Vardarbības seja 4

Aptuveni katra trešā sieviete pasaulē ir sista, izvarota vai cietusi cita veida vardarbību. Bieži par šiem nodarījumiem netiek ziņots. Iemesli ir kauns, bailes no turpmākas vardarbības vai neticība, ka situāciju var uzlabot.

Iesaki citiem:

Amnesty International draugi Latvijā par vardarbības problēmu izvēlējās runāt ar modes palīdzību. “Sabiedrība vēlas, lai sievietes būtu skaistas un negrib dzirdēt stāstus par vardarbību,” stāsta akcijas idejas autors Kaspars Zālītis:


Limbažu pagasta iedzīvotāja O. ilgstoši cietusi no civilvīra A. agresijas, kurš reibumā viņu sitis un spārdījis meitiņas klātbūtnē. Gada sākumā viņa kādā naktī izsaukusi policiju, taču tā nav sākusi kriminālprocesu, nav arī ziņojusi bāriņtiesai. Bāriņtiesa par šo gadījumu uzzinājusi no sociālā dienesta, taču par aprūpes tiesību atņemšanu tēvam nav izlēmusi. Pāris mēnešu vēlāk, pēc tam, kad meitiņa pa nakti palikusi pie tēva, no kura O. bija aizgājusi, meitenes uzvedība radīja aizdomas par seksuālu izmantošanu. Policija atkal nesāka kriminālprocesu - tēvs skaidrojis, ka meitu tikai bučojis aiz mīlestības, arī kaunuma apvidū, un policija noticējusi. Bāriņtiesa paļāvās uz policijas izmeklēšanu un nekādu lēmumu nepieņēma. Tagad O. bēguļo no vīra, kuram aizvien ir likumīgas tiesības uz bērnu.

Citi stāsti
Fotogrāfs: Nils Vilnis

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ina - Aleksis 04.08.2009 11:59
Tas ko jūs minējāt ir absolūtas aplamības!
Protams, ka labāk būtu veicināt mīlestības un sadarbības pilnas attiecības, izzinot un izprotot vīrieša un sievietes patieso lomu, atšķirīgo un vienojošo.
Mums nebūtu tik daudz jādomā par to kā pasargāt no vardarbības, bet gan par to kā ieaudzināt un sniegt mīlestību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kirkegards - kants 01.08.2009 00:59
Kants droši vien gribētu redzēt kā zagļiem tiek nocirstas rokas, mēlnešiem izrautas mēles, bet vardarbīgie sēdināti uz asa mieta... Vai tikai Kants pats nebūs ar noslieci uz vardarbību vai arī fetišu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kants 21.07.2009 23:41
es labāk redzētu vairāk ziņās, kā tiek sodīti varmākas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 21.07.2009 21:38
Materiāls pasniegts tik vienpusīgi, ka rodas iespaids par idejas autoru anti-feminismu. Gluži kā 19.gadsimtā, kad vīrieši pilnā nopietnībā apgalvoja, ka sievietes ir trauslas būtnes, kuras ir jāpasargā no skaudrās realitātes, nav jādod viņām balstiesības nedz ekonomiska neatkarība - bet jāpanāk, lai katrai sievietei būtu gādīgs vīrs. Vardarbība ģimenē, protams, ir liela un nopietna problēma. Bet jārunā pirmkārt būtu par tiem, kuri tiešām nespēj sevi aizstāvēt - t.i. ar nepilngadīgiem bērniem, it īpaši, ja abi vecāki dzer vai piekopj citu antisociālu dzīvesveidu.

Protams, no vardarbības var ciest arī pieauguši cilvēki - gan sievietes, gan vīrieši. Bet viņi paši ir pirmkārt jau RĪCĪBSPĒJĪGI INDIVĪDI (nevis "trauslas būtnes" vai "dzimuši upuri"). Tātad - paši spēj izlemt, ar kuriem cilvēkiem ir droši un patīkami dzīvot kopā, ar kuriem - nē; spēj mainīt dzīvesvietu, spēj palūgt palīdzību citiem pieaugušajiem - gan sociālajiem dienestiem, gan saviem draugiem un draudzenēm; visbeidzot - spēj sevi efektīvi aizstāvēt gan ar fizisku pašaizsardzību un speciāliem līdzekļiem, gan ar tiesiskām metodēm. Protams, sabiedrības līdzjūtībai un solidaritātei jābūt to vecāku pusē, kuri grūtos apstākļos audzina bērnus - bet arī šādā gadījumā palīdzības objekts pirmkārt ir bērni (nevis pieaugušais).

Man ir iebildumi pret šādu komunikācijas stilu ("vardarbības seja" izskatās šitā), kurš atkal nostāda sievietes īpašā sabiedriski aizsargājamu un lolojamu upuru lomā, taisa atbilstoši tendenciozu "vardarbības pornogrāfiju". Turklāt nevis konkrētos noziegumos cietušas personas, bet gan - sievietes kā tādas. Daži varbūt jautās - bet vai pēc statistikas nesanāk tā, ka tipisks vardarbības veicējs lielā vairumā gadījumu ir vīrietis? Droši vien, jā. Bet, diemžēl, šī pati statistika apliecina, ka lielais vairums vardarbības upuru - arī ir vīrieši. Tāda nu ir cilvēka daba, ka vairums vardarbības (kari, noziedzīgi uzbrukumi, sadzīves kaušanās, u.c.) ir tāda, ko viens vīrietis pavērš pret otru. Es tomēr negribu šeit vīriešiem piešķirt upura tēlu - jo viņi gluži tāpat ir RĪCĪBSPĒJĪGI INDIVĪDI, kuriem tieši tāpat ir iespējas vardarbību nepieļaut vai būtiski mazināt tās riskus, neiesaistoties apšaubāmā uzvedībā.

Tātad secinājums - mūsu kā civilizētas sabiedrības uzdevums ir parūpēties par to bērnu drošību, par ko nespēj vai negrib gādāt viņu vecāki. Un ja tas jau ir izdarīts, tad uzlabot drošības situāciju kopumā, mazināt noziedzības līmeni, utml. Lai drošība pieaugtu visiem. Un lai sievietes arī Latvijā beidzot tiktu atzītas par tikpat spējīgiem sabiedrības locekļiem, kas pelnījušas tādu pašu brīvību autonomi iekārtot savu dzīvi kā vīrieši. Bet ko darīt, ja ir sievietes (vai vīrieši), kas regulāri nonāk kopā ar draugiem vai partneriem, kas ir sadisti, alkoholiķi vai noziedznieki, kuru drošība un dzīvība ir briesmās? Tas laikam ir citas dabas jautājums, uz ko jāatbild psihoterapijai.

Saistītie raksti

Amnesty International amnesty.org

Citi autora darbi