Vilcināšanās audzē korupciju 8

Korupciju var uztvert ne tikai kā konkrētus nodarījumus, bet arī kā uzskatu kopumu par to, cik plaši korupcija ir izplatīta. Politiķu kavēšanās izveidot sistēmu, kurā būtu neizdevīgi izmantot dienesta stāvokli savtīgām interesēm, palielina sabiedrības uzskatu par valdošās elites korumpētību, un tātad paaugstina korupcijas līmeni Latvijā.

Iesaki citiem:
Zurka 255x203
Foto:AFI

Einara Repšes gatavošanās atgriezties aktīvā politiskajā darbībā izraisīja arī jaunu sarosīšanos korupcijas likumdošanas sakārtošanā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādājusi īpašus Korupcijas novēršanas likuma grozījumus, kam būtu jāaizliedz valsts augstākajām amatpersonām saņemt zem dāvanu un ziedojumu nosaukuma maskētus kukuļus. Tomēr šī aktivitāte šķiet atkal apsīkusi, bet kavēšanās pieņemt ar korupcijas samazināšanu saistītus lēmumus tiešā veidā paaugstina korupcijas līmeni Latvijā.

No vienas puses, korupciju var uztvert kā konkrētus nodarījumus, piemēram, kukuļošanu, valsts naudas piesavināšanos, nelikumīgu pasūtījumu sadalīšanu. No otras puses, korupcija ir uzskatu kopums par to, kādos apstākļos ir pieņemts iesaistīties korupcijā un par to, cik plaši tā ir izplatīta. Ja par šo problēmu būtu jāspriež tikai pēc tiesu prakses, būtu jāsecina, ka korupcija Latvijā pastāv tikai zemākajā un mazliet arī vidējā līmenī. Par spīti tam, Pasaules Banka 2000. gadā ierindoja Latviju starp tām Austrumeiropas valstīm, kurās ir vidēji stipri izteikta administratīvā, jeb zemākā līmeņa korupcija, bet ārkārtīgi smaga ir augstākā līmeņa korupcija, jeb tā dēvētā "valsts sagrābšana".

Pasaules Bankas pētījums, protams, nav balstīts uz pierādītu korupcijas gadījumu analīzi. Tā pamatu galvenokārt veido iedzīvotāju uzskatus apkopojošas aptaujas. Citiem vārdiem, korupcijas līmenis šeit noteikts tieši pamatojoties uz iepriekšminētā uzskatu kopuma pētījumiem. Līdzīgi korupcijas vispārējais līmenis tiek mērīts arī starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International ikgadējam korupcijas uztveres indeksam, kurā Latvija kopā ar Ganu šogad ieņēma zemo 59.vietu (pirmajā vietā ir vismazāk korumpētā valsts). Tāpēc svarīgi ir apzināties, ka ārkārtīgi lielu daļu korupcijas Latvijā veido viedoklis, ka "visi ir korumpēti".

Pieņemsim, ka visi augstākā ranga valsts darbinieki Latvijā ir godīgi un ar korupciju tiem nav nekāda sakara, bet tomēr iedzīvotāji uzskata, ka tie visi ir caur un caur korumpēti. Vai korupcija Latvijā tādā gadījumā nepastāvētu? Pastāvētu, un Latvija visos indeksos ieņemtu tās pašas zemās vietas.

Lai korupcijas līmeni Latvijā samazinātu, ir nepieciešams sabiedrībā nostiprināt apziņu, ka valsts ir nopietni apņēmusies cīnīties ar šo problēmu. Kavēšanās pieņemt atbilstošus likumus un izveidot sistēmu, kurā būtu neizdevīgi izmantot dienesta stāvokli savtīgām interesēm, palielina sabiedrības uzskatu, ka valdošā elite - politiķi, augsta ranga amatpersonas - ir korumpēti. Līdz ar to politiķu neizlēmīgā rīcība attiecībā uz korupcijas problēmām, neatkarīgi no tā, vai to tiešām ietekmē viņu korumpētība vai kādi citi apsvērumi, paaugstina korupcijas līmeni Latvijā. Kā klasisku piemēru šeit var minēt ilgstošo nespēju izšķirties par labu īpašuma sākumdeklarēšanas ieviešanai. Nav svarīgi, kādi iemesli kavē pieņemt attiecīgos lēmumus. Sabiedrības acīs šis ir vēl viens pierādījums tam, ka valdošā elite nevēlas pārtraukt savu korumpēto dzīvesveidu.

Man nav zināms, vai korupcija augstākajā līmenī Latvijā pastāv kā reālu darbību kopums. Neviens pie rokas nav pieķerts un neviens nav notiesāts. Tomēr ir zināms, ka Latvijā pastāv uzskats par augstākā līmeņa korupcijas plašo izplatību. To pierāda gan Pasaules Bankas, gan ANO Attīstības programmas "Pārskats par tautas attīstību", kurā politiķu pašnovērtējums raksturots ar vārdiem "egoisti, nedomā par valsti, atkarīgi no biznesa un darbojas tā interesēs".

Šo situāciju iespējams mainīt vienīgi parādot, ka korupcijas novēršana ir politiķu un valdošās elites kopumā prioritārs uzdevums. To, savukārt, nevar izdarīt vienīgi stāstot par saviem labajiem nodomiem. Nepieciešamie grozījumi likumos ir jāpieņem maksimāli ātri un to izstrādei jāpievērš vislielākā vērība. Pretējā gadījumā - vilcinoties un mēģinot izvairīties no lēmumu pieņemšanas - tiek sabiezinātas aizdomas par politiķu korumpētību un līdz ar to arī paaugstināts korupcijas līmenis valstī.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

andris 28.11.2001 16:29
Paldies Klavam! Tomer, skiet, ka sheit pastav metodologiska rakstura pretruna. No vienas puses ir nepieciesamsapzinaties korupcijas limeni, tas izpausmes, formali un neformali strukturalos celonus- tas veicinas sabiedribas (vai vismaz zinamas tas dalas) ieinteresetibu problemas risinasana un ari politisko nepieciesamibu no politiku pusesto risinat (vismaz prieksvelesanu periodaa). No otras puses (nenoliedzami, ka Klava pozicijai ir zinama racionalitate)labveliga ietekme butu ticibai, ka Latvijas sabiedriba nav korumpeta- jo tas savukart veicinatu uzticibas limenivaras strukturam un palielinatu velesanos izvairities no formalo normu ignoresanas. Problema gan butu so divupieeju apvienosanaa; savukart ceret, ka uzticiba varetu rasties pati no sevis butu naivi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 28.11.2001 16:10
Zināma sakarība ar raganu medībām arī ir: tās savā ziņā veicināja uzskatu, ka raganas tiešām pastāv, jo atrastas jau tika, un dedzinātas arī. Bet, protams, ir arī būtiska atšķirība, proti, korupcija reāli pastāv. Jautājums tikai cik daudz tā pastāv realitātē un cik daudz mūsu prātā. Savā rakstā mēģināju uzsvērt to, ka ar konkrētu un izšķirīgu rīcību iespējams šo prātā pastāvošo korupciju mazināt, bet ar pretēju, t.i., ar vilcināšanos - veicināt. Jo šāda vilcināšanās tiek uztverta kā pierādījums korupcijai augstākajā līmenī.

Kas attiecas uz Klastera komentāru par vārda likvidēšanu vai pilnīgu noklusēšanu - tam jau tā kā būtu par vēlu, ņemot vērā, ka uzskats par korumpētajām "augšām" ir ārkārtīgi dziļi Latvijas sabiedrības uzskatos par indivīda un valsts attiecībām. Starp citu, Klastera plašais komentars no 19.septembra par rakstu "Temīdas tiesāšanās" ari zināmā mērā attiecas uz šo pašu - lai izvairītos no personīgām morālām problēmām, cilvēki cenšas savu korupciju definēt ar citiem vārdiem - bizness, dāvanas utt (skat. arī manu pētījumu "Korupcija tuvplānā" šajā portālā.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 28.11.2001 15:43
Autora komentaars ir jauks un mazliet naivs.Ja lieta ir tikai shajaa nelaagajaa vaardaa korupcija,tad nav ko zhaaveeties , ieviesham latvieshu valodaa kaadu jaunvaardu ,kas saakotneeji buutu sinoniims jeedzienam korupcija un tad leenaam saakam to deformeet ,piepildot ar jaunu saturu.Lieta buus dariita,mums buus savs orgjinaals skatiijums uz paraadiibu ,ko pasaulee meedz deeveet par korupciju,bet muusu izpratnee taa vairs nebuus korupcija.Starp citu PSRS laikos taada prakse pastaaveeja,piem. prostituucija nepastaaveeja,jo taa nebija defineeta kriminaalkodeksaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

andris 28.11.2001 15:30
Klava kopsakaribas starp raganam un korupciju, gan spiez vilkt paraleles starp raganu medibam un korupcijas apkarosanu. No sis logikas izejot, jo mazak mes raganas medisim, jo mazak to bus; un jo mazak mes cinisimies pretkorupciju un tas celoniem, jo atrak ta ies mazuma...Interesanti...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 28.11.2001 15:13
Satraukums par korupcijas izplatību nenoliedzami norāda uz to, ka Latvijas sabiedrībā arvien vairāk ienāk arī izpratne par taisnīgu valsts sistēmu, kas darbojas iedzīvotāju labā (t.i., par to, kā valstij būtu jāstrādā). Ja tādas izpratnes nebūtu, neviens neuztrauktos par korupciju. Tomēr uzskati par korupcijas ārkārtīgi plašo izplatību arī kavē cilvēkus identificēties ar šo taisnīgo valsts sistēmu. Turklāt doma, ka "visi ir korumpēti" un "visur tā dara" veicina cilvēku iesaistīšanos korumpētos darījumos. Ja šāda doma iet mazumā, korupcija (kā reālu nodarījumu kopums) arī iet mazumā. Bet vēl vairāk samazinās korupcija kā uzskatu kopums. Salīdzinājumam ir vērts pieminēt raganu medības pagājušās tūkstošgades vidū. Jādomā, ka raganu, kas reāli uzsūtīja slimības un izsauca vētras, nebija. Tomēr iedzīvotājiem bija skaidrs, ka raganas ir visapkārt un buršanās notiek ne pa jokam. Mūsdienās ticība raganām ir gājusi ievērojami mazumā, līdz ar to arī raganu ir mazāk. Tā kā es uzskatu, ka korupcija tomēr lielā mērā sastāv no šīs ticības, ka tā ir ļoti plaši izplatīta, tad samazinot to (ticību) ir iespējams tiešām samazināt korupciju. Valsts pārstāvju izlēmīga rīcība te varētu daudz ko līdzēt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vairums Latvijas iedzīvotāju pašlaik uzskata, ka cīņa ar korupciju ir tieši valsts uzdevums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 28.11.2001 14:47
Andra komentaars man lika atcereeties kaadu hipoteezi ar kuru rotaljaajaas mans koleegjis rakstot kaadu atskaiti par korupciju Latvijaa.Saskanjaa ar to korupcija ir viens no indikatoriem ,kas nepaarprotami liecina par pilsoniskaas sabiedriibas eksistenci Latvijaa.Sabiedriiba nevis akceptee jaunradiitos sociaalos regulatorus,bet gan re-interpretee tos atbiltoshi savai izpratnei un pastaavoshajam kopdziives modelim.Peedeejais veerojums shajaa sakaraa ir medikamentu iegaade ar recepteem,mana pieredze liecina ,ka nav nekaadu probleemu iegaadaaties zaales bez recepteem ,vieniigais nosaciijums veiksmiigam pirkumam ir specifiska komunikaacija ar aptiekas darbiniekiem.Piebildiishu,ka sekmiigaak shai sisteemai piemeerojas nelatvieshi,kas arii ir peetiijuma veerts fenomens.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


andris 28.11.2001 14:20
Prieks, Klavs, ka turpini korumpetibas tematiku un ievies jaunas perspektivas taja! Var piekrist, ka korumpetibas jautajumos pastav "cietumnieku dilemma" - nevelesanas risket ar savu uzticesanos gan varas strukturam, gan, principa, viens otram, jo pec visparpienemtiem uzskatiem (un ari noverotas prakses), preteja pozicija nav individuali visracionalaka strategija. Izklut no sis dilemmas var mazinot neuzticesanos varas strukturam. Tomer tas neaprobezojas ar varas strukturu sabiedribai paustu velmi cinities pret korupciju un aicinajumu savstarpeji uzticeties. Visupirms jau nozimigs faktors ir institucionalas sakartotibas istenosana un formalo normu ieverosana, kas lidz sim nav bijusi ipasi efektiva. Tomer, gribetos piekrist Klasteram, ka siem ieprieksminetajiem trukumiem ir dzilaki celoni, kas meklejami pasa sabiedriba. Lai ka mes ari censamos pasvitrot savu norobezosanos nopadomiskas pagatnes, tas politiska, ekonomiska un sociala kultura ir atstajusi nozimigas sekas. Neformala normusistema- izvairities no normu ieverosanas- sabiedribaa joprojam ir speciga. Un (lai gan par to iespejams ari diskutet)pedejas desmitgades laikaa, pateicoties institucionalajiem parkartojumiem un formalo normu lenai izveidei, sociala normas,ka visu var izskirt pazisanas un neformalas metodes (t.i. kukulis) ir nevis gajusas mazuma, bet tiesi otradi, pastiprinajusas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 28.11.2001 13:28
Lasot sho rakstu rodas iespaids,ka autors cer izniideet vai vismaz samazinaat korupciju mainot sabiedriibas attieksmi pret sho paraadiibu kaa taadu.Man ir gruuti piekrist domai ,ka korupcija taps mazaaka,gadiijumaa ,ja sabiedriibaa saaks domineet viedoklis ,ka korupcija ir gaajusi mazumaa.Te mazliet saak ost peec dailjaas filozofijas,autoraa miit kaut kas iz pasha M.Haidegera,sak runaasim par lietu un arii par lietiskumu,izskaudiisim lietiskumu un lieta saruks pati par sevi.

Varam jau to dariit,domaaju ,ka prasmiigi veidota PR kampanja vareetu iespaidot arii sabiedrisko domu un peec dazhiem gadiem TI veidotajaa korupcijas listee Latvija nostaatos liidzaas Igaunijai vai pat Zviedrijai.Feini,kaza,lasi- korupcija kaa taada ,buutu dziiva un vilks,lasi- TI,buutu paeedis.Savs lauru vainadzinjsh tiktu arii Delnai par taas pashaizliedziigo ciinju pret korupcijas seergu Latvijas iemiitnieku galvaas.

Autora piemineetaa World Bank finanseetaa peetiijuma rezultaati ljauj secinaat ,ka buutiskai Latvijas iedziivotaaju daljai korupcija nemaz neshkjiet peljama lieta.Taa paliidz izdziivot un veiksmiigaak konkureet .Korupcijai piemiit zinaams sharms,taa ir kljuvusi par normaalu interakcijas elementu.Korupcijas popularitaati determinee daudzi un dazhaadi ceelonji,piem.ierobezhotie resursi mediciinaa un izgliitiibaa.Veel kaads ,manupraat ,daudz buutiskaaks ceelonis ir sabiedriibas nespeeja un/vai neveeleeshanaas akcepteet sociaalos regulatorus t.i. pastaavoshos likumus,normatiivos aktus utt.Korupcija ir liidzeklis ,kas paliidz atrisinaat sho problemu.

Saistītie raksti

Dāvana kā kukulis politika.lv