Labrīt, lasītāji!Veci vēži, veci principi. Šodien ziņots, ka ļaudis, kuri valdības maiņas dēļ ir zaudējuši darbu, no likumā paredzētajām kompensācijām nedomā atteikties. Tas maksāšot ap 180 tūkstošiem latu, jo runa ir ne tikai par ministriem, bet arī par visiem viņu palīgiem, asistentiem, darbiniekiem u.tml.

Aizejošais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš sola savu kompensāciju pārskaitīt politiski represētajiem, un negribu būt pietiekami liels ciniķis, lai to saistītu ar to, ka pēc dažiem mēnešiem būs pašvaldību vēlēšanas… Bet citi aizejošie ministri savu naudu ņems gan, turklāt aizsardzības ministrs Veldre žurnālistei, kura pavaicājusi par to, ko darīs tālāk, atcirtis: “Tas lai paliek manā ziņā.” Veci, veci vēži un veci, veci ieradumi. Tiesa, Veldre tagad atkal, paldies Dievam, ir privātpersona, var doties atpakaļ pie saviem cilvēkam līdzīgajiem zirgiem, un labu ceļa vēju — laikam jau viņam nekas īpaši nav jāskaidro. Bet jautājums, protams, ir arī par valsts budžetu un to ekonomisko krīzi, kura cita starpā tomēr lika Veldrem atteikties no ilgi lolotās domas par zirgu gvardi. Man jau neskauž — ja likumā tādas kompensācijas ir paredzētas, tad reti kurš uz tām pateiks nē, nē, man jau nevajag. Ja vien nebūtu tas apstāklis, ka Saeima jau ilgstoši ir marinējusi likumprojektu, kurš paredz kompensāciju termiņu samazināt no trim līdz vienam mēnesim. Savējos ta’ neaizskar. Katram var gadīties tā pazaudēt darbu, un tas nekas, ka pensionārs, kuram nule ir pateikts, ka šogad pensija lielāka nekļūs, varētu kļūt škrobīgs par to, ka visnotaļ nekompetentais Veldre par aiziešanu dāvanā saņems 6441 latu. Un ne bez pamata škrobīgs būs. Protams, Veldres kompensācijas pārdalīšana katram pensionāram neko īpašu nedotu, bet princips tomēr, princips.

Par veciem vēžiem jādomā arī apstāklī, ka nupat Valsts kontrole bargi nokritizējusi valsts akciju sabiedrības Valsts nekustāmie īpašumi vēlmi, ekonomiskas krīzes laikā izdot sešus miljonus latu par jauna biroja celšanu. Par to lēmusi viena no daudzajām ļoti dāsni atalgotajām valsts uzņēmumu valdēm, kura jautājumu par jaunas ēkas celtniecību risinājusi tiesa, ne nelikumīgi, bet paslepus gan. Par plāniem neesot pat zinājis Finanšu ministrijas valsts sekretārs, kurš it kā attiecīgajā jomā skaitās valsts pilnvarotais. Te ir velkamas paralēles ar Kultūras minitrijas pagājušā gada beigās pa fikso un arī ļoti slepeni noslēgto līgumu par koncertzāles projektēšanu. Arī tur bija runa par dzīrēm mēra laikā. Toreiz no amata aizgāja Demakova, tiesa, neatzīstot nekādas kļūdas vai kļūdiņas. Nu būs jāskatās, kas notiks ar VNĪ valdes priekšsēdētāju un viņa kolēģiem. Saeima nupat ir samazinājusi valžu un padomju skaitu, to locekļu skaitu un to atalgojumu. Lai arī forsēti, šajā ziņā deputāti ir veikuši labu darbu, un patiesi vecajiem vēžiem nu nākas trūkties, un labi, ka tā. Vispār tagad raudzīsimies modri, vai aizejošās valdes un padomes vēl nemēģinās pa kluso šo to pastādāt, pirms kādreiz Vairas Vīķes-Freibergas pieminētais Damokla zobens tām patiešām nokritīs uz galvas.

Jauku visiem dienu!