Vēlēšanu cena 10

Partiju finansēšanas likumdošanas procesos politiskās gribas rašanos un pazušanu ir vieglāk izskaidrot ar mēness fāzēm, nevis objektīvu nepieciešamību kādu jautājumu atrisināt.

Iesaki citiem:

Kad 2007.gada februārī valdošās koalīcijas partijas ierosināja atcelt priekšvēlēšanu tēriņu griestus un noregulēt tā saucamo trešo personu kampaņas, neviens neprognozēja, ka jautājuma izskatīšana ilgs vairāk par dažiem mēnešiem. Taču tikai pēc pusotra gada — pagājušajā nedēļā — Saeima ir pabeigusi darbu pie partiju tēriņu ierobežojumiem, par trešajām personām solot sākt domāt tikai rudenī.

Ilgais, iespējams, pat ieilgušais darbs pie partiju finansēšanas nosacījumu pārskatīšanas, manuprāt, ir attaisnojies. Gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti savstarpēji diskutēja par partijām svarīgiem konceptuāliem un tehniskiem jautājumiem, par daudziem no tiem panākot visiem pieņemamu kompromisu. Tikai reizumis jautājumi tika izšķirti "spēka politikā", proti, vairākumam uzspiežot savu gribu mazākumam. Lai gan tendence ir pozitīva, arī daži šādi gadījumi liecina, ka Latvijas parlamentārajai kultūrai ir uz ko tiekties, piemēram, Vācijas parlamentārajā praksē ir pašsaprotami, ka visiem jautājumiem, kas attiecas uz partiju darbības regulējumu, ir jātiek apstiprinātiem vienprātīgi.

Tomēr pat politiski īpaši jūtīgos jautājumos, kur partiju intereses ir visatšķirīgākās, piemēram, priekšvēlēšanu tēriņu griestu apmērs, kompromisa iespējas nebija tālu. Uz trešo lasījumu vairākas frakcijas iesniedza savus vērtējumus par optimālām kampaņas izmaksām. Šie vērtējumi savstarpēji atšķīrās tikai par aptuveni 20 procentiem. Saeimas vairākums atbalstīja augstāko summu. Tas nozīmē, ka atšķirībā no 2004.gada, kad priekšvēlēšanu tēriņu griestu pieņemšana bija ultimatīva Jaunā laika prasība, nevienai partijai vairs nebūs iespējas attaisnot mēģinājumus apiet likumā noteiktos ierobežojumus, aizbildinoties ar uzspiestajiem un pārmērīgi represīvajiem ierobežojumiem.


Vēlēšanu finansiālās aprises

Vērtējot panākto rezultātu kontekstā ar 2007.gada valdošās koalīcijas iniciatīvu vispār atteikties no tēriņu griestiem, būtiskākais sasniegums ir tāds, ka vairs neviena no Saeimā pārstāvētajām partijām vismaz publiski neapšauba priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumu lietderību Latvijā. Šeit gan būtu velti lolot ilūzijas, ka visas partijas priekšvēlēšanu griestus atbalsta — drīzāk negaidītais konsenss par šo jautājumu liecina, ka valdošajā koalīcijā šajā jautājumā nebija vienprātības. Daļai partiju griestu atcelšana būtu izdevīga, jo tās spēj piesaistīt gandrīz neierobežotu finansējumu, bet acīmredzot šīs partijas nevar rēķināties ar Saeimas vairākuma atbalstu. Tas vien, ka partijām par spīti to atšķirīgajām finanšu situācijām ir izdevies nonākt pie diezgan tuviem piedāvājumiem priekšvēlēšanu tēriņu griestu apmēram, ir pārsteidzoši.

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, partijām atļautais priekšvēlēšanu tēriņu apjoms pieaug aptuveni divas reizes (līdz gandrīz 480 000 latu uz vienām vēlēšanām). Šādu paaugstinājumu var vērtēt no dažādām perspektīvām — tas šķiet pārmērīgi liels, ja raugās uz ekonomikas attīstību kopš 2004.gada vai apsver partiju iespējas šādu finansējumu piesaistīt godīgā ceļā. Taču tas šķiet pietiekami mazs, ja atmiņā ir palikusi pasaulē viena no dārgākajām kampaņām (vērtējot uz vienu balsstiesīgo iedzīvotāju) 2002.gadā vai valdošās koalīcijas sākotnējās ieceres vispār atcelt priekšvēlēšanu tēriņu griestus.

Līdztekus priekšvēlēšanu griestu apjomam deputāti risināja vēl arī veselu virkni citu jautājumu (īsi komentāri par 16 būtiskākajām izmaiņām likumā ir atrodami šeit), kas maina līdzšinējo partiju finansēšanas kārtību.

Jāpatur prātā, ka deputātiem vienoties par 2009.gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu finansiālo regulējumu bija īpaši sarežģīti, jo nākamgad vienā abu institūciju vēlēšanas tiks organizētas vienā dienā. Manuprāt, 2009.gadam panāktais kompromiss, ka uz abām vēlēšanām atļauto priekšvēlēšanu tēriņu summa automātiski netiks dubultota, uz EP vēlēšanām atļautos tēriņu griestus nosakot ievērojami zemākus — ir saprātīgs. Te gan var prognozēt, ka, iespējams, pašvaldību vēlēšanu temati nākamā gada kampaņā no publiskās telpas izkonkurēs ar Eiropu saistītos jautājumus, taču diez vai tam būs liels sakars ar partiju finansējuma regulējumu. Eiropas temata marginalizācija diemžēl izrietēja no lēmuma abas vēlēšanas apvienot, un par šādas pieejas kaitīgo ietekmi uz Eiropas jautājumiem liecina citu valstu, piemēram, Īrijas piemērs, kur arī savulaik vienlaicīgi ir notikušas gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas.


Vēl nepaspētais

Uzliekot vispārēju finansiālu rāmi partiju tēriņiem, deputāti solīja pie vairākām "niansēm" atgriezties rudenī. Par nelaimi vēl neatrisinātās nianses ir ļoti svarīgas — tās var izšķirt, vai priekšvēlēšanu tēriņu griestus vēlēšanu dalībnieki uztvers nopietni vai arī, līdzīgi kā tas bija iepriekšējās kampaņās, daļa partiju pret tiem izturēsies kā pret viegli apejamu šķērsli, lai kampaņai tērētu neierobežotas naudas summas. Vislielākās bažas par valdošās koalīcijas nolūku godprātīgumu rada par šo jautājumu atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas lēmums ar priekšvēlēšanu kampaņu saistītos likumprojektus skatīt nevis kompleksi, bet secīgi — vienu pēc otra. Tas nozīmē, ka jautājums par priekšvēlēšanu tēriņu griestiem Saeimā jau ir izšķirts, kamēr citi jautājumi, bez kuriem šie ierobežojumi sekmīgi nedarbosies, vēl aizvien ir iestrēguši pirms otrā lasījuma un to izskatīšanas laiks nav zināms.



Svarīgākie jautājumi, kurus deputāti ir solījuši pirms vēlēšanām risināt, ir šādi:

1) "Trešo personu" kampaņu jautājums. Tās ir kampaņas, ko organizē vai nu privātpersonas vai organizācijas, kuras nav saistītas ar kādu no politiskajām partijām. Neatrodot pienācīgu regulējumu šai problēmai, ir visai iespējams, ka partijas turpinās 2006.gada vēlēšanu praksi, kad Tautas partija un LPP/LC ar formāli "trešajām rokām" — veidoja pozitīvisma kampaņas par sevi, vai arī varbūt sāks veidot negatīvisma kampaņas par saviem konkurentiem. Taču atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām partijas diez vai rīkosies tik primitīvi, lai ļautu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pierādīt tiešu saikni starp attiecīgo partiju un slavinātāju vai pēlēju.

2) Pienākums medijiem piemērot vienlīdzīgas reklāmas cenas attiecībā uz politiskajām reklāmām. Tas ir šķietami pašsaprotams princips, kas ir nostiprināts arī, piemēram, Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā[1], taču Latvijā nekad nav darbojies. Deputāti līdz šim ir apsprieduši iespēju uzlikt pienākumu tiem medijiem, kas vēlas izvietot politiskās reklāmas, kādu laiku pirms vēlēšanām publiskot šo reklāmu izvietošanas cenas un vēlāk pie tām arī pieturēties. Šādi varētu efektīvi novērst vēl 2005.gada pašvaldību vēlēšanās konstatēto problēmu, kad partijas var atsaukties uz pat 80—85% reklāmas izvietošanas atlaidēm kādā raidorganizācijā[2].


Paslaucīt zem paklāja?

Līdzās jautājumiem, kurus deputāti ir publiski apņēmušies risināt, ir vēl daži citi, kurus acīmredzot ir izlemts paslaucīt zem paklāja. Ne vienmēr pie vainas ir to politiskais jūtīgums (lai gan arī tas), taču darbā pie labāka priekšvēlēšanu kampaņu regulējuma ir atklājušās arī problēmas, kuru risināšana ir ļoti sarežģīta. Diemžēl gan iepriekšējo vēlēšanu pieredze, gan prognozes par 2009.gada kampaņu liek domāt, ka bailes no sarežģītu jautājumu risināšanas var nopietni atspēlēties.



Svarīgākās no šīm "biedējošajām" problēmām ir šādas:

1) Jautājums par kampaņu uzraudzības mehānismu. Vēl 2006.gadā Augstākā tiesa, lemjot par vēlēšanu rezultātiem, pieņēma lēmumu vērsties pie Ministru kabineta, norādot, ka valsts pārvaldes iestādēm "nav piešķirta kompetence novērst noteikto politisko organizāciju priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumu pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā", un vērsa uzmanību "uz nepieciešamību izveidot efektīvu modernai demokrātiskai valstij atbilstošu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu"[3]. Protams, šāds uzdevums nav vienkārši izpildāms, taču deputāti padevās pārāk ātri, saprotot, kādas grūtības šāda kontroles mehānisma izveide sagādātu[4]. Izveidot tiesas prasīto uzraudzības sistēmu būtu salīdzinoši vienkārši, ja tiktu kontrolēti ne priekšvēlēšanu kampaņas tēriņi, bet gan izvietotās reklāmas apjoms. Tas prasītu tikai aptuveni aplēst, cik reklāmas minūtes partijas var vidēji atļauties izvietot par tām likumā atvēlēto summu, un aizliegt partijai izvietot reklāmas raidorganizācijās, teiksim, vairāk par divām stundām. Reklāmas apjoms ir ļoti viegli kontrolējams un diez vai izraisītu pat mazu daļu no tām kontraversijām, kas rastos dēļ dažādām interpretācijām par reklāmas izmaksām. Ņemot vērā, ka jau šobrīd priekšvēlēšanu tēriņu griesti attiecas gandrīz tikai uz reklāmām, tāds solis būtu likumsakarīgāks nekā jebkad agrāk.

2) Tikpat smags jautājums ir partijām par pārkāpumiem draudošo sodu problēma. Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā par kopīgiem pretkorupcijas noteikumiem politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanā ir teikts, ka sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un no jauniem pārkāpumiem atturošām[5]. Par priekšvēlēšanu pārtēriņu piespriežamās sankcijas — administratīvais sods un pārtērētās summas atmaksa — Latvijā nav tādas, lai atturētu partijas no pārkāpumiem. Citās valstīs, kur partiju tēriņi ir ierobežoti ar limitiem, iespējamais sodu spektrs ir daudz nopietnāks[6], un tas arī saprotams, ņemot vērā, cik ļoti augstas ir vēlēšanu likmes.

3) Visbeidzot, jautājums, kuram Latvijā neviens nezina risinājumu, — ir iespēja, ka uz nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām par vietējiem kandidātiem aģitēt ieradīsies kāda no Eiropas līmeņa partijām vai fondiem[7]. Šī problēma ir pēkšņi aktualizējusies, jo nākamgad pirmo reizi šīs transeiropeiskās vienības saņems īpašu Eiropas Savienības finansējumu kampaņu veikšanai dalībvalstīs. Cik daudz spēkā esošie Latvijas likumi (caur "trešo personu" regulējumu) ļaus vai liegs tām piedalīties kampaņā un kā tas atsauksies uz vietējo partiju kampaņas finansēm, tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.

Jebkurš no minētajiem jautājumiem ir atrisināms, ja pastāv pietiekoša politiskā griba. Diemžēl partiju finansēšanas likumdošanas procesos politiskās gribas rašanos un pazušanu ir vieglāk izskaidrot ar mēness fāzēm, nevis objektīvu nepieciešamību kādu jautājumu atrisināt. To, cik liela nozīme šajos jautājumos var būt pat šķietami sīkām, bet savlaicīgi neatrisinātām detaļām, vislabāk pierāda vieglums, ar kādu pēc 2006.gada vēlēšanām LPP/LC gandrīz izvairījās no atbildības par likuma pārkāpumiem, pārreģistrējoties par juridiski citādāku vienību. Ja deputāti iepriekšējā Saeimā nebūtu no Partiju likumprojekta ar tik vieglu roku izmetuši normu par pārreģistrācijas ierobežojumiem partijām vai to apvienībām, kas ir parādā valstij, bet būtu paklausījuši ierosinājumam pie šī jautājuma vairāk pastrādāt, tad šobrīd LPP/LC sodīt par pārkāpumiem būtu daudz vienkāršāk.

________________________

[1] Skat. Recommendation CM/Rec (2007)15 of the Committee of Ministers to member states on measures concerning media coverage of election campaigns. “Valstīs, kurās ir atļauta priekšvēlēšanu reklāma, jānodrošina, ka visiem kandidātiem ir iespējas iegādāties reklāmu uz vienlīdzīgiem noteikumiem un par vienlīdzīgu samaksu.”

[2] Piemēram, uz 2005.gada pašvaldību vēlēšanu kampaņu TB/LNNK un LPP/LC deklarēja gandrīz vienādas reklāmas izmaksas, taču TB/LNNK par šo naudu spēja izvietot tikai 48 minūšu reklāmas raidorganizācijās, bet LPP/LC – 6 stundas. Skat. Čigāne, L. „Politisko partiju izdevumu analīze pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām”, Sabiedriskās politikas centrs Providus, 2005.gads, 19.lpp.

[3] Augstākās tiesas 2006.gada3.novembra blakus lēmums; citēts no Politisko partiju finansēšanas koncepcijas projekta (http://www.knab.gov.lv/lv/knab/press/article.php?id=121893)

[4] a) KNAB rīcībā vajadzētu būt visai informācijai par reklāmas cenām un partiju darījumiem vēl priekšvēlēšanu perioda laikā, b) būtu jābūt paātrinātai strīda izskatīšanas procedūrai tiesā, c) būtu jāvienojas par KNAB un tiesas rīcības iespējām attiecībā uz vainīgo partiju, kā arī d) līdz detaļām būtu jāatrisina trešo personu kampaņu jautājumi

[5] Recommendation Rec(2003)4 of the Committee of Ministers to member states on common rules against corruption in the funding of political parties and electoral campaigns (Adopted by the Committee of Ministers on 8 April 2003 at the 835th meeting of the Ministers’ Deputies)

[6] [6] Par to sīkāk skat. Šeit. Kažoka, I. Cik stabili ir priekšvēlēšanu izmaksu griesti? Portāls politika.lv; 2005. gada 5. aprīlī: http://www.politika.lv/index.php?id=3314

[7] Skat. Šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/European_political_party

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Voldis 26.07.2008 01:13
Pilnīgi bezcerīgi gaidīt, lai partijas pašas sev "uzmauc iemauktus". Labākajā gadījumā tas varētu notikt, jaundibinātai partijai pirms vēlēšanām solot kaut ko tādu ieviest, un tūlīt pēc vēlēšanām, "neatejot no kases", uzturoties spiedienam no apakšas, tiešām arī ieviešot, ja jaunā partija tiek pie varas.

Reālāk būtu, ja šādus likumprojektus izstrādātu sabiedriskās organizācijas, un iesniegtu prezidents, draudot ar referendumu vai Saeimas atlaišanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka - 25.07.2008 16:13 25.07.2008 17:13
Nepiekrītu par dubultstandartiem. Man šķiet, ka Jūsgan tos ļoti vēlaties saskatīt un tādēļ manis rakstīto primitivizējat.



2006.gada vēlēšanu kampaņu "trešo personu" aktivitātes varēja uzskatīt par ziedojumu (labuma piešķiršanu) partijai 4 iemeslu dēļ ( "termiņš" - būtisks, bet ne vienīgais faktors):

1) tas notika priekšvēlēšanu periodā - neilgi pirms vēlēšanām, kad masīva reklāmas kampaņa var dot vislielāko efektu partijas izredzēm vēlēšanās;

2) reklāmas tika izvietotas apstākļos, kad dažādu partiju tēriņi ir ierobežoti - proti, reklamējamā partija guva konkurences priekšrocības;

3) reklāmu saturs bija vērsts uz aģitāciju balsot par konkrētiem, ar attiecīgo partiju saistītiem priekšvēlēšanu kandidātiem - tas gan nav izšķirošs faktors, bet pietiekami būtisks, lai izvērtētu partijas gūto "labumu" (jo vieglāk vēlētājam saprast, ka dotajā reklāmā ir slavināti kādas partijas kandidāti, jo lielāku labumu tā dod attiecīgajai partijai)

4) biedrību reklāmas izvietošana bija koordinēta ar attiecīgajām partijām (nolūkā "apiet" priekšvēlēšanu tēriņu griestus) - tā bija daļa no kampaņas stratēģijas.

2008.gada biedrības kontekstā es redzu tikai partijas-biedrības koordinācijas elementu un kaut kādu ne īpaši konkrētu labumu, ko gūst biedrības dibinātājpartijas no tā, ka to tēls tiek asociēts ar attiecīgo referendumu (turklāt to, kuras partijas aģitē balsot par referendumu, no reklāmas satura izsecināt nevar). Manuprāt, tas nav tāds labums partijai, ko varētu uzskatīt par ziedojumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Cos when you worry, your face will frown - I.K. 25.07.2008 16:13
and that will bring everybody down...

Nē, kāpēc pretruna - vienkārši acīmredzams dubultstandarts. Viena vai vairākas politiskās partijas, redz, arī varētu nodibināt biedrību, kuru vadītu partiju galvas, un kas tad saņemtu neierobežotus līdzekļus (jo, ja varētu deviņus tūkstošus, tad kāpēc lai nevarētu deviņsimt?) līdzekļus no juridiskajām personām, vai fiziskajām personām virs partijām noteiktā limita, kurus tad tērētu, piemēram, politiskajai aģitācijai. Tas, redz, arī varētu izrādīties likumīgi, un nekādu tur politiskās korupcijas, vai tās šķietamības, vai atkarības no "lielajiem ziedojumiem". Bet viens cilvēks, kuram ir tik vien vērā ņemamas saistības ar partiju, kā viņa darbadevēja līgums par pakalpojumu sniegšanu partijai - nedrīkst, nezincik ilgu laiku. Jo tas ir pārkāpums šausmīgi negodīgais.

Staipot "labumu", jūs vēlieties šo likumdošanu padarīt:

a) absurdu, retoriski sapludinot tēriņus, uz kuriem ir attiecināms laika periods "priekšvēlēšanu posms", un ziedojumus, uz kuriem tas nav attiecināms;
b) nenoteiktu un neparedzamu - tādu, kur tikai KNAB "zin" (izlemj), kas kurā brīdī ir pārkāpums.

Vienu dienu pirms kāda termiņa - viss kārtībā ar to biedrību; nākošajā - nezkāpēc pārkāpums šausmīgais. Biedrība avīžrakstu publicēšanai "priekšvēlēšanu posmā" - viss kārtībā, biedrība TV reklāmu izvietošanai - pārkāpums šausmīgais. Biedrība TV raidījumu veidošanai - ai, lai KNAB izlemj...

Tālāk būtu jāseko tirādei par motivāciju, kas saturētu "politiskā runa", "ļauni", "nenovīdīgi", "slinki" :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Iveta Kažoka 25.07.2008 13:17
Tas ka te problēma tiek meklēta partijās jau vien manuprāt ir galīgi nepareizi. Protams sākotnēja problēma te ir naudā , bet tūlīt pēc tam problēma ir mēdijos , kuros šī nauda ieplūst , bet ne tikai. Problēma ir arī tājā ka mēdiji par savu naudu , vai savu sponsoru naudu arī mēdz taisīt politiku. Diemžēl arī Jūs (vismaz es uzskatu ka esat tā teikt mēdiju pārstāve) neredzat to ka te ir runa par pārāk lielo mēdiju lomu polikā. Runa ir par to ka mēģinājumā novērst to lielās naudas problēmu (kas protams ir tā saknes problēma) , arī Jūsu viedoklī ir manāma tāda mēdiju lomas lobēšana , vai neķeršanās klāt politika mēdiju pārāk lielai lomai politikā. Vai nu pareizāk sakot neķeršanās klāt un neredzēšanas politika ar krasu vēršanos pret visiem partiju aizsargpasākumiem pret šādu , pārāk lielu mēdiju lomu politikā.

Protams ka šo trešo personu tieša saistība ar partijām tādā vispārējā gadījumā no tāda tīri morāli ētiska aspekta ir visai kritiski vērtējama. Lai gan likumdošanā tas nekādā veidā manuprāt neizpaužas , un AT Senāta skaidrojums te manuprāt iratsevišķa tēma , pat. Tikai nu arī tas morāli ētiskais izvērtējums manuprāt mainās , un tieši atkarībā no tāda aspekta ka , vai partijas ar šo trešo personu palīdzību uzbrūk vai aizstāvas. Ja uzbrūk , tad protams ka no morāli ētiskā viedokļa tik atklāti ciešas saites starp trešajām personām un partijām izskatās vienkārši pārāk nekaunīgas. Bet ja tā ir aizstāvēšanās taktika pret daudz aizklātāku un rafinētāk domātu mēdiju kampaņu ar nomelnošanu un tā , tad jau arī tas morāli ētiskais vērtējums tām trešo personu ciešajām saitēm ar partijām iznāk savādāks , jo ja darīts varbūt arī tiek slikti , tad domāts tak ir tā lai būtu labi un taisnīgi. Jo atsevišķu mēdiju pārāk lielā loma politikā tak nav ne labi , ne taisnīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 25.07.2008 09:57
IM,

"Ja mēdiji kādu slavē vai peļ , tad tā ir sabiedrības informēšana , ja trešās personas kādu slavē vai peļ , tad izrādās tā jau ir dāvana partijai. "

Ne vienmēr. Ja šai "trešajai personai" nav pietiekami lielas saistības ar reklamējamo partiju (atšķirībā no iepriekšējās vēlēšanu kampaņas, kad vieni un tie paši cilvēki organizēja gan partiju, gan attiecīgo "trešo personu" reklāmas kampaņas), tad to nevarēs uzskatīt par dāvanu partijai.

Aleksi,

Ja mēs runājam tīri teorētiski, tad man Jūsu piedāvātais variants tīri labi patiktu (tas ļautu partiju finanšu avotiem būt līdzsvarotākiem, turklāt tas arī netieši samazinātu partiju priekšvēlēšanu izdevumus - pēc "griestiem" zustu nepieciešamība). Taču, domājot par Latvijas reālijām, ir ļoti daudz neskaidrību. Ja Jūsu mērķis ir mazināt Krievijas informācijas kanālu nozīmi (vai vienkārši mediju nozīmi), partijām ļaujot neierobežoti sevi reklamēt, tad, manuprāt, šis variants sasniedz pretēju efektu.

Piemēra pēc paskatīsimies, ko šāds pasākumu komplekss izdarītu ar TP ieņēmumiem 2006.gadā (nospiedoši lielākā Latvijas partiju ieņēmumu daļa nāk no ziedojumiem). KNAB datu bāze rāda, ka 2006.gadā TP saņēma 141 ziedojumu, kuru kopapjoms: 274 546.14 lati. Atdalām no tiem tos ziedojumus, kas nepārsniedz 10 minimālās mēnešalgas (kaut vai rēķinot pēc šodienas, nevis 2006.gada summas - 160 latiem; tātad 1600 lati). Šādu ziedojumu ir 89 un to kopsumma ir 42296 lati. Tas nozīmē, ka 52 ziedojumi bija lielāki par 1600 latiem. "Noīsinām" katru no tiem uz 1600 latiem (52x1600) un rezultātā sanāk 83200 lati. Tātad kopumā TP varētu rēķināties ar 125 496 latiem (42296+83200). Tas nozīmē, ka valstij būtu jāpiemaksā pat vēl vairāk par šo summu (274 546 - 125 496 = 149 050), lai tikai TP varētu vēlēšanu kampaņā tērēt tik daudz, cik tā tērēja pie "griestu" sistēmas. Ko tas dotu Jūsu bažu par Krievijas ziņu kanālu ietekmi kontekstā? Manuprāt, neko.

Protams, var cerēt, ka šāda sistēma mudinātu partijas meklēt vairāk ziedotājus, taču, redzot, cik negribīgi Latvijā pilsoņi ziedo partijām, man īsti nav pamata pieņemt, ka partijām tas izdotos.

PS. Bet atgriežoties pie jautājuma par to, ka "Krievijas ziņu kanāli mēdz būt labvēlīgi noteiktiem politiskiem spēkiem" - tā tas ir (līdzīgi kā daži Latvijas ziņu kanāli salīdzinoši reti piemin "krievu" partijas), taču es neesmu pārliecināta, ka tieši šis bija būtiskākais faktors vēlēšanu rezultātā. Manuprāt, izšķirošais bija nevis attieksme, bet gan masīvā SC politiskās reklāmas kampaņa PBK, ko PCTVL iepriekš nebija darījis (un kam PCTVL tā pašreizējā veidolā nebija naudas 2006.gada kampaņā). Ar to pietika, lai 2 nedēļās "paceltu" SC un "nogremdētu" PCTVL. Arī LPP/LC fantastiskie rezultāti Latgalē varētu būt lielā mērā skaidrojami nevis ar mediju attieksmi, bet gan ar politiskās reklāmas izvietošanu PBK un citos medijos, kas saniedza krievvalodīgo vēlētāju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis - Autorei 24.07.2008 20:36
Latvijā ievērojama daļa vēlētāju skatās Krievijas TV un citus informācijas kanālus. Kā mēs jau redzējām pagājušajās Saeimas vēlēšanās, Krievijas ziņu kanāli mēdz būt labvēlīgi noteiktiem politiskiem spēkiem (piemēram, "Saskaņas centram"). Šķiet, ka tas var būtiski iespaidot vēlēšanu rezultātu (reti kurš gaidīja tik labu rezultātu SC un tik sliktu - PCTVLam). Šādā netiešā reklamēšanā izmantotos līdzekļus KNAB neuzskaita, nostādot neizdevīgā situācijā likumpaklausīgās partijas Latvijā (kuras ievēro izdevumu griestus, turklāt nedz draudzējas ar Krievijas mēdijiem, nedz arī organizē maskētas "pozitīvisma kampaņas").

Manuprāt, šāda Krievijas ietekme uz mūsu vēlēšanām (tik liela tā nav nevienā citā ES dalībvalstī) liek domāt, ka vislabāk būtu ATTEIKTIES partiju priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu griestiem. TOTIES NOTEIKTI jāsaglabā vai pat jāpazemina naudas daudzums, ko partijaivar ziedot viens cilvēks. Piemēram, gada ziedojuma griesti varētu būt 10 minimālās mēnešalgas vienam cilvēkam (šādā gadījumā 1200 latus gadā savai partijai varētu atlicināt ne tikai multimiljonāri, bet arī neskaitāmi vidēji pārtikuši cilvēki). Ja partiju uzturēšanai ar to būtu nepietiekami, valsts varētu līdz-finansēt - piemēram, proporcionāli privātpersonu ziedojumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 24.07.2008 18:53
Es par to partiju finansēšanas ierobežošanu pagaidām esmu galīgs pesimists. Nu kaut vai par to pašu partijai piešķirto kādu labumu. Ja mēdiji kādu slavē vai peļ , tad tā ir sabiedrības informēšana , ja trešās personas kādu slavē vai peļ , tad izrādās tā jau ir dāvana partijai. Nu bet kā ir ja trešā pesona uzskata ka viņa vienkārši cenšas sabiedrībai dot pareizo informāciju pie apstākļiem kad mēdiji to informāciju pasniedz izkropļotā veidā pēc savām simpātijām un antipātijām. Tad jau tā trešo personu kampaņa nav nekāda dāvana partijai , bet gan sabiedrībai , un partijai vienkārši atgriež to ko tie citi ar informācijas izkropļošanu ir atņēmuši partijai. Iznāk ka partija negūst viss kādu labumu , bet labākajā gadījumā atgūst tikai zaudēto.

Tāpat par to priekšvēlēšanu periodu. Nu skaidrs tak ir ka ka mēdijiem ir vieglāk grauzt nesimpātiskās partijas visu laiku ne tikai vēlēšanu periodā. Un mēdiji grauzīs visu laiku , un apklusīs priekšvēlēšanu periodā. Bet tām partijām kam nav savu simpatizējošu mēdiju tas ir galīgineizdevīgi , un tāpēc skaidrs ka tādām partijām jātaisa savi mēdijiem līdzīgie veidojumi. Izskatās pat ka te ir tāda negodīga lobēšana no to puses kas uzsver to priekšvēlēšanu perioda atšķirību no pārējā laika.

Tā ka man liekas ka atliek vien tikai paļauties uz to ka melot un manipulēt tomēr parasti vienmēr iznāk daudz dārgāk nekā runāt patiesību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 24.07.2008 18:00
Vai Jūs manis teiktajā saskatāt pretrunu?

Atslēga ir šeit: "Es nezinu, vai šādu secinājumu var izdarīt arī uz gadījumiem, kad nav priekšvēlēšanu posms"

Šis faktors ir svarīgs, jo Partiju finansēšanas likuma ziedojuma definīcija paredz, ka par ziedojumu ir uzskatāmas "darbības [...] ar kurām partijai tiek piešķirts kāds labums." Pirms vēlēšanām partiju izdevumi ir ierobežoti ar konkrētu summu, kas ierobežo to izvietoto reklāmu daudzumu. Tad, ja "kāds cits" sāk pirms vēlēšanām izvietot politiskās reklāmas attiecīgās partijas vietā, tad partijai no šīs rīcības ir neapšaubāms labums, - tā var reklamēties vairāk nekā tās konkurenti (kurus joprojām ierobežo "griesti"), un atbilstoši palielinās arī tās iespējas gūt labus rezultātus vēlēšanās.

KNABa līdzšinējā prakse bija uzskatīt, ka šim "labumam" ir jābūt pietiekami konkrētam un nopietnam, lai to varētu atzīt par ziedojumu. Piemēram, pozitīvi raksti avīzē par partiju (kas gan var dot visai nopietnu "labumu" vēlēšanās) saprotamu iemeslu dēļ nav tikuši uzskatīts par ziedojumu partijai un negatīva kampaņa pret kādu vēlēšanu dalībnieku nav uzskatīta par ziedojumu visiem citiem vēlēšanu kandidātiem (lai gan arī dod tiem "labumu" vēlēšanās , gremdējot konkurentus) . Tāpat reklāmas kampaņa par labu kādai partijai, ja izvietotājs nav saistīts ar šo partiju, netiek atzīta par ziedojumu partijai, lai gan arī, protams, labumu partijai dod.

Tā kā nav vienkārši pateikt, kurā brīdī partijas gūstamais "labums" ir tāds, ka to var/nevar uzskatīt par ziedojumu partijai. Tādēļ man arī bija grūti novērtēt, vai ārpus vēlēšanu kampaņas izvietotas reklāmas kampaņas, kas nereklemē pašu partiju un kas tiek izvietotas apstākļos, kur pār aģitācijas izdevumiem nav "griestu", sniedz pietiekami "konkrētu labumu" kādai partijai, lai to atzītu par ziedojumu. Tas ir jāpasaka KNABam. Es šobrīd sliecos domāt, ka nesniedz gan.

Bet teorētiski ir iespējams, ka arī posmā starp vēlēšanām ar partijām saistītas biedrības tām dotu ļoti konkrētu labumu - piemēram, ja partijas regulārā īres maksa, administratīvie izdevumi vai darbinieku algas tiktu segtas caur biedrībā "iepludināto naudu" .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 24.07.2008 17:32
Jebkurš no minētajiem jautājumiem ir atrisināms, ja pastāv pietiekoša politiskā griba.

-------------------------------------

Nu negribētu gan piekrist. Manuprāt te nekādā gadījumā nav tas gadījums kad ir rokā skaidri risinājumi un nav tikai politiskās gribas lai risinājumus ieviestu dzīvē. Te kā reiz ir gadījums kad politiskā griba atrastos , bet nav skaidri jautājumu risinājumi. Un tikai ar politisko gribu vien , pie galīgas neskaidrības jautājumos - tas nebūs uz labu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Here's a little song i wrote, 24.07.2008 14:10
you might want to sing it note for note,
don't worry, be happy :)

"1) partijas finansēšanas likuma normas par ziedojumiem, kas noteic, ka par ziedojumu jāuzskata ne tikai, piemēram, naudas pārskaitīšana partijas kontā vai kādas mantas nodošana, bet arī jebkuri bezatlīdzības labumi un citas darbības, ar kurām partijai tiek piešķirts kāds labums. Šāds labums neapšaubāmi var būt arī partijas vārdā izvietota reklāma. Latvijā maksimālais ziedojuma apmērs ir 10 000 latu, turklāt partijām aizliegts pieņemt ziedojumus no juridiskām personām;"
--I.K. "Trešo personu apmaksātās kampaņas: KNAB bezspēcība vai neprasme?", Diena, 25.07.2006.

"2007.gada 13.septembrī KNAB uzlika šai vēlēšanu apvienībai [LPP/LC] administratīvu 5000 latu sodu par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, neatļauta dāvinājuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Nākamais likumsakarīgais sods būtu bijis likt apvienībai atmaksāt priekšvēlēšanu kampaņā pārtērēto summu un nelikumīgi iegūtos ziedojumus;"
--I.K. "Premjera partijas bankrots: kādēļ gan ne?", politika.lv, 28.04.2008

"Es nezinu, vai šādu secinājumu var izdarīt arī uz gadījumiem, kad nav priekšvēlēšanu posms. Tas jāapsver KNAB – vai tas ir gatavs uzskatīt, ka šādas biedrības ir cieši saistītas ar konkrētām partijām un vai tādējādi ziedojumi būtu uzskatāmi par ziedojumiem šīm pašām partijām, kas veikti ar mērķi apiet partijām noteiktos ierobežojumus."
--I.K. atbildot NRA, "Piever acis uz JL un PS biedrības iespējamo pārkāpumu", NRA, 23.07.2008

Stendzenieks tātad nedrīkst vienlaikus sniegt pakalpojumus LPP/LC un dibināt biedrību, lai popularizētu, viņa un domubiedruprāt, "politiķu labos darbus", ja starp šiem politiķiem ir Šlesers. Tas esot nelikumīgi saņemts LPP/LC ziedojums. Toties bankas ziedojums JL un PS dibinātai biedribai varētu arī nebūt nelikumīgi iegūts.

Saistītie raksti
Citi autora darbi