Atslēgvārdi:

Valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā” un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītie mediju projekti 0

Uzstāšanās konferencē "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi un sabiedrības integrācija" 2002. gada 22. novembrī

Iesaki citiem:

Sabiedrības integrācijas fonds savu aktīvo darbību uzsāka līdz ar fonda padomes sanākšanu uz pirmo sēdi 2001. gada 25. oktobrī, tas ir, nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ. Atbilstoši Saeimā pieņemtā Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3. panta 1. daļai “SIF mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrācijas procesu atbilstoši attiecīgās valsts programmas pamatnostādnēm.” Tas nozīmē noteikt kritērijus un izstrādāt metodiskos norādījumus sabiedrības integrācijas projektu sagatavošanai, pieteikšanai un izvērtēšanai.

Ja ieskatāmies 2001. gadā Ministru kabinetā apstiprinātās valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” sadaļā “Informācija”, tad varam lasīt:

“Ar savām informatīvajām aktivitātēm valsts institūcijām konsekventi jāsekmē visu iedzīvotāju grupu izpratne par to, ka viņu labklājība un drošība ir iespējama, vienīgi kopīgiem spēkiem, bet sadarbību savukārt var panākt tikai aktīva, uz savstarpēju sapratni vērsta dialoga gaitā. Veidojot likteņa kopības apziņu vienlaicīgi tiek veidots pamats vienotai informatīvai telpai.”

Savukārt vienā no Fonda organizēto semināru novērtējuma lapā, kāds semināra dalībnieks, kurš sevi nosaucis vienkārši par baltkrievu no Preiļiem, šo pašu domu raksturojis nedaudz vienkāršākiem vārdiem: “…integrācija notiks tad, ka tas, ko mēs sakām un kā mēs dzīvojam, kļūs interesants latviešu mēdijiem, bet krievu prese rakstīs par latviešiem, par notikumiem un lietām, kuras uztrauc viņus.”

Un vēl viens citāts no kāda Latvijā vispāratzīta un novērtēta pētījuma, kurš tika veikts gan 1997., gan arī 2001. gadā, te es domāju pētījumu “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” - masu mēdiju kā sabiedrības integrācijas aģenta loma nav vērā ņemami mainījusies: 2001. gada pētījumā, līdzīgi kā 1997. gada aptaujā, prese latviešu un krievu valodā joprojām veido divas samērā noslēgtas lasītāju auditorijas, tālāk seko virkne procentu uzskaitījums, kurš apliecina šo apgalvojumu”.

Ņemot vērā, iepriekšminēto pētījumā izskanējušo secinājumu un izpratni, ka masu mēdiji ir efektīvs līdzeklis, informējot mazākumtautību pārstāvjus par notiekošo Latvijas sabiedrībā, savukārt latviešus iepazīstinot ar mazākumtautību kultūru un tradīcijām, šī gada sākumā fonda pieaicinātie eksperti, ieteica fonda padomei izsludināt projektu konkursu, kura uzdevums ir iesaistīt saturiskajā orientācijā atšķirīgus plašsaziņas līdzekļus diskusijās un procesos, kuru rezultātā vienotu šīs valsts iedzīvotājus valstiski kopīgu mērķu sasniegšanai un stiprinātu priekšstatu par Latviju kā multikulturālu valsti.

Tagad īsumā par šīs idejas īstenošanos dzīvē – daži fakti:

Kopumā SIF finansējumu piešķir 4 programmās: etniskās integrācija, sociālās integrācijas un reģionālās integrācijas programmās, kā arī tā sauktajā horizontālajā programmā (apvieno visas trīs iepriekšminētās).

Fonds 2002. gada laikā izsludināja 3 projektu konkursus saistībā ar plašsaziņas līdzekļu līdzdalību sabiedrības integrācijas procesos, t.i., 2 konkursi Etniskās integrācijas programmā “Plašsaziņas līdzekļi sabiedrības saliedētības veicināšanai” ar kopējo finansējumu LVL 20 000 (kopumā atbalstīti 4 projekti, no kuriem 2 īstenošana ir uzsākta, bet ar 2 projektu pieteicējiem turpinās sarunas par līguma noslēgšanu, jo konkursa rezultāti tapa zināmi tikai 30.10.), savukārt 1 projektu konkurss tika izsludināts Horizontālajā programmā “Televīzijas raidījumu cikls par sabiedrības integrācijas jautājumiem” ar kopējo finansējumu LVL 16 000 (atbalstīts 1 projekts).

Pirms nedaudz sīkāk raksturoju atbalstītos projektus, gribu uzsvērt, ka visus Fonda izsludinātos projektu konkursus vieno kopīga iezīme – piedāvātās aktivitātes, to īstenošanas laikā paustās idejas un viedokļi, kā arī izmantotās metodes ir tikai un vienīgi projektu īstenotāju pārziņā.

Tagad nedaudz informēšu par tiem diviem projektiem, kuru īstenošana ir uzsākta. Abi projekti tiek īstenoti ar rakstošo mēdiju līdzdalību, no kuriem viens ir latviešu valodā iznākošs laikraksts, bet otrs izdevums tiek izdots divās valodās ( gan latviešu, gan krievu). Lai man nepārmestu, ka reklamēju preses izdevumus, jo īpaši brīdī, kad notiek intensīva lasītāju parakstīšanās uz nākošā gada preses izdevumu saņemšanu, laikrakstu nosaukumus neminēšu.

Tagad par projektiem – latviešu valodā iznākošais laikraksts veido ikmēneša pielikumu “Integrācija”, ar kura palīdzību konkrētā laikraksta auditorija tiek informēta un izglītota par to, kas tad īsti ir sabiedrības integrācija, īpašu uzmanību veltot etniskajai integrācijai, sniedzot dažādus viedokļus par to, kā arī lasītājiem piedāvājot sarežģītu un nereti svešu terminu un jēdzienu skaidrojumus. Šajā laikraksta pielikumā tiek mēģināts veidot krievu valodā rakstošajos laikrakstos izskanējušo viedokļu par sabiedrības integrāciju kopsavilkumus, tādējādi, iezīmējas centieni latviešu lasītājam sniegt arī tādu informāciju, kādu saņem tā Latvijas sabiedrības daļa, kura informāciju iegūst krievu valodā.

Otrs atbalstītais un jau projektu īstenot uzsākušais pieteicējs ir no Kurzemes. Šīs organizācijas partneris ir laikraksts, kurš tiek izdots 2 valodās – latviešu un krievu. Atbalstītā projekta ietvaros paredzētas un jau notiek vairākas aktivitātes, tajā skaitā, tiek izdots krievu valodā iznākošā laikraksta regulārs pielikums krievu valodā, projekta pieteicējs sadarbībā ar izglītības iestādēm, kurās mācības notiek bilingvāli vai mazākumtautību valodās, kā arī mazākumtautības pārstāvošām NVO, rīko konkursu, kurā tiek uzdotie jautājumu un atbildes uz tiem, dod ieskatu Latvijas vēsturē un nozīmīgākajos šodienas sociālpolitiskajos procesos. Projekta noslēgumā, kas plānots pēc aptuveni 3 mēnešiem, projekta īstenotāji plānojuši veikt sasniegto rezultātu analīzi, izmantojot fokusgrupu intervijas, kā arī organizēt semināru, kurā piedalīsies pilsētas NVO, mazākumtautību, izglītības iestāžu, pašvaldības un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, lai pārrunātu un analizēti rezultātus, kā arī lai izstrādātu stratēģiju turpmākajam darbam sabiedrības integrācijas jomā vienotas informatīvās telpas izveidē konkrētajā pilsētā.

Ņemot vērā noteiktos laika ierobežojumus Ļoti īsi par tiem projektiem, kuri tika atbalstīti šī gada 2. pusgadā izsludinātajos projektu konkursos. Ņemot vērā, ka šo konkursu rezultāti tapa zināmi tikai pāris nedēļas atpakaļ, šobrīd turpinās darbs pie finansēšanas līguma saskaņošanas un noslēgšanas, līdz ar to nebūtu korekti sīkāk analizēt plānotās aktivitātes un iespējamos rezultātus, par to varēs spriest pēc projekta uzsākšanas. Tomēr varu pateikt, ka visi trīs atbalstītie projektu īstenotāji kā sadarbības partnerus ir piesaistījuši elektronisko mēdiju pārstāvjus – divos projektos tie ir radio un vienā projektā vairākas reģionālās TV un radio.

Un noslēgumā divi teikumi par nākotni – to, vai un cik lielā apjomā 2003. gadā no valsts budžeta līdzekļiem tiks finansēti līdzīgi projektu konkursi, lems Fonda padome, pamatojoties uz valdībā pieņemtajām valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” pamatnostādnēm. Savukārt, par to, cik šie jau atbalstītie projekti bijuši sekmīgi no sabiedrības integrācijas procesu veicināšanas un finansu līdzekļu ieguldījuma viedokļa rādīs pēc aptuveni gada veiktais pētījums procesu izvērtēšanai visās Fonda izsludinātajās programmās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti