Atslēgvārdi:

Vēlreiz par krievu izcelsmes latviešiem… 15

Ja krieva identitāte nav tikai aizbildinājums latviešu valodas nezināšanai, bet gan pārliecība par etniskās kultūras nozīmi paralēli Latvijas pilsoņa identitātei, tad “krievu izcelsmes latvietis” loģiski atspoguļo šo identitāšu savienojumu.

Iesaki citiem:

Eiropā ir kultūras, kuras visur jūtās kā mājās. Man ir pazīstamas divas – ebreju un krievu kultūras, kuras vēsturisku apstākļu dēļ ir izmētātas pa visu pasauli un visur spēj iedzīvoties, atrast un cienīt jaunās mājas. Šķirstot 19. un 20. gs. izcilu cilvēku biogrāfijas, sevišķi vācu valodā, bieži lasāms “ebreju izcelsmes vācu, austriešu” rakstnieks, mākslinieks, politiķis. Šis papildinājums nav vajadzīgs angļu, franču vai latviešu intelektuāļiem, bet dīvainā kārtā pavada ebreju un krievu izcelsmes autoru dzīvesstāstus.

Eiropā ir kultūras, kuras nepazīst nacionālās robežas un pretojas tām, nesot sevī savas mājas, savu zaudēto, iekaroto vai brīvprātīgi atstāto dzimteni. Tomēr krievi dzīvo dažādās pasaulēs, kuras praksē viena otrai ir svešas. Latvijā krievu kultūra masu uztverē tiek asociēta ar PSRS okupāciju un izsūtījumiem, no kuriem tik daudzi nekad neatgriezās. Latviešu draugu un pazīstamo cilvēku dzīvesstāstos, ko labprāt kolekcionēju, dominējošais temats ir latviešu tautai 20. gadsimtā nodarītās sāpes, sabrukušie sapņi, prieks un bezrūpīga vienas etniskās kultūras un valodas ikdienas dzīve. Cik bieži emocionālais faktors, minētā trauma, kļuva par Latvijas etnopolitikas galveno motivāciju 90. gados un cik daudz iespēju veidot starpetnisko dialogu tika zaudētas …

Emocijas piemīt arī Latvijas t.s. krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Neskatoties uz to, ka šis jēdziens ir neprecīzs un paviršs vispārinājums, aiz kura slēpjas bagātas un interesantas poļu, ebreju, lietuviešu, ukraiņu un baltkrievu kultūras, ikdienā visi ir krievi un viņiem pretī, barjeru otrā pusē, stāv aizvainotie latvieši.

Savā dramatismā tas ir “lielisks” atskaites punkts Latvijas sabiedrības integrācijai, kura jāveido uz pagātnes konfliktu un ļoti ērtu aizspriedumu atliekām. “Jūs okupējot nodarījāt mums pāri”, bet “Jūs mums iedevāt pasi, kurā rakstīts, ka esam ārzemnieki savā dzimtenē, kuras valodu zinām - nevis latvieši, nevis Latvijas iedzīvotāji, bet aliens”.

Rezultātā nākotnes programmas – sabiedrības integrācijas – veidošanā tiek stūrgalvīgi izmantotas pagātnes sāpju un PSRS etnopolitikas tradīcijas, ko absolūtisma tradīcijās uztur valsts un elite, nedzirdot nevalstisko organizāciju balsis. Šāda pagātnes argumentācija nav lietderīga Latvijas sabiedrības modernizācijai. Dažādu Latvijā dzīvojošo etnisko kultūru kapitālu, ekonomiskās un sabiedriskās aktivitātes, etniskās atšķirības ir nepieciešams integrēt kvalitatīvi jaunā nacionālā kopienā – Latvijas nācijā jeb tautā, par formulējumu varēsim strīdēties tad, kad citus saredzēsim sev līdzvērtīgus. Krievvalodīgā sabiedrība Latvijā atrodas ļoti neizdevīgā situācijā, jo trūkst cilvēku, kuri spētu saglabāt krievu kultūru mūsu valstī. Lielākoties priekšstats par krievu kultūras stāvokli Latvijā tiek veidots pēc audio-vizuāli dominējošā kriminālā slenga un grāvējfilmām, par ko tik bieži ar sajūsmu balsī ziņo LNT diktors. Vai tiešam neatkarība joprojām ir tikai vārdos un ceremonijās 18. novembrī? Varbūt neatkarību apziņā un rīcībā varētu sasniegt, aicinot savā kultūrā vietu ieņemt arī citām? Lielāka atvērtība pret citām kultūrām dod skaidrāku un stabilāku priekšstatu par savējo, kas pasaules daudzveidīgumā nekad nebūs tīri latviska, tāpat kā autentiska krievu kultūra ir politiķu mīts. Vai Rainis un Tolstojs nav uzņēmuši sevī citas pasaules, tā kļūstot par latviešu un krievu kultūru centrāliem tēliem?

Nedefinēta latviešu kultūra nespēj iesaistīt dialogā citas kultūras, kuras atrodas tālu no savu etnisko kultūru centriem un avotiem. Tāpēc pilsētās pa ielām staigā divas paralēlas pasaules, savienojoties vienā tikai pie lielveikala ALFA patērētāju paradīzes spilgtajiem skatlogiem un kasēm.

Ko darīt? Jāiemācās ne tikai labi atcerēties pagātnes sāpes, bet, kā reiz ieteica lielais ironijas meistars Nīče, jāmācās tikpat labi aizmirst. Jāatrod tādas sabiedrībai aktuālas tēmas, kuras vieno visus – cilvēktiesības, bērnu, veco ļaužu tiesības nevar būt tikai vienas etniskās grupas privilēģija. Nevar viena grupa veidot sevi kā upuri un citu kā apspiedēju. Latvijas etnopolitika līdz šim nav bijusi produktīva, bet vērsta uz segregāciju. Vai cilvēks Latvijā vispirms eksistē kā krievs vai latvietis? Nevaru tam piekrist, jo svarīgi ir veidot pilsonisko, t.i. pilsoņu sabiedrību, kurā etniskā identitāte ir pakārtota pilsoniskai.

Latvijas sabiedrība ir dihotomiska, tā ir garlaicīga un vienveidīga, jo eksistē tikai ‘mēs’ un, protams, ‘viņi’. Bilingvālās izglītības ideja un valdības izstrādātie pārejas mehānismi nefunkcionēs, ja sabiedrībā dominēs etniski, nevis pilsoniski argumenti, ja pastāvēs etnosu pārstāvju, nevis indivīdu diskusija.

Etniskā identitāte ir svarīga, bieži uzreiz un vienkārši atšifrējama, bet nav vienīgā un var nebūt dominējoša globalizētā pasaulē. Kā apgalvo dedzīgs globalizācijas kritiķis Ulrihs Beks, pasaulē var satikt ebreju izcelsmes arābu, kas dzīvo Vācijā un strādā ASV[1].

Latvijā krievi ir dažādi – tie ir ne tikai tirgotāji centrāltirgū vai t.s. “biezie”. Varbūt krievu kultūru spēj pārstāvēt arī tie, kuri labprāt dzīvo starp divām kultūrām, no abām smeļoties spilgtāko un interesantāko, taču bieži savai gatavībai ieiet citā kultūrā pretī saņem aizvērtas durvis? Kāpēc nav dzirdamas to krievu balsis, kas nespēj un negrib identificēties ar krievvalodīgo mediju zemo kvalitāti Latvijā, kas izvēlas citas valodas un kultūras, jo brīva izvēle ir demokrātijas pamatprincips? Kāpēc nevar izvelēties arī nacionālo identitāti? Patstāvīga izvēle ir grūts, ne visiem nepieciešams darbs, bet ceļot un atgriezties mājās – vai tā nav laba koncepcija arī Latvijas sabiedrības integrācijai? Kāpēc nevar ieviest jaunu apzīmējumu, kurā savienota etniskā un pilsoniskā identitāte – krievu izcelsmes latvietis? Šokējoši? Bet tas noņem identitāšu konfliktu, paver etnopolitiska konsensa iespējas. Tāda identitāte atņem 2004. gada izglītības reformas pretiniekiem stiprāko argumentu – krievu kultūras un identitātes zudumu. Ja etniskā identitāte nav tikai aizbildinājums pasivitātei un latviešu valodas nezināšanai, bet pārliecība par etniskās kultūras nozīmi paralēli Latvijas pilsoņa identitātei, tad krievu izcelsmes latvietis loģiski atspoguļo dažādu identitāšu savienojumu.

Latvijas sabiedrības integrācijai jākļūst par lielu garīgu nodarbi tiem, kas izvēlas integrēties: jādefinē kultūra, kurā tiek piedāvāts integrēties, jāveido vietējās krievu kultūras augstāka kvalitāte un tas tikai daļēji ir valdības uzdevums, jo krievu sabiedrība Latvijā arī 19. gs. bija ļoti pasīva. Ilgi studējot šo periodu arhīvos, varu droši apgalvot, ka šejienes krievu kopiena nav ieinteresēta savas kultūras attīstībā, bet veido upura tēlu. Tagad krievu sabiedrības vairums ir iesaistīts biznesā un tai ir finansiāls potenciāls atbalstīt vietējo kultūru, taču vairums krievu sabiedrības ir vai nu PSRS laikā iebraukušo strādnieku pēcteči vai arī t.s. finansiālā elite, kurai nepiemīt kultūras domāšana un vēl mazāk mecenātisma tradīcijas. Veidojot ienaidnieku tēlus no latviešu politiskās elites, valsts administrācijas, Valsts valodas komisijas, būtu ieteicams izmantot krievu kultūrai tik raksturīgo un bieži slavināto pašrefleksiju, un padomāt – vai neesam paši vainīgi, stimulējot asimilatīvas tendences, no kurām iegūst tikai politiskais ekstrēmisms.

[1] Beck U. Was ist Globalisierung? Suhrkamp, 1997

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unabomber 03.04.2003 11:14
Streipam visnotaļ var piekrist

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.03.2003 17:01
Pirmkārt, Krievija ir ne tikai krievu etniskā dzimtene, bet lielajam vairumam arī izcelsmes valsts, kuras pilsonību visi bijušās PSRS pilsoņi ārzemēs pārmantojuši pēc PSRS iziršanas un Krievijas stāšanās tās vietā (tikai Krievija liedzas atzīt šo faktu). Tātad "nepilsoņu" statuss gan nav pamatots, bet "no otra gala".

Ir bieži dzirdēts, ka visi, kuri gribējuši aizbraukt, jau ir aizbraukuši. Gribētos šo teikumu apgriezt otrādi un teikt tā: visi, kuri patiešām gribējuši integrēties, to jau ir izdarījuši krietnu laiku pirms 1991. (un pat pirms 1988.) gada. Bet pārējie ar savu aroganto vai pat klaji naidīgo uzturēšanos visos 12 neatkarības gados ir pierādījuši, ka ir savas dzimtenes - PSRS uzticami karavīri, kuri vēl joprojām turpina latviešu genocīdu, kuru Staļins iesāka 1939. gadā. Tie, kuri ir integrējušies, nemoka sevi un citus ar jautājumiem par pašnosaukumu vai identitāti (bet cik gan daudz tādu ir?) Bet tiem, kuri joprojām vēlas te nostiprināt Pētera Pirmā cirsto "logu uz Eiropu", agri vai vēlu būs jādodas atpakaļ. Lūk, tas ir īstais Latvijas un Krievijas izlīguma ceļš.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

streips 18.03.2003 09:38
Te jau patiesībā problēma ir ar latviešu valodas specifiku, kurā nav iespējams atdalīt jēdzienu "latvietis" etniskajā nozīmē un "latvietis" tādā "cilvēks, kurš ir Latvijas iedzīvotājs" nozīmē. Ir skaidrs, ka vienalga, kāda ir cilvēka etniskā izcelsme, viņš nav un nevar kļūt par cita etnosa pārstāvi tikai tāpēc, ka viņš dzīvo attiecīgā etnosa titulārajā mītnes zemē. Sandra Veinberga, piemēram, diez vai tagad pati sevi uzskata par latviešu izcelsmes zviedru, lai gan viņa jau krietni sen dzīvo Zviedrijā. Toties viņš var būt "latvietis" tādā nozīmē, kādu ar pietiekami skaļu rezonansi pirms kāda laika lietoja VVF - tajā nozīmē, ka viņš ir piederīgs valstij, nevis etnosam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liepājas EziS 18.03.2003 09:15
Vai kāds vispār var pateikt, cik "tīrs" latvietis, krievs, polis, lietuvietis, igaunis, utt. mēs katrs šodien esam? Man pasē tautība ir rakstīta "latviete", bet vairāk sevi izjūtu, savu izcelsmi sajūtu latgaļos, kaut gan nevaru iedomāties dzīvot citur, kā šeit - Kurzemes jūrmalā. Protams, mūsdienās ir iespējamas dažādas mutācijas, un ja būs izdevīgi, "pieradināsimies" arī pie "krievu izcelsmes latviešiem". Lai gan tā būs tikai kārtējā variācija par tēmu - krustojam ezi ar čūsku un skatāmies-būs tā dzeloņdrāts vai nē. Tikai viens ir skaidrs-ar varu neko nevar ieviest. Sauc kā gribi. Ja visa pamatā nav attieksme, šī sajūta, ka es esmu piederīgs tieši šai vietai, šai savai Kurzemes jūrai, lai kurā pasaules punktā es arī neatrastos, mani nevarētu pataisīt par latviešu izcelsmes portugāli vai spāni, vai vienalga par ko citu, kaut arī es tur būtu nodzīvojusi piecdesmit gadus. Šiem cilvēkiem, ko mēs tik izmisīgi cenšmies integrēt un "pārtaisīt", nav šī iekšējā pamata. Mielavs to sauc par "dzimtenes sajūtu miegā". Bet kāda ir izeja-nezinu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zeltiite 17.03.2003 10:58
Vairakas diskusiju dalibnieku atsutitas atbildes izskaneja aicinajums krieviem braukt uz vinu etnisko dzimteni - Krieviju. Tam nevelos piekrist, jo, manuprat, ta izpauzas sabiedribas stereotips par krievu izcelsmes iedzivotajiem, kuri var asociet sevi tikai un vienigi ar istiem Krievijas pilsoniem. Es uzskatu, ka pasreiz krievi Latvija nav tas pats, kas krievi Krievija. Latvijas krieviem ir mainita identitate, kas jau apvieno abu kulturu pazimes. Un te nav nekas pelams vai slikts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

paulis 16.03.2003 09:22
Nav svarīgi, vai cilvēks ir "tīrs" latvietis vai krievs - tautību nosaka nevis izcelsme, bet pašidentitāte un mentalitāte. Ņemot vērā sarežģītās starpetniskās attiecības, daudzi pat paziņo, ka viņiem paša tautība nav svarīga, galvenais būt labam cilvēkam - šajā gadījumā, šķiet, cilvēks guvis kādu psiholoģisku truamu, bet viņa psiholoģiskais portrets skaidri liecina par piederību kādai konkrētai tautai.

Tas, ka mēs krievu nosauksim par latvieti, mūsu tautai tas viņu netuvinās. Šādi var apzīmēt cilvēkus, kuru senčos ir krievi, bet kas ir pārlatviskojušies. Jāpiemin, ka vācu kundzības laikā daudzi latvieši pārvāciskojās (daudzi no viņiem kā īsti vācieši 1939.gadā aizlaidās projām), padomju laikā - pārkrievojās. Daudz mazāk gan ir cittautiešu, kas ir pārlatviskojušies. Nezinu, cik lielā mērā cilvēkam ir jāneciena sava tautība, lai viņam būtu pieņemams raksta autora piedāvātai tautības nosaukums. Te tomēr precīzākais apzīmējums ir "Latvijas krievs". Daudzus gadus dzīvojot Ukrainā, man neradās vēlme saukties par latviešu izcelsmes ukraini. Es izlēmu atgriesties etniskajā dzimtenē. Kaut arī Krievijā šobrīd ir grūtāka ekonomiskā situācija, domāju, ka atgriezušies senču zemē, Latvijas krievi tur justos labāk, nekā tagad šeit.

Ar krieviem Latvijā sarežģīti ir tas, ka par mazākumtautību viņiem traucē justies lielais ciltsbrāļu skaits mūsu valstī. Tas viņiem ļauj izturēties ļoti bravurīgi un tiekties pēc dalības valsts pārvaldē, nerēķinoties ar latviešiem. Krievu partiju solījumi ieviest otru valsts valodu - kur nu vēl lielāku necieņu pret šejienes pamattautību. Latviešiem taču nav pasaulē cita zemes pleķīša, kur kopt savu kultūru.

Citāts: "Eiropā ir kultūras, kuras visur jūtās kā mājās. Man ir pazīstamas divas – ebreju un krievu kultūras, kuras vēsturisku apstākļu dēļ ir izmētātas pa visu pasauli un visur spēj iedzīvoties, atrast un cienīt jaunās mājas."

Šeit gan būtu jārunā par tautu pārstāvjiem, nevis kultūrām. Turklāt, mūsu laikos gandrīz katras nācijas pārstāvji ir izklīduši pa pasauli, tādēļ tieši krievu un ebreju akcentēšanai neredzu pamatu. Latvijas kontekstā par jauno māju cienīšanu no krievu puses gan varu strīdēties - nav vēl bijis pasaules vēsturē incidenta, kad iekarotāji attiektos ar cieņu pret pakļautajām tautām. Un tagadējā Krievijas politika nu nemaz neveicina rakstā minētā latviešu aizvainojuma par pagātnes pāridarijumiem mazināšanos. Viss norāda uz to, ka Putins pie iespējas labprāt turpinātu Pētera I un Staļina koloniālo politiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

evi 14.03.2003 19:39
Cieniijamais autor, man radaas iespaids, ka Juus paarmetat latvieshiem par vinju nespeeju "moderni apieties"(domaats-liberaali) ar Latvijaa dziivojoshajiem krieviem. Lai uzdroshinaatos analizeet esosho situaaciju, nav jaanjem veeraa vieniigi Juusu peetiijumi par krievu staavokli Latvijaa. Interesanti, vai Juus esat tik pat ciitiigi studeejis Latvijas kultuuras un literatuuras veesturi, taadeejaadi meeginot izprast latvieshu mentalitaati, kaada taa ir sodien? Par latvieshu nespeeju integreet cittautieshus Juus spriezat normas ietvaros, tachu atziistiet, ka latvieshu situaacija gadsimtu gaitaa nav pieskaitaama pie kaadas tautas "normaalas" attiistiibas gaitas. Nebuutu korekti kaadam kautko paarmest. Ja viss noritees gludi, tad latvieshi dabiskaa celjaa,bez jebkaadas diidiishanas uz priekshu, pashi nonaaks pie atzinjas, ka nu vinji ir gatavi tam, ko deevee par "liberaalu attieksmi pret svesstautieshiem".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verkko 14.03.2003 17:09
Daargais, Trusi!

Latgalji arii ir baltu izcelsmes latvieshi. Bet tas taa, mazsvariigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jozikz 14.03.2003 13:16
Apzimejums "latviesu izcelsmes krievs" skan tikpat dumji, ka, piemeram, "latgaliesu izcelsmes latvietis" vai "livu izcelsmes latvietis", kas pats par sevi ir nelogisks jedziens.Secinajumus dariet pasi!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trusis 14.03.2003 13:07
Uzskatu, ka termins "krievu izcelsmes latvietis" nav jāievieš. Tas būtu mākslīgs un nevajadzīgs. Turklāt pats autors nonāk ar sevi pretrunās. Ja jau krievvalodīgie tik ļoti baidās zaudēt savu identitāti, ka iebilst pret izglītības reformu, kāpēc lai viņi gribētu saukties par latviešiem?

Manuprāt, ja krievu vai kādas citas izcelsmes cilvēks jūtās kā latvietis, viņš sevi par tādu arī var uzskatīt bez visādām izcelsmēm. Kā zināms, tīru latviešu nemaz nav. Ja visiem liktu klāt izcelsmi, es, piemēram, būtu vācu, poļu, krievu izcelsmes latviete. Tad vēl var dalīt somugru, latgaļu un baltu izcelsmes latviešus. Kam tas vajadzīgs? Manuprāt, nekam.

Bet aizvainojuma pret krieviem kā tādiem manī nav. Es tikai vēlos, lai Latvija pēc iespējas ilgāk saglabātos kā daudzmaz latviska valsts, bet krievi, kas vēlas krievu valodu par otru oficiālo valodu šo latviskumu apdraud. Un es nesaprotu: kāpēc krievs, kurš tik ļoto uztraucas par savu identitāti, tik ļoti grib runāt pēc iespējas vairāk krieviski, nevar braukt uz savu izcelsmes zemi un tur kopt savu identitāti, kultūru un valodu. Kāpēc tas būtu jādara Latvijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 13.03.2003 23:29
Es arī šajā gadījumā nevarētu vispirms piekrist apzimejumam krievu izcelsmes latvietis, jo taa var devet amerikanus, kur sabrauca cilveki no daudzam nacijvalstim veidojot jaunu naciju, apvinojot dazadas etniskas kopibas...Ari par integracijas jautajumu runajot, veletos noradit, ka es seit ipasi lielas problemas neredzu, jo tadas dazas lietas stereotipu limenii jau ir ne tikai ar krieviem, bet ari sievietem, tiinjiem, negeriem, igauniem, lietuviesiem, musulmaniem u.c. Manuprat ari nepastav tada loti radikala polarizacija sabiedriba, varbut izveloties politisko partiju, ko atbalstit, parasti nostrada etniska identitate, tomer ikdienaa redzams, kaut vai pec statistikas, ka 20% latviesu un apmeram 40% cittautiesu sledz laulibas ar citu tautibu ta ka nevar runat par segregeetu sabiedribu...Vel atgriezoties pie etniskas identitates, es pats ari sevi tomer vislabak asocieju ar savu etnisko, izcelsmi, valodu, lai gan saprotu ari citas valodas, bet par to, ka man varetu veidoties kaut kada speciga valsts pilsoniska identitate, es saubos...sadi institucionali formejumi atri veidojas un zud, mazinasies ari Latvijas nozime pec iestasanas ES...ta ka ciesaka identitate man ir ar manu dzimto pilsetu, nevis valsti un pilsonu kopumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 13.03.2003 11:29
Verkko -- nepiekrītu Tev, ka ikdienā nepastāv dalījums "mēs" un "viņi". Manuprāt daudzos gadījumos tas ir tik iezīdies mūsu apziņā, ka to vairs vispār neapzināmies un tad brīnāmies, kad kāds no malas uz to norāda. Paskaties uzmanīgāk! Daži piemēri: debatēs par zemes gabala pirkšanu viens no dominējošajiem jautājumiem no radu puses ir "a kādi tur kaimiņi, vai latvieši?" Izglītota jauna cilvēka komentārs tusiņā pie galda, aprunājot piedzīvojumus slēpošanas kūrortos: "latvieši aizbraucot uz ārzemēm uzvedās kā krievi, johaidī" (un ne jau glaimojošā nozīmē šis salīdzinājums bija domāts). Šādi piemēri sastopami ik uz stūra. Neko labu par latviešiem tas neliecina un viņus izskaust varēs tikai sākot vispirms apzināties kāpēc tā ir problēma. Es piemēram to apzinos, jo man ir labi krievu draugi, ar kuriem kopā esmu meklējusi zemi, jo es piemēram ļoti vēlētos viņus par saviem kaimiņiem. Tāpēc mani ļoti konkrēti aizskar nievājoši jautājumi par to, vai mani kaimiņi ir latvieši vai krievi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verkko 12.03.2003 17:51
Nu ko tu te, daargais autor, dali - kaadi tur 'mees' un 'vinji' ikdienaa. Es taadu daliijumu neredzu un dzaudzi neredz. To redz tikai tie, kam visu gribaas dramatizeet un tie, kam izdeviigi dramatizeet. Tevis raksturotaa latvieshu nostaadne manupraat neraksturo vairaakumu. Neradaas jau multinacionaala sabiedriiba Latvijaa tikai peec 2. Pasaules Kara, ko tu tur vispaar runaa? Nu nav te vairaakumam nacionaalaa agresija raksturiiga!! Nu nav..

Dzesiniet veel steidziigi mutes par sho teemu, jo driiz arii tas mazuminjsh pamata izkusiis kaa sniegs saulee. Par ko tad runaasiet?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsl 12.03.2003 13:34
tas ir ļoti sarežģīti un tik grūti ir tikt pāri šai problēmai!

runājot par šo bilingvālismu, visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka latviešu valoda neaizstāj krievu valodu un otrādi. nevajadzētu domāt, ka krievvalodīgie, iemācoties latviešu valodu, zaudēs krievu valodu. tas ir it kā pašsaprotami, bet bieži tieši šādā veidā tiek skaidrota krievvalodīgo identitātes zudums. latviešiem, kas zina un ir zinājuši krievu valodu, šīs zināšanas nav tiktas uzskatītas par draudu tās identitātei. tā domā vismaz tie cilvēki, ar kuriem man ir nācies par šiem jautājumiem diskutēt.

cita lieta, protams, ir vēsturiskā aizvainotība. kaut vai tas, ka Krievijai būtu jāmaksā par nodarīto PSRS okupācijas laikā, ja reiz Krievija ir PSRS tiesību ( un arī pienākumu) mantiniece. doma par to, ka, līdzīgi kā Vācija maksā, arī Krievijai būtu jāmaksā par PSRS nodarījumiem.

Krievijai, līdzīgi kā Staļinam, šajā jautājumā ir nostāja, ka krievi ar savām asinīm par visu ir samaksājuši. bieži sastopama doma, ka latviešiem ir jābūt pateicīgiem, ka Latvija tika okupēta. jāpiekrīt, ka Latvijas ekonomika ir gan ieguvusi, gan zaudējusi no Latvijas esamības PSRS sastāvā. no vienas puses var teikt, ka labāk par to nerunāt, tad arī neradīsies problēmas. bet problēma nerunājot nepazūd, tāpēc par to ir jārunā!

visas šīs domas, nevienozīmīgā situācija rada labu augsni stereotipiem. stereotipu grāvējs ir dialogs, zināšanas par otru pusi!

vēl noteikti ir jāpiemin Krievijas nostāja pret Latviju un krievvalodīgie Latvijā. vai tas vispār iet kopā un vai pastāv saistība starp šiem diviem. Latvijai kā valstij un Latvijas sabiedrībai kā pilsoniskai sabiedrībai noteikti nāktu par labu tas, ja kāda krievvalodīgo grupa, piemēram sabiedriska orgnaizācija, vienotos par nostāju, ka viņiem nepatīk tas, ka Krievijas amatpersonas starptautiskā līmenī (un ne tikai) kritizē Latviju par daudz, tā ir tāda nozākāšana, ka Latvijā netiek ievērotas cilvēktiesības, ka latvieši slikti izturas pret krieviem, ka ir etniskais naids. (salīdzinot ar to, kāda ir gruzīņu attieksme pret krieviem, kāda ir ukraiņu attieksme pret krieviem)

liekas, ka tas būtu tikai pozitīvi, ja šāda veida orgnaizācija nāktu klajā ar paziņojumu, ka krievvalodīgajiem Latvijā tas nav pieņemami! ka tas tiktu paziņots Krievijai kā protests pret tās nostāju! nezinu, vai tas ir iespējams, bet tas būtu viens no veidiem kā šīs divas sabiedrības tuvinātu, un tad vienojošais nebūtu tikai Alfa tirdzniecības nams.

protams, lai tas notiktu, Latvijas valsts tiešām nedrīkst darīt neko tādu, kas diskriminē krievvalodīgo tiesības!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daina 12.03.2003 10:38
"Krievu izcelsmes latvietis" - tomēr nepiekrītu šādam apzīmējumam, jo tad tik pat labi var būt arī - poļu izcelsmes latvietis, lietuviešu izcelsmes latvietis, vācu izcelsmes latvietis utt. - cik tālu tā var aiziet, klasificējot mūsu cittautiešus?

Ja runājam par Latvijas krieviem, tad noderīgi būtu pajautāt arī viņiem, kā tie vēlas sevi dēvēt. Varbūt kādam patiešām ir kauns par savu krievisko izcelsmi, vecvecāku pastrādāto nelietību dēļ, bet varbūt kāds tomēr negrib būt latvietis, bet gan tikai Latvijas krievs?

Vai jūs, dzīvojot ASV gribētu aizmirst savu latvietību un būt tikai amerikānis? Un kādēļ?

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Luopenminded

Pārvērtējot vadonismu Latvijā 28 Autors:Gatis Krūmiņš, Valdis Tēraudkalns, Mārtiņš Mintaurs, Aivars Stranga, Valters Ščerbinskis, Vita Zelče, Deniss Hanovs

8635669808 bfebc1e94d

Par ko nemēdz runāt 11 Autors:Deniss Hanovs

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Effect of Migration on European Political Thought and Decision-making Process Autors:Artis Pabriks, Deniss Hanovs, Valdis Zagorskis, Roswitha King, Tatjana Muravska, Ivars Indāns, Elgars Felcis, Ali Gitmez, Aija Lulle, Dace Akule