Vara, vara, kam tā vara, ja tev īstas jēgas nav 42

2. Sabiedriskās politikas forums. Trešdiena, 2001.gada 25.jūlijs, ar to diez vai ieies Latvijas vēsturē, taču klātesošie, esmu pārliecināts, neaizmirsīs vismaz dažus īstas atklāsmes brīžus...

Iesaki citiem:
Premjers 255x203
Foto:© AFI

Otrais Sorosa fonda - Latvija sarīkotais sabiedriskās politikas forums tā dalībnieku vairākumu tuvināja kopīgai politikas izpratnei. Trešdiena, 2001.gada 25.jūlijs, ar to diez vai ieies Latvijas vēsturē, taču klātesošie politiķi, žurnālisti, nevalstisko organizāciju pārstāvji u.c. interesenti, esmu pārliecināts, neaizmirsīs vismaz dažus īstas atklāsmes brīžus.

Pirmkārt, Ministru prezidenta un savienības "Latvijas ceļš" priekšsēža Andra Bērziņa "nolieguma noliegums". Visupirms gara un plaša liegšanās un mēģinājumi atspēkot 2000./2001.gada tautas attīstības pārskatu par sabiedriskās politikas procesu Latvijā. Mēģinājumi, kurus acīmredzami spiestin spieda ilgi valdošās partijas atbildības nasta. Lai gan premjers daudz un neapmierināti runāja par pārskata metodiku, kas, kaut vai tādēļ, ka pārskatā nav sniegts tās izsmeļošs apraksts, nav bez vainas, bija skaidri noprotama viņa nepatika par ko citu - lielākoties par pārskata galveno atziņu. Proti, Latvijā izveidota pārāk slēgta politika - tāda, kurā pārāk maz ir līdzdalīga sabiedrība. Lai nu kas, bet šī atziņa pārskatā ir pierādīta pārliecinoši un tieši, anonīmi aptaujājot arī pašus politiķus. Turklāt, kā izrietēja no forumā pārstāvēto politiķu izteikumiem, tā visnotaļ rod apstiprinājumu viņu ikdienas domās un darbos.

Tā Jānis Dinevičs, pašreizējais Rīgas galvas padomnieks (LSDSP), taisnojās, ka koalīcijas un sadarbības padomju lēmumi taču tiekot "izlaisti" caur valdību un parlamentu. Jā gan, padomju laikos tāpat bija ar politbiroja lēmumiem. Bet runa jau ir par ko citu - kāpēc īstas diskusijas un lēmumu pieņemšana nenotiek visupirms partijās un tad galvenokārt parlamentā un valdībā? Kā nekā tieši tās ir leģitīmās demokrātiskās lēmējinstitūcijas.

Mārcis Bendiks, bijušais Ministru prezidenta Andra Šķēles padomnieks, aizrunājās līdz tam, ka nevalstisko organizāciju pārstāvju līdzdalība valdības sēdēs esot pretrunā ar Satversmi. Teiktais gan laikam bija domāts tiem, kas Satversmi nelasa, jo tā pat nenosaka, ka Ministru kabineta sēdēm būtu jābūt slēgtām. Uz "Satversmes garu" Bendiks uzstāja, vienlaikus prasīdams "visu varu vēlētajiem tautas priekšstāvjiem". Taču pilnīgā pretrunā ar šo principu ir kaut vai minēto ārpusparlamenta saskaņošanas padomju ietekme uz lēmumu pieņemšanu. Pati forma varētu būt pieņemama, ja vien šīs padomes patiešām būtu tikai debašu vieta, nevis vēlētājiem svarīgu lēmumu pieņēmējas. Bet tad arī paliek jautājums - kāpēc tās pašas debates nevar notikt Saeimā un valdībā? Vai ne tāpēc, ka tur nevar publiski dalīt tos labumus, kas tiek dalīti jaunajā "padomju varā"?

Pats Ministru prezidents foruma diskusijā atzina, ka, jā, valstī ir oligarhiskas grupas. Te nu bija viens "nolieguma noliegums"! Jo kas tad, pēc definīcijas, ir oligarhija? Nedaudzu vara - elites vara. Bet vai tā nav tautas attīstības pārskata galvenā atziņa? Labi vēl, ka sekoja arī otrs Bērziņa "nolieguma noliegums" - publiska apņemšanās sekot atvērtas politikas principiem, cita vidū - pretēji bijušā Šķēles padomnieka patosam - turpinot iesaistīt nevalstiskās organizācijas arī valdības lēmumu sagatavošanā. Par šādu nostāju premjers, cerams, saņems atbalstu, jo viņš ar to, kā redzams, ir baltais zvirbulis vārnu barā.

Otrkārt, viena no šīm "vārnām", kas, kā jau teikts, savulaik bija visai ietekmīga, ir tas pats Bendiks. Foruma diskusijai viņš kalpoja gan kā katalizators, gan kā lakmusa papīrs, kas spilgti iekrāsojās melnā politikas noslēgtības krāsā. Turklāt cēlonis slēgtai politikai šajā gadījumā, tāpat kā daudzos līdzīgos, ir viens un tas pats. Pats Bendika kungs atklāti parādīja, ka viņš varbūt ir apgaismots (ne reakcionārs) autokrāts, bet nekādā ziņā ne pārliecināts demokrāts. Starp citu, kā redzējām, viņš to arī nemaz nenoliedz. Te nu tas ir: parādi, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu pats. Diemžēl Bendika uzstāšanās nebija tikai viņa vien - tā savā ziņā izgaismoja Šķēles gan kā premjera, gan partijas vadītāja stilu. Kas tad Bendika runā bija nedemokrātisks? - man vaicāja Edmunds Krastiņš, cits bijušais Šķēles padomnieks un Tautas partijas frakcijas vadītājs Rīgas domē. Nu kaut vai viņa atziņa, ka politika ir tikai cīņa par varu, varas noturēšanu un neatdošanu. Tātad - nevis cīņa par varas labāku izmantošanu, nevis veids, kā to izmantot tautas labad, jo demokrātija taču ir tautas vara? Ja ir šādi "demokrāti", tad par kādu mērķtiecīgu viņu virzību uz atklātu, demokrātiskāku politiku var būt runa? Saprotams, tiem, kam demokrātija nav pašvērtība, vieglāk ir veidot autoritārismu un slēgtu politiku, ko arī esam dabūjuši. Tātad demokrātisko partiju pārstāvjiem, par kādām mums dēvējas visas, vajadzētu vispirms pašām mācīties un izcīnīt demokrātiju, tostarp arī partiju iekšienē, un tikties ar vēlētājiem ne tikai ap vēlēšanu laiku, bet gan būt ar viņiem pastāvīgā dialogā. Tad politika Latvijā kļūs atvērta.

Treškārt, Bendika kungs provocēja arī ar tēzi, ka neesot iespējams sociālais taisnīgums, tāds esot bijis tikai Kambodžā un Padomju Savienībā. Diemžēl radās iespaids, ka viņam tā nav hiperbola, bet gan pārliecība. Tad nu jāsaka - ar labu nakti demokrātiskā politikā! Un ne jau tikai sociāldemokrātiskajā (kā kuluāros izteicās Krastiņa kungs), bet vispār - ja politiķim nav saprašanas, cik svarīga sabiedrībai ir izjūta par to, ka valdīšana ir sociāli taisnīga (un te nav runa par vienlīdzību), tad demokrātisku vēlēšanu apstākļos viņš kā politiķis ilgi neizdzīvos. Tas liecina par iekapsulēšanos jau galēji slēgtā politikā un lieku reizi apstiprina tautas attīstības pārskata galvenās atziņas rūgto patiesību, ka sabiedrības vairākumu šāda politika ignorē.

Kopsavilkumā: kaut gan daži, kā Bērziņš, jau pamazām, tomēr možas, citiem viņu šķietamā atraktivitāte un gudrība nepalīdz pārvarēt tik pārmēra egoismu, ka viņi jau paši sevi stumj ārā no atvērtas politikas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (42) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksejs 30.05.2007 19:37
Ka izpauzas vara?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 10.08.2001 12:46
Vai tiešam vair nevienam nav ko teikt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 03.08.2001 15:52
Dzidra jautā: "Tauta grib ēst, jumtu virs galvas un daudz brīva laika, ko var jauki pavadīt visādās izpriecās. Kā politikis visu to tautai var nodrošināt?"
Tur arī it lietas būtība - politiki konkurēs sava starpā, un kursh labāk varēs nodrošināt, tas arī tiks pie varas. Acīmredzot, labi nodrošināt vajadzēs vairākumam, nevis ka tagad, nesamerīgi labi nodrošina "vērtīgiem cilvēkiem", jo reitingos katram ir viens balss, gan "vertīgam", gan vienkaršham strādniekam

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


dzidra 03.08.2001 15:06
Tauta grib ēst, jumtu virs galvas un daudz brīva laika, ko var jauki pavadīt visādās izpriecās. Kā politikis visu to tautai var nodrošināt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 03.08.2001 14:59
Dzidra jauutaa: "Erik, kā Tu iedumājies nopelnīt Tautas uzticību? Ar īsiem kārtīgiem darbiņiem,piemēram izslaucīt pagalmu vai izdalīt banānus?"
Pirmkārt, es netaisos pelnīt tautas uzticību.

Uzticību var nopelnīt, saprotot ko tauta vēlas un piedavājot labākas idejas un risinājumus, runājot tautai patiesību, un sekojot lai darbi tiktu saskanjoti ar vārdiem. Skaidrs, ka liderim, kursh prot saplanot un realizēt arī sarežģītus projektus būs priekšrocības. Bet lielu darbu bez maziem neeksistee. Jebkursh liels darbs sastāv no vairākiem maziem, "īsiem darbiņiem"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 03.08.2001 14:50
Hi, Erik, kā Tu iedumājies nopelnīt Tautas uzticību? Ar īsiem kārtīgiem darbiņiem, piemēram izslaucīt pagalmu vai izdalīt banānus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Eriks 03.08.2001 14:39
Dzidra raksta: "Īstajā demokrātijā šī ažiotāža būs vēl neveselīgāka, ja tad katrs būs aizņemts ar sevis izvirzīšanu. Būs maz cilvēku, kas nodarbosies ar ilgtermiņa plānošanu, jo īslaicīgi un ātri sasniedzami rezultāti it kā cels reitingu. Bez tam, šad tad ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, kas ilgā laika posma dod labumu visai sabiedrībai."
Sevis izvirzīšna neatmaksāsies, ja neko reālu pretendents nespēs piedavāt - izterēs naudinju un viss. Otrādi, cilvēki ar konkretam idejam tiks pie varas, kaut tiem nebuus naudas pastaviigi skaloot sabiedriibai smadzenes.

Reitingu cels viss kas tiek labi padariits. Ja kāds pretendents papildus uzbuuvēs skaidru un konkretu ilgterminja plāanu, tam noteikti būs priekšrocības.

Bet pirms pienjemt nepopulārus lēmumus sākumā JAANOPELNA tautas uzticība

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 03.08.2001 13:29
Īstajā demokrātijā šī ažiotāža būs vēl neveselīgāka, ja tad katrs būs aizņemts ar sevis izvirzīšanu. Būs maz cilvēku, kas nodarbosies ar ilgtermiņa plānošanu, jo īslaicīgi un ātri sasniedzami rezultāti it kā cels reitingu. Bez tam, šad tad ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, kas ilgā laika posma dod labumu visai sabiedrībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 03.08.2001 08:30
Skol raksta: "Bet tad jau vajag, lai, visi cilvēki būtu baigi gudri, ar lielu atbildības sajūtu, emocionāli noturīgi + aktīvi visam sekotu līdzi... (es piemēram neesmu tik pārliecināts vai manas brīža emocijas attiecībā uz kādu politisko personu būtu vērā ņemamas + vai mana atbildības sajūta un izpratne par valsts lietām ik reiz ir pietiekami augstā līmenī)."
Tā nav probleema. Sakidrs, ka mans piedavaajums neizsleedz demokraatiskaas paarstaavnieciibas iespeeju, otraadi, paarstaavnieciibas mehaanisms buus elastiigaaks un precizaaks - katrs cilveeks varees izveeleeties savus personiskus paarstaavjus, bet kad sagribees nobalsot pats - arii bez probleemam - paarstaavjem tiks atnjemts vinja balss respektiivajaa jautaajumaa.

Pet par [sarauj, sarauj] - tas ir pavisam garaam. Politikis ir profesionaals, kuram jaapilda savu darbu. Vai kad Juus aicinaat atsleedznieku, Juus arii vinjam skandeejaat "sarauj, sarauj". Otraadi, tieshi muusdienaas apkaart politikiem ir neveseliigaa azhiotaazha. Tie pljapaa jebko, tikai lai vinju vaards tiktu tirazheets. Iistaa demokraatijaa tauta atri novertees taadus pljapataajus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņs 02.08.2001 19:37
Skol:

Vainīgs. Tad esmu viens un tas pats. Man kaut kā divaini sanāca ar to piereģistrēšanos. Pirmajam vārdam aizmirsu paroli :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skol 02.08.2001 19:32
Nu jā, bet tur jau tā sāls, ka šajā diskusijā piedalījās gan MārtiņŠ, gan MārtiņS... Tu raksti no dažādiem datoriem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Mārtiņs 02.08.2001 19:18
Laikam nē. Esmu vienkārši Mārtiņš, nu tikpat vienkārši kā skol

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skol 02.08.2001 19:00
MārtiņS:
Klau, vai Tu un MārtiņŠ esiet viens un tas pats cilvēks?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skol 02.08.2001 18:58
Mārtiņš: āaa, ne jau tā... es jau par tām vājībām...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņs 02.08.2001 18:58
nu tev tāda baigi interesantā politikas definīcijas, kurā tu visus liec pār vienu kārt un mēri ar vienu mērauklu (kā politiķus, tā NVO). Es jau neko..., sak, plurālisms :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skol 02.08.2001 18:52
Mārtiņš: ko tā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Mārtiņs 02.08.2001 18:43
Skol:

Nu nu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skol 02.08.2001 17:53
Mārtiņam: Arī uz to

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš 02.08.2001 17:40
[Tas IR normāli, ka NAV ideālas demokrātijas, ka ir nosplēpumi, māņi, intrigas, spēles, cīņas, naudas ietekme, ekonomiskie grupējumi, lobisti utt, jo domāju, ka lai arī kā mēs gribētu, politika nemaz nevar būt tīra... jo tajā atspoguļojas bez maz vai visas cilvēciskās un netik cilvēciskās vājības...]

Vai tu to attiecini uz nevalstisko sektoru, kas ir nozīmīgs sabiedriskās politikas komponents?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skol 02.08.2001 17:38
Nedomāju gan. Tur jau jābūt ir pārcilvēkam, lai to spētu... vai arī visu laiku jādarbojas kā ēnu ministram... + tad tas jau sāks izskatīties pēc sporta sacensībām un tauta skandēs sarauj, sarauj, sarauj... ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skol 02.08.2001 17:35
Nu jā. Bet tad jau vajag, lai, visi cilvēki būtu baigi gudri, ar lielu atbildības sajūtu, emocionāli noturīgi + aktīvi visam sekotu līdzi... (es piemēram neesmu tik pārliecināts vai manas brīža emocijas attiecībā uz kādu politisko personu būtu vērā ņemamas + vai mana atbildības sajūta un izpratne par valsts lietām ik reiz ir pietiekami augstā līmenī).

Lai gan Tava ideja savā ziņā nav nemaz tik slikta, jo šāda sistēma var tik veiksmīgi izmantota atsevišķu valstiski izlemjamu jautājumu apspriešanai un novērtēšanai...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 02.08.2001 17:29
Pirmas 100 dienas - tas jau ir cits jautaajums. Konkretam cilveekam, ar konkretiem, skaidriem meerkiem un metodeem pietiks laika gan darba uzsaakshanai, gan veikshanai

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 02.08.2001 17:24
Skaidrs, ka ideaalaas demokraatijas nav un nebuus. Skaidrs arii, ka jaaizmanto riiciibaa esoshas iespeejas, lai tuvotos demokraatijas ideaalam. Taadu iespeeju pashlaik mums dod informaacijas tehnologijas - cilveekiem nav gruuti ar bankomaatiem liidziigiem ieriiceem balsot ne reizi 4 gadaa, bet kad tie veeleesies, kaut 4 reizes dienaa

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skol 02.08.2001 17:24
Lai pilnvērtīgi iesāktu darbu kādā no valsts viss atbildīgākajiem amatiem ir vajadzīgs garāks laika posms nekā viens mēnesis... ne velti mēs ik pa brīdim dzirdam par pirmajām 100 dienām...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skol 02.08.2001 17:22
Ideja varbūt tāda arī bija, bet man šķiet, ka akademiskajā vidē ir savi likumi par ko drīkst runāt, par ko nē un Bendiks šo robežu pēc visa spriežot pārkāpa. Varbūt arī ka tā nav, bet reizēm man šķiet, ka akademiskajā vidē nevar visas lietas dēvēt īstajos vārdos, bet gan tikai tajos, kas ir saskaņoti ar vispārpieņemtajiem akademiskajiem uzskatiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skol 02.08.2001 17:15
Vispār jau dīvaini, bet es pavisam ko citu runāju... Par Latvijas politiku es i nemaz sevišķi neieminējos un arī nemaz netiasījos to analizēt, jo, pirmkārt, pārāk selektīvi sekoju līdzi politiskajām norisēm mūsu valstī, otrkārt, neesmu veicis necik nopietnu analīzi, lai varētu kaut ko apgalvot. Man nav īpašas nostājas, ka ir tā un tā un nevis savādāk... Tas ko teicu būtībā bija, ka neticu atsevišķu utopisku demokrātijas teoriju izpausmju pilnīgai realizācijai dzīvē + ka man nepārāk patīk pilnīga Bendika sacītā noliegšana, jo uzskatu, lai arī tas ir gana liels cinisms, samērā liela daļa patiesības tajā, iespējams, ir. Tā kā nemēģini ķert kaut ko starp rindiņām... tur nekas tāds - noderīgs nemaz ar nebija paslēpts jeb piedod, ka nemāku izteikties superprecīzi... ;)

Par dimensijām runājot. Tā jau ir interesanta lieta, jo, manuprāt, gan Bendika redzējums, gan Dimanta ir tas ko Tu dēvē par viendimensiju...

Par elitēm. Manā, domājams, visai triviālajā un jaunekliski idealistiskajā uzskatā par demokrātiju, elišu plurālismam ar patiesu demokrātiju ir maz sakara, bet tas nu tā... BET, uzskatu, ka tas IR normāli, ka NAV ideālas demokrātijas, ka ir nosplēpumi, māņi, intrigas, spēles, cīņas, naudas ietekme, ekonomiskie grupējumi, lobisti utt, jo domāju, ka lai arī kā mēs gribētu, politika nemaz nevar būt tīra... jo tajā atspoguļojas bez maz vai visas cilvēciskās un netik cilvēciskās vājības...

Nu jā. Un vēl viena lieta. Vēl es neticu, ka lielākā daļa politiķu iet politikā, lai padarītu valsti labāku... nu vienkārši neticu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 02.08.2001 17:04
Nee, skol. Labaakaa atziimeeshanas ir konkreta darba padariishana. Protams, kaads terminjs buus vajadziigs kaut lai nodroshinaatos, ka reitings nav falsificeets tas var buut nedeelja, var buut meenesis, bet nekaada gadiijumaa ne 4 gadi

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skol 02.08.2001 16:56
Man gan šķiet, ka Tu smagi kļūdies. Tieši pie Tevis ieteiktā varianta tas mazumiņš no demokrātijas idēla, kas nu šobrīd ir arī pazustu... jo Tavā variantā prezidenti, ministru prezidenti kļūtu par kaut ko līdzīgu zic-prezidentiem. Viņiem prakstiski nebūtu laika nodarboties ar kaut kādām reālām lietām, jo, pirmkārt, viņiem būtu nemitīgi jāzīmējas, lai uzturētu savu reitingu, otrkārt, reitingu maiņas var ietekmēt arī tādas lietas kā Milānas modesskates vai apmākušās debesis, tā kā reitingi mainītos tik bieži, ka pirmās vietas ieguvējs nemaz i nepaspētu ievākties savā jaunajā birojā, kā dabūtu vākties no tā ārā...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Mārtiņš 02.08.2001 16:51
Skol:

Tu pašā sākumā jautā: "Un vai no tā, ka manis un Bendika sacīto nodēvē par aizpsriedumiem, lietas būtība mainās?!? Ir jau forši nolikt pie vietas realismu un močīt idealismā..."

Neuzskatu sevi nedz par reālistu, nedz arī par ideālistu, vērtējot Latvijas politiku. Tie jau tādi ideāltipi, baigie rāmji, kuros visus var ielikt. Es tev vienkārši vēlējos akcentēt, ka tu uz Latvijas politiku skaties totāli viendimensionāli. To, ko tu Latvijā centies uzburt, ir monokrātiskas valsts oligarhiju, kur visu nosaka kaut kāda slēgti elitāra salašņu banda. Taču LV tāds raksturojums pilnībā neiederas, jo, vadoties pēc tevis sacītā, sanāk, ka Latvijas NVO (lai gan to darbības tīkls nav vēl pietiekami attīstīts) vispār nav nekāda teikšana lēmumu pieņēmšanas procesā. Jā, Šķēlem, Lembergam, Lakučam... un vēl citiem smerdeļiem, jā, par tiem es tev varu piekrist, taču tas nekādā gadījumā nav objektīvs pamats, lai visu absolutizētu un paziņotu, ka tā, lūk, ir visa Latvijas politika. Pie tam, padomā, cik daudz tavus uzskatus par LV sabiedrisko politiku ir ietekmējuši kopumā neprofesionālie Latvijas mēdiji...?

Bet par politiķiem un varu... nu tā ir tāda lieta, kas ir ļoti diskutējama, jo neba politiķi ir vienīgie, kas vēlas iegūt varu (protams, ja tu ar "varu" saproti spēju kādu mērķtiecīgi un sistemātiksi ietekmēt sev labvēlīga rezultāta sasniegšanai). Cik zinu, tevis piesauktajās Rietumu valstīs dominē tā saucamais plurālistiskās demokrātijas modelis, kas, nozīmē, ka ap varu konkurē visdažādākie sociālie spēki (birokrātija, politiķi, arodbiedrības, profesionālās organizācijas u. c.); šos spēkus jeb, kā Pārskatā tie ir nodēvēti, politikas aģentus var nosacīti nosaukt par dažādām elitēm ("elišu plurālisms"). Līdz ar to šī nostādne apgāž ne tikai tavu pieņēmumu par Rietumu pasaules politku, bet arī daļēji vērtējumu par Latvijas situāciju. Šajā sakarā varu ieteikt palasīt Dr. Reinholda Cipeliusa garadarbu "Vispārējā mācība par valsti" 127.-150. lpp., kur manis sacītā doma par elišu plurālismu ir detalizētāk analizēta, apskatot to demokrātijas kontekstā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Eriks 02.08.2001 16:41
Šeit es aprakstu demokrātijas IDEĀLU sava izpratnē: 1) Katram cilvēkam jābūt tiesībam piekļut jebkutai informācijai (respektīvi tīša dezinformācija ir noziegums) 2) Katram cilvākam jābut tiesībam mierīgi apdomāt iegūto informāciju (smadzenju skalošhana, informācijas uzbāzīšana - noziegums) 3) Katram cilvēkam jābut tiesības brīvi izteikt savu viedokli (vajāšana par domu izteikšanu - noziegums) 4) Visi lēmumi valsts līmenī tiek pieņemti pēc pilsonju balsu vairākuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 02.08.2001 15:29
Hilarija, par kaadu nekonstruktivismu ir runa? Es piedavaaju konkretu risinaajumu, kuru var praktiski realizeet. Bet sakaraa ar lobijam, aviizeem u.c. "sabiedriskam organizaacijam" - pilniigi piekritu ar Juusu oponentiem. Taa nav demokraatija, taa ir liela kapitaala diktatuura. Jus nevarat buut demokraate, jo Juus necienaat tautu. Peec Juusu vaardiem tauta ir stulbenju bars, pet tauta izveelees iereednjus, kuri konkreti apsolis un konkreti pildiis apsoliito, kuri prot pieradiit katru dienu ar darbiem savas tiesiibas uz amatu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 02.08.2001 15:16
Piedod Erik, neatbalstu Tavu nekonstruktīvo populismu un nevēlos lasīt Tavu rakstu. Bail iedomāties, kā būtu dzīvot valstī, kur augstāko amatpersonu ieceļ pēc popularitātes reitingiem :))))))))) vispār, smieklīga ideja. Tā, vienu nedēļu Latvijā valdītu Linda Leen, kura vienudien dzērumā izraisītu avāriju, kļūtu nepopulāra un viņas vietā tiktu Ufo. Viņš nobezdētos pirms tosta valsts vakariņās ar Širaku, un Latviju izsvilptu no ES kandidātvalstīm. Viņa vietā nāktu Bojārs tēvs, kura popularitāte strauji kristos pēc tam, kad viņš bučotos ar Putinu un Lukašenko, bet viņš negribētu tā viegli atdot krēslu nākamajam un dažus tuvākos kandidātus nošautu automašīnu tuvumā ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Eriks 02.08.2001 15:05
Hilarija, ja izlasiit manu rakstu http://jamajo.open.lv/sshow.php3/id-12/lang-L , tad uzreiz buus skaidrs kaads ir mans punkts. Veeleeshanam jaabuut nevis reizi 4 gados, bet VIENMEER, t.i. piemeeram, prezidentam jaabuut tam no pretendentiem, kuram ir augstaakais reitings, ja reiting ktitaas -- jaatbriivo augsto amatu citam, kuram ir augstaaks. Ka to visu organizeet - teikts rakstaa

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 02.08.2001 14:51
Jā, un par tiem lobijiem -- ietekmēt ar informāciju nav tas pats kas nopirkt, tāpēc nepiekrītu Tev un nepiekrītu Bendikam. Principā, protams. Tas, ka Latvijā lieliem kumosiem ietekmi pērk par naudu, ir fakts, ko man prieks, ka Bendiks pats apstiprināja. Bet tas nav demokrātiski un labi un manuprāt ir jāmaina. Tā jau bija visa ideja Forumam (cik dzirdēju) -- noskaidrot, kā lietas patiesībā notiek, ko par to domā sabiedrības aktīvā daļa un parunāt par to, vai mēs ar šo situāciju esam apmierināti un ja nē - tad kā to mainīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Hilarija 02.08.2001 14:46
Apskaties Narvesenā uz Economist vai International Herald Tribune. Mediji ASV spēlēja kritiski svarīgu lomu, piemēram, Watergate skandāla laikā, kas noveda Niksonu tur, kur noveda.

Neatkarību galvenokārt nodrošina tas, ka medijs ir pelnošs, tātad nav atkarīgs no kādiem ekonomiskiem grupējumiem, kas izmanto to par ruporu (Latvijā Ventspils sagrābtā prese, vai par Krieviju nemaz nerunājot).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skol 02.08.2001 14:39
Hilarijai:
Nu jā, bet parādi man tos neatkarīgos rietumu medijus? Un vispār, ko nozīmē "neatkarīgs"? No kā neatkarīgs?

Un vēl kas. Paldies, ka pieminēji lobijus. Lobiji ir visnotaļ labi apmaksāta profesija. Jo spējīgāks izsist lietu, jo labāk apmaksāts. Labāk maksā tie, kam vairāk naudas... aiz ko gan Bendika teiktais par ietekmes nopirkšanu ir nepatiess?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 02.08.2001 14:31
Erik -- nu, kas ir Tavs punkts?! Ka demokrātija sucks, jo vēlēšanas lūk notiek tikai reizi četros gados? Augsta līmeņa demokrātija ir tad, kad sabiedrībai jeb tautai ir reāla iespēja ietekmēt politiku arī starpvēlēšanu laikā -- lobijs, interešu grupas, mediji, nevalstiskās organizācijas -- ka šīm un citām struktūrām ir patiesa iespēja neatkarīgi darboties, paust savu viedokli un arī gūt ietekmi. Valstīs ar visaugstāk attīstītu dzīves līmeni -- Norvēģijā, Šveicē, arī ASV -- līdzdalība vispārējās vēlēšanās ir ļoti zema. Tam ir vairāki iemesli: viens neapšaubāmi ir, ka tauta ir tik paēdusi un apmierināta ar lietu stāvokli, ka negrib kustināt pakaļas, lai ietu pie urnām. Otrs varētu būt, ka lieliski funkcionē atklātība un ietekmēšanas mehānismi starpvēlēšanu laikā: valdība un parlamenti konsultējas ar sabiedriskām organizācijām pirms lēmumu pieņemšanas, neatkarīgiem medijiem ir liela ietekme tieši "watch-dog" lomas izpildīšanā, visi lēmumi pieejami publiski un ērti. Tas būtu līmenis, pēc kā tiekties Latvijā, un par ko tika runāts Sabiedriskās politikas forumā. Problēma (kā to spilgti ilustrē Bendiks) lielā mērā ir politiķu šaurā utilitārā izpratne par varu un padomiskā prāta dziļumos neizpratne par piemēram NVO lomu lēmumu pieņemšanā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 02.08.2001 12:14
Varas paarstaavi vienmeer chakaraa tautu, taapeec ka pat tuvu nav taadas demokraatijas, kaadai tai jaabuut pie muusdienu telekomunikaaciju un informaacijas tehnologiju attistiibasliimenja. Par to piedavaaju Juusu uzmaniibai rakstu: http://jamajo.open.lv/sshow.php3/id-12/lang-LNeliels citāts: "Demokrātija. Šo vārdu mēs ļoti bieži redzam un dzirdam "pateicoties" daudziem masu informācijas līdzekliem. Ja tiem ticēt,tad iznāk, ka demokrātija jau "uzvarēja" gandrīz visā pasaulē. Ja pat 1991.gada augusts Krievijā - demokrātijas uzvara, tadko var teikt par tā saucāmā "attistītā kapitālisma" valstīm? Bet ASV - vienkarši demokrātijas etalons. Bet kas iznāks, ja neticēt masu informācijas līdzekliem, bet padomāt mazliet pašiem? Demokrātija, tulkojumā no grieķu valodas nozīme "tautas vara". Piedavāju uzmanīgi apskatīties, kur ir redzama šī patitautas vara, gan mūsu valstī, gan lielītās ASV. Iznāk, ka izpaužas šī vara ļoti ierobežoti - tautas velmes mēģina noteikt tikai reizi četros gados, parlamenta vēlēšanās,prezidenta vēlēšanās un tml.. Turklāt nekad nejautā konkreti kas jādara, kā jādara - bet piedavā vienkarši nosaukt tos, kurivisu darīs. Tātad, par tautas viedokļi interesejas ne tikai reti, bet arī ļoti šaura jautājumu lokā. Pie kā, priekšvēlēšanasagitācijas gaitā vēlētājam uzbāž milzīgo dezinformācijas un melīgu apsolījumu daudzumu. Tātad, ierobežojumu unpsihiskās vardarbības ceļā tautas griba tiek sašķobīta, transformēta to, kuru rokās ir reālā vara, labumā..."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skol 02.08.2001 10:49
Mārtiņam:
Un vai no tā, ka manis un Bendika sacīto nodēvē par aizpsriedumiem, lietas būtība mainās?!? Ir jau forši nolikt pie vietas realismu un močīt idealismā... Viens ir akademiskie postulāti, politkorektums, pavisam cits ir tas, kas reāli notiek... Zinu es pietiekami labi, ko par politiku saka teorētiskās grāmatas, jā tas viss ir super, lieliski un skaisti... jā burvīgi - politiķi cīnas par valsts uzplaukumu, par cilvēku labklājību, par vidi utt... bet ozona caurums tik palielinās un palielinās, dīvaini vai ne? Un parādi man kaut vienu rietumu lielo politiķi, kura galvenā dziņa politikā būtu valsts uzplaukums... kaut vienu?!? Bušs? Komon, vecīt, Latvijā, protams, tās lietiņas notiek ļoti redzami - ja saeima nobalso par nodokļu atlaidēm Ventspils brīvostai, tad ir skaidrs, kurš pasūtīja mūziku... vai arī, ja kāds žurnālistiņš uztaisa kārtējo skandālu, ļoti bieži uzreiz ir redzams, kāpēc tas tiek darīts vai ļauts darīt... Bet rietumos, manuprāt, tās lietas ir daudz komplicētākas, ne velti lobiisms, polittehnoloģijas tur ir gandrīz vai kā zinātnes... Manipulācijas ar vēlētājiem, ar politiķiem, ar žurnālistiem notiek arī tur, tikai daudz perfektākā līmeni... Lai gan, ja Tu spētu mani pārliecināt par pretējo, būtu ļoti priecīgs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņs 01.08.2001 17:21
Eu, kaut kas nav kārtībā, jo tur augšā, pie mana vārda, ir sacīts, ka es savu piebildi esmu publicējis 1. septembrī. Bet skaidri zinu, ka šodien nav 1. sept, jo tajā datumā es neesmu Latvijā. Kas notiek!? Vai ceļoju laikā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņs 01.08.2001 17:18
Šeit nu man, skol sacītajā, jāatsaucas uz Pārskatā rakstīto. Skol, atšķir Pārskata 35-36. lpp. un izlasi tur par Latvijas iedzīvotāju raksturīgajiem aizspriedumiem, vērtējot politiku (politika ir netīra utt., utt.). Un kad esi izlasījis, tad pārlasi vēlreiz sevis rakstīto... izlasīji!? Nu tad tagad padomā, vai tas, kas teikts šajās manis minētajās Pārskata lapās tik ļoti, ļoti neraksturo tādus kā tu?

Runājot par Dimanta rakstu, man, gribas piebilst, ka it kā jau viņa minētajās padomēs NVO pārstāvji tiek iesaistīti (protams, kā kurā, piemēram, EIP tādu nav), tādējādi garantējot politiskā procesa atklātumu, taču jautājums jau būtībā ir par to, cik nozīmīga ir padomju loma lēmumu pieņemšanā. Manuprāt, šeit vairāk jāatsaucas uz slēgtās politikas trijstūri, kas publicēts Pārskatā, nevis tik daudz uz padomju darbību, kā topošo likumu apspriešanas telpu.

Pilnīgi piekrītu Dimantam par Bendiku, kurs man atgādina kaut kādu 90. gadu LV neētiskās politikas dimensijas atraugu. Gribas šeit arī piesaukt banālo Sokrāta postulātu: "Tu nevari būt labs, ja nezini, ko nozīmē labais". Pārfrāzējot šo tēzi uz Bendika gadījumu: "Tu nevari runāt par demokrātiju un būt demokrātisks, ja nezini, kas ir demokrātija ". Bendik, tāda demokrātija, kada bija Šķēles paspārnē vairs neatkārtosies; tāda demokrātija paliek kā 90. gadu piemineklis. Iedzīvotāji kā nekā ik gadu pamazītēm, bet tomēr... kļūst pilsoniski aizvien izglītotāki un lēnām apzinās kā visādi šķēles&co (ļoti plašs diemžēl šis "co") viņus agrāk ir pamatīgi čakarējuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skol 31.07.2001 18:18
Man gan šķiet, ka Bendika skaidrojums par lietu uzbūvi dzrīzāk būtu dēvējams par cinisku realismu. Pats gan negribētu tik izteiktam cinismam piekrist, vēl jau esmu saglabājis samērā lielu optimismu par cilvēku dabu... Bet noteikti neesmu tik utopisks, kā Dimants.

Neesmu pārliecināts par patiesi atvērta lēmumu pieņemšanas procesa iespējamību. Varbūt tā ir mana jaunības samaitātība, bet nedomāju, ka cilvēki arī sadzīvē ir spējīgi būt atklāti un godīgi, vienmēr kāds kaut ko slēpj, nepasaka, blefo, melo, izliekas, mahinē, tāda, man domāt, ir cilvēka daba. Neticu, ka izslavētajos rietumos lēmumi tiek pieņemti īpaši atvērti, arī tur ir oligarhiskas iestrādnes, ietemīgas personas, manipulatori, režisori, aktieri... jā, daudz sarežģītākas tur tās shēmas, komplicētākas, grūtāk nojaušamas. Pie mums jau viegli, ja Saeima nobalso par nodokļu atlaidēm Ventspils brīvostai, tad jau uzreiz skaidrs, kas ir pasūtītājs, bet rietumos jau ir grūtāk, citi apjomi, gadiem izstrādātas shēmas, senākas lobisma un čomisma tradīcijas. Cita lieta, ka tur, iespējams, tiek radīta daudz lielāka ilūzija par ierindas pilsoņu iespējām ietekmēt un sekot līdzi lēmumu pieņemšanai. Iespējams arī, ka mazāk svarīgos lēmumos tā arī notiek - hei, tauta, ko domājiet? Bet lielajās lietās jau nu noteikti ne, tur, kur big bosses spēlē, lūzeriem nav jāiejaucas... Aber tas, manuprāt, ir ļoti saskaņoti ar vispārējo cilvēka dabu - pakļaut un pakļauties...

Gribētu arī piekrist Bendikam par politikas īsto seju, jo, manuprāt, realitātē tā arī ir, ka politika " ir tikai cīņa par varu, varas noturēšanu un neatdošanu", gan Latvijā, gan ASV, gan Vācijā. Neticu politiķu godīgumam, taisnīgumam un labestīgumam kā plaši izplatītai parādībai. Cita lieta ir pragmatisms, tas gan ir bieži sastopams rietumu politiķos... Taču, ja pēkšņi mainītos pasaulē dominējošie vēji uz autoritārisma pusi, tad liela daļa no šībrīža īstajiem demokātiem, pragmatisma dzīti, kļūtu par patiesiem vadoņiem. Politika realitātē ir netīra lieta, bet tas tā - manuprāt.

Nu jā, un vispār, man domāt, ka Bendiks teica to, ko domā, kamēr nereti šādos pasākumos akademiskās vides intelektuāļi saka to, kas pieņemts. Nedomāju, ka utopisku definīciju kladzināšana ir kas daudz labāks par populistisku politiku.

Saistītie raksti
Citi autora darbi