Atslēgvārdi:

Veiklie mediju dresētāji 18

Latvijas problēma ir ne tikai dažu politiķu darījumi un personiskās intereses, bet arī žurnālistikas prakse, kas atļauj šādiem politiķiem brīvi ietekmēt žurnālistikas formu un saturu.

Portāla Diena.lv 14. jūnijā rīkoto diskusiju par oligarhiem Latvijā gaidīju ar zināmu interesi — tika reklamēts, ka diskusijā piedalīsies par oligarhiem dēvētie Andris Šķēle (TP) un Ainārs Šlesers (LPP). Oligarhu varas daudzināšana pēdējā laikā jau ir kļuvusi par tādu saukļveidīgu banalitāti, kam patiesumu nodrošina biežā atkārtošana, tāpēc būtu ja ne informatīvi, tad vismaz izklaidējoši uzzināt, ko viņi paši par šo jautājumu pastāsta. Tomēr jēdzīgu ieskatu šajā tematā gūt neizdevās — iecerētā pasākuma jēgu iznīcināja politiķu un žurnālistu nevienlīdzīgo attiecību izpausmes. Lai arī farsa līmeņa ziņā šai Diena.lv diskusijai konkurenti būtu jāpameklē, tomēr vieglākā formā politiķu un žurnālistu attiecības Latvijas mediju vidē ir manāmas arī ikdienā.



Politiķi izvēlas intervētājus

Uzmanību diskusija iemantoja jau pirms tās sākuma: portāls Pietiek.com publicēja ziņu, ka pēc politiķu pieprasījuma ir atsaukts Lato Lapsam iepriekš izteiktais aicinājums piedalīties diskusijā.[1] Pēc L. Lapsas versijas, viņa piedalīšanos pasākumā licis nepieļaut Dienas mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs, kuram to uzdevis Dienas īpašnieks Viesturs Koziols, kam, savukārt, vēlmi par šādu situācijas vadību izteicis viens vai abi politiķi. Jāpiezīmē, ka publiski gan Šlesers, gan Koziols ir atzinuši, ka ir labi draugi.

Diskusijas vadītāja Ata Rozentāla versija ir citāda. Viņš stāstīja, ka nekāda redakcijas vadības spiediena uz viņu (un līdz ar to arī diskusijas dalībnieku spiediena uz redakcijas vadību) nav bijis. Ainārs Šlesers gluži vienkārši nav vēlējies diskutēt ar L. Lapsu, tāpēc, lai Šlesers vispār piekristu diskusijai, viņa vietā nolemts aicināt PROVIDUS pētnieci Ivetu Kažoku. Šī versija ir visai ticama, jo no resursu ekonomijas viedokļa izvēlīgajam diskusijas dalībniekam nudien nav racionāli mēģināt izmantot savu ietekmi, lai pa apkārtceļiem izdarītu spiedienu uz žurnālistu, ja to pašu var panākt pa tiešo — savu prasību neizpildīšanas gadījumā gluži vienkārši atteikties piedalīties.

Ir liela starpība, kas pieņem lēmumu par diskusijas dalībniekiem, pat ja rezultāts no tā nemainās. Politiķu iespēja izmantot ietekmi uz kāda masu saziņas līdzekļa redakciju ir skandāls, turpretim žurnālistam var būt tiesības pašam izvērtēt savā rīcībā esošos resursus, noteikt, kā tiks veidots viņa materiāls, un izvēlēties līdzekļus un iesaistītos cilvēkus, lai panāktu, ka rezultāts atbilst autora iecerei.

Kura no šīm versijām ir vistuvāk patiesībai — kas to lai zina, jo mediju un politiķu labās attiecības ne vienmēr nozīmē, ka tās allaž nudien tiek izmantotas konkrētu risinājumu panākšanai. Pat ja Koziols ir Šlesera draugs, tas vēl nepierāda, ka konkrētā jautājuma iznākumu ir noteicis tieši tas. Tomēr, lai arī kādus ceļus savu vēlmju realizācijai diskusijas galvenie viesi bija izvēlējušies, iznākums bija zaudējums žurnālistikas frontē ar politiķiem, jo tieši politiķi, nevis viņu oponenti diskusijā bija tie, kas noteica spēles noteikumus.



Politiķi izvēlas formātu

14. jūnija diskusijas veidošanas notikumos bija manāmas vāras atblāzmas no kāda cita ietekmīgo politiķu intervēšanas gadījuma. 2010. gada sākumā Kas notiek Latvijā? vadītājs Jānis Domburs izlēma atteikties no ierastā debašu formāta un piekrist Andra Šķēles izvirzītajiem noteikumiem — politiķis bija paziņojis, ka ir gatavs intervijai viens pret vienu, bet debatēs piedalīties nevēlas. Šķēle tolaik dažus mēnešus iepriekš bija paziņojis par atgriešanos politikā un vēl bija saglabājis nepieejamā tēlu, kas zināmā mērā vairoja arī priekšstatu par viņa īpašo statusu Latvijas politikā. Viņš varēja diriģēt žurnālistus, nosakot, par ko ar viņiem runās un kad runās, un, panākot īpašu žurnālista pieeju, Šķēle savu īpašo statusu tikai nostiprināja.

Pagāja pusotrs gads, un situācija acīmredzot ir mainījusies. Diena.lv diskusijas laikā Šķēle sacīja, ka ir gatavs runāt ar ikvienu, kurš būtu trāpījies par sarunas biedru, viņam esot „pilnīgi vienalga, ko jūs aicināt”. Šķēle, kas vēl pirms tik relatīvi īsa laika nevēlējās piedalīties arī nopietnā debašu raidījumā Latvijas televīzijā un uzstādīja savas mediju preferences, tagad nekādus noteikumus vairs neizvirza.

Turpretim Šlesers ne tikai pārņēmis sava politikas līdzbiedra agrāko taktiku, bet arī attīstījis to tālāk. Viņš paskaidroja, ka nav piekritis dalībai diskusijā ar Lapsu „cilvēciskā faktora” dēļ. Turklāt Šlesers ne tikai noteic, ar ko runās, bet arī — kādā kombinācijā. Tā kā no dalības pasākumā esot atteicies Aivars Lembergs, trešais par oligarhu dēvētais, tad tas nozīmējot, ka atlikušajiem diviem ir jārunā atsevišķi. Pamatojums: tāpēc, ka Šlesers tā grib, tāpēc, ka Šlesers to var atļauties — viņa publicitāti tas nekādi neapdraud. Arī šīs Diena.lv diskusijas veidotāji bija gatavi zaudēt pašcieņu, lai tikai izdabātu intervējamā vēlmēm un paklausītu viņa uzskatiem par mediju un politikas attiecībām.

2010. gada janvārī publicētā viedokļrakstā par Šķēles iegūto īpašo statusu Dombura raidījumā Jānis Juzefovičs uzdeva jautājumu: No kā Šķēlem bail?[2] Pēc 14. jūnija Diena.lv pārraides ir redzams, ka tās ir drīzāk nevis bailes, bet gan savu situācijas kontroles iespēju izmantošana — gan par diskusijas formātu, gan arī par oponentu izvēli. Politiķi tā rīkojas, jo viņi tā var rīkoties. Viņiem, iespējams, pat nav nepieciešams izmantot savus sakarus, lai novērstu to, ka nav jāatbild uz tāda žurnālista jautājumiem, ar kuru attiecībās nav izveidojies labs „cilvēciskais faktors”. Politiķi redakcijā laipni uzņem tādu, kāds viņš ir.



Politiķi nosaka saturu

Saruna kopumā arī noritēja tā, kā to gribēja Šlesers un arī Šķēle. Pretim viņiem sēdēja žurnālists, kura ieceres saistībā ar šo diskusiju aprobežojās vienīgi ar to, lai sarunas biedrs pastāstītu, ka, nē, viņam nekādu īpašo interešu un nekādas īpašās ietekmes nav un ka visa viņa darbība, protams, notiek likuma robežās un pārmetumiem nav nekāda pamata. Tavu brīnumu, politiķi nemaz nesāk izlocīties, ka it viss viņu rīcībās varbūt arī nav tīrs ja ne no juridiskā, tad vismaz morālā viedokļa. Nē, viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka ar viņu darbiem viss ir labākajā valstiskajā kārtībā. Bija maz vērā ņemamu faktu konfrontāciju, Atis Rozentāls dažkārt pārtrauca arī Kažokas uzbrukuma mēģinājumus.

Kad Šķēlem norāda uz klātbūtni dažādos politiskajos procesos un to, kas varētu liecināt par viņa piederību oligarhu kārtai, viņš stāsta, ka labprātāk „daudz vairāk runātu nevis par šīm birkām, aiz kurām mēģina paslēpt valstij patiesas problēmas”, bet gan par demogrāfiju, tiesiskumu un ekonomikas attīstību. Šlesers, savukārt, paguva pastāstīt, cik cēlas idejas bija Par labu Latviju pamatā un tā vietā, lai atbildētu uz jautājumu par vairāku piesaistīto uzņēmēju finanšu grūtībām, cildināja Gunāra Ķirsona kotletes. Pēc tam viņš stāstīja, cik veiksmīgi bijuši Imigrācijas likuma grozījumi un visbeidzot ar apskaužamu degsmi metās stāstīt, kas būtu jādara Rīgas lidostā. Būtībā diskusijas viesiem nenācās ne par ko samulst — kādi neievainojami viņi atnāca, tādi arī aizgāja, pirms tam paspējuši vēl pastāstīt par visām savām labajām iecerēm un centieniem.



Kad piepildās politiķu sapņi

Regulēt žurnālistu darbu ir politiķa sapnis. Šī vēlme parādās katru reizi, kad politiķi pārmet, cik daudz medijos ir „slikto” ziņu, ka mediji ir tendenciozi vai to darbība kādā citā veidā neatbilst viņu gaidām. Pēdējā laikā šajā ziņā izteiksmīgs, ir bijis, piemēram, Pilsoniskās savienības Rīgas domes frakcijas paziņojums medijiem. Tajā teikts, ka „plašsaziņas līdzekļi, kuri atspoguļo Domes ikdienas aktivitātes un darbus, apzināti ignorē opozīcijas viedokļus, nostājas un aktivitātes, atspoguļojot tikai pozīcijas un Rīgas mēra nostāju”.[3] Citiem vārdiem, politiķi kārtējo reizi uzskata, ka mediju loģiku var regulēt viņi, nevis ka viņiem šai loģikai būtu jāpielāgojas.

Šo sāpi par mediju darba „nepareizībām” 14. jūnija diskusijā izteica arī Šlesers. Visus gadus, kopš viņš darbojas politikā, laikraksts Diena esot bijis „politizēts”, mēģinot panākt, lai Šlesers netiktu ievēlēts. Un nebija neviena, kurš norādītu, ka medijiem ir ne tikai pienākumi, bet arī tiesības — tajā skaitā arī tiesības uz savu nostāju.

Ja Diena.lv diskusijas mērķis bija runāt par oligarhiem, varēja sagaidīt, ka runāts tiks par dažu politiķu ietekmi, kas viņu statusam ir neproporcionāli liela. Tomēr šajā gadījumā tas, ko redzējām, bija cita veida ietekme — tāda, kuru savam sarunas partnerim uzdāvina pats žurnālists. Tādējādi redzams, ka problēma ar oligarhiem ir ne tikai dažu politiķu darījumi un personiskās intereses, bet arī žurnālistikas prakse, kas atļauj šādiem politiķiem brīvi noteikt žurnālistiskā materiāla formu un saturu tik daudzos līmeņos. Piemēram, lai samulsinātu žurnālistu Rozentālu, kurš interesējās par Šķēles ietekmi medijos, viss, kas politiķim bija jādara — jālūdz definēt, ko žurnālists saprot ar vārdu „ietekme”. Ar to pietika, lai izrādītos, ka visa teorija par Šķēles ietekmi ir balstīta tikai uz to, ka viņa bijušais runasvīrs Romāns Meļņiks darbojas a/s Diena valdē, bet Šķēle noliedz, ka viņi abi mediju jautājumā sadarbojas. Vairāk jautājumu nevienam nebija.

Var jau būt, ka šī pārraide bija vienkārši atsevišķs piemērs, kā nevajag veidot diskusijas, un nekas vairāk. Tomēr tā atgādināja, ka politiķu īstenotā mediju kontrole nereti izpaužas krietni citādi, nekā nereti parādās publiskajos skaidrojumos par saitēm starp izdevniecībām un politiskajiem spēkiem, neērtu redakciju ietekmēšanām un žurnālistu brīvības ierobežošanām.



_______________________

*Autors strādā Neatkarīgajā Rīta Avīzē. Publikācijā izteikts viņa personiskais viedoklis.

[1] http://www.pietiek.com/raksti/papildinats..

[2] http://citadiena.ir.lv/2010/01/27/no-ka-skelem-bail/

[3] http://www.riga.lv/LV/PostingData/News/2011/5/zandbergs_mediji.htm

Creative commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skaistā Helēn>x 23.06.2011 01:22
Esmu esmu kursā, kolēģi. Grāmata pat man tika iedāvināta.
Attiecībā par debīlismu, kā jau manīji, Š manuprāt (kā manīji no mana komentāriņa nav īpaši labāks. abi labi.

Tmp author
tdhfjvtbtk

BjgTmK <a href="http://drcnofzlprid.com/">drcnofzlprid</a>, qnekeguwdsgo, [link=http://ihfhfnxavxdr.com/]ihfhfnxavxdr[/link], http://hfjazztlfdki.com/

Tmp author
gghqbrvhwpp

PrEMlf <a href="http://wxumzajgengi.com/">wxumzajgengi</a>, vynxiaehexok, [link=http://noobbpsuperz.com/]noobbpsuperz[/link], http://qqcgfhsklgxj.com/

Tmp author
Pooja

me1j29 Your article is a great piece of inmrfoational content I can really understand. You have done a really great job with making your points clear. I agree with many points in your content. Thank you.

Tmp author
kmumno

vHw3RR <a href="http://vwfwxxyynovn.com/">vwfwxxyynovn</a>

Tmp author
jckjpzhg

2GIGjt , ddavqceczqkd, [link=http://wzhdbuhidgpp.com/]wzhdbuhidgpp[/link], http://iijkaoworsca.com/

Tmp author
erythromycin

2, erythromycin,

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x - Skaistā Helēna 22.06.2011 22:07
liekas, neesi lietas kursaa. LL uzraxtiija par vinju graamatu, kur bija par senciiti utt. tas tieshaam bija zemiski, dziivnieciski. Buldozers runaa ar visiem, iznjemot LL. un pareizi dara, stulbi buutu iet cietumaa par viena kompleksaina debiilikja iekaustiishanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skaistā Helēna>>x 22.06.2011 20:26
kas par vinju runaa tikai sliktu. kazhokas vietaa vieniigi vareeja zanderu, jo kazhoka dabuuja iekshaas riktiigi, iipashi jau no shkjeeles. izskatiijaas peec galiigaakaas zoss. aa, nu jaa. vinja tachu taada arii ir :)
---------
Manuprāt Šlesera diarētiskā monologu forma nepalīdzētu arī Zanderam. Pārāk murmulīgs, zemdeguna burkškētājs.
Bet būtībā neviens, tikai tāds pat nekaunīgs diarētiķis var būt viņa diskusiju partneris. Un tas ir bija un būs Lapsa. Viennozīmīgi. Sātanu izdzen ar Belcebulu. Tāpēc arī Šlesers saviem žurnālistiņiem pasūtīja kādu citu. Hozajin-barin, kā saka krievi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 21.06.2011 11:34
ir tachu cilveeciigi saprotams, kaapeec buldozers negrib runaat ar LL, un diivaini to shitaa apspeeleet, jo, kaa zinaams, vinsh tachu joprojaam runaa gan ar NP (ne tikai savu miiljoto krenbergu, kronbergu vai kaa vinju tur sauc, bet arii ansi utml), gan ar jembergu (mediju diiva, kas ir uzrakstiijusi par vinju shausminoshu rakstu, aizmirstot paprasiit vinja pasha viedokli. un tagad seezh lazhas valdee LOL), kas par vinju runaa tikai sliktu. kazhokas vietaa vieniigi vareeja zanderu, jo kazhoka dabuuja iekshaas riktiigi, iipashi jau no shkjeeles. izskatiijaas peec galiigaakaas zoss. aa, nu jaa. vinja tachu taada arii ir :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skaistā Helēna>>GarJuris 21.06.2011 01:38
Es daļēji piekrītu. Konkrētajā intervijā, neskatoties uz uzbudināto un garo tarkšķēšanu, vai sacīsim - tai papildus - žurnālists pats bija ļoti ļoti vārgs. Ja tas bija darīts ar nolūku, tad plāns izdevās

Kažoka stabili turējās, cik jau nu varēja. Man simpatizē viņas flegmātiskā noturība. Viņai, tāpat kā praktiski visiem Sorosa ekspertiem nav izkopta spēja debatēt un elastīgi reaģēt uz debates formāta improvizācijām. Būtībā neviens no viņiem nespēj sakarīgi debatēt un atbildēt uz "daring" jautājumiem. Atcerēsimies Čigānes katastrofālo interviju ar Tarvidu. Domāju, ka Kažokai vnk. vajadzīgs treniņš.

Eksperti parasti ierauga priekšā noliktu mikrofonu un sludina savus tekstus monologā. Tā ir grūti reaģēt uz retoriskām figūram, bet Šķēle ir labs debatētājs. Faktiski viņš arī bija sarunas topā.

Šlesers bija kā jau vienmēr Šlesers, un būtībā es viņu nepērku ne ar, ne bez Lato. Protams, ka viņš nevienu nelaiž pie vārda,bet tas jau ir labi, jo trīs minūšu laikā viņš iekretinē klausītājam tiktāl. ka tas vnk. izslēdzas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GarJuris 20.06.2011 22:55
Autors un komentētāji par dziļu rok. Prastai neprofesionalitātei un totālam paškritikas trūkumam nav nepieciešama tik "dziļa" analīze. Par idiotiem, kuri cenšas izlikties par žurnālistiem ir jāņirgājas. Tā būtu godīga publikas attieksme.


Viss, kas, manuprāt, vēl paliek neskaidrs šīs balagāndiskusijas un šovmeņa sakarā ir:"cik tālu var degradēties masu medijs un žurnālisti?" Ja kāds vēlas šo jautājumu citiem vārdiem, tad: "vai tiešām tie idioti (redaktori un žurnālisti) nevar atļauties tik daudz laika un naudas, lai paskatītos satelīttelevīziju, pieslēgtu internetu vai lidostas kioskā nopirktu avīzi un paskatītos, ko baltie cilvēki sasnieguši politiskās diskusijas žanrā?"...vai var arī tā: "vai mediju koncerns, kurš izdod lielāko dienas laikrakstu valstī maksā naudu plānā galdiņa urbējiem par to, ka viņi padara par absurdu jēdzienu "profesionāla žurnālistika"?". Un es nerunāju par pilsonisko pozīciju, morāli vai pasaules uzskatu, līdz šīm sfērām vēl tālu. Es šausminos par pilnīgu un totālu profesionālo nepiemērotību.

Nav nekāds brīnums, ka oligarhiem ir tik liela ietekme politikā, biznesā un medijos - paskatieties, kas stāv viņiem pretī un apkārt - kādi tie žurnālisti un sabiedrisko organizāciju līderi - frīki un lūzeri.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 20.06.2011 21:45
Vot i problēma - kurš kuru dresēs. Manuprāt nu stulbums kaut kāds. Manuprāt ja tas žurnālists grib izpausties tad lai raksta analītiskus rakstus. Tad ir kā saka kiška tonka. Ja tomēr intervija , tad manprāt žurnālistam jādara viss lai intervējamais vārētu pēc iespējas labāk un plašāk izpausties , nevis jāmēģina intervējamais kaut kā nomālēt un aprakt. Manuprāt slikti mums tie žurnalisti , analītikas principā nav nekādas , bet intervējamos dresēt vēme liela. Kaut kā ne tā tās lietas notiek , manuprāt , daudz ļaunuma , maz saprāta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gluži nevainīgi 20.06.2011 18:21
es, piemēram, ticu, ka NRA konsekventi intervē Lembergu tieši vēlēšanu priekšvakarā no savas brīvas gribas. tajā pašā laikā - vai kāds kaut vienu, kaut vienu pašu niecīgu reizīti ir dzirdējis, ka NRA paskaidrotu, kādēļ tai šķiet svarīgi tieši dienu pirms pašvaldību vēlēšanām izvietot laikrakstā pielikumu Neatkarīgā Ventspilī (ar visu neizstrūkstošo Lemberga interviju, protams).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Buholcs - Mārtiņš Vaivars 20.06.2011 16:57
Politiķu prasībām nepiekāpties ir minimālais, ko no žurnālistiem varētu gaidīt. Apziņai, ka esi politiķiem neērts, nevajadzētu būt nepatīkamākajai, ar kādu gadās saskarties šajā profesijā. Galu galā, ziņa, ka Šlesers, vairoties no Lato Lapsas atteicies nākt uz Dienas redakciju, būtu krietni pagodinošāka ziņa nekā tāda, ka Šlesers izdarījis spiedienu uz žurnālistiem. Turklāt šāds žurnālista neērtums ne vienmēr ir pretrunā ar žurnālista iespējām piekļūt avotiem. Ja žurnālistam būs pašcieņa, tad būs arī cieņa no politiķa.

Politiķu un žurnālistu attiecības ir simbiotiskas. Politiķi žurnālistam sniedz informāciju un viedokļus, žurnālisti politiķiem — pieeju publiskajai sfērai. Šajās attiecībās viņi allaž mēģinās panākt savu interešu lielāku realizāciju uz otra interešu rēķina, tomēr tas ir profesionālo standartu un redakcijas politikas jautājums, kā šī sadarbība notiek. Protams, šādu standartu esamība vēl nenozīmē arī mediju darbinieku vēlēšanos tos ievērot — allaž būs arī daļa mediju, kuri vislabāko rezultātu sev varēs iegūt, politiķus apkalpojot.

Taču arī pašlaik šāda apkalpošana nav standarts, un diez vai tā arī par vispārpieņemamu praksi pārskatāmā nākotnē kļūs. Jā, politiķis publicitāti var meklēt arī citur, tomēr, ja palūkojas uz Latvijas mediju sfēru, tad nacionāla mēroga mediju jau patiesībā nav nemaz tik daudz. Un, ja lielie mediji savus standartus nosargā, tad arī politiķi nevarēs būt tik izvēlīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Krišjānis - pecisk@gmail.com 20.06.2011 16:15
Par pašu raksta toni - nu jā, tas ka politiķi pasūta sev intervētājus, formātu un jautājumus, ir farss. Farss ir arī tas, ka atrodas žurnālisti, kas to akceptē.

Par politiķu pārmetumiem žurnālistiem - es gan neiekristu viltīgajā "politiķi to vien grib ka lai par viņiem raksta labu, tāpēc viņu kritika nav vērā ņemama" slazdā. Latvijā ir nopietnas problēmas ar vispārīgu atspoguļojumu daudzos mēdījos, informācijas vienības ir sadrumstalotas un greizi sapakotas (neinteresē mani 3 raksti par to, ko teicis Kampars, vai 5 raksti, kuru atkal apvainojis Lembergs), taču ir jāatzīst, ka ir arī ļoti daudz labu amata meistaru, kuru materiālus ir bauda lasīt. Protams, žurnālisti vienmēr ir kā uz adatām, kad politiķi apvaino viņus šādās vai tādās kļūdās....bet ir lietas, kuras ir aktuālas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 20.06.2011 16:15
Galīgi garām!
Lapsa pret Šleseru atļāvās pavisam neģēlīgu cūcību. Normāli būtu bijis, ja Lapsa pēc tā būtu nošauts divkaujā un sen jau sapuvis kapā.
Tās, ka Šlesers nevēlas atrasties ar "cūku" vienās telpās un ar to runāt, ir tikai normāli.
Cilvēcīgi, Vīrišķīgi, NORMĀLI !
Savukārt no šīs situācijas veidot pētījumu par politiķu un žurnālistu savstarpējām attiecībām ir SMIEKLĪGI vai arī apzināti tendenciozi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš Vaivars 20.06.2011 15:25
Paldies par rakstu. Domāju, ka problēma konstatēta ļoti precīzi. Mani gan nepamet sajūta, ka rakstā izpaliek nākamais loģiskais solis - kā tieši atrisināt šo situāciju?

Nav līdz galam skaidrs, ka problēmas sakne ir tik vienkārša, kā tas, ka žurnālisti "bija gatavi zaudēt pašcieņu". Vai raksta autors no žurnālistiem sagaida, ka tie nepiekāpsies politiķu prasībām, tādā veidā riskējot ar iespēju, ka viņi uz diskusiju šoreiz un arī nākotnē neieradīsies?

Pašlaik bieži vien politiķi pilnībā bez sekām var šādi iespaidot mediju saturu. Vai ir kādi mehānismi, ar kuru palīdzību šo situāciju var mainīt? Piemēram, žurnālistikas kā profesijas kolektīva vēršanās pret indivīdiem, kuri darbojas šādā veidā? Ja Šķēle atsakās no Diena.lv diskusijas, viņam pašlaik nav problēmu nepieciešamo publicitāti iegūt citur.

Saistītie raksti
Celms 255x203

Dienas āža kāja 20 Autors:Dita Arāja

Mugurkauli 255x203

Pildspalvu bizness 18 Autors:Dita Arāja

Citi autora darbi
6220425549 cc19140a63

Cīņas suņi 10 Autors:Jānis Buholcs

Tuksums 255x203

Tīklos sapinušies 0 Autors:Jānis Buholcs