Vēlēšanas kā neizmantota iespēja? 6

Tas ir vēlēšanu paradokss – pat tad, ja mēs nepiedalāmies vēlēšanās, mēs tomēr balsojam, jo tāpat ietekmējam kāda iespējas uzvarēt.

Iesaki citiem:

Šā gada 21.aprīlī Francijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kuras rezultāti pārsteidza ne vien politiskos analītiķus, bet arī pašus francūžus. Francijas vēlētāji savu “pārsteigumu” izpauda plašās demonstrācijās, un tā bija visai negaidīta reakcija vismaz no tiem aptuveni 25% vēlētāju, kas vēlēšanās nepiedalījās, un no tiem aptuveni 40% vēlētāju, kas vēl īsi pirms vēlēšanām nebija izlēmuši, par ko balsot.

Vēlēšanas Francijā, tāpat kā 8.Saeimas vēlēšanu tuvums tepat Latvijā, aktualizē jautājumu par vēlētāju līdzdalību. Turklāt balsstiesīgo ceturtās daļas nepiedalīšanās vēlēšanās neraksturo tikai Franciju, jo aptuveni tikpat daudz vēlētāju parasti nepiedalās arī parlamenta vēlēšanās Latvijā. Pašvaldību vēlēšanās šis skaitlis ir vēl augstāks. Piemēram, pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās 38 procenti jeb vairāk nekā viena trešā daļa vēlētāju. Vēlētāju līdzdalība ir jautājums, kas uztrauc vēlēšanu speciālistus, politologus un sociologus daudzās valstīs, un ir vienlīdz liela problēma gan vecās, gan jaunās demokrātijās.

Šādā kontekstā Francijas piemērs, līdzīgi kā 2000.gada Amerikas prezidenta vēlēšanu notikumi, kalpo par uzskatāmu un nepārprotamu atbildi uz jautājumu, ko ikviens no mums apsver pirms katrām vēlēšanām, proti, kāpēc gan vispār jāpiedalās vēlēšanās? Ja Amerikas prezidenta vēlēšanas, kurās tika skaitīti un pārskaitīti rezultāti, parādīja, cik liela nozīme ir katrai balsij, tad nesenie notikumi Francijā mudina apzināties vēlēšanas kā iespēju. Un izmantota iespēja vienmēr ir labāka par neizmantotu. Savā ziņā tas ir vēlēšanu paradokss, pat tad, ja mēs nepiedalāmies vēlēšanās, mēs tomēr balsojam, jo tāpat ietekmējam kāda iespējas uzvarēt.

Tāpēc pārdomu vērts ir jautājums par to, kādi iemesli kavē vēlētājus piedalīties vēlēšanās. Pirms pašvaldību vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija veica aptauju, kurā cita starpā skaidroja arī vēlētāju viedokļus šajā jautājumā. Iegūtās atbildes nebija pārsteidzošas. Lielākā daļa vēlētāju kā galvenos iemeslus tam, ka nepiedalās vēlēšanās, minēja piemērotu kandidātu trūkumu un izjūtu, ka piedalīšanās vēlēšanās tāpat neko nemainīs. Daļa atzina, ka vēlēšanās nepiedalās laika trūkuma dēļ.

Ja laika trūkums ir aizbildinājums tam, ko parasti mēdz dēvēt par slinkumu, tad apgalvojums, ka piedalīšanās vēlēšanās neko nemainīs vai nav kandidātu, par kuriem varētu balsot, jau ir daudz nopietnākas “slimības” simptomi. To galvenais cēlonis ir pašapziņas trūkums, ko raksturo sevis vai citu noniecināšana tā vietā, lai meklētu problēmas risinājumu.

No otras puses, jebkurš motivācijas trūkums liecina par nespēju atrast pietiekami spēcīgu pamatojumu, lai piedalītos vēlēšanās, jo, iemetot aploksni vēlēšanu kastē, vēlētājs taču kā uz burvju mājienu pretī nesaņem tūlītēju algas pielikumu vai pensijas paaugstinājumu, labāku darba piedāvājumu, investīcijas uzņēmējdarbībai, bērnu pabalsta pieaugumu vai ko citu, ko nu mēs varētu vēlēties no valsts tuvākā vai tālākā nākotnē. Turklāt interesanti, ka lielākā daļa vēlētāju kā galveno motīvu, kas mudina piedalīties vēlēšanās, min pilsoņa pienākumu. Lai gan tas, protams, ir labāk par nepiedalīšanos, arī šādā atbildē ir visai maz no apzinātas un pārdomātas motivācijas.

Līdz ar to jāsecina, ka vērtība, ko sevī slēpj iespēja piedalīties vēlēšanās, līdzīgi lielākajai daļai citu vērtīgu iespēju, ir grūti pamanāma. Francūžiem gan ir dota vēl viena iespēja, kad šā gada 5.maijā notiks vēlēšanu otrā kārta. Citādi ir vēlētājiem Latvijā - tiem, kas nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās 2002.gada 5.oktobrī, sava otrā iespēja būs jāgaida vēl četrus gadus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristof 07.05.2002 08:53
Iespēja izvēlēties starp vairākiem ļaunumiem tomēr ir labāka, nekā pasīva skatīšanās no malas. Pastāv vismaz kautkāda iespēja, ka uzvarēs mazākais no šiem ļaunumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


blekjis 06.05.2002 20:51
Keita - Latvijaa cilveekiem (iznjemot pensionaarus un dazhus atsaldeetus pusaudzhus) nav laika aaleeties pa ielaam un fanot par kaut kaadaam partijaam. Turklaat daljai potenciaalo fanotaaju tas neglaabjami saistaas ar nesenaa pagaatnee notikushajaam obligaatajaam demonstraacijaam.

Visu Latvijai - nesaprotu Tavu funktieri.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

"Visu Latvijai!" 04.05.2002 20:46
Francija ir neveiksmīgs piemērs. Nacionālistu nākšana pie varas Eiropā ir likumsakarīgs un apsveicams process, kas drīz sasniegs arī Latviju. Tikai tā var atrisināt samilzušās etniskās problēmas un atjaunot valstī kārtību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Keita 02.05.2002 21:59
Vēlētāja neaktivitāte Latvijas gadījumā noteikti ir rādītājs cilvēka atsvešinātībai no valsts, neticiībai demokrātijas procesam, kurā ikvienam indivīdam ir iespēja ietekmēt politiskos lēmumus tiešā vai netiešā līdzdlībā.

Un tas izpaužas arī šajā hokeja fanošanā - nav patriotisma pēc būtības par savu valsti. Tie ir populistiski atributi, kas spej aizraut cilvekus. Jo nav par ko ta isti priecaties. Laikam. Un nav ari tadu ideju, kas ieksa ieliktas taja politika. Tas it ka ir dabiski (lai ari butu logiskak, ja notiktu "fanosana" ari par politiskiem tematiem. Un ne tikai ignosanas limeni - "ai, vini tapat visu sagrrabjas un izdaris ka viniem pasiem izdevigak"- bet normalos gajienos pa ielam ar plakatiem un "publiskajiem mikrofoniem". Pagaidam izskatas, ka sadas politikas "fanosanas" izmanto tikai pensionari), ka ta lisana ieksa politika

Bet cilvēkam kā politiskam dzivniekam vajaga to patriotismu un tad, nu, vins seit Latvija cinas nevis par saturiskiem jautajumiem pec butibas, bet aizpilda so savu politiskas lidzdalibas vakumu ar - fanosanu par hokeju. Tatad, tomer tas tuksums spiez. Jo tie sabiedriski rituali (kadi var but ari velesanas) nepilda sabiedribas mobilizacijas funkcijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiesibas 02.05.2002 14:44
Ja motivācijas trūkums no vēlētāju puses atnākt līdz iecirknim, lai nobalsojot realizētu savas pilsoņa tiesības, izpaužas kā neizmantota iespēja, tad paskatīsimies uz vēlēšanām no otras – politisko partiju puses. Vēlētāju aktivitātes konsekventa pazemināšanās kopš 5. Saeimas vēlēšanām ļauj Latvijas politiskajām partijām izdarīt atbilstošus secinājumus par pilsoņu ieinteresētību realizēt savas konvencionālās politiskās līdzdalības tiesības.

Keita, Tu piemini ASV, kuras iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās ir visai zema, un objektīvi norādi uz augsto līdzdalību NVO, kur viena no līdzdalības izpausmēm ir apvienošanās interešu grupās politiskos nolūkos. Taču jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji visai maz izmanto NVO kā mehānismu, lai ietekmētu politiskās dzīves kvalitāti. Mēs fanojam par hoķi, mēs piedalāmies dziesmu svētkos. Vai tas ir viss, uz ko esam spējīgi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Keita 02.05.2002 00:02
Vēlēšanas ir kā pirkšanas akts, kad cilvēks balso par sevi "tīkamo produktu". Ja vins nespej identificet nevienas partijas solijumus (lai ari solijumi nav noteicosais veletaja izvele, jo visas partijas principa balstas uz vieniem un tiem pasiem saukliem) vai, precizak, neviens no kandidatiem vina neizraisa uzticibu tad, sorry - kapec, lai veletajs piedalitos saja "pirksanas akta". Tatad, to var izskaidrot Latvijas piemera.

Ari ASV verojama aarpratigi zema lidzdaliba (un par demokratiju ka "valsts vara pieder tautai" tur vispar nav ko runat, ja parstavniecibu valsts aparata delege mazak par pusi valsts iedzivotajiem (un valsti nedzivo tikai pilsoni)). Var izskaidrot ar to, ka amerikani savu politisko lidzdalibu realize daudz citos veidos - NVO, protestu akcijas utt. - un tadel dalibu velesanas neuzskata par efektivu. Tapat var piemerot izskaidrojumu - viniem viss vienalga, jo sava un kaimina labklajiba nodrosinata un nav ipasa motivacija cinities. Var skaidrot ari ta, ka ASV velesanas notiek tresdienas *un neviens nezina, kapec* un darba diena paliek darba diena. ;)

Cimdara kungs, jebkura gadijuma 5. Saeimas velesanu aktivitates rezultatu - 90% aktivitate - mes laikam vairs nesasniegsim. Nav vairs tas konteksts. Bet, piekritu Jums, ka ari nepiedalisanas velesanas ir sava veida "balss nodosana". Attieksmes pausana jau ta ir noteikti.

Saistītie raksti