Nez kāpēc biju iedomājusies, ka KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša rīcība mani vairs nevar šokēt.Maldījos.
Šodien no darba atlaists ilggadējais KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks – Vilnītim pat nepacenšoties publiski atlaišanas iemeslus izskaidrot.
Dīvaina “sakritība”. Tas noticis tieši dienā, kad tiesai vajadzēja lemt par Vilka atstādināšanas (uz disciplinārizmeklēšanas laiku) tiesiskumu. Iestādes vadītāja gala lēmums disciplinārlietā neļāva turpināt šo tiesas procesu (BNS ziņa: “tiesa atzinusi, ka konkrētajā gadījumā vairs nav iespējams izlemt jautājumu par izpildīta administratīvā akta radīto seku novēršanu, jo disciplinārlietā jau ir pieņemts galīgais lēmums, ar kuru Vilkam ir piemērots disciplinārsods.”) Ļoti iespējams, ka tiesas lēmums būtu bijis Vilnītim nelabvēlīgs. Ar Vilka atlaišanu iespējamā šmuce uz laiku tika novērsta.
Ko mēs zinām par patiesajiem iemesliem, kādēļ Vilks atlaists? Teju neko. KNAB sabiedrisko attiecību cilvēki esot instruēti piesaukt Administratīvā procesa likuma pantus, kas ļaujot Vilkam sodu apstrīdēt tiesā. Šis apsvērums it kā liedzot KNAB skaidrot situāciju. Man pat grūti atrast vārdus, lai raksturotu šāda argumenta idiotiskumu. Gandrīz katrs svarīgs pārvaldes ietvaros pieņemts lēmums ir apstrīdams tiesā – tas nenozīmē, ka tos nevar komentēt. Vilks nav pirmā no amata atlaistā amatpersona Latvijas vēsturē – neatceros, kad šis apsvērums būtu piesaukts kā iemesls augstākai amatpersonai atteikties skaidrot atlaišanas iemeslus. Galu galā: izskaidrojiet man lūdzu, kādā veidā publisks iestādes vadītāja skaidrojums var traucēt tiesvedību administratīvā procesa lietā? Ja atlaišanai ir pietiekams pamats un ievērotas taisnīgas vērtēšanas procedūras, tad ko viņš tādu var pateikt, lai traucētu vēlākam tiesas procesam?!
“Sausais atlikums” ir tāds, ka šobrīd tikai no Vilka vārdiem varam zināt, ka atlaišanas pamats esot bijis kaut kas saistībā ar PHARE projektu un neapmeklētas sēdes. Varam tikai minēt, kas ir bijis disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā (vai tā bijusi neitrāla vai Vilnīša ielikteņiem pildīta; vai Vilnītis uzreiz ir akceptējis tās atzinumu vai licis pārstrādāt, kā tas arī KNAB savulaik noticis), varam tikai minēt, kādēļ no plašās disciplinārsodu amplitūdas izvēlēts pats bargākais. Un, ak vai, ja tic pagājušās nedēļas raidījumam “Nekā Personīga”, tad Vilnītis nākamnedēļ dodas atvaļinājumā, tā kā diez vai no viņa skaidrojumu sagaidīsim.
Pats maigākais, ko par šo situāciju var pateikt: šis ir kliedzoši brēcošs labas pārvaldības principa pārkāpums. Amatpersonām ir jāinformē sabiedrība par savu darbību – it sevišķi gadījumos, kas ir tik sabiedriski jūtīgi kā šis. Ja amatpersona, pār kuras pašas atbilstību amatam notiek vērtēšanas process uz ĻOTI smagu apsūdzību pamata, atlaiž no amata padoto, kas ilggadējā darbā iemantojis sabiedrības uzticēšanos, tad mazākais, kas būtu sagaidāms: lai pamatojums būtu publisks. Tā, lai informācija par pārkāpumu, sankciju un dīvainajiem blakus apstākļiem būtu izsmeļoša – būtu atbildēts uz visiem mediju jautājumiem. Bet KNAB un Vilnītis izvēlas nerunāt vispār.
Visi šie apstākļi liek domāt, ka Vilka atcelšanas iemesls, izvēlētais sods un/vai procedūra nav publiski aizstāvami. Ka patiesais iemesls Vilka atcelšanai no amata ir personiska atriebība vai vēlme šajā amatā redzēt priekšniekam “ērtāku” darbinieku.
Šādā situācijā jārīkojas amatpersonai, kas ir politiski atbildīga par KNAB darbu. Tas Latvijā ir premjers – Valdis Dombrovskis. Pirmkārt, publiski jāizskaidro, kas īsti ir noticis – vai lēmums par Vilka atlaišanu ir bijis likumīgs, kādā procesā tas noticis un jāatbild uz pārējiem jautājumiem, uz kuriem atsakās atbildēt pārraugāmās iestādes vadītājs. Otrkārt, jādefinē sava nostāja un turpmākā rīcība gadījumā, ja lēmums bijis prettiesisks. Nedrīkst vienkārši noplātīt rokas un gaidīt uz ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu par Vilnīša atbilstību amatam.