs uzņēmumu-milžu — Bonnier, Schibsted un Stampen — monopols. Lai arī šie uzņēmumi redakciju darbā tieši neiejaucas, tiem piederošie preses izdevumi visi kā viens pārstāv labēju ideoloģiju, kas jo īpaši izpaužas ekonomikas ziņās un analīzē.

Vai pie mums kāds vispār analizē mediju telpu šādā grieziena un uztraucas par šādām tendencēm? Šeit nu tiešām paveras plašs lauciņš dažnedažādām iniciatīvām, sākot ar tīru līdzvērtīgas konkurences nodrošināšanu mediju tirgū, lai ierobežotu lielo korporāciju mediju ietekmi, un beidzot ar īpašu palīdzību maziem un neatkarīgiem izdevumiem. Veselīgai demokrātijai ir nepieciešams pēc iespējas plašāks viedokļu un skatījumu spektrs, lai veidotos saruna, kurā sabiedrība risina sev svarīgus jautājumus. Latvijas mediji tikmēr teju visi kā viens ir sasvērušies uz labējo pusi. Paužu visu cieņu žurnāla un portāla Ir komandai, tomēr arī viņu izplešanās nav jāvērtē tikai un vienīgi pozitīvi, jo viņi radījuši priekšstatu, ka pārstāv tikai vienu, “pareizo”, viedokli. Reizēm rodas sajūta, ka pat liberālu un progresīvu žurnālistu uzstādījums ir — ja vien Latvijā būtu viens „pareizais” medijs, kurš dominētu mediju telpā, un vēlēšanās ar milzīgu pārsvaru uzvarētu viena „pareizā” partija, tad visas mūsu problēmas būtu atrisinātas. Mani šāds scenārijs, pat teorētisks, biedē.



Likums — glābiņš un drauds

Sadalījums, kas parasti tiek lietots Latvijas žurnālistu vidū, — oligarhu mediji, sorosītu mediji, krievvalodīgie mediji — patiesībā neko neizsaka. Gribam mēs to vai nē, visi sēžam vienā laivā, visi strādājam vienā mediju telpā. Un visu mūsu interesēs ir padarīt šo vidi pēc iespējas daudzveidīgāku. Mediju koncentrācija dažu īpašnieku rokās (un šajā kontekstā pat nav noteicošais, vai īpašnieki ir “Lemberga cilvēki” vai Schibsted) daudzveidīgumu nekādi neveicina. Un tas, ka mēs zināsim šo uzņēmumu akcionāru vārdus, diez vai automātiski bagātinās mūs šajā jomā.

Jau ilgu laiku esmu domājis par raksta sākumā pieteikto trešo aspektu — lai mediju īpašnieku regulācija nenoved līdz vārda brīvības ierobežojumiem. Atklāti sakot, man nav saprotama Latvijas žurnālistu tieksme panākt dažāda veida regulācijas mediju jomā tieši ar likumdošanas palīdzību. Kamēr citās valstīs mediji savu dārziņu cenšas maksimāli sakopt paši, mums ir vajadzīga “mammas-valsts” gādīgā roka. Vai tā būtu postpadomju sabiedrībai raksturīga iezīme? Demokrātijas deficīts? Ulmanisma spokošanās arī žurnālistu zemapziņā? Man nav atbildes uz jautājumu, kāpēc tas ir tā. Taču nav šaubu, ka šī tieksme ir ne tikai pārspīlēta, bet arī bīstama. Mēs aizmirstam, ka valsts varai jau pašai par sevi vienmēr ir tendence paplašināt kontroli, nostiprināt ierobežojumus, sakārtot lietas, “kā vajag”. Galu galā — nodrošināt stabilitāti. Savukārt mediju varas funkcija būtībā ir pretēja — apšaubīt kontroles nepieciešamību, analizēt ierobežojumu pamatotību, dekonstruēt lietu kārtību. Un tas viss tiek darīts, lai valsts varai tik dārgā stabilitāte nepārvērstos par stagnāciju.

Vai Latvijas mediji tiešām tik ļoti uzticas mūsu Saeimas 100 „gudrajām galvām”, ka uzskata par nepieciešamu atdot mediju īpašnieku regulācijas jautājumus likumdevēja rokās? Pat Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komitejas priekšsēdētājai Ingrīdai Circenei (Vienotība) diskusijā ar Matsu Johansonu paspruka teksts par “deformētu informāciju”, kuru medijos būtu jāierobežo. Tāpat arī komplektā ar mediju īpašnieku caurspīdīguma principu deputāti plāno preses likumā iekļaut vēl līdz galam nenoformulētu mediju uzraudzības institūciju. Kāda tā būs, kas ietilps tās sastāvā, kādi būs tās darbības principi un kas piedalīsies tās darbā, nav zināms. Bet šeit gan drīzāk ir jāvaicā nevis par šādām detaļām, bet gan, vai mediji šādu politiķu izdomātu uzraugu vispār vēlas.[5]



Mediju mazspējas sindroms

Rosināto likuma grozījumu mērķis esot “nodrošināt atklātību, lai katrs medija lietotājs varētu novērtēt medija darbību un pārstāvēto ideoloģiju, samazināt risku, ka mediji koncentrējas viena īpašnieka rokās un apdraud viedokļu daudzveidību, kā arī nodrošināt redakcionālās neatkarības principu”[6] . Visas šīs lietas varētu nokārtot žurnālisti paši savā starpā. Mēs visi zinām, kā tas saucas un kā tas darbojas. Tā ir pašregulācija un tā darbojas uz brīvprātības principa.

Un te nu mēs esam nonākuši līdz ceturtajam aspektam — līdz Latvijas žurnālistu cunftes vienotībai un sadarbībai. Jeb, ja būsim pilnīgi godīgi, līdz mūsu sašķeltībai un savstarpējām ķildām. To ļoti labi demonstrē Latvijas Žurnālistu asociācijas iniciatīva jaunajiem grozījumiem preses likumā un Latvijas Žurnālistu Savienības kategoriskā poza “pret”. No malas raugoties (pašlaik neesmu nevienas šīs organizācijas biedrs) pat sāk šķist, ka šāda pretnostatīšanās ir nekas vairāk kā ietiepīga pozas ieņemšana. Sak', ja “tie tur” ir par, tad “mēs” būsim pret. Nedomāju, ka auditorija par šādu cunftes brāļu bezjēdzīgu ķīvēšanos, kas atgādina bērnu strīdus smilšukastē, ir sajūsmā. “Kāpēc tad auditorija nereaģē? Tai taču ir visas iespējas „balsot ar savu maku,” daudzi noteikti vaicās. Pirmkārt, sašķelts ir viss mediju tirgus (to saprotam mēs visi, taču nezin kāpēc pieveram acis uz šo patiesību), un tāpēc tam nabaga lasītājam nemaz nav izvēles. Otrkārt, šīs “apakšas” vairs nespēj reaģēt. Vidusmēra pilsonim pietiek jau ar ekonomisko krīzi un politisko trādirīdi, kur nu vēl domāt un just līdzi tam, kas notiek mediju telpā. Ir avīze pastkastītē, un tas jau ir “gana labi”.

Situācija Latvijas mediju telpā nav vienkārša. Taču tā nav neatrisināma — arī jautājumā par īpašnieku lomu laikrakstu un interneta portālu redakcijās. Šajā kontekstā ir lietderīgi atcerēties Aleksandra Pjatigorska vārdus: “Dzīvē un zinātnē vajadzētu daudz biežāk lietot divus izteicienus: “grib” un “negrib”. Nevis desmit lappusēs rakstīt: “Radās ārkārtīgi sarežģīta situācija, kuras galvenie faktori..” un tamlīdzīgus murgus”.”[7] Vai visa Latvijas žurnālistu kopiena grib risināt mediju īpašnieku ietekmes jautājumu? Vai varbūt vēlamies turpināt murgot.
___________________________________________

[1] Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir vienprātīgi atbalstījusi Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšlikumus likuma “Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem” grozījumiem. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem likumā tiks iestrādāta prasība nosaukt mediju īpašniekus, kuriem pieder vismaz 5% akciju. Masu medijiem, kas jau darbojas, tas būs jāizdara sešu mēnešu laikā pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā un viena mēneša laikā, kad notiks izmaiņas mediju īpašnieku sastāvā.

[2] Tā, ja var ticēt viņa bloga ierakstiem, uzskata Reportieru bez Robežām pārstāvis Latvijā Imants Liepiņš - http://www.diena.lv/blogi/rinka-dancis-ap-mediju-ipasnieku-atklasanu-draud-iegut-interesantu-paversienu-770015

[3] LŽA rīkoja diskusiju ar nosaukumu “Plašsaziņas līdzekļu īpašnieki: regulācija, problēmas, risinājumi””. Tieši pēc tās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izlēma atbalstīt LŽA priekšlikumus.

[4] Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka neuzskatu caurspīdīgumu mediju īpašnieku jomā par kaut ko nevēlamu. Taču Latvijas mediju vidusmēra patērētāju vienkārši neinteresē, kam kura avīze vai žurnāls pieder. Daudz svarīgāka tāpēc ir pašu žurnālistu kā kopienas izpratne par to, kas ir pieļaujams un kas nav pieļaujams no mediju īpasnieku puses.

[5] Par varas un mediju saspēli, īpaši jaunajām tendencēm interneta un moderno tehnoloģiju laikmetā, kritiskas piezīmes ir paudis filozofs Žaks Deridā grāmatā “Paper Machine”. Visnopietnākā problēma, patiesībā “aporija” ir tieši acīmredzamā nepieciešamība regulēt medijus, tajā pašā laikā nepieļaujot cenzūru un ekspertu diktātu. Tieši šādā šķērsgriezumā valsts ietekmei būtu jābūt pēc iespējas minimālai.

[6] http://www.delfi.lv/news/national/politics/ieceri-atklat-mediju-ipasniekus-virzis-izskatisanai-saeima-jau-saja-vasara.d?id=39101893

[7] Aleksands Pjatigorskis, “Kas ir politikas filosofija”, Tapals, 2009, 24. lpp

Creative commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (24) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sk Helēna> No malas 26.06.2011 18:21
Šis ir īstenībā visai interesants jautājums - kam ir vajadzīga jebkura veida demonizācija un kādas ir tā iespējamās traģiskās sekas

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sk Helēna>no malas 26.06.2011 18:19
Pilnīgi Jums piekrītu arī par 3 A demonizāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Adolfs - regulatori 26.06.2011 16:13
Kā mazināt ikdienas avīžu (makulatūras) kalnus, taupīt papīru,mazināt abonēšanas cenu un nepirkt daudzlapu komplektu , bet tikai tās lapas, kuras grib un paspēj izlasīt? Pie tam neierobežot viedokļu brīvību. Sāksim taupīt mežus! Lūk, tas ir prātojums, aiz kura visi pārējie izliekas sīkumaini.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

No malas - Sk. Helēna 26.06.2011 16:04
Var pilnībā piekrist par demonizāciju, tikai šā brīža apsēstība ( un daudziem ieilgušā vairāku gadu garumā) ar trijiem A ir tieši no tās pašas demonizācijas sērijas. Var runāt par dažu blogotāju paranoidālajiem murgiem, taču ar ko daudzi politika.lv publicētie gabali (Dita Arāja, Iveta Kažoka) atšķiras? Pietiek palasīt TVnetā Toma Ostrovska "murgus", lai būtu skaidrs, ka ar šādiem cilvēkiem nevēlētos vienā kompānijā Līgo svētkus sagaidīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skaistā Helēna - Kalvis, No malas 26.06.2011 14:54
Ar interesi izlasīju šo Jūsu abu diskusiju, godātie kolēģi. Paldies Jums abiem. Kaut kā šoreiz Kalvja argumenti bija pārliecinošāki. Sorosa (kā arī jebkura cita objekta demonoloģija) būtībā pierāda tikai demonizētāja personisko diskomfortu situācijā, kad racionālu argumentu nav. Dienas.lv reizēm tik paranoidālie blogu murgi, kuru autorus piemin Kalvis, norāda, ka vairumam rakstītāju ir ļoti grūti racionalizēties un atrast argumentus. Demonizācija būtībā rodas no argumentu trūkuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 25.06.2011 15:38
Tā "Sorosmonitor" vietne ir veltīta pārsvarā vienam aspektam - tā kritizē narkotiku legalizācijas idejas. Latvijā neviena Dž.Sorosa finansēta struktūra ar narkotiku legalizēšanu, cik saprotu, nenodarbojas. Vienīgais, ko man izdevās par šo tēmu atrast ir sekojošais:

Juriste, Sorosa fonda–Latvija valdes locekle Kristīne Dupate ir gan ir runīgāka. „Varu paust savu personisko viedokli — mana attieksme pret narkotikām ir negatīva. Neesmu ar šo ziņu iepazinusies, pirmo reizi par to dzirdu, bet uzskatu, ka mums Latvijā jādomā, kā mazināt narkotiku izplatību, nevis tās legalizēt,” kasjauns.lv pauž Dupate. (Sk. http://159.148.1.101/lv/zinas/32015/soross-ziedo-miljonu-mar... ).

Starp citu loģiska reakcija - ja mans darba devējs nāktu klajā ar lietām, kuras man nešķiet pieņemamas - arī es visus jautātājus sūtītu pie darba devēja paša.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - No malas 25.06.2011 14:35
No malas: Tā nav gluži godīga konkurence starp pieredzējušiem struktūru veidotājiem un pilnīgiem iesācējiem, kas lāga nesaprot kā sabiedriskā ietekme veidojās. Turklāt resursu apjomi arī nav salīdzināmi.


Tik traki jau arī nav, ka nesaprot, kā veidojas sabiedriskā ietekme - tas ir tipisks "peļu" arguments. Un tur jau tā lieta, ka resursu apjomi IR salīdzināmi. Ja Soross visus savus resursus koncentrētu Latvijā, tad ar viņu būtu grūti konkurēt. Bet ja viņš te ieliek dažus simttūkstošus gadā (turklāt izmanto tos nevis tukšai propagandai, bet cenšas radīt kaut ko paliekošu un priekš citiem noderīgu), tad nespēja tam likt neko pretī - ir mūsu nabadzības apliecinājums. Starp citu, varbūt pilnīgi pietiktu ar mūsu pašu Zinātņu Akadēmijas institūtiem un Latvijas Universitāti - ja turienes pētniekiem būtu normāls finansējums. Citādi - arī viņiem jāskatās uz visādiem privāti apmaksātiem pētniecības projektiem.

Vienkārši, domnīcas ir tāds iestādījums, kuru Latvijai līdz šim ir trūcis. Sabiedrība vēlas redzēt spogulī pati sevi; nevis tikai truli klausīties reklāmas pirms vēlēšanām. Arī domājošiem cilvēkiem labāk patīk tad, ja ir kaut kas izpētīts, peer-reviewed (izgājis profesionālapskati - t.i. nodrukāts žurnālos vai pieņemts konferencēs). Esmu dzirdējis no Pētera Bankovska un Māra Riekstiņa u.c. - ka vajadzētu veidot Latvijā domnīcu, kura raudzītos uz sociālajiem procesiem no nacionāli-konservatīvā viedokļa (sk. http://www.diena.lv/sabiedriba/vai-jaskrien-pa-prieksu-dalai... ). Bet neko viņi tādu nav pat mēģinājuši darīt, kaut arī visādām "quick-fix" idejām (uzņēmēju apvienībai "Par Labu Latviju", kuru tagad atkal nezkāpēc jaukšot ārā) nauda nezkāpēc vienmēr atrodas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

No malas - Kalvis 25.06.2011 08:17
Diez vai Soross ir tik neievērojama figūra, ka par to satraucas tikai lauku tante. Skat, www.sorosmonitor.com
---
Redzu Jums Soross nepatīk.
---
Man pats Soross kā zināma pasaules uzskata paudējs drīzāk patīk nekā nepatīk, taču par viņa naudu radītās struktūras Latvijā man noteikti nepatīk, jo kā pats atzini - šīs struktūras Latvijā ir ieguvušas neproporcionālu ietekmi.
Protams, mūsu pašu bāleliņi it kā paši vainīgi, ka nav radījuši līdzīgas struktūras, bet neaizmirsīsim, ka mūsu bagātnieki ir pavisam nepieredzējuši šajās spēlītēs un tādi kā Soross viņus apspēlē vienā setā. Tā nav gluži godīga konkurence starp pieredzējušiem struktūru veidotājiem un pilnīgiem iesācējiem, kas lāga nesaprot kā sabiedriskā ietekme veidojās. Turklāt resursu apjomi arī nav salīdzināmi. Tad nu nostājos vājāko pusē.:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - No malas 23.06.2011 14:20
No malas: Latvijā ir pilnīgi bezcerīgi analizēt ar Sorosa fondu saistīto tīklojumu un ietekmi uz sociālo zinātņu nozari. Lai cik pamatoti būtu fakti tu automātiski nonāc nenopietno pētnieku kategorijā. ... Un Sorosa pieminēšana bez ironijas arī tevi ierindo nenopietno kategorijā. Un ir vesela strīpa lietu par kurām labāk nerunāt.

Redzu Jums Soross nepatīk. Manuprāt, viņš vienkārši pareizi investē naudu. Par samērā pieticīgiem līdzekļiem viņš šeit Latvijā ir ieguvis neproporcionāli lielu ietekmi; tapis pat par sava veida "household name" - vārdu, ko apspriež virtuvēs. Citās zemēs arī ir līdzīga stila iestādījumi - bet nav gadījies dzirdēt, ka somi, dāņi, angļi vai kādi citi būtu par to ļoti sastresojušies. Pelei kaķis šķiet tas briesmīgākais zvērs.

Ja uz lietām palūkojas cilvēki, kuru smadzenes nav pārkairinājuši Cionas gudrie, "tīklveida struktūras", "Bilderbergas klubs", Salemas raganas, zviedru bankas, pederasti, trockisti-zinovjevieši vai zaļais pūķis - tad tas Providus ir ikdienišķs "think tank" (domnīca). Šādas iestādes jebkurā sevi cienošā valstī ir daudzas un dažādas. Gada budžets tur varētu būt kādi 100 tūkstoši latu - par to var noīrēt telpas, nopirkt datorus, un maksāt algas kādiem 10 pētniekiem. Un pētīt viņi tur var jebko - kaut vai to, kā pareizi mest prosas graudiņu caur adatas aci. Priekš turīgiem cilvēkiem šīs summas ir pilnīgi pavelkamas. Ja Šķēle nodarbotos nevis ar muļķībām (caurkritušu biznesmeņu apvienību finansēšanu), bet gan pielietotu savu 29 miljonu vekseli kaut kādiem sabiedrībai vajadzīgiem mērķiem - viņš varētu uzturēt trīs tādas domnīcas vismaz 100 gadus. Lai pēta visu labāk un profesionālāk nekā tas pats Providus. Ja katrs latvietis gadā noziedotu domnīcām kaut vai vienu latu - tad par šiem ziedojumiem varētu pastāvēt vismaz 10 domnīcas!

Nu bet, diemžēl, mūsu "nacionālās buržuāzijas" pārstāvjiem labāk tīk tēlot peles. Tādēļ arī pret viņiem sāk veidoties nenopietna attieksme. Ja par Džordžu Sorosu satraucas kāds lauku pensionārs vai "Dienas" blogeris (nez, Jānis Kučinskis, Aleksandrs Kiršteins vai Einārs Graudiņš) - tad tas pieder pie lietas un nevienu nepārsteidz. Ja ar "sorosoloģiju" sāk nodarboties Aivars Lembergs - tad rodas jautājums, kāpēc viņš pats par savu Ventspilī un ofšoros sapelnīto naudu nefinansē domnīcas; kādēļ viņš pēkšņi kļuvis par bailīgu ruksīti salmu namiņā, kuru biedē lielais ļaunais vilks. Ja tiešām ir taisnība, ka Lemberga nopirktais reklāmas laiks LNT maksāja 15 tūkstošus, tad viņš varētu nevis stāstīt tautai pasakas, bet nofinansēt kādu socioloģijas doktoru - veselu gadu maksājot viņam algu. Un izpētīt kaut ko Latvijai noderīgu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

No malas - hmmm 23.06.2011 11:54
Tu vari atbildēt par saviem vārdiem jeb esi paradis tikai riet?
Lūdzu atbildi pēc būtības par saviem apgalvojumiem.
---
Īpašnieku atklāšana sniedz vairākas pozitīvas lietas. Pirmkārt, tad vairs, piemēram, tas pats Lembergs nevarēs, ka viņam nav nekādas ietekme medijos, ka viņs ir balts pūkains un bezzobains.
---
Kurš medijs pieder Lembergam?
Tikai nesaki, ka NRA, jo šis izdevums pieder pavisam citām personām. Tas, ka šis izdevums atbalsta Lemergu nenozīmē, ka tas pieder viņam.
Tad tā arī raksti, ka izdevumi, kuri atbalsta Lembergu ir aizliedzami ar likumu.
---
Otrkārt, iespējams, tad publikācijas NRA, varēs skaitīt iekšā priekšvēlēšanu tēriņos. Tas, jau ir ļoti nopietns aspekts.
----
Interesanti kādos priekšvēlēšanu tēriņos jāiekļauj publikācijas NRA? Un kāpēc tikai NRA? Kāpēc ne Diena, LA, IR, TV3, Nekā Personīga, Santa, Una utt? Galvenais jautājums - kādos tēriņos jāiekļauj un kas to noteikt?
----
Treškārt, lai, cik tas arī paradoksāli nebūtu, bet žurnālisti sāks rakstīt objektīvāk pakritizējot ik pa laikam arī savus saimniekus lai izrādītos, ka ir kaut drusciņ neatkarīgi. Jo savādāk ir ļoti grūti intervēt kādu politiķi, bet tas nezinādams ko atbildēt vienmēr attrauks - jums, ko šo jautājumu Lembergs palūdza pajautāt?
---
Kurš politiķis kādreiz ir kādam žurnālistam jautājis - ko šo jautājumu jums Lembergs (Soross, Dzintars, Putins, Repše, Berķis, Kristvoskis utt.) ir licis jautāt? Tu - hmmm domā ko raksti, nevis kā truliķis klabini savu klavieri.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hmmm 23.06.2011 11:29
Pasaules salāpīšanasi nav vienotas receptes, nākas pa "ielāpiņam", pa "ķieģelītim"

Īpašnieku atklāšana sniedz vairākas pozitīvas lietas. Pirmkārt, tad vairs, piemēram, tas pats Lembergs nevarēs, ka viņam nav nekādas ietekme medijos, ka viņs ir balts pūkains un bezzobains.

Otrkārt, iespējams, tad publikācijas NRA, varēs skaitīt iekšā priekšvēlēšanu tēriņos. Tas, jau ir ļoti nopietns aspekts.

Treškārt, lai, cik tas arī paradoksāli nebūtu, bet žurnālisti sāks rakstīt objektīvāk pakritizējot ik pa laikam arī savus saimniekus lai izrādītos, ka ir kaut drusciņ neatkarīgi. Jo savādāk ir ļoti grūti intervēt kādu politiķi, bet tas nezinādams ko atbildēt vienmēr attrauks - jums, ko šo jautājumu Lembergs palūdza pajautāt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM> No malas 23.06.2011 09:43
Tā jau tas laikam ir. Bet tas nozīmē tikai to ka žurnālisti un žurnālistika nepilda sev piekrītošo uzdevumu attiecībā pret tautu , pret nāciju. Tātad nav par ko šos slavēt. Laicīgas priesteribas gars ir nomākts , Latvijas žurnālistikā valda farizejisma gars. Tātad krustā sišanas un uz sārta dedzināšanas (kaut simboliskas) turpināsies un varbūt pat pieņemsies spēkā. Bet tomēr esmu optimists , jo farizeji principā nekad nevar uzvarēt .

Visiem priecīgus svētkus!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

No malas - Kalvis, IM 23.06.2011 08:45
Nevajag aizmirst, ka žurnālistikā ir nopietnas tēmas, kuras labāk neaiztikt, jo jebkurā gadījumā tevi par muļķi pataisīs. Nu nav nekādas jēgas rakstīt par ebreju ietekmi pasaules politikā, jo momentā tev tiks piekarināta antisemīta un galvenais, nenopietna autora, kuru var neņemt vērā, birka. Pat, ja tu balstīsies uz nepagāžamiem faktiem. Latvijā ir pilnīgi bezcerīgi analizēt ar Sorosa fondu saistīto tīklojumu un ietekmi uz sociālo zinātņu nozari. Lai cik pamatoti būtu fakti tu automātiski nonāc nenopietno pētnieku kategorijā. Tāda nu lūk šobrīd pasaulē un Latvijā ir preses brīvība. Par dziļā opozīcijā sēdošo un latviešu preses apspļaudīto Šleseru vari rakstīt kā baigi ietekmīgi oligarhu cik vien tīk, bet par ASV vēstniecības ietekmi uz Latvijas Ministru kabineta darba kārtību labāk nē. Ja vien vēlies arī turpmāk staigāt dārgos uzvalkos kā Raudseps. Un Sorosa pieminēšana bez ironijas arī tevi ierindo nenopietno kategorijā. Un ir vesela strīpa lietu par kurām labāk nerunāt. Cita lieta, pašmāju trīs nosauktie grēkāži. Tos nu var dauzīt katrs puisītis un meitenīte, kuru lielākais dzīves cīniņš ir bijis plūkšanās ar nepazīstamu sāncensi nakts kluba tualetē. Bet tiklīdz šis puisītis vai meitenīte sāk pūst pret vēju, tā saprot, ka visas runas par preses brīvību un demokrātiskām vērtībām ir tikai dūmu aizsegs, lai iedzīvinātu domāšanas totalitārismu. Ir tie, kas domā pareizi un tie, kas nepareizi. Pēdējie ir mūsu ienaidnieki, kas jāiznīcina. Nekādi Voltēri te vairs netiek citēti. Punkts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Kalvis 23.06.2011 01:09
Es varētu piekrist ka žurnālistam jābūt kā laicīgam priesterim. Viedokļu dažādība? Vispirms manuprāt stabilas kopējas vērtības , un tikai pēc tam viedokļu dažādība samērīgos apjomos. Savādāk manuprāt muļķi vairojas , jo kur nu dumjam esot līdz kādai vētībai aizdomāties , bet viedokli tak var ar muļkis palaist.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Gunta Leona (kaut kāda) 23.06.2011 00:59
Nu labi. Nekur neesmu pieminējis komentāru rakstīšanu kā attaisnojumu kaut kam. Nu ne vienmēr anonīmi komentāri ir negatīvās enerģijas izlaišana. Attieksme pret vienu vai otru lietu un vērtībām nav jāmeklē kā adata. Attieksme kā īlens lien ārā pat no negatīvās enerģijas izgāšanas.

Nu to par to milzu darba lauku es pats tā kā no sevis vai atļāvos pieminēt. Kas ir kopējas vērtības? Nu tak skaidrs ka tās ir tās ko atzīst lielais vairums. Mana pārliecība protams ir ka ir arī tādas pareizās vērtības un pareizā attieksme pret katru vērtību. Žurnālistu darba lauks būtu izvilkt šīs pareizās vērtības un pareizo attieksmi gaismā un padarīt par kopējām vērtībām. Kā nekā tak žurnālisti ar ir inteliģence , izglītotākā tautas daļa , tā teikt. Kas tad cits izglītos tautu par vērtībām ja ne tās izglītotākā daļa? Kāda tauta , tādi žurnālisti? Tas nebūt nav labi un pareizi. Žurnālistam būtu jābūt izglītotākam un ar labākām analizēšanas spējām. Bet nu jā , liekas jau ka daudzi noliedz tādu pareizo vērtību esamību kā tādu. Visa pasaule pārņemta ar viedokļu daudzveidību , un protams kādas tad kopējas vērtības ja ērtāka ir viedokļu daudzveidība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - IM 23.06.2011 00:13
IM: Mani šokē ka jau ilgu laiku dominē nu pilnīgi pretēji viedokļi komentāros. Nekāda kopsaucēja komentētājos , tātad tautā. Manprāt žurnālistiem milzu darba lauks lai iekoptu kopējās vērtības tautā. Bet kur nu . Žurnālisti ne par matu nav labāki par pārējiem , tikpat pretēji viedokļi , tikpat pretējs skats uz vērtībām.


Tā arī var uzskatīt - t.i. žurnālistam var piedēvēt papildus lomu būt par kaut ko līdzīgu katoļu priesterim ("iekopt kopējās vērtības tautā"). Citi savukārt teiks, ka žurnālistam ir bez tam jābūt arī sociālam darbiniekam (= tam, kuram var piezvanīt tie, kurus nomākušas dzīves nedienas, kas var sacelt kājās namu pārvaldi, bāriņtiesu un citus atbildīgus dienestus). Protams, arī šovmenim (Mamikins vai Domburs), vai nu arī kādas jomas atzītam ekspertam (tā kā vecajā "Dienā" bija ekonomikas apskatnieks Pauls Raudseps).

Bet visas šīs lomas tomēr nav neko vērtas, ja žurnālists nevar darīt savu pamatdarbu - noskaidrot patiesību, pētīt kaut kādus aktuālus jautājumus un publiskot to, ko ir uzzinājis. Jo lai tiktu pie kopējām vērtībām, es tomēr varu aiziet uz Sv.Misi un lūgties. Savukārt laicīgo presi jāpērk (un Internetā jāielūkojas) tādēļ, lai saprastu tās aktuālās lietas, kas notiek visapkārt. Kaut arī labas pētnieciskās žurnālistikas Latvijā gandrīz nemaz nav. Bet pat ja avots ir netīrs - tad jādzer vien ir no tā paša.

Ja salīdzinājāt žurnālistus ar kašķīgiem komentētājiem, tad Jums IM vairāk iebildumu būtu jāadresē "viedokļu žurnālistikai" - kur ir nevis neitrāli pasniegta ziņa, bet gan esejas vai subjektīvi viedokļi. Ko Latvijas žurnālisti visai nekorekti mēdz jaukt kopā ar ziņām - kas ir pilnīgi cits žanrs. No otras puses, viedokļu žurnālistiem IR jābūt kašķīgiem un savā ziņā ekstrēmistiem. Sk. http://vimeo.com/8247872 - "Kreņķis un veselais saprāts" (tas ir sava veida reklāmas klips pirms žurnāla "IR" iznākšanas). Man A.Ozoliņa viedokļi parasti ir dziļi nesimpātiski - jo viņš Latvijas iekšpolitikā pauž diezgan liberālu pārliecību, kamēr man ir daudz tuvāka latviešu nacionālisma ideoloģija un tautas atbalstīts autoritārisms - nekad nebūs pārāk daudz saskares punktu Džonam Roulzam (John Rawls) un Edvartam Virzam. Tās ir pilnīgi dažādas ētikas sistēmas. No otras puses, A.Ozoliņa viedokļus ar interesi izlasu - jo tie mudina uz pārdomām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona - Kaut kāds IM 22.06.2011 22:52
Komentu skricelēšana nav nekāds attaisnojums. Anonīmi komenti ir tikai negatīvās enerģijas izgāšana. Cilvēkam no tās ir jāatbrīvojas, ja to neprot izdarīt tikai ar savām domām, tad izgāž žulti anonīmā komentā. Meklēt kaut ko komentos ir tāpat kā adatu siena kaudzē. Kur ir teikts, ka " žurnālistiem milzu darba lauks lai iekoptu kopējās vērtības tautā"? Kas ir kopējās vērtības? Kāda tauta, tāda valdība, kāda tauta, tādi žurnālisti...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Kalvis 22.06.2011 19:45
Kāpēc es tik skarbi? Tāpēc ka reizēm pats rakstu komentārus zem dažādiem rakstiem , bet izlasu arī citu komentārus. Mani šokē ka jau ilgu laiku dominē nu pilnīgi pretēji viedokļi komentāros. Nekāda kopsaucēja komentētājos , tātad tautā. Manprāt žurnālistiem milzu darba lauks lai iekoptu kopējās vērtības tautā. Bet kur nu . Žurnālisti ne par matu nav labāki par pārējiem , tikpat pretēji viedokļi , tikpat pretējs skats uz vērtībām. Tā ka jājautā , kurš te kuru? Nu es tomēr domāju ka komentētāji iepaidojas no žurnālistiem , žurnālisti , kas to zin no kā. Stulbums ir tas ka tautai no mēdijiem gāžas virsu tik dažāda izpratne par lietām. Tak vajag beidzot lietas analizēt un meklēt kopsaucējus , manuprāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - IM 22.06.2011 18:40
Stulbs saimnieks , stulba žurnālistika , gudrs saimnieks , laba žurnālistika. Vismaz paskatoties uz Latvijas mēdijiem tā tas izskatās.

Kādā izpratnē gudrs saimnieks? Protams, vislabāk ir strādāt pie tāda darba devēja, kuram piemīt visas trīs būtiskās īpašības - viņš ir visspēcīgs, labestīgs un gudrs. To jau teoloģijā māca - ja Dieva radītajā pasaulē ir laba kārtība, tad tādai jābūt arī uzņēmumā vai avīzes redakcijā.
Bet tikpat labi var gadīties tādi īpašnieki, kuriem kādas no minētajām īpašībām pietrūkst. Vai nu viņi ir labestīgi un gudri, bet nav visspēcīgi; vai nu arī ir visspēcīgi un gudri, bet nav labi, vai nu ir visspēcīgi un labestīgi, bet nav gudri. Visos šajos gadījumos mēdija darbs ir apgrūtināts.

Piemēram, saimniekam, kurš ir visspēcīgs un gudrs, bet nav labestīgs, var būt izdevīgs arī tāds mēdijs, kurš manipulē ar lietotāju. Un tieši viņš tādu var atļauties - jo visspēcība un gudrība nozīmē to, ka ilgstoši pietiek finanšu resursu, ka var saturu skaisti iepakot. Latvijā tādus mēdijus nezinu - bet Krievijā to ir papilnam. Televīzija, kur kultūras sadaļu veido augstas klases profesionāļi, bet ziņas ir drīzāk domātas maldināšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 22.06.2011 14:34
Latvijas žurnālists domā un analizē? Tā tak ir anegdote. Latvijas žurnālists ķer sensācijas , pēc iespējas vairāk cenšas noķengāt , visur cenšas ieviest savu taisnību un taml..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 22.06.2011 14:28
Ko nu uztraukties par mēdiju saimniekiem. Žurnālistiem tāpat pašiem nav saprašanas ko un kā sabiedrībai piedāvāt , tad labi vien ir ka mēdiju saimnieks pasaka priekšā par ko un kā informēt sabiedrību. Stulbs saimnieks , stulba žurnālistika , gudrs saimnieks , laba žurnālistika. Vismaz paskatoties uz Latvijas mēdijiem tā tas izskatās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 22.06.2011 11:10
D.Melbiksis: Sadalījums, kas parasti tiek lietots Latvijas žurnālistu vidū, — oligarhu mediji, sorosītu mediji, krievvalodīgie mediji — patiesībā neko neizsaka. Gribam mēs to vai nē, visi sēžam vienā laivā, visi strādājam vienā mediju telpā. Un visu mūsu interesēs ir padarīt šo vidi pēc iespējas daudzveidīgāku.

Kā ir ar pretrunu starp žurnālista kā indivīda interesēm (pie kurām viņš varētu būt tāds kā "Pārtikas veikala rūķītis" no Andersena pasakas - un dzīvot mierā un saskaņā ar sava īpašnieka vēlmēm, pat ja pats zinātu labāk). Un no otras puses - žurnālista ideālistisko vēlmi "padarīt mēdiju telpu daudzveidīgāku"?

Ideālisma motīvi varētu vinnēt, ja mēdiju tirgus paplašinātos (kā 70-to gadu ASV, kur daudzi provinces izdevumi vēlējās kļūt tikpat kvalitatīvi un principiāli kā Washington Post un New York Times - pēc preses lomas Votergeitas skandālā utml.)
Bet ja mēdiju ieņēmumi no reklāmām visu laiku samazinās (Interneta dēļ, piemēram), tad jau biežāk gūst virsroku "nulles summas spēles" mentalitāte. Štrunts par visiem citiem, ja tikai mēs vēl kādu laiku varam iztikt.

Turklāt "krievvalodīgie mediji" Latvijā - tas tomēr ir atsevišķs tirgus. Jo ir gana daudz krievu lasītāju, kuri latviešu medijus regulāri nelieto (un, protams, arī otrādi). Mēs, teiksim, neatradīsim daudz krievu mēdiju, kuri uzdrošinātos kritizēt Saskaņas Centru. (Nu labi - Andrejs Mamikins atļaujas, bet viņu kā šovmeni neviens īsti par pilnu neņem.) Nupat (bijušajam RD deputātam, PCTVL biedram) Aleksandram Giļmanam bija par daudz - un viņš pasūdzējās vienā forumā, ka latviešu prese kaut kā kontrolē un kritizē Vienotību un ZZS, bet krievu presē ir pilnīgs klusums - sk. http://imhoclub.lv/material/pozdravljaju-vas-progolosovamshi... . Viņa pārsteiguma iemesls - pagājušajā ceturtdienā virkne SC deputātu nobalsoja par to, lai par latviešu valodas nelietošanu privātbiznesā tiktu jūtami paaugstināti sodi, bet krievu izdevumi par šo neparasto atgadījumu klusēja, un laikam turpina klusēt joprojām.
D.Melbiksis: Mediju koncentrācija dažu īpašnieku rokās (un šajā kontekstā pat nav noteicošais, vai īpašnieki ir “Lemberga cilvēki” vai Schibsted) daudzveidīgumu nekādi neveicina. Un tas, ka mēs zināsim šo uzņēmumu akcionāru vārdus, diez vai automātiski bagātinās mūs šajā jomā.

Biju dzirdējis, ka problēma ir citur - vai mēdija īpašnieks cenšas iespaidot redakcijas darba saturu vai nē. Un tas ir tomēr nosakāms arī no malas - lai kurš nebūtu īpašnieks, ir izdevumi kuriem ir kaut kāda objektivitātes reputācija un tie, kuriem šādas reputācijas nav.
Vienlaikus, var iztēloties vidi, kur mēdiji atrodas neskaitāmu īpašnieku rokās, bet ētikas nekādas nav - ir 90-to gadu modelis, kur liela daļa žurnālistu ir pērkami.

D.Melbiksis: Atklāti sakot, man nav saprotama Latvijas žurnālistu tieksme panākt dažāda veida regulācijas mediju jomā tieši ar likumdošanas palīdzību. Kamēr citās valstīs mediji savu dārziņu cenšas maksimāli sakopt paši, mums ir vajadzīga “mammas-valsts” gādīgā roka. Vai tā būtu postpadomju sabiedrībai raksturīga iezīme? Demokrātijas deficīts? Ulmanisma spokošanās arī žurnālistu zemapziņā?

Pirmkārt jau - daži likumi (piemēram, par īpašnieku atklātību - ko 10.Saeimas balsojumā atbalstīja tikai Vienotība un Nacionālā Apvienība) ir tomēr nepieciešami. Protams, visu tikai valsts vien reglamentēt nevar.

Lai cilvēki paši varētu vienoties (savstarpēji uzticēties, ieviest dažādus savas cunftes rakstītus un nerakstītus noteikumus), vajadzīga savstarpēja uzticēšanās. Postpadomju sabiedrībās šādas uzticēšanās parasti nav. Katrs cilvēks ir pats par sevi un aci pret aci ar dzīves realitāti, kapitāla varu un valsts struktūrām. Harvardas politologs Roberts Patnems (Robert Putnam) šādu situāciju sauktu par "zemu sociālo kapitālu". Viņam ir gluži precīzi veidi, kā šo sociālo kapitālu var izmērīt. Sk. http://www.infed.org/thinkers/putnam.htm . Latvijā šī situācija ir vēl nopietnāka nekā citur - jo vismaz pilsētās cilvēki dzīvo etniskajā daudzveidībā, kuru arī augšminētajos Patnema pētījumos saista ar sociālā kapitāla pazemināšanos. Paiet visai ilgs laiks kamēr atjaunojas normāla cilvēku kopība ar savu sabiedrisko domu, utml.

Nu un žurnālisti ir apkārtējo norišu spogulis. Ja arī lauksaimnieki nemaz tā netiecas veidot kooperatīvus, iedzīvotāji netiecas uzlabot dzīves apstākļus savā kāpņu telpā, ja visi jūtas droši vien katrs savā dzīvoklī pie televizora, tad arī žurnālistiem ir dabiski paļauties, ka viņu problēmas var atrisināt vien Tomasa Hobsa Leviatāns, kura priekšā visi jūtas melni un maziņi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

degvīns 21.06.2011 17:51
Lai jau nosauc tos īpašniekus. Es, piemēram, labprāt uzzinātu, kas vai kurš finansē icili "objektīvo" žurnālu IR. Tikai tās uzraugu komisijas mūsu valstī drīz vien pārtaps par slēptu cenzūru. Te jau gudrā Gunta bazījās, ka likumu var apiet ar līkumu, bet pie mums labi iecerētais bieži pārvērsās pretmetā. Rezultātā rodas tiesībsargs, kurš vairākus gadus neko nedara, kantoris KNAB, kurā ilgu laiku vairāk karo savā starpā nekā ar likumpārkāpējiem u.t.t. Dzirdot v\ārdus "uzraudzības komisija" un atceroties D. Melbikša rakstā pieminētās Circenes ģīmi (par izteicieniem nemaz nerunājot), man ir skaidrs, ka cenzūra mums drīz būs. Un atkal kā labi iecerēta likuma absurds, bet neizbēgams un vairs nenoraidāms politisko aprindu varas īstenojums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 21.06.2011 14:45
Manuprāt, likumam ir jābūt. Tikai likums vien neko neatrisinās, katru likumu tak var apiet ar līkumu. Gan jau gudrais lembis un viņam līdzīgie visu ko izdomās. Bedrē esam ar drukāto presi. Ķīvējas ne tikai žurnālisti savā starpā, bet arī tas, ko dēvē par tautu vai parasti lasītāji. nav tak dzirdēts, ka visas avīzes dalītu par velti (tā kā, piem., priekš''elēšanu partiju avīzes), ka nav tā kā ar dzelteno presi - saka - es to nelasu, bet pērk.

Īpašnieki ir jāzina. Izlasīt īpašnieku "starp rindiņām" jaunie neprot. Ž-tiem, tāpat kā daudzu citu profesiju pārstāvjiem, vajadzīga drosme, vismaz apzināšanaās, ko viņi un lasītāji grib. Citādi tajā bedrē paliksim.

Saistītie raksti
Celms 255x203

Dienas āža kāja 20 Autors:Dita Arāja

Citi autora darbi