Atslēgvārdi:

’Veiksmes stāsts’ 19

Sestdienas Dienā paradījas pārsteidzošs raksts - „Nesāpīgāk, bet lēnāk”. Pamatā tur ir teikts, ka tagad ir mazāk iemeslu devalvēt latu, jo deflācija, vai, „iekšējā devalvācija”, it ka strādā ļoti labi. Raksta kulminācija ir SEB galvenā ekonomista Andra Vilka teiktais, ka „ Ja Latvija šādi [ar deflāciju] izkļūs no krīzes, tas būs unikāls veiksmes stāsts...”.

Iesaki citiem:

Mana pirmā reakcija bija neticība un tad ari sašutums. „Veiksmes stāsts”??! Noteikti tas tā nemaz nešķiet tiem 168 tūkstošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir bezdarbnieki, saskaņā ar CSB darbaspēka apsekojumu. Un es domāju ka ari tiem vairākiem tūkstošiem, kas tuvākajā nākotnē zaudēs savas darbvietas, šis viss arī neliksies kā „veiksmes stāsts”. Kāds bezdarbam ir sakars ar „iekšējo devalvāciju”? Tāpēc, ka precīzi tā tas darbojas. Deflācija strādā, radot bezdarbu un tādējādi liekot cilvēkiem pieņemt mazākas algas. Deflācija strādā, dodot smagu ekonomisko triecienu vienkāršajiem cilvēkiem uz samērā ilgu laiku. Un tā ir galvenā atšķirība no valūtas devalvācijas. Alf Vanags to ļoti labi izskaidroja (tas pats raksts), pasakot, ka „900 tūkstošiem mājsaimneicību jācieš tā vietā, lai devalvācija liktu sakārtot attiecības ar bankām 150 tūkstošiem mājsaimniecību, kam ir kredīti””. Beigu beigās, svarīgi ir nevis vai krīze beigsies- gan valūtas, gan „iekšējā devalvācija” to paveiks, bet gan, kādu cenu par to būs jāmaksa sabiedrībai.

Tātad, kādēļ Vilka kungs ta izteicas? Vai viņš nesaprot, kāds ir devalvācijas efekts? Varētu būt arī cits izskaidrojums. Varbūt ir jābeidz būt tik naiviem un jāapzinās, ka arī eksperti var būt savtīgi. Kā piemēru izmantosim lietotas mašīnas iegādi. Neesot profesionāliem mehāniķiem, lielākā daļa cilvēku nezin, vai lietotās auto patieso „vērtību”. Tādēļ mēs bieži griežamies pie ekspertiem - profesionāliem mehāniķiem pēc palīdzības. Bet pieņemsim, ka mehāniķis ir arī lietotu automašīnu tirgotājs un vēlas pārdot Jums vienu tādu auto. Vai Jūs ticētu viņa padomam? Vai arī Jūs censtos atrast neatkarīgo mehāniķi, kura labklājība nav atkarīga no tā, vai mašīna tiks pārdota?

Ja runa iet par ‘devalvāciju pret deflāciju’, banku ekonomisti ir līdzīgi lietotu mašīnu tirgotājiem. Banku un to darbinieku (ieskaitot ekonomistus) labklājība ir atkarīga no izvēles starp devalvāciju un deflāciju. Lai būtu precīzāk, gan valūtas, gan iekšējā devalvācija bankām radīs aptuveni vienādu defoltu skaitu. Vēl precīzāk, deflācijas gadījumā deflotu skaits būs vēl lielāks, jo ne visi aizņēmumi ir ārzemju valūtā. Izšķirošais ir laiks. Bankām devalvācija vai deflācija patiesībā nozīmē izvēli starp zaudējumiem šobrīd (devalvācija) vai zaudējumiem vēlāk (deflācija). Tāpat kā 100Ls šodien ir vērts vairāk, nekā 100 Ls rīt, 100 LVL zaudējums rītdien ir labāks, nekā 100 LVL zaudējums šodien. Vienkāršāk runājot, bankām ir pilnīgi saprotami iemesli, lai priekšroku dotu deflācijai, nevis devalvācijai. Deflācija ir izdevīga bankām, salīdzinot ar devalvāciju. Interesanti, vai kāds bankas ekonomists var publiski atbalstīt devalvāciju un nākamajā dienā saglabāt savu darba vietu? Bez tam, jebkurš cilvēks, kurš ir pazīstams ar ekonomistiem, pamanītu, ka ekonomisti bieži apstrīd viens otra viedokļus. Vai tas nav pārsteidzoši, cik vienprātīgi noskaņoti ir banku ekonomisti (Latvijā) attiecībā pret devalvāciju? Bet lieta ir tāda, ka gandrīz visi neatkarīgie ekonomisti, kurus es pazīstu, uzskata, ka devalvācija būtu piemērotāks risinājums Latvijas situācijā. Punkts.

Visbeidzot, vēl pārsteidzošāk ir tas, ka cilvēki un masu mēdiji bieži nesaprot ka daudziem eskpertiem ir interešu konflikti. Atceraties, kas tika rakstīts 2005.-2007. gada avīzēs? Tas bija laiks, kad vairāki cilvēku (pamatoti) uztraucās, vai nekustamo īpašumu cenas nav pārāk augstas un vai bankas nav izsnieguši pārāk daudz kredītu. Bet žurnālisti gandrīz vienmēr iztaujāja parsvarā divu veidu ‘ekspertus’- nekustamo īpašumu kompāniju direktorus un banku ekonomistus. Un abas ‘ekspertu’ grupas mums teica, ka nav iemesla uztraukties, nekustamā īpašuma cenas celsies un nākotne ir iespēju pilna. „Turpiniet pirkt (un ņemt kredītus)”! Pašsaprotami, ka, augot nekustamā īpašuma cenām, nekustamo īpašumu kompānijas iedzīvojās bagātībā un bankas ieguva labu peļņu, izsniedzot kredītus, un tādējādi uzturot nekustamā īpašuma bumu. Šobrīd nekustamā īpašuma ‘eksperti’ lielā mērā ir pazuduši no masu medijiem, bet avīzes ir pilnas ar tiem pašiem banku ekonomistiem kuri tagad ‘skaidro’ mums, ka devalvācija ir ļaunums.

Interesanti, vai cilvēki Latvijā kaut kad kaut ko iemācīsies?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

quick 21.12.2011 13:13
Several discover it amusing to view or encounter a miniature boat skim of your surface area of h2o of the nearby lake http://www.necklacechina.com necklace China . No matter if you're a child or even a grown up, you are going to nonetheless be fired up to look at these boats on drinking water. http://www.bestbridalprices.info Best Wedding Dresses There's, in the identical time, http://www.somedresses.co.uk immense satisfaction in viewing you individual emote managed boat performing all this . There is certainly a sensation of achievement immediately after finishing an enormous and difficult venture. For generating a boat you might require supplies that may be offered in pastime shops. Producing these boats is truly simpler than it may possibly sound. It truly is a procedure that can include tough function, little doubt, and superior developing abilities. It is best to ensure you get pleasure from the attempts set in. Creating your personal remote managed boat provides huge satisfaction and helps make points e hilarating as opposed to getting a pre created 1. You really feel challenged once you are generating these kinds of a boat for your self. It might provide you with a good deal of satisfaction and joy. After you truly complete generating the boat and view it do its trick, it feels amazing. So producing a boat will by some means spend off in the finish with the day. But, on the other hand, failure is on account of

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hiacinte 19.09.2010 15:03
Viss būtu jaukiņi un smukiņi, tik nez kādēļ tiek pilnībā ignorēts tas, ka bezdarba kāpums būtu jebkurā gadījumā, jo valsts sektoru šā kā tā īsinātu un kritums investīcijās būtu jebkurā gadījumā, turklāt kapitālpreces sadārdzinātos jaunām investīcijām. Tātad būvniecībā un nekustekļu nozarē būtu bezdarba kāpums un jaunu investīciju ienākšana, lai paplašinātu ražošanas jaudas būtu ierobežota. Naivi būtu iedomāties, ka pie kopējā pieprasījuma krituma pasaulē, mēs tā strauji spētu kāpināt eksportu un nodrošināt tur darba vietas, lai kompensētu strukturālo bezdarbu. Kritums tāpat būtu arī tirdzniecībā un trekno gadu uzaudzētajā pakalpojumu sektorā.
Un par banku un NĪ komentāriem derētu patiešām apskatīties, kurš tad brīdināja par pārkaršanu. Markovs, Šīns, Latvijas Banka, Strautiņš vienā laidā brēca un brīdināja, varbūt tad varētu precizēt "poimjonna", kuri bija tie, kas mierināja, ka viss būs tik jauki un rožaini? Citādi tā tik tāda populistiska vāvuļošana tapat kā tiem politiķiem, kas nodokļus necels un pensijas palienās.
Un jā, Vjačeslavs turēja rūpi par pensiju ilgtspēju, kas ar tām notiek pie devalvācijas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Passerby 04.06.2009 10:59
Vai autoram ir zināms, ka bez tiešā efekta, devalvācijai ir netiešais efekts, kas izpaužas importa cenu kāpumā? Ja tas ir zināms, tad man pavisam nav skaidrs, kā autors spēj citēt to, ka "900 tūkstošiem mājsaimneicību jācieš tā vietā, lai devalvācija liktu sakārtot attiecības ar bankām 150 tūkstošiem mājsaimniecību, kam ir kredīti”. Ņemot vērā lielo patēriņa preču un izejvielu importa īpatsvaru (kuru aizvietošana vienkārši nav iespējama), tad protams jācieš no devalvācijas būs daudz vairāk nekā tikai tiem, kam ir kredīti eiro.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

j 04.06.2009 09:16
Labs raksts. Par devalvāciju runājot, ir jāatceras, ka katra mākslīga darbība izraisa pretdarbību kaut kur citur. Šajā gadījumā, LB mēģinot noturēt kursu izpērk latus, līdz ar to sistēmā trūkst latu likviditātes un kāpj latu likmes. Tas savukārt nozīmē, ka valsts, kurai ir arī liels iekšējais parāds, nevar to refinansēt (kā to varēja novērot vakardienas parādzīmju izsolē), turklāt sistēmā vienkārši pietrūkst latu. LB turpinot uzpirkt latus, situācija vēl saasinās un jau ir jādomā par kaut kādiem lata substitūtiem - tāpēc ir tās runas par taloniem vai tml. Tikko parādās taloni, ir papildus spiediens uz latu. Un tā tas viss turpinās, kamēr LB rezerves ir tukšas. Ar šīm darbībām var nopirkt laiku, bet ja situācija Latvijā pēkšņi maģiskā veidā strauji neuzlabojas, rezultāts ir tas pats.
Līdz ar to daudz prātīgāk ir devalvēt tagad, kamēr vēl ir palikušas rezerves nekā gaidīt kamēr viss sabruks.
Un vispār ir nedaudz pārsteidzoši, ka tik daudzi cilvēki tic, ka politiķi spēs noturēties pret tirgus likumiem, tā nekad nav bijis un arī nebūs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

b>G.D. 04.06.2009 08:44
Ja muusu nakosjaas valdiibas pie 10% IKP izaugsmes atkal dziivos ar 3% budgjeta deficiitu, tad Latvijai buutu vispraatiigaak eirozonai nekad nepievienoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a > G.D. 03.06.2009 19:59
Ir vienkārši jāapzinās eirozonas plusi un mīnusi. Protams, ka valstīm, kas ir iestājušies eirozonā, monetārie instrumenti kļūst šausmīgi ierobežoti. Labs piemērs ir Spānija, kam šobrīd būtu diezgan pašsaprotami devalvēt valūtu. Bet nav, ko devalvēt, jo ir eiro.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fridrihs 03.06.2009 19:26
Neapgalvošu, ka fakts (varbūt kāds zinošāks var precizēt), bet man viens pieredzējušāks vīrs stāstīja, ka arī mūsu devalvācijas padomnieks Bengts Deniss vispirms mēģināja kronu noturēt, bet kad neizdevās, tad devalvēja (vai precīzāk - tā devalvējās).

Būšu neadekvāti rupjš, bet jautājums vispār, vai šīs pāris kritiskās diennaktis riksbankas vadītāja krēslā un vēlākā izmešana no tā nevajā Denisa kungu visu mūžu tāpat kā vjetkongiešu ģīmji džungļu fonā amerikāņu armijas veterānus un vai viņš visu savu atlikušo mūžu nemeklē attaisnojumus pats savām neveiksmēm. :) OK - bet tas tāds bērnudārza līmeņa uzbrauciens tvaika nolaišanai delfu komentāru līmenī. Neņemiet par pilnu. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fridrihs 03.06.2009 19:24
Nu neko neņem vērā. Gudri d...st nav malku cirst. Devalvācijas atbalstītāji saka - visi devalvē, visi konkurētspējīgāki. Devalvācijas pretinieki - tad jau visi dzīvotu vienos priekos vienā devalvācijā un ka deflācija ir vadāma, bet devalvācija - nē. Fakts arī, ka bieži vien devalvācija ir nevis mērķtiecīga darbība, bet sekas. Katrai pusei pa savam profesoram vai nobela prēmijas laureātam, ko piesaukt.

Tomēr skatoties tajā visā no mana viedokļa neviens no šiem visnotaļ cienījamajiem cilvēkiem - ekspertiem, valdības un centrālās bankas pārstāvjiem, biznesa līderiem, sabiedriskajām organizācijām, oligarhiem un citiem viedokļu līderiem, Vilka, Vanaga, Strazda [interesanta faunas kompānija :)] un citus kungus ieskaitot - šajā diskusijā nav ticis tālāk par bērnudārza līmeņa strīdiem, kuram tētis varenāks - tas kurš pažarnieks, vai tas kurš milicis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hmm 03.06.2009 14:50
cik mums ir pensionāru un cik iedzīvotājiem ir pensiju uzkrājumi? Kādēļ šo skaitu neņem vērā pie devalvācijas apsvērumiem, uzkrājumi taču zaudēs savu vērtību!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 03.06.2009 14:23
Man visā šajā visā biznesā ir divi tādi jautājumi:
1) kā tad mēs taisamies eirozonā vispār dzīvot, ja, izrādās, "devalvācija ir vienīgais iespējamais ceļš". Pašlaik devalvēt nespēj ne Īrija, ne arī Somija, kas piedzīvo pamatīgus ekonomikas kritumu. Jā, viņiem banku sektoram ir vieglāk dēļ ECB, bet mums jau arī ne jau banku sektorā ir problēma pašlaik, tur ECB lomu spēlē Riksbank… Tātad nav nekādi iespējams savādāk? Nu tad varbūt ir jāstājas no ES ārā, jāatzīst "mēs nespējam, mums tas ir pa grūtu".
2) par tām darba vietām. Tiesa, devalvācijas rezultātā darba vietas saglabājas labāk un arī uzņēmumi nebankrotē tik ļoti… Tātad ko mēs gribam, lai vēl aizvien visi būvniecībā nīkstošie turpat sēdētu vēl šodien? Lai "Balsts" un "Tapeks" un kādi tik vēl nē burbuļkantori vēl šodien šeit veģetētu, nevis atlaistu darbiniekus ar vārdiem "dariet tač beidzot kaut ko jēdzīgu". Vai neviens neatceras tos gaišos laikus, kad ļoti daudziem mums apkārtnē, vienalga kāds viņam būtu pamatdabs, lielākā daļa no ienākumiem nāca no NĪ sektora? Tas ekonomikai ir labi? Manuprāt bankroti, kā personiskie, tā arī uzņēmumu Latvijai ir nepieciešami kā ēst, lai mēs a) tiktu vaļā no parādiem; b) sāktu nodarboties ar kaut ko saprātīgu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 03.06.2009 10:49
Varbūt var nedaudz paplašināt LVL/EUR cenu koridoru, bet iztikt bez devalvācijas. Tas būtu kompromiss - mēs redzētu nelielas LVL/EUR kursa svārstības komercbankās, kas atspoguļotu reālo valūtu pieprasījuma/piedāvājuma attiecību. Vēl pēc gada varētu par dažiem procentiem to koridoru pastiept tālāk. Bet valūtas riska pēkšņs satricinājums, manuprāt, nav vajadzīgs.

Šobrīd inflācijas praktiski nav - neredzu īsti jēgu kaut ko devalvēt. Vai tad eiro pēkšņi būtu kļuvis vērtīgāks? pirktspējīgāks? 2007. gadā pilnīgi piekristu V.Dombrovskim - jo tolaik cenas un algas latos strauji pieauga, bet lata attiecība pret eiro nemainījās. Tādēļ Latvijas eksports strauji kļuva dārgāks.

Pašlaik tādas problēmas vairs nav - neviens neliedz uzņēmējam noteikt tādas algas un tādas cenas savām eksportprecēm, kuras ļautu viņam izdzīvot. Pašlaik neviens normāls Latvijas darbinieks nemuks projām tikai tādēļ, ka viņam ik pēc pusgada nav iedots 10% algas pielikums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 03.06.2009 01:18
Pats personīgi pazīstu 2 cilvēkus, kuriem devalvācija nozīmētu nereāli atmaksājamu kredītu un mājvietas zaudēšana.
Un tādu cilvēku ir ļoti daudz, tāpēc diezvai kāds arguments no devalvācijas atbalstītājiem varētu nostrādāt.
ES ar Latviju pagaidām vēl rēķinās, bet devalvācija būtiski mainītu domas par Latviju un pamatīgi attālinātu Eiro ieviešanu un apgrūtinātu jaunu kredītu izsniegšanu.

Eksports arī iegūtu vienīgi no lētāka darbaspēka. Tomēr lai eksportētu kautko, pārāk bieži eksportētājam visprims ir jāimportē, jo Latvijā izejvielu cena - gāze, elektrība, nafta, ogles būtu dārgākas un ārvalstu valūtās jau šīm izejvielām cena nemainītos.
Investīcijas - lai uzsāktu kaut cik normālu biznesu, pamatlīdzekļi - transports, konveijeri, rezerves daļas un citi p.l. tāpat ir jāimportē, jo Latvijā mazko uz vietas tikpat kā neko neražo no augstajām tehnoloģijām. Tādējādi investēšanai īpaši pievielcīgāki mēs netaptu. Ja investors vēlās investēt, tad lai viņš to dara tagad, jo jau tagad lielais bezdarbs spiež strādāt cilvēkus par zemāku atalgojumu.

Kopumā - vienīgais arguments devalvācijai ir piespiedu veidā samazināt importu. Argumenti par investoru un eksportētāju izdevībām nav vairs vērā ņemami, jo visus šos bonusus investori un eksportētāji jau var saņemt šodien.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fridrihs 02.06.2009 20:57
Īstermiņa domāšana, t.sk. t.s. "ekspertīzes" jomā Latvijā tiešām dominē - pietiek paskatīties uz politiku, lai redzētu, ka teiktajam un sastrādātajam noilgums iestājas gada laikā. :)

Varbūt kāds varētu iemest kādu linku uz nopietnu pētījumu: devalvācija vs. deflācija? Rupji sakot - cik līķu vienā un cik - otrā scenārijā?

Līdz šim abas puses ir mētājušās ar pamatotiem argumentiem, bet samērot ar aprēķiniem neviens nav pacenties. Ņemot vērā, ka abās pusēs ir cienījami speciālisti un ilgtermiņā abi D ir viens un tas pats, pie reālas saprašanas ir grūti nonākt. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AM - Autoram 02.06.2009 20:48
Paldies, ļoti labi teikts!
Domāju, ka nav veltīgi "latviešiem kaut ko skaidrot"!Bet cik cilvēkus aizsniedz Jūsu blogs? Domāju, ka šo portālu apmeklē maz cilvēku - politologi, pašu rakstītāju draugi un paziņas, vēl daži dīvaiņi. vai nevar uztaisīt kaut ko tādu kā Lindonam Larušam (Lyndon LaRouche)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fab 02.06.2009 19:04
Taa gluzhi viss nebija, ka 2005-2007.gadaa visi eksperti mierinaaja, ka nekustamo ipashumu cenas nav paraak augstas. Cik atceros, tad Latio shefs jau vairaakus gadus neapstadamies runaaja par tuvojoshujos krizi nekustamo ip.tirguu.

Par raksta teemu runaajot-Vilkam kaa SEB ekonomistam interesee tikai viena lieta- ekonomiskaa situaacija. Cilveeku labkljaajiiba un sociaalaas probleemas ekonomistiem Latvijaa nav ipashi svariigas. Ne vienmeer tas ir taapec, ka tur butu kaut kaads intereshu konflikts, vienkaarshi taapeec, ka taa ir taada profesijas specifika- shaurs redzeejums, kas pamana tikai ciparus, bet neredz kaadas sekas izmainjas ciparos atstaas sabiedriibaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Esiet mierīgi! 02.06.2009 13:06
Latvijā vispirms būs gan deflācija, gan arī devalvācija! Lieki satraukties! :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a > Vjačeslavs 02.06.2009 11:06
Man aizvien vairāk šķiet, ka ir bezcerīgi latviešiem kaut ko skaidrot

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 02.06.2009 09:23
prieks, ka partijai jaunlatvija nekas nekad nekur nespiid un nespiidees. punkts :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis 02.06.2009 06:07
“Out of the crooked timber of humanity no straight thing was ever made”

Immanuel Kant quotes (German Philosopher 1724-1804)

Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky