Atslēgvārdi:

Versijas par TP jauno iniciatīvu 19

Šodienas politikas notikums Nr.1 ir TP ierosinājums Saeimai atlaist pašai sevi.

Iesaki citiem:

Kādēļ iniciatīva nāk tieši no šīs partijas tieši šajā laikā? Pieņemot, ka šīs partijas vadošie cilvēki domā racionāli, manas versijas ir šādas:

A) Pieņēmums: iniciatīva ir domāta nopietni. Skaidrojums: TP ir aprēķinājusi, ka ārkārtas vēlēšanas būs jebkurā gadījumā. Ar šo soli tiek nošauti divi zaķi:

(1) Īsu laiku pirms visām trim vēlēšanām nav jāiet cauri referenduma procedūrai. Referendums TP ir maksimāli neizdevīgs, jo tajā cilvēkiem tiks atkal un atkal atgādināts, kādas bija Kalvīša/Godmaņa laiku neizdarības (lai mudinātu cilvēkus doties uz referendumu balsot par Saeimas atlaišanu). Šāds referendums neilgi pirms vēlēšanām aizēnos reklāmas kampaņas (kam TP šobrīd no visām partijām ir visvairāk naudas) un pašvaldību pagastveču argumentus savu pašvaldību iedzīvotājiem par iespējām no "savas" partijas izsist maksimālu labumu vispārēja resursu trūkuma apstākļos.

(2) Nav jāīsteno neviens no Zatlera ultimāta punktiem. Ja kaut kādu iemeslu dēļ TP ārkārtas vēlēšanas beigsies veiksmīgi, tad bez Satversmes grozījumiem, iespējams, varēs iztikt un jauno KNAB priekšnieku - iecelt tikai pēc saviem ieskatiem. Turklāt pēcvēlēšanu koalīcija 3,5 gadus (!!!) būs "pasargāta" no jaunām vēlēšanām.

B) Pieņēmums: iniciatīva ir domāta nopietni. Skaidrojums: TP ir aprēķinājusi, ka prezidenta rosināta Saeimas atlaišana aizņemtu pārāk daudz laika. Iespējams, ka līdz tam laikam: (1) būs nostiprinājusies opozīcija; (2) no TP dezertējuši redzami politiķi. Ar šo soli TP tad mēģina novērst "savējo" pārbēgšanu uz citām partijām, liekot viņiem izlemt par partejisko piederību pēc iespējas ātrāk (neatstājot izvēles iespējas laika trūkuma dēļ).

Problēma gan šeit ir apstāklī, ka arī Satversmes grozījumi prasīs ilgāku laiku. Opozīcija noteikti vēlēsies tiem "pieāķēt" tautas rosinātas Saeimas atlaišanas iespējas. Grozījumu projektam būs četras reizes jātiek skatītam Saeimā, katru reizi gūstot 2/3 atbalstu. Un pēc tam vēl Saeimai jānobalso par sevis atlaišanu. Arī, iespējams, ar divām trešdaļām.

C) Pieņēmums: iniciatīva nav domāta nopietni. Iespējamie skaidrojumi: (1) tempa pārķeršana no Zatlera (who's the boss pierādīšana), aprēķinot, ka neizies ne viena, ne otra iniciatīva (vai droši zinot, ka īstenosies Zatlera iniciatīva) , bet ar šo soli pašvaldību vēlēšanās TP neizskatīsies kā partija, kas "turas pie varas". (2) Vienkārši politisks manevrs, lai ienestu sajukumu koalīcijas (?) , opozīcijas (?) rindās, cerot uz savām labākajām politiskās manevrēšanas prasmēm politiski duļķainos ūdeņos.

Skaidrojums A1 man šobrīd šķiet visticamākais (nākamais pēc ticamības C1). Iespējams, ka ir arī kādi papildus apstākļi, kas TP ietekmīgākajiem cilvēkiem liek domāt, ka ārkārtas vēlēšanas viņiem šobrīd ir izdevīgas. Šeit gan viņi arī pamatīgi riskē - ja aptuveni vienlaicīgi notiek uzreiz 3 vēlēšanas, tad risks ir milzīgs. Visas olas vienā kurvītī. Ir iespējams gan visu iegūt, gan visu zaudēt. Situācija ir tik mainīga, ka uzdrošinos apgalvot, ka NEVIENS Latvijā nespēj droši prognozēt, kā tas viss beigsies.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pie 2.punkta 19.01.2009 12:54
Ir vēl viena problēma--jāizslēdz iespēja iestāties varas vakuumam, ja Prezidents ierosina tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu un tiek atlaists. Ja šajā gadījumā Saeima lemj par savu atlaišanu, tad valsts paliek ar MP, bet bez VP. Saeimas atlaišanai jābūt lielam dalības un atbalsta kvorumam, lai izslēgtu iespēju, ka to izmanto valdību veidojošās partijas un atlaiž Saeimu bez opozīcijas (piemēram, 2/3 Saeimas deputātu ierosinājums, visu deputātu dalība un vismaz 2/3 atbalsts--iespējams, ka kāds teiks, ka šajā gadījumā Saeimas pašatlaišana kļūs neiespējama, bet Saeimas atlaišana nav pašmērķis--tā visi saka).
Saeimas atlaišanas pamatiemesls nav ekonomika vai sociālā politika vai mikroskopiskais 13.janvāra grautiņš, bet gan esošās Saeimas nespēja kvalitatīvi strādāt. Pēdējo mēnēšu laikā tā ražo apšaubāmās kvalitātes likumus, paļaujoties uz Ministru kabineta un Valsts Prezidenta godprātu, kas Latvijas gadījumā gadījumā ir apšaubams jēdziens. Arī tas, ka LNT skatītāji tikai vakardien uzzināja, ka Saeimas apakškomisija ir pat kaut ko izskatījusi (S.Aboltiņa runāja, ka TP šodienas piedāvājums tika skatīts un ar TP atbalstu tika atzīts par Latvijas situācijai neatbilstošu), nevis tikai nevarējusi salasīties uz sanāksmēm, arī daudz ko liecina par esošās Saeimas darba spējām. Nav saprotama histērija ap ārkārtas vēlēšanām. Vai valdību vada cilvēks, kas ir spējīgs uzņemties atbildību par notiekošo ("krīzes menedžeris"), vai Atmodas vēstures muzeja eksponāts, kura darba spējas nodrošināšanai ir vajadzīgi īpašie apstākļi? Tas viss nav nopietni. To "nacionālo izlīgumu", par kuru daudz runā, var taču traktēt citādi--nākt kopā un slēgt vienošanos par pēc ārkārtas vēlēšanām neaizskāramiem jautājumiem un turpināt strādāt, izvēršot vēlēšanu kampaņu par citiem jautājumiem. Var to parakstīt pirms vēlēšanām, kad būs reģistrēti visi saraksti un atjaunot pēc vēlēšanām, lai būtu garantija, ka neviens nepārkāps zināmās "sarkanas līnijas":), bez kurām tagad nevar iztikt. Skaidrs arī, ka tam jābūt izskaidrotam sabiedrībai. Redziet, cik traki pie mums iet, ka tādas trakas domas rodas. Ārprāc!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nelielrīdziniece 19.01.2009 04:28
I.K. "/..../ja pareizi atceros pagājušās vēlēšanas, tad parasti vienas lokomatīves startēja 2-3 apgabalos /..../"

9. Saeimā 22 deputāti kandidēja 5-os apgabalos, 17 - 4-os apgabalos, 13 - 3-os apgabalos, un 15 divos apgabalos kandidēja. Tātad kopā 67 deputātiem bija dot vairāk kā viena iespēja iekļūt Saeimā. Caurmērs 5.-9. Saieimās vēlēšanās: 63.6% no deputātiem kandidēja vairāk kā vienā apgabalā. Un tieši mazajie vēlēšanas apgabali ir tie, kas cieš, jo no turienes lielāko tiesa no deputātiem tiek ievilkti. Pēdējās piecās Saeimas vēlēšanās Zemgale ir ievēlējusi tikai 9% no tiem kandidātiem kuri ieguva vislielāko punktu skaitu, Kurzeme - 13% un Latgale - 50%. (It kā nav par ko uztraukties par Latgales skaitļiem, izņemot tendence: 5. Saeimā 65% no kandidātiem kas ieguva vēlētāju uzticība no Latgales tika ievēlēti, bet 6.- 53%, 7.- 39%, 8.- 47%, un 9.- 44%)

"Es saskatu šai pārmaiņai jēgu tikai no partiju iekšējo procesu normalizēšanas skatpunkta."

Tieši tā.

Ja partijas grib izskatīties nopietni ņemamas vēlētāju acīs, viņas būs spiestas paplašināt kandidātu skaitu. (Pēdējās vēlēšanās uz 100 vietām LPP/LC piedāvāja 64 kandidātus, , TP - 65, ZZS - 70; toties JL piedāvāja 86 un TB/LNNK - 89 kandidātus. Caurmērā 5.-9. Saeimas vēlēšanās ievēlētie saraksti ir piedāvājuši tikai 65 kandidātus.) Ja aizliegs kandidēšana vairākos apgabalos, tad partija nevarēs, teiksim, Zemgalē tikai 4 kandidātus īstenībā piedāvāt kā notika 8. Saeimā ar TP sarakstu. Pirmie 11 kandidāti tika no citiem apgabaliem ievēlēti un tie 4 kandidāti ar *vismazāk* vēlētaju piekrišanas no Zemgales tika ievēlēti. (Skat http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 ) Tas ir strīdīgs jautājums cik vēlētāji pa priekšu izvēlās partiju par kuru balsot, un cik īstenībā balso par to sarakstu kurā ir viņam pazīstāmi kandidāti. Bet, ja vēlētājs nemaz nepazīs nevienu vārdu uz izvēlēto sarakstu savā apgabalā, jo lokomotīves vairs nav, vai tomēr nepastāva iespēja, ka par citu sarakstu viņš balsos? Partijas protams tādu situāciju nepieļaus un arī tas sāks politisko kūltūru ietekmēt.

Kandidātiem/deputātiem būs nevis tikai ar lokomotīvēm kas reiz viņus ievilka Saeimā jārēkinājās, bet arī ar saviem vēlētājiem, kas diez vai grib lai deputāti kļūstu par paklausīgiem 'pogu spiedējiem' Saeimā. Laika gaitā arī partijas valdei būs savādāk jārēķinājās ar saviem ievēlētiem deputātiem un gribot negribot tas patiešām partijas 'normalizēs.' Bet, nenoliedzami: tas ātri nenotiks. Vismaz 2-3 vēlēšanas paies pirms būs pārmaiņas manamas.

"Un nekas neizslēdz variantu, ka kandidāts, kas saņēmis vairāk mīnusus nekā plusus, arī pie jaunās sistēmas tiek ievēlēts"

Pavisam piekrītu. Bet, ko es nesaprotu: kādēļ pēc 9. Saeimas vēlēšanām neviens nerunāja par to, ka pirmo reiz kopš 6. Saeimas vēlēšanām (tad 6 deputāti tika ievēlēti ar mīnusiem; 5. Saeimā bija 30) viens deputāts tika ievēlēts, ko vēlētāji biežāk bija izstrīpojuši nekā pievilkuši +? Varbūt maldos, bet man šķiet ka pirms divām nedeļām Domburšovā tas pirmo reiz tika pieminēts. Kur ir politilogi un kur ir žurnalisti kuriem vajadzētu tādas lietas analizēt? Bija arī cita parādība. 7. Saeimā no 'latvju' partijām, kuras ieguva vietas Saeimā no visiem kandidātiem tikai 5.8% bija mīnusos, 8. Saeimā - jau 20.38%, bet 9. Saeimā *55%* no kandidātiem bija mīnusos. (JL - 47%, LPP/LC - 72%, TB/LNNK - 54%, TP - 59% un ZZS - 49%.) Vēlētāji taču savu neapmierinātību skaidri izteica, bet šķiet neviens to nepamanīja, jo eksperti priecājās par to, ka partiju sistēma bija 'nostabilizējusies,' jaunas partijas neiekļuvot Saeimā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 18.01.2009 13:32
nopietnais,

:)
Brīdis, kad varēs tikt nopietni apsvērts variants par ietekmīgākās koalīcijas partijas pašaizliedzīgu rīcību valstiskās interesēs = brīdis, kas signalizēs, ka Latvijā vairs nav dziļu demokrātijas problēmu. Diemžēl vēl tālu.

nelielrīdziniece,
Varbūt ka problēma ir manā (ne)izpratnē, taču es patiešām neredzu, ko atteikšanās no lokomatīvēm varētu būtiski mainīt Latvijas politikā. Ko fundamentāli maina apstāklis, ka lokomatīves ir nevis vienas un tās pašas visos apgabalos (starp citu, reti kurai partijai tā ir - ja pareizi atceros pagājušās vēlēšanas, tad parasti vienas lokomatīves startēja 2-3 apgabalos), bet katrā apgabalā pa vienai vai divām? Līdz ar šo/šīm lokomatīvām ievēlēs taču precīzi tos pašus "vagoniņus" (kādēļ lai saraksts mainās, ja no tā tiek izņemti daži pirmie cilvēki? Tas tikai tiks papildināts ar dažiem citiem saraksta beigās)! Un nekas neizslēdz variantu, ka kandidāts, kas saņēmis vairāk mīnusus nekā plusus, arī pie jaunās sistēmas tiek ievēlēts (ja pārējiem mīnusu ir pat vairāk vai ja partija ir izlikusi tādu sarakstu, kur kandidātu ir maz).
Es saskatu šai pārmaiņai jēgu tikai no partiju iekšējo procesu normalizēšanas skatpunkta.

Ivars,
Iespējams, ka par to tiek domāts kontekstā ar dramatiskajiem popularitātes reitingiem, taču nemaz neesmu pārliecināta, ka tas varētu viņus "izvilkt". Galu galā Šķēle var piedāvāt tikai stingro roku (kas sociāli ekonomisku problēmu laikā varbūt arī nav maz). Bet vienlaicīgi viņa atgriešanās politikā gandrīz automātiski nozīmē:
(1) opozīcijas saliedēšanos pret ne tik daudz vairs visu koalīciju kā pret konkrēti TP + jaunu personāžu ienākšanu politikā (kuri nebūtu piedalījušies, ja ne "Šķēles faktors");
(2) vēlēšanas kļūst par savdabīgu referendumu par/pret Šķēli, kur viņa pagātne, personība un īpašumi pārvēršas par vienu no galvenajām priekšvēlēšanu tēmām. Interneta laikmetā daudz efektīvāk tiktu pieminēts ļoti daudz kas - beidzot ar "lielāko kretīnu" kursu kā pamatiemeslu, kādēļ Latvija šobrīd ir daudz sliktākā situācijā nekā Igaunija. Galu galā ne jau tikai Kalvītis ir "vecās politikas" simbols. Un Latvijā ir ne tikai ekonomiska, bet arī uzticēšanās krīze. Ja Kalvītis ir galvenais simbols pirmajai, tad Šķēles "lielāko kretīnu" polit - otrajai.
(3) Iekšējas problēmas Tautas partijā - tās vadošie (arī reģionos) politiķi, lai cik skaļi applaudētu kongresos, vairs nebūt nav kaismīgi Šķēles fani. Tikko šie politiķi saprastu, ka Šķēles faktors "nestrādā" (JA nestrādā), viņi izšķīstu.
(4) Nežēlīgu cīņu par vēlētājiem ar pašreizējām koalīcijas partijām, kas saprotamu iemeslu dēļ jutīsies apdraudētas. Redzot aptaujās to cilvēku skaitu, kas atzīst, ka tieši par TP viņi "nekad nebalsotu" (tālu, tālu pārsniedz jebkuru citu partiju), tieši ZZS un LPP/LC būtu pamats visvairāk bažīties par to, ka TP ar šādu soli piesaka pretenzijas uz šo partiju jau tā ne daudzskaitlīgajiem vēlētājiem. Ko tas nozīmē koalīcijai - pat grūti prognozēt. Bet tas, ka pie "Šķēles varianta" šīm abām partijām nav izdevīgi atbalstīt Saeimas atlaišanu TP piedāvātajā variantā (bez referenduma), arī ir skaidrs.
(5) Nevienai partijai šobrīd ekonomikā nav daudz ko piedāvāt. Objektīvu iemeslu dēļ - novembra lēmumu + saņemto aizdevumu nosacījumu atstātās manevra iespējas ir šauras. Vienīgais vēl politiski apsveramais jautājums - kurš tiek aizsargāts vairāk (blakus godīgumam resursu sadalē + tālākas nākotnes vīzijai)? Šlesers sev ir savācis jautājumu par kredītņēmējiem. SCP, SC - par sociāli mazaizsargātākajiem. Ko var piedāvāt Šķēle? Pieņemu, ka neko citu, kā šoka terapijas (drastisku izdevumu samazināšans) turpināšanu ar neskaidrām nākotnes izredzēm. Tas diez vai ir risinājums, par kuru dramatiskos apstākļos nonākuši ļaudis var nobalsot. Turklāt ja paralēli virmos bažas par starptautiskajiem aizdevuma miljardiem kā galveno kārtējās Š atnākšanas motīvu.

Jo vairāk par šo visu domāju, jo vairāk man TP paziņojums par nepieciešamību Saeimai pašatlaisties izskatās pēc blefa (gan jāatzīst, ka 2007.gada rudenī Kalvīša mēģinājumi uz VK ziņojuma pamata juridiski pilnīgi nekorektā veidā atbrīvoties no Loskutova man arī izskatījās pēc nenopietni domāta blefa, bet izrādījās, ka tā ir "vienkārši" neprofesionāla rīcība). Vai arī mēģinājuma izvairīties no referenduma, ja ārkārtas vēlēšanas ir neizbēgamas. Skatoties uz TP šobrīdējiem reitingiem un domājot par ārkārtas vēlēšanām pavasarī, es nesaprotu, kam šajā valstī būtu jānotiek, lai TP pārstāvība Saeimā ārkārtas vēlēšanu gadījumā nesamazinātos vismaz 2 reizes salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Ar Šķēli vai bez Šķēles. Kā gan ārkārtas vēlēšanas 2009.gadā varētu būt TP izdevīgas? Lai kaut nedaudz reabilitātos, šai partijai ir vajadzīgs laiks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo 17.01.2009 16:44
principa jau ir iespejami ari A un B varianta minetie argumenti kopaa - no TP puses tad butu logika gan neiet cauri referendumam, gan neiespringt par Zatlera prasibam, gan nedot laiku opozicijai konsolideties vai paspet normali sagatavoties velesanam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pels lins 17.01.2009 16:06
Prezidenta saeimai uzdotie mājas darbi šķiet vēlamāki.Ja vēlē jaunu saeimu,tad pēc grozītas vēlēšanu sistēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 17.01.2009 14:59
Priecē, ka sorosīdi paši sevi ir iedzinuši strupceļā. Pasīja atlaist Saeimu un paši pārrēķinājās, kad TP piedāvāja atlaist Saeimu pati. Ha ha ha! Cik smieklīgi tagad lasīt atrunas, ka vispār Saeimas atlaišanai nozīme ir veidam un ka jāizdara vēl kaut kādi darbi, bla, bla, bla. Vienkārši Sarmīte Ēlerte nav izdomājusi, kurā partijā stāties vai kādu partiju veidot no jauna.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kinza > Ivaram 17.01.2009 13:25
Diezgan pabaisa iespēja ... nezinu gan, kas TP polittehnologiem būtu jāizdara, lai disasociētu Šķēli ar nīsto TP. Bet gan jau viņi šim izaicinājumam tiks pāri. Diemžēl.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars 17.01.2009 12:19
Iveta, vai Tu esi padomājusi par iespēju, ka TP uz vēlēšanām varētu nākt ar Šķēli? Tas, lūk, ir tas baigākais variants: ņemot vērā, ka ekonomika uz vēlēšanu mirkli būs pilnīgā zarā, tauta stāvēs rindā, lai nobalsotu par viņu - turklāt viņu varētu likt visos apgabalos kā pirmo saskaņā ar negrozītu vēlēšanu likumu. Es negribu vērpt sazvērestības teorijas, taču tas būtu diezgan loģiski: viņi iegūtu diezgan pamatīgu mandātu, pēc kāda laika gan atkal sāktos nepatikšanas, taču tas nekas. Viņi labi zina, ka sīkmanīgi kašķīgajai opozīcijai nav nekā labāka, ko likt pretī. Tad, pēc iekļūšanas Saeimā, varētu taisīt visādus New Deal variantus ar saskaņas centru utt. Vai tik vakardienas paziņojums nav saistīts ar to, ka AŠ ir piekritis glābt savus apustuļus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

to nopietnais 17.01.2009 07:06
Nesmīdini tautu! TP uz mūžiem ir politiskie līķi un varu pār latviešu tautu viņiem vairs nebaudīt!
Esmu par to pilnīgi pārliecināta.
Naids,kas valda sabiedrībā pret TP un valdošo koalīciju ir nepārprotams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nelielrīdziniece 17.01.2009 04:33
Kopš 1993. gada ir tikai 8 saraksti, kas ir kandidējuši un ieguvuši vietas parlamentā vairāk kā vienā Saeimas vēlēšanā. Vairāk kā jebkurš cits saraksts, TP paļāvās uz lokomotīvēm visās trijās vēlēšanās, bet caurmērā 65.62% no saviem deputātiem tika ievilkti 8. un 9. Saeimā. (Kā kontrasts: pēdējās divās vēlēšanās 51.9% no JL deputātiem bija ievilkti, 60.7% no TB/LNNK, un 53.65% no ZZS; caurmērs 8 sarakstiem divās vēlēšanās ir 54.88%. Starp citu, tas ir pieaugums, jo pirmajās vēlēsanās caurmērs šiem sarakstiem bija 48%. Nav gluži tā, ka tikai jaunajai partijai kura nav vēl bijusi Saeimā ir ļoti vajadzīgas lokomotīves.)

Iekrita acīs, ka TP paziņojumā tā uzskatīja, ka tiek prasītas "nebūtiskas izmaiņas Vēlēšanu likumā." Bet, tieši TP būtu vismazāk sagatavota, ja tiktu aizliegts kandidēšana vairākos apgabalos. (Arī no TP ir tas deputāts no Zemgales kuram bija vairāk mīnusi nekā plusi.) Nav taču brīnums, ka TP negrib ķerties pie vēlēšanas likuma grozījumiem un cer atkal kandidēt zem pašreizējiem spēles noteikumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

elo 17.01.2009 03:35
Domāju,ka TP nošokēja Prezidenta teiktais. Gribās taču visur savu diktātu. Segliņam nervi neizturēja,bet mākoņi pēc principa -ja jukas,tad lai lielas.Interesants ir Adamkusa sacītais par iespēju juku radīšanai no ārpuses.Ja nebūtu Lietuva, tad viena situācija, bet tagad tā iegūst reģiona nozīmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pie 2.punkta 17.01.2009 02:41
Neesmu pret Saeimas pašatlaišanu, kaut tā ir jaunā ideja, bet domāju, ka TP tiešam neizdosies to paveikt bez "balasta". Es domāju, ka viņiem vienalga būs jārisina šis jautājums, tikai jautājums ir par laiku (līdz ar viņu grozījumiem, pēc vai priekšvēlēšanu laikā). Jo Satversmē būs jāparedz kaut kas līdzīgs esošajam regulējumam par Prezidenta iespēju sasaukt ārkārtas Saeimas sēdes ar viņa izstrādāto darba kārtību. Citādi būs ziepes. Ja Saeima sevi pati atlaidīs, bet ir karš (tā, protams, ir teorētizēšana)? Ja būs paredzēta šāda pašatlaistās Saeimas sēžu sanākšana, tad viņi var vilkt tautas inciēšanas tiesību jautājumu garumā un "balasts" būs jānomet priekšvēlēšanu laikā pēc Prezidenta "norādījuma", kas politiski ne visiem var būt izdevīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis -> nopietnais 17.01.2009 02:18
:) laikam jau tāpēc, ka tādas versijas iespējamība ir tik niecīga, ka nebija to vērts apskatīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nopietnais 17.01.2009 00:30
kādēļ nav versija D) - TP jaunā iniciatīva nākusi no politiķu sirdīm ar rūpēm par tautu, lai visiem ir patiesi labā; kādēļ tikai partejiskā matemātika?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

=> Конституция 16.01.2009 20:02 16.01.2009 20:53
TP ierosina grozīt Satversmi, lai dotu tiesības Saeimai atlaist pašai sevi. Tā kā tas nav absurds.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lauķis- utopists 16.01.2009 20:21
Ja nopietni,tad to var izdarīt ātri un vienkārši,atliek noteiktam deputātu skaitam nolikt mandātus un vietā neviens nenāk.Saeima paliek darba nespējīga un to atlaiž.Bet tāda drosme jau mūsu deputātiem nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Конституция 16.01.2009 20:02
А1 - абсурд. Сейм не может распустить сам себя, это может сделать только президент, и референдум неизбежен.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 16.01.2009 18:48
Protams, ka šādi grozījumi būtu labi un atbalstāmi!

Taču to apspriešana prasītu daudz ilgāku laiku nekā, TP, iespējams, vēlētos (ja mērķis ir noturēt "savējos" un neļaut opozīcijas partijām nostiprināties).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pie 2.punkta 16.01.2009 18:38
"Problēma gan šeit ir apstāklī, ka arī Satversmes grozījumi prasīs ilgāku laiku. Opozīcija noteikti vēlēsies tiem "pieāķēt" tautas rosinātas Saeimas atlaišanas iespējas."
Tas būtu vismaz godīgi--izpildīt kaut vienu no Zatlera listes punktiem.

Citi autora darbi