Raksts

Varas nodošana Skotijā


Datums:
14. februāris, 2003


Autori

Leslija Evansa


Papildmateriāls prezentācijai seminārā "Valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu loma sabiedrības iesaistīšanā lēmumu pieņemšanā" 2003. gada 12. februārī

Priekšvēsture

Pēc leiboristu valdības nākšanas pie varas 1997. gada maijā, tika sastādīta Baltā grāmata “Skotijas parlaments”, kas tika publicēta 1997. gada jūnijā. 1997. gada septembrī tika rīkots Skotijas balstiesīgo iedzīvotāju referendums. Vēlētāju aktivitāte bija gandrīz 60%, no kuriem 75% atdeva savas balsis par Skotijas parlamenta izveidi, un apmēram divas trešdaļas atbalstīja pilnvaru piešķiršanu parlamentam noteikt nodokļu likmes.

Skotijas izpildvara un parlaments tika izveidoti ar Skotijas Likumu 1998. gadā un uzsāka darbu 1999. gada 1. jūlijā pēc pirmajām Skotijas parlamenta vēlēšanām 1999. gada maijā.

Skotijas izpildvara

Skotijas izpildvara (jeb “Skotijas ministri”) pārstāv valdības nodoto varu Skotijā un atskaitās Skotijas parlamentam. Tā ir atbildīga par lielāko daļu jautājumu, kas skar Skotijas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, to skaitā veselības aprūpi, izglītību, tieslietas, lauku problēmas, transportu un pašvaldības, un pārvalda apmēram 20 miljardus mārciņu lielu gada budžetu.

Skotijas parlaments

Skotijas parlamentam ir pilna likumdošanas kompetence (citiem vārdiem sakot, tas var pieņemt kā primāros, tā arī sekundāros tiesību aktus) lielā skaitā dažādu jomu. Šīs jomas ir definētas Skotijas Likuma 5. pielikumā, kurā ir uzskaitīti arī tā sauktie “rezervētie jautājumi”, kas paliek Apvienotās karalistes valdības kompetencē. Kompetencē nodoto un rezervēto jautājumu saraksts ir pievienots šim materiālam. Turklāt parlamentam ir pilnvaras (ko tas nekad nav izmantojis) mainīt ienākuma nodokļa pamatlikmi 3% robežās.

Skotijas parlaments sastāv no vienas palātas, un tajā ir 129 deputātu vietas. Skotijas parlaments tiek ievēlēts pēc tā sauktās Papildu deputāta sistēmas (Additional Member System), kas ir proporcionālās pārstāvniecības forma. 72 deputāti tiek ievēlēti pēc vienkārša balsu vairākuma sistēmas, un 56 ir “reģionālie deputāti” – papildu deputāti, kas tiek izraudzīti no reģionālajiem partiju sarakstiem. Visiem parlamenta deputātiem ir vienlīdzīgs statuss.

Parlaments vienu no saviem deputātiem ieceļ par Pirmo ministru, kas, savukārt, ieceļ pārējos ministrus. Kolektīvi Skotijas ministri pārstāv Skotijas izpildvaru. Tā kā leiboristu partijai Skotijas parlamentā nav vairākuma, tā ir izveidojusi koalīciju ar liberāldemokrātiem. Koalīciju vada Džeks Makkonels (leiboristu partija) un Džims Volless (liberāldemokrāti). Galvenās opozīcijas partijas Skotijā ir Skotijas Nacionālā partija un Skotijas Konservatīvā partija.

Izpildvaras plāni un prioritātes ir noteikti programmā “Working Together for Scotland: a Programme for Government“, kas publicēta Internetā pēc adreses:

http://www.scotland.gov.uk/library3/government/pfg-00.asp

Apvienotās Karalistes valdība

Skotija vēl joprojām ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa, un Vestminsteras suverēnais parlaments turpina pārvaldīt visu valsts teritoriju. No Skotijas parlamenta deputāti tiek ievēlēti darbam Vestminsterā, un AK valdībā ir tāds postenis kā valsts sekretārs Skotijas jautājumos, kas pārstāv Skotijas intereses.

Attiecībā uz Skotiju Apvienotās Karalistes parlaments izskata “rezervētos” jautājumus, kurus pēc valdības domām būtu jārisina visas valsts mērogā. To skaitā ir, piemēram, Apvienotās Karalistes ārpolitika, aizsardzība un nacionālā drošība, darba un sociālās drošības likumdošana.

Noderīgas Interneta adreses

Skotijas izpildvara http://www.scotland.gov.uk

Skotijas parlaments http://www.scottish.parliament.uk/

Skotijas birojs http://www.scottishsecretary.gov.uk/

Premjerministra vietnieka birojs http://www.odpm.gov.uk/

Papildu literatūra

“Scotland’s Parliament” (the White Paper), published July 1997
http://www.scotland.gov.uk/government/devolution/scpa-00.asp

“The Scotland Act 1998”
http://www.legislation.hmso.gov.uk/acts/acts1998/19980046.htm

“Shaping Scotland’s Parliament: the Report of the Consultative Steering Group on Scotland’s Parliament”, published December 1998
http://www.scotland.gov.uk/library/documents-w5/rcsg-00.htm

“Working Together for Scotland: A Programme for Government”
http://www.scotland.gov.uk/library3/government/pfg-00.asp

“The State and the Nations”, published by the Constitution Unit at University College London

Skotijas parlamenta kompetencē nodotie, kā arī rezervētie jautājumi

Kompetencē nodotie jautājumi:

  • veselības aprūpe
  • izglītība un apmācība
  • pašvaldības
  • sociālais darbs
  • mājokļi
  • plānošana
  • tūrisms, ekonomiskā attīstība un finansiāla palīdzība rūpniecības nozarēm
  • daži transporta aspekti, tai skaitā Skotijas autoceļu tīkls, autobusu satiksmes politika un ostas
  • tieslietas un iekšlietas, tai skaitā krimināltiesību un civiltiesību svarīgākie aspekti, tiesiskās vajāšanas sistēma un tiesas
  • policija un ugunsdzēsības dienests
  • vide
  • dabas un kultūrvēsturiskais mantojums
  • lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
  • sports un māksla
  • statistika, publiskie reģistri un dokumentācija

Rezervētie jautājumi:

  • konstitucionālie jautājumi
  • AK ārpolitika
  • AK aizsardzība un nacionālā drošība
  • fiskālā, ekonomiskā un monetārā sistēma
  • imigrācija un pilsonība
  • enerģētika: elektrība, ogles, gāze un kodolenerģija
  • kopējie tirgi
  • tirdzniecība un rūpniecība, ieskaitot konkurences politiku un patērētāju aizsardzību
  • daži transporta aspekti, tai skaitā dzelzceļi, satiksmes drošība un regulēšana
  • darba likumdošana
  • sociālā drošība
  • azartspēles un Nacionālā loterija
  • datu aizsardzība
  • aborti, mākslīgā apaugļošana un embrioloģija, ģenētika, ksenotransplantācija un vivisekcija
  • vienlīdzīgas iespējas

Skotijas Likuma (The Scotland Act) 5. pielikumā ir uzskaitīti rezervētie jautājumi. Jebkurš jautājums, kas nav rezervēts vai citādi definēts Likumā kā ārpus parlamenta kompetences esošs, ir uzskatāms par Skotijas parlamenta kompetencē nodotu jautājumu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!