Atslēgvārdi:

Viesošanās ar diktatoriem II 9

Labrīt, lasītāji!

Šodien tēma neizbēgami sasaucas ar vakardienas tēmu, proti, par to, kā demokrātiskā pasaule veido attiecības ar nedemokrātisko. Reti nākas ieteikt kaut ko no Atkarīgās Rīta Avīzes, bet tajā jau vairāku dienu garumā aizraujoši par mūsu prezidenta vizītēm pie diktatoriem stāsta žurnāliste Agnese Margeviča. Šodien par to, kā gluži padomju stilā mūsu prezidenta un Uzbekistānas diktatora preses konferencē latviešu žurnālistiem nācās ļoti cīnīties, lai gūtu tiesības uzdot pat vienu jautājumu. Par butaforisko procesu, kura laikā mūsu prezidents "iepirkās" Taškentas tirgū. U.tml. Ļoti interesanti.

Iesaki citiem:

Tikams mūsu buldozeriskais satiksmes ministrs, kurš arī piedalās vizītē pie diktatoriem, ir atradis par vajadzīgu citēt franču klasiķi Širakdžaku par "iespēju paklusēt". Arī šoreiz ieteikums raidīts Latvijas virzienā, vien triecienraķete to attiecina nevis uz karu Irakā, bet gan uz attiecībām ar Krieviju. Nevajagot lieki jaukt gaisu ar kaut kādām tur pārrunām par "demokrātiju pasasulē." Kombains pat bijis asprātīgs. Grib kāds Latvijā cīnīties pret diktatoriem, lai vispirms tiek galā ar Kastro Kubā un Čavesu Venecuēlā, jo ar tiem Latvijai neesot nekādu attiecību -- tā mūs instruējis satiksmes ministrs. Pēc tam var ķerties klāt pie Krievijas.

Te ir tas, par ko rakstīju vakar. Pasaulē netrūkst cilvēku, tajā skaitā politiķu, kuriem pragmātisms ir liekams pirmajā vietā vienmēr un visur. Pats Valdis Zatlers, tā ziņo Diena, esot minētajā preses konferencē licis saprast, ka cilvēka tiesības ir jautājums, kuru abi prezidenti "labprātāk noliktu malā." Nu, jā. Uzbekistānas diktators, kura sarīkoto slaktiņu Andižanā ta neviens nav aizmirsis, noteikti to gribētu "nolikt malā." Taču palieku pie pārliecības, ka šīs ir lietas, par kurām demokrātiskā pasaule nedrīkst klusēt, jo patiesībā runa ir mazāk par demokrātiju kā par elementārām un civilizētām cilvēka tiesībām. Vakar pie bloga kāds pierakstīja, ka esot ciemojies ar kazahiem, kuri nebūt nav likušies nelaimīgi par to, ka viņu valstī valda diktators. Var jau būt. Arī mūsu kaimiņvalstī vidējais baltkrievs varbūt nemaz nerūpējas par to, ka pie teikšanas ir diktators Lukašenko. Nemaz nerunājot par vidējo krievu attiecībās ar caru Vladimiru. Arī padomju laikā vidējais latvietis nesacēlās pret pastāvošo varu, dažs labs letiņš pat ar to veidoja ārkārtīgi labas attiecības. Tas ir sakāms arī par tiem, kuri mūsdienās ir paši niknākie latvieši, tajā skaitā kādreizējais Latvijas radio kompartijas cenzors. Taču gluži citu dziesmu, nekā lasītāja minētie kazahi, kā arī baltkrievi, krievi un latvieši stāstīs minēto režīmu apcietinātās, spīdzinātās, nogalinātās un pazudinātās personas. Jautrie kazahi noteikti būtu pat ļoti daudz mazāk jautri, ja kādam no viņiem ienāktu prātā Astanas pilsētas centrā sarīkot demonstrāciju pret Nursultana Nazarbajeva varu. Protams, var jau teikt pat ļoti ciniski -- ja veikalā ir desa, un pensija var nosegt komunālos maksājumus, tad pilnīgi pie vienas pakaļas ir kaut kādi disidenti. Vien latvietim šī pārliecība var drusku saļodzīties, ja vārdu "kaut kādi disidenti" vietā rakstīsim Gunārs Astra, Lidija Doroņina-Lasmane, Ints Cālītis...

Jā, pasaulei ir svarīgi Uzbekistānas izrakteņi. Tā lielākoties pievēra acis minētā slaktiņa laikā, tāpat tā rija vienu krupi pēc otra, kad Turkmenistānā valdīja maniakālais "Turkmenbaši," un patlaban ir jāizdomā, ko darīt ar Lukašenko, kurš šoreiz sarīkojis vēlēšanas, kuras ir bijušas mazliet "demokrātiskākas" par iepriekšējām un tāpēc uzskata, ka nu rietumu pasaulei ir jāsmaida, jāaplaudē un jāsauc uravas. Vēl vairāk, ne visur, kur tauta ir nometusi diktatūras važas, rezultāts ir bijis patiesi spīdošs, piemēram, par Gruzijas prezidentu laikā pirms cars Vladimirs nolēma, ka pienācis laiks uzsākt militāru avantūru, bija pietiekami lielas šaubas, jo arī viņš pret "pārāk lielu" demokrātiju neizturējās īpaši laipni. Ukrainā parlamentārā demokrātija ir radījusi pamatīgu haosu.

Taču vienalga. Padomju laikā Latvijai tomēr tas bija svarīgi, ka reizi gadā Amerikas Savienoto Valstu kongress atgādināja, ka tā ir okupēta un amerikāņi šo okupāciju neatzīst. Brūkot Padomju savienībai, Latvijai bija būtiski, ka Zviedrija, ja arī te nevarēja ierīkot vēstniecību, vismaz ierīkoja oficiālu kultūras centru. Pēc četriem vai pieciem gadiem Latvijai bija būtiski, ka ASV prezidents Bils Klintons Borisam Jeļcinam bez aplinkus vārdiem pateica, ka Krievijas karaspēks no Baltijas valstīm būs jāizved, turklāt agrāk, nevis vēlāk. Gruzija ļoti labi zina, ko nozīmē karaspēka atrašanās tās teritorijā vēl joprojām, ja arī "miera uzturētāju" statusā. Vienmēr latviešu disidentiem bija būtisks tādu organizāciju, kā Amnesty International atbalsts, un cēlas bija tās valstis, kuras tai piebalsoja un uz brīdi piemirsa par "pragmātismu." Nē, droši vien Valdim Zatleram tiekoties ar Uzbekistānas diktatoru nebija jānēsā krekliņš ar tekstu "likt mierā Dadahonu Hasanu!" (viņš ir dzejnieks un mūziķis, kurš patlaban izcieš trīs gadu nosacītu cietumsodu par diktatora "aizvainošanu" kādā dziesmā). Taču tajā pat laikā nevajadzētu mūsu prezidentam pat mājienos teikt, ka cilvēka tiesības ir "noliekamas malā." Neba jau viņam būtu pat minimālas iespējas diktatoru pabīdīt tiesību virzienā. Taču par to stāstot žurnālistiem, pilnīgi noteikti ir izmantojams minētais Širakdžaka jēdziens.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V.S.- Bezvārdis 08.10.2008 11:53
Pateikts vietā, draudzēties ar režīmiem! Lai kļūtu skaidrāks pateikšu uzreiz, ka draudzēties ar šo valstu dabas resursiem ir iespējams tikai gadijumā, ja ir personiskais kontakts augstākajā līmenī, šajā gadijumā- ar šo valstu vadītājiem (prezidentiem-diktatoriem), tikai viņu akcepts ļaus veidot aktīvus ekonomiskus sakarus, tāpēc, ka tieši diktatori lemj kāda būs viņu valsts nostāja attiecībā uz kādu valsti un sakariem ar to. Pēc protokola premjerministrs tiekas ar premjerministru (te nu vērts pateikt, ka austrumos, šis amats ir paklausīgas birokrātijas galva, un tas ir atkarīgs no prezidenta, kā jau jebkurā prezidentālā valstī) , bet lai tas notiktu vispirms ir jāizveido personiskais kontakts. Nevajag domāt, ka šie austrumu despoti jūtas neiedomājami pagodināti, ka viņus apmeklē demokrātiskās Latvijas prezidents, kāds gods nudien! īpaši interesanti izklausās doma, ka mēs izsauksim viņu pārstāvjus Latvijā! Kas mēs tādi esam lai izsauktu viņus. Austrumu despotijas nav vitāli ieinteresēti mazās Latvijas atbalsta gūšanai, un mūsu tirgus arī nav diezcik vērāņemams, viņiem blakus ir Krievija, kura nesit pa galvu un nekritizē viņus, tādēļ arī attiecības ar Krieviju nav saspīlētas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

diplomāts >Bezvārdis 08.10.2008 11:41
Mīļais, būtu nu labāk izmantojis iespēju un paklusējis, lai neparādītu, ka tev nav ne mazākās nojēgas par starpvalstu attiecībām, diplomātisko vizīšu jēgu un, patiesībā arī pašreizējo Latvijas prezidentu.
Vēl varu atgādināt neseno vēsturi, kad par prezidenti no nekurienes tika izrauta VVF. ja atceramies, tad pirmie pāris gadi viņai pagāja stutējoties uz padomniekiem, kas šai diplomātijā un starptautiskajās attiecībās nezinošajai kundzei palīdzēja. Tā nevajag.

Es gan vēlos arī piebilst, ka tikpat labi Zatlera vietā varētu būt jebkurš cits, bet daļas sabiedrības attieksme būtu tāda pati - dunduks, idiots utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis -> Bezvārdis 08.10.2008 11:31
Tā jau ir, ka cepiens visvairāk ir par to demokrātisko runāšanu, no kuras labumu nevienai pusei tā īsti nenesīs.
Tāpēc vismaz ir jādomā vismaz par saimnieciskajiem labumiem. Un šī misija postpadomju valstīm tiktiešām ir neiespējamā misija, jo vēl nav redzēts, ka kāds no režīmiem ieklausītos tajā ko sakām. Tāpēc izmaiņas šajās valstīs rietumu demokrātiskās valstis var panākt tikai ar ekonomiskām metodēm (sankcijas, boikots) vai pat ļoti radikālām ekonomiski/politiskām metodēm (finansēt opozīciju, finansēt revolūciju, korumpēt diktatoru). Un ja tad šie mēģinājumi izgāžās - valsts, tad galējais variants ir izplatīt baumas, ka valstis ir drauds demokrātiskajām valstīm un tāpēc jāpielieto spēks.

Manuprāt postpadomju valstīm (ar Latviju priekšgalā) šī misija tiktiešām ir neiespējamā misija un gandarījums par šīm nesekmīgajām pūlēm tā arī nepienāks. Bet, ja kautkāda iemesla dēļ pienāks, tad mūsu ekonomisko krīzi tas neglābs.

Jau tagad gāzes cenas tā uzlēca, ka jauna pilsoņu daļa ir spiesta bankrotēt un bēgt prom no Rīgas vai arī meklēt alternatīvus lētākus enerģijas avotus. Un kā zināms šis vēl nebūs pēdējais lēciens, jo sekos vēl jauni tarifu kāpumi ar jauniem upuriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvārdis - VS 08.10.2008 11:02
Jā, taisnība, ir jāveido saimnieciskas attiecības. Visi esam viens no otra atkarīgi. Tomēr ir arī cits līmenis, tas, kurā darbojas Latvijas Prezidents, kas reprezentē Latvijas valsti. Ja gribam saimnieciskus darījumus ar tādām valstīm, var uz turieni nosūtīt diplomātus, veicināt tirdzniecības kameru sadarbību, varam izsaukt uz šejieni viņu pārstāvjus, galu galā - ministru prezidents var braukt un runāt par saimnieciskiem darījumiem, da vienalga ko. Tomēr prezidenta tūre pa šī reģiona valstīm nozīmē diplomātiskā valodā kaut ko pavisam citu: mēs gribam draudzēties ar šo valstu režīmiem (nevis dabas resursiem), mēs atbalstām, ko šie režīmi dara utt. Prezidenta (it īpaši tāda tipa prezidetna, kāds ir Latvijā) vizīte ārvalstīs nekādā gadījumā nav tikai pragmātiskā ekonomiskā līmenī skatāma - tā ir simboliska vērtību demonstrēšana. Par to arī cepiens.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V.S. 08.10.2008 10:04
Neviens taču neaizliedz aktīvi diskutēt par demokrātijas problēmām Latvijā, kāpēc ir jābūt neapmierinātiem ar to, ka valsts klusē ārvalstu līmenī. Kāpēc Latvijai un citām postpadomju valstīm ir uzlikta par pienākumu "neiespējamā misija" demokrātijas atbalstīšanai kaimiņos un ne tikai. Tā ir interesanta pozīcija: rāt Austrumu kaimiņus, kuri var un dod labumus, kurus nespēj nodrošināt rietumi. Man ir interesanti uzzināt, vai Streipa kungs lieto gāzi, elektrību, brauc ar vilcienu? Nedz kāpēc rietumu demokrātijas ir atturīgākas austrumu kritikā? Zinu! Šo valstu attīstītās ekonomikas ir ieinteresētas veidot pragmatiskās attiecības ar austrumiem un gūt no tā labumus, nevis morālo gandarījumu par demokrātijas popularizēšanu. Vienlaikus rietumu sabiedrībās ietvaros notiek diskusijas par demokrātiju un tās problēmām, tā nu ir gadijies, ka mūsu valstī nav attīstītas pisoniskās sabiedrības (portāls politika nav mūsu pilsoniskās kultūras rādītās, tas vairāk ir izņēmums no skarbās realitātes).
Kāds vispār var iedomāties austrumu valstis ar demokrātisko kultūru? Tādas lietas kā demokrātija viņiem nebija nekad, tāpēc nav jābrīnās, kad ASV nesanāk ieviest demokrātiju viņu protežētās valstīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvārdim 08.10.2008 09:22
Āmen!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvārdis 08.10.2008 08:43
Var te šķendēties, bet patiesība ir viena: līdz pat nesenam laikam Zūlanderam bija tikai viena bēda: kādā veidā pareizi sagriezt un sašūt da vēl kādu piķīti izspiest. Nu viņš ir kļuvis par to, kas 'reprezentē Latviju starptautiski', t.i., vienu no augstākā līmeņa diplomātiem. Nožēlojami skatīties, ka Latviju starptautiski var pārstāvēt jebkurš cilvēks 'no ielas', bez iepriekšējas pieredzes nedz diplomātijā, nedz politikā. Tāpēc sašust vajag nevis par Zūlandera rīcību, bet gan jācīnās atkal un atkal pret to korumpēto kriminālo brandžu, kas viņu šajā amatā ielika. Man tik tiešām ir kauns, ka Latvijas 90tā dzimšanas diena ir jāsagaida ar šādu te 'valsts galveno ķirurgu'!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 07.10.2008 19:50
Es gan vēl domāju, ka Kārlis, pauž savus uzskatus aiz labas gribas, nevis finansiāli motivēts un tāpēc uz Kārli ļaunu prātu neturu. Pilnīgi atbalstu, ka demokrātija kā tāda ir vajadzīga un uz to vajadzētu iet katras valsts diktatoram. Bet ir jāatcerās, ka demokrātiju izmanto kā vārtus, lai ieviestu valstī arī daudz nepatīkamākas un konkrētai valstij neizdevīgas lietas.

Iesaku šo filmu angliski saprotošajiem. Tajā ir labi izskaidrots, kā norisinās cīņa pret nedemokrātiskajām valstīm un to diktatoriem ar ekonomiskiem un dažreiz pat ar negodīgām un ļaunām metodēm: http://video.google.com/googleplayer.swf?docId=7065205277695...

Filma labi paskaidro, ka pat tad, ja arī demokrātija tiek panākta kādā valstīt, tad valsts iedzīvotāji joprojām paliks zaudētājos, bez cerībām kautko uzlabot.
Filma pat lielākajiem skeptiķiem liks padomāt un pārvērtēt savu nostāju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 07.10.2008 11:29
nu tad pastaasti, kkkaarli, ko tava dzimtene ir dariijusi lietas labaa, lai piespiestu vidusaazijas diktatorinjus ieveerot cilveektiesiibas, demokraatiju utt. tur pat ir nafta, bet tik un taa svariigi ASV politikji brauc uz Kazahstaanu kaa paklaajinji, nevis taisa "tuksnesha veetras" vai sacer pekstinjus par kodolierochiem.
ko tieshi tu gribi, lai buldozers saka? ka vinji neieveero cilveektiesiibas? un tad Kjiinas-Eiropas tranziita koridors aiziet pa pieskari un kvaukshkji iet demontraacijaas un suudzas, ka ekonomika dimbaa? nee nee, ljaujiet buldozeram straadaat ;)

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips