Valsts valoda: likums un realitāte 3

"Lauku Avīze", 11.12.2004.
Rubrika: Komentāri, viedokļi (3. lpp.)

raksts pārpublicēts ar Lursoft atļauju no Lauku Avīzes arhīva
www.news.lv

Iesaki citiem:
Logo lavize

Esmu valodnieks no Lietuvas un pašlaik, papildinot profesionālās zināšanas, dažus mēnešus pavadu Latvijā.

Viesa statuss, protams, neļauj man celt dienas gaismā jūsu valsts sadzīves vai sabiedrības trūkumus tā, kā to darāt jūs savos saziņas līdzekļos. Kopumā es priecājos par Latvijas panākumiem un valsts uzplaukumu pēdējos neatkarības gados.

Taču vienu jautājumu par valsts valodas statusu tomēr iedrošināšos skart. Man šķiet, ka tā sauktie krievvalodīgie de facto ir panākuši, lai krievu valoda būtu atzīta kā otrā valsts valoda. Protams, nav gluži ētiski salīdzināt etnisko stāvokli Latvijā, kur krievi ir gandrīz trešā daļa no iedzīvotāju kopskaita, un Lietuvā, kur to ir tikai seši procenti. Tomēr krievu valodas oficiālā lietošana un attieksme pret to Latvijā, manuprāt, daudz nav mainījusies no padomju laikiem. Kas krīt acīs?


Krievu valoda valsts iestādēs

Atšķirībā no Lietuvas šeit, Latvijā, latvietis veikalā, iestādē vai taksometrā bieži vien uzrunā pārdevēju, ierēdni vai šoferi krieviski, ja tikai nav pārliecināts, ka tas ir latvietis. Nu, teiksim, tā ir tāda tradīcija. Katram gadījumam, tā sakot. Bet tādā veidā viņš parāda necieņu savai valstij un tās valodai. Tādu pašu necieņu valstij deklarē arī iestādē strādājošais krievs, kas klientus latviešus spiež runāt citas valsts valodā, labi zinādams, ka latvietis piekāpsies un pāries uz krievu valodu mīļā miera dēļ.


Krievu valoda saziņas līdzekļos

Skatīdamies Latvijas TV latviešu valodā, skatītājs bieži vien redz arī subtitrus Krievijas Federācijas oficiālajā valodā. Par godu kam? Rietumvalstu filmās tiek lietotas pat trīs valodas: skatītājs dzird oriģinālvalodas fonu, dzird tulkojumu valsts valodā un vēl var lasīt tulkojumu krievu valodā. Kādā Rīgas kinoteātrī gadījās redzēt filmu, kas bija subtitrēta latviešu un krievu valodā vienlaikus; subtitri reizēm sedza divas trešdaļas ekrāna.

Divas valodas — latviešu un krievu — var redzēt un dzirdēt arī reklāmā, it kā tā būtu veltīta atsevišķām sabiedrībām.

No vienas puses, ir it kā vēlams, lai krievvalodīgie mācītos valsts valodu un integrētos sabiedrībā. Bet, no otras puses, ir veidoti labvēlīgi apstākļi, lai viņi visur pilnīgi varētu iztikt ar krievu valodu un dzīvotu savā atsevišķajā sabiedrībā. Un tādā divvalodīgā vidē viņiem, dabiski, rodas pieprasījumi atzīt krievu valodu ne tikai de facto, bet arī de iure par otro valsts valodu Latvijā, rēķinoties ar to, ka Latvijā pastāvot divas atsevišķas sabiedrības: valsts valodā runājošā un krievvalodīgā.


Piekāpšanās nelabvēlīgai ideoloģijai

Lasot Latvijā izdotās krievu avīzes, rodas iespaids, ka to izdevēji un lasītāji vai nu dzīvo citā, Latvijai naidīgā valstī, vai ir tās valsts pārstāvji Latvijā. Savu nelojalitāti Latvijai un latviešu valodai daži "krievvalodīgie" pastāvīgi pauž savos komentāros arī Latvijas "Delfu" krievu portālā. Un šī negatīvā attieksme, var teikt, nemainās no pašas neatkarības atjaunošanas — gan Latvijas krievu avīzes, gan "Delfu" krievu portālu es laiku pa laikam lasu jau gandrīz desmit gadus. (Un ja es iesaistos sarunās latviski, man tūlīt atgādina, ka te esot krievu portāls un ka man jāraksta krieviski.) Var droši apgalvot, ka šī nolaidība un liberālisms noveda pie tā, ka krievu saziņas līdzekļi ir izaudzinājuši jauno paaudzi, kas mantoja to naidīgo garu un turpina darboties kā Krievijas propagandas un ideoloģijas piektā kolonna Latvijā. Kurā ES valstī vēl var kaut ko tādu redzēt?

Mēs esam kaimiņi – no Latvijas labklājības un veiksmēm ir atkarīga arī Lietuvas labklājība un otrādi. Grūti vērot, kā kaimiņos joprojām tiek veidots Baltijai naidīgs placdarms, bet kaimiņi, kaut arī mainījuši valsts ārējo politisko stāvokli, paliek pie novecojušām attieksmēm un ieražām iekšpolitikā, kas nebūt nepalīdz saglabāt viņu identitāti.

Lietuva viduslaikos bija šķērslis vācu valodai izplatīties no Tallinas līdz Karalaučiem un pārvāciskot Livonijas vietējās tautas. Tagad esam tāds pats šķērslis krievu valodai nostiprināties visā Austrumbaltijas jūrmalā, uz ko mūsu laikos tiecas Maskavas stratēģi. Palīdziet arī jūs turēties pret mums naidīga politiskā placdarma veidošanu mūsu pašu vidū.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis3 24.11.2009 01:57
Ar krieviem ir jārunā tikai LATVISKI!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Akrs 09.10.2007 16:56
Pilnīgi piekrītu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KanGa 18.04.2006 19:57
Latvieši visos laikos ir bijuši pakalpiņi ,nekas vairāk