Sestdienas Dienā paradījas pārsteidzošs raksts - „Nesāpīgāk, bet lēnāk”. Pamatā tur ir teikts, ka tagad ir mazāk iemeslu devalvēt latu, jo deflācija, vai, „iekšējā devalvācija”, it ka strādā ļoti labi. Raksta kulminācija ir SEB galvenā ekonomista Andra Vilka teiktais, ka „ Ja Latvija šādi [ar deflāciju] izkļūs no krīzes, tas būs unikāls veiksmes stāsts...”.
Mana pirmā reakcija bija neticība un tad ari sašutums. „Veiksmes stāsts”??! Noteikti tas tā nemaz nešķiet tiem 168 tūkstošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir bezdarbnieki, saskaņā ar CSB darbaspēka apsekojumu. Un es domāju ka ari tiem vairākiem tūkstošiem, kas tuvākajā nākotnē zaudēs savas darbvietas, šis viss arī neliksies kā „veiksmes stāsts”. Kāds bezdarbam ir sakars ar „iekšējo devalvāciju”? Tāpēc, ka precīzi tā tas darbojas. Deflācija strādā, radot bezdarbu un tādējādi liekot cilvēkiem pieņemt mazākas algas. Deflācija strādā, dodot smagu ekonomisko triecienu vienkāršajiem cilvēkiem uz samērā ilgu laiku. Un tā ir galvenā atšķirība no valūtas devalvācijas. Alf Vanags to ļoti labi izskaidroja (tas pats raksts), pasakot, ka „900 tūkstošiem mājsaimneicību jācieš tā vietā, lai devalvācija liktu sakārtot attiecības ar bankām 150 tūkstošiem mājsaimniecību, kam ir kredīti””. Beigu beigās, svarīgi ir nevis vai krīze beigsies- gan valūtas, gan „iekšējā devalvācija” to paveiks, bet gan, kādu cenu par to būs jāmaksa sabiedrībai.
Tātad, kādēļ Vilka kungs ta izteicas? Vai viņš nesaprot, kāds ir devalvācijas efekts? Varētu būt arī cits izskaidrojums. Varbūt ir jābeidz būt tik naiviem un jāapzinās, ka arī eksperti var būt savtīgi. Kā piemēru izmantosim lietotas mašīnas iegādi. Neesot profesionāliem mehāniķiem, lielākā daļa cilvēku nezin, vai lietotās auto patieso „vērtību”. Tādēļ mēs bieži griežamies pie ekspertiem – profesionāliem mehāniķiem pēc palīdzības. Bet pieņemsim, ka mehāniķis ir arī lietotu automašīnu tirgotājs un vēlas pārdot Jums vienu tādu auto. Vai Jūs ticētu viņa padomam? Vai arī Jūs censtos atrast neatkarīgo mehāniķi, kura labklājība nav atkarīga no tā, vai mašīna tiks pārdota?
Ja runa iet par ‘devalvāciju pret deflāciju’, banku ekonomisti ir līdzīgi lietotu mašīnu tirgotājiem. Banku un to darbinieku (ieskaitot ekonomistus) labklājība ir atkarīga no izvēles starp devalvāciju un deflāciju. Lai būtu precīzāk, gan valūtas, gan iekšējā devalvācija bankām radīs aptuveni vienādu defoltu skaitu. Vēl precīzāk, deflācijas gadījumā deflotu skaits būs vēl lielāks, jo ne visi aizņēmumi ir ārzemju valūtā. Izšķirošais ir laiks. Bankām devalvācija vai deflācija patiesībā nozīmē izvēli starp zaudējumiem šobrīd (devalvācija) vai zaudējumiem vēlāk (deflācija). Tāpat kā 100Ls šodien ir vērts vairāk, nekā 100 Ls rīt, 100 LVL zaudējums rītdien ir labāks, nekā 100 LVL zaudējums šodien. Vienkāršāk runājot, bankām ir pilnīgi saprotami iemesli, lai priekšroku dotu deflācijai, nevis devalvācijai. Deflācija ir izdevīga bankām, salīdzinot ar devalvāciju. Interesanti, vai kāds bankas ekonomists var publiski atbalstīt devalvāciju un nākamajā dienā saglabāt savu darba vietu? Bez tam, jebkurš cilvēks, kurš ir pazīstams ar ekonomistiem, pamanītu, ka ekonomisti bieži apstrīd viens otra viedokļus. Vai tas nav pārsteidzoši, cik vienprātīgi noskaņoti ir banku ekonomisti (Latvijā) attiecībā pret devalvāciju? Bet lieta ir tāda, ka gandrīz visi neatkarīgie ekonomisti, kurus es pazīstu, uzskata, ka devalvācija būtu piemērotāks risinājums Latvijas situācijā. Punkts.
Visbeidzot, vēl pārsteidzošāk ir tas, ka cilvēki un masu mēdiji bieži nesaprot ka daudziem eskpertiem ir interešu konflikti. Atceraties, kas tika rakstīts 2005.-2007. gada avīzēs? Tas bija laiks, kad vairāki cilvēku (pamatoti) uztraucās, vai nekustamo īpašumu cenas nav pārāk augstas un vai bankas nav izsnieguši pārāk daudz kredītu. Bet žurnālisti gandrīz vienmēr iztaujāja parsvarā divu veidu ‘ekspertus’- nekustamo īpašumu kompāniju direktorus un banku ekonomistus. Un abas ‘ekspertu’ grupas mums teica, ka nav iemesla uztraukties, nekustamā īpašuma cenas celsies un nākotne ir iespēju pilna. „Turpiniet pirkt (un ņemt kredītus)”! Pašsaprotami, ka, augot nekustamā īpašuma cenām, nekustamo īpašumu kompānijas iedzīvojās bagātībā un bankas ieguva labu peļņu, izsniedzot kredītus, un tādējādi uzturot nekustamā īpašuma bumu. Šobrīd nekustamā īpašuma ‘eksperti’ lielā mērā ir pazuduši no masu medijiem, bet avīzes ir pilnas ar tiem pašiem banku ekonomistiem kuri tagad ‘skaidro’ mums, ka devalvācija ir ļaunums.
Interesanti, vai cilvēki Latvijā kaut kad kaut ko iemācīsies?