Atslēgvārdi:

Valdības reorganizācijā paslēptais velns 17

Tautas partijas piedāvātais valdības reorganizācijas plāns paredz likvidēt visefektīvāko no nepolitiskajiem viedokļu saskaņošanas forumiem, kā arī var būtiski samazināt sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā.

Iesaki citiem:

Tuvākie mēneši rādīs, kādēļ Valsts prezidents Valdis Zatlers 16.februārī nepieprasīja premjerministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) demisiju un vairs neuzstāj uz valdības paplašināšanu ar opozīcijas partijām. Godmanim acīmredzot izdevās pierādīt, ka viņa valdība šobrīd ir neaizstājama. Kādēļ? Par to varēs spriest pēc valdības tuvākajā laikā pieņemtajiem lēmumiem un (ne)novērstajām katastrofām. Nav jābūt Nostradamam, lai saprastu, ka neaizstājamības pamatā var būt tikai situācija ekonomikā.

Šajā rakstā tiks analizēts Tautas partijas (TP) piedāvātais valdības reorganizācijas plāns[ 1 ]. Tas pats, par kuru Zatlers esot „pārliecinājis Ministru prezidentu” un kura „,izpildi valdība var sākt nekavējoties[ 2 ]."

Es uzskatu, ka prezidents, pasludinot tik ciešu atbalstu konkrētam reorganizācijas modelim, ir pārsteidzies[ 3 ]. Publiski šobrīd tiek apspriesta tikai viena no trim plāna daļām — ministriju reorganizācija. Taču velns, kā saka, slēpjas detaļās. Un tās plāna detaļas, kas atrodamas it sevišķi trešajā daļā, ir pat ļoti apšaubāmas no valsts pārvaldes kvalitatīva darba, atklātības un sabiedrības līdzdalības iespēju skatpunkta.


Par pieņēmumiem

Apzinos, ka jau pēc dažām dienām šī varētu būt izrādījusies bezjēdzīga nodarbe, un pats reorganizācijas plāns atradīsies politiskajā miskastē. Tieši tik mainīga ir situācija Latvijas politikā — dažbrīd šķiet, ka politiķu virzības trajektorijas var izskaidrot tikai ar Brauna kustības principiem. Neprognozējamie faktori, kas plāna likteni var būtiski ietekmēt, ir šādi:


  1. Vai Zatleram šī plāna ieviešana tiešām ir prioritāte vai arī publiska Godmaņa norāšana ir bijis tikai veids, kā saglabāt seju politiski ļoti nepatīkamā situācijā?

  2. Vai koalīcijas partijas TP plānam piekritīs? Galu galā šim plānam komplektā nāk būtiski pārkārtojumi partiju ietekmes sfērās. Lielākās grūtības varētu sagādāt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai tiek atņemta Vides ministrija un TB/LNNK, kas, šķiet, varētu palikt bez Ekonomikas ministrijas. Tas, ka Zatlers ir pārliecinājis Godmani, nebūt nenozīmē, ka Godmanis spēs pārliecināt pārējos koalīcijas partnerus.

  3. Cik ilgs laiks koalīcijai ir atvēlēts šī plāna ieviešanai? Ja politiski ekonomisku iemeslu dēļ pašreizējā valdība nav maināma, tad varbūtējo reorganizāciju var izstiept teju bezgalīgi. It sevišķi, ja kādai koalīcijas partijai nav motivācijas neko mainīt.

  4. Vai kāda no koalīcijas partijām nav jau ieplānojusi „spēlēt uz visu banku”, organizējot Godmaņa valdības gāšanu? Jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo grūtāk ir izslēgt šādas politiskas zemestrīces.




Pirmā daļa — principi

Plāna pirmajā daļā ir aprakstīti principi, pēc kuriem jāvadās, reorganizējot ministrijas un to padotības iestādes


  1. Produktīvo celt, kontrolējošo mazināt;

  2. Apvienot līdzīgos un savstarpēji papildinošos, piemēram, valstij piederošos nekustamos īpašumus nodot pārvaldīšanai Nekustamo īpašumu aģentūrai;

  3. Decentralizēt un deleģēt:



  • Samazināt birokrātisko dokumentu apriti, decentralizējot lēmumu pieņemšanu;

  • Maksimāli deleģēt privātajam sektoram valsts veiktās uzņēmējdarbības funkcijas;

  • Nodot tās valsts funkcijas, ko efektīvāk var veikt zemākajā līmenī, pašvaldībām.

[ 4 ]. Piemēram, „produktīvo celt, kontrolējošo mazināt”, „apvienot līdzīgos un savstarpēji papildinošos”, „maksimāli deleģēt privātajam sektoram valsts veiktās uzņēmējdarbības funkcijas”, „nodot tās valsts funkcijas, ko efektīvāk var veikt zemākajā līmenī, pašvaldībām.” Tā kā plānā ir iekļauts tikai ministriju reorganizācijas modelis, tad acīmredzot skaidra priekšstata, kā atbilstoši šiem principiem reorganizēt padotības iestādes, plāna izstrādātājiem nav bijis.

Taču pamodelēsim scenārijus, pieņemot, ka tiešām kāds vēlētos reorganizēt valsts pārvaldi, cieši ievērojot plānā nosauktos kritērijus. Tātad kritērijs Nr.1 — „produktīvo celt, kontrolējošo mazināt.” Labi. Tātad, kas valsts pārvaldē ir produktīvais? Tas nav pateikts. Arī kritēriji, pēc kuriem vērtēt produktivitāti, nav doti. Skaidrs tikai, ka tas noteikti nevar būt saistīts ar valsts uzņēmējdarbību, jo šīs funkcijas būs jādeleģē privātajam sektoram. Vārdu sakot, „ceļamais” nav nosakāms.

Varbūt varam pateikt, kas ir jāmazina? Kontrolējošais. Noteikt, kas ir „kontrolējošais”, gan ir vienkārši. Tātad — kuras iestādes valsts pārvaldē kaut ko kontrolē? Valsts policija, Konkurences padome, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Patērētāju tiesību aizsardzības birojs, Iepirkumu uzraudzības birojs. Nemaz nav sarežģīti identificēt. Atklāti vērsties pret šāda veida iestādēm būtu politiska pašnāvība, taču, teiksim, samazināt to finansējumu, pamatojoties uz valdības reorganizācijas plāna principiem, gan varētu šķist pat politiski racionāla rīcība. It īpaši, ja atsevišķi politbiznesa pārstāji jau sen par to ir sapņojuši.

Citi plāna pirmās daļas principi ir tik nekonkrēti, ka tos nemaz nevar izvērtēt. Piemēram, ja netiek skaidri pateikts, kuras konkrēti funkcijas pašvaldības spēj veikt vismaz tikpat efektīvi, cik valsts iestādes, tad vispārējais uzstādījums par funkciju nodošanas vēlamību ir tikai jau vismaz desmitgadi atskaņota frāze. Tas pats ar funkciju deleģēšanu privātajam sektoram — nav saprotami pat šādas rīcības mērķi. Piemēram, vai valsts funkcijas jādeleģē privātajam sektoram vienkārši tādēļ, ka tā ir „pareiza” rīcība visos iedomājamajos gadījumos (ideoloģiska motivācija), vai tikai tad, ja var pierādīt, ka privātais sektors šo funkciju veiks kvalitatīvāk, vai arī, piemēram, tikai tad, ja izmaksas valsts budžetam deleģēšanas rezultātā būs mazākas.


Otrā daļa — ministriju reorganizācijas modelis

Plāna otrajā daļā ir parādīta pašreizējās ministriju struktūras reorganizācijas iecere, samazinot ministriju skaitu līdz 11. Būtiskākās pārmaiņas: Labklājības un Veselības ministriju atkalapvienošana, Bērnu lietu ministrijas inkorporācija Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrā, e-lietu sekretariāta funkciju atdošana Satiksmes ministrijai un, pats galvenais, superministrijas — Attīstības ministrijas — izveidošana, tajā ietverot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Ekonomikas ministrijas. Vārdu sakot, ministriju struktūra lielā mērā atgādinās to, kas darbojās pirms 2002.gada, un vienīgā būtiskā izmaiņa būs jaunā Attīstības ministrija.

Izšķiršanās par ministriju skaitu ir tīri politisks jautājums — tas tikpat labi varēja būt gan lielāks, gan arī mazāks. Piemēram, Šveice gluži labi iztiek ar septiņām ministrijām. Taču ministriju reorganizācijas modelis ir labs spogulis valdošo koalīciju politiskajām preferencēm. Nereti (un šis ir tas gadījums!) kādas iepriekš ministriju veiktās funkcijas, kas ar reorganizāciju tiek aizbīdītas otrajā plānā vai vispār paliek karājoties gaisā, ir pat interesantāks analīzes materiāls nekā jaunveidojamās struktūras.

Tātad, kuras funkcijas ir pazudušas vai nobīdītas galējā perifērijā TP izstrādātajā reorganizācijas plānā?


  1. Pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšana (iepriekš ar šiem jautājumiem nodarbojās Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts);

  2. Sabiedrības integrācija;

  3. ES fondu pārraudzība;

  4. Pašvaldību darbības tiesiskuma uzraudzība (patlaban ar šiem jautājumiem nodarbojas Reģionālo lietu un pašvaldību ministrija, pēc jaunā plāna acīmredzot — jaunā Attīstības ministrija, kas būtu neloģiski, skatoties uz tās pārējām funkcijām).



Politoloģiski interesants ir arī jautājums par plānā piedāvāto funkciju sadali starp Finanšu un Attīstības ministrijām. Saskaņā ar TP plānu par privatizācijas politiku un valsts un privātās partnerības politiku atbildētu nevis Attīstības ministrija (kas būtu loģiski!), bet gan Finanšu ministrija. Vienlaicīgi tieši Attīstības nevis Finanšu ministrijai tiktu atdoti politiski neērtie jautājumi par pašvaldību budžetiem. Zinot, ka plāna izstrādātāja ir TP, var pieņemt, ka šāda funkciju pārstrukturēšana ir balstīta uz pieņēmumu, ka TP arī turpmāk kontrolēs Finanšu ministriju, kamēr Attīstības ministrija tiks atdota kādam „malējam”.


Postošā trešā daļa

Plāna trešās daļas būtība ir paslēpta zem pacilājošā virsraksta „Piedāvājums birokrātiskās dokumentu aprites samazināšanai” un, iespējams, cilvēkam, kas ikdienā nesaskaras ar valsts pārvaldes darbu, šķiet pārliecinoša.

Piedāvājumam ir divi elementi:


  1. Atteikties no tiesību aktu saskaņošanas Valsts sekretāru sanāksmēs;

  2. Ļaut ministrijām izdot vispārsaistošus normatīvos aktus (līdz šim tas bija jādara Ministru kabinetam).



Manā vērtējumā abi šie priekšlikumi būtiski apdraud valsts pārvaldes darba kvalitāti, atklātību un sabiedrības iespējas līdzdarboties valsts pārvaldes darbā . Neskatoties uz plāna trešās daļas it kā tehnisko raksturu, šai iniciatīvai var būt tik graujošas sekas, ka abiem tās elementiem pievērsīšos atsevišķi.


1. Valsts sekretāru sanāksmes

Nevēlos koncentrēt uzmanību uz plāna retoriskajām īpatnībām, taču turpmākajai šī jautājuma analīzei ļoti noderēs tiešs citāts no plāna teksta: „Šobrīd tiesību aktu izstrādes un lēmumu pieņemšanas procedūra Ministru kabinetā ir sarežģīta, ilga un neatbilstoša efektīvas valsts pārvaldes prasībām. Ir pienācis laiks to būtiski uzlabot. [...] To var panākt: atsakoties no valsts sekretāru sanāksmēm un šai sanāksmei paredzētajām funkcijām [..]”

Ar šādu retoriku tiek paveiktas divas lietas. Pirmā — tiek postulēts (bet ne pierādīts!), ka tiesību aktu izstrādes procedūra Ministru kabinetā nekam neder — ir pārlieku ilga un sarežģīta. Un otrais — ir atrasts „vainīgais” — pienākums tiesību aktu projektus saskaņot Valsts sekretāru sanāksmēs. Es nepiekrītu ne problēmas izklāstam, ne „risinājumam”.

Mana vairākus gadus ilgā pieredze, sekojot līdzi valsts pārvaldes darbam, liecina, ka process ir sarežģīts un ilgs tikai vienā gadījumā — ja politiķiem nav intereses attiecīgo jautājumu atrisināt „vienkārši un ātri”. Ieskatam daži piemēri:


  • 2007.gadā, kad politiķiem bija milzīga interese par to, kā atstādināt no amata KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu, attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas precizēja atcelšanas kārtību, tika pieņemti dažu dienu laikā, protams, bez saskaņošanas Valsts sekretāru sanāksmē[ 5 ].

  • Tajā pašā gadā, kad Satiksmes ministrijas politiskajai vadībai šķita nepieņemams Reģionālo un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais salīdzinoši mērenais piedāvājums aizsargjoslu apbūvei ostu teritorijās, tā nāca klajā ar savu alternatīvo piedāvājumu. Šis piedāvājums tika brutāli iekļauts Ministru kabineta dienas kārtībā, un ministri to akceptēja, ignorējot visu iepriekšējo saskaņošanas procesu, tajā skaitā arī ar sabiedriskajām organizācijām[ 6 ].

  • Ministru kabinets un ministrijas ne reizi vien ir iesniegušas ļoti būtiskus priekšlikumus grozījumiem likumos pirms trešā lasījuma, arī, saprotams, ignorējot jebkādu iepriekšēju saskaņošanu.



Rezumējot — daudz lielāka problēma ir nevis tā, ka tiesību izstrādes process ir pārāk sarežģīts, bet gan tas, ka svarīgākās politiskās iniciatīvas vispār netiek saskaņotas caurredzamā un iekļaujošā procesā. TP piedāvājums likvidēt valsts sekretāru sanāksmes lej ūdeni uz tām pašām dzirnavām.

Kuros gadījumos saskaņošanas process patiešām ir ilgs un sarežģīts? Tad, kad starp vairāku ministriju speciālistiem (nepolitiskā līmenī) un/vai sabiedriskajām organizācijām ir domstarpības par kādu svarīgu jaunās likumdošanas ieceres aspektu. Ja pretrunu nav, tad izstrādātais projekts ļoti ātri nokļūst Ministru kabineta darba kārtībā (piemēram, valsts sekretāru sanāksme uzdod attiecīgo projektu saskaņot tikai ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju). Līdz ar to TP piedāvātais risinājums daudz neko nepaātrina. Bet, ja domstarpības ir radušās, tad, protams, ka tās ir jāatrisina, nevis jāizliekas tās neredzam! Valstī tiek skatīti ļoti daudzi jautājumi, kas skar uzreiz vairākas nozares. Piemēram, notiesāto personu izglītība ir jautājums, kur daudz kas varētu būt sakāms gan Tieslietu ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem, un valsts sekretāru sanāksmju mehānisms ir domāts tieši savstarpējās rīcības koordinācijai un savlaicīgai problēmu risināšanai. Piemēram, sabiedriskajām organizācijām tas ļauj savlaicīgi iepazīties ar jauniem likumprojektiem, sagatavot par tiem atzinumus, piedalīties to apspriešanā, uzzināt argumentus, kāpēc kāds iebildums nav ņemts vērā.

TP plāns piedāvā likvidēt visefektīvāko no līdz šim izveidotajiem nepolitiskajiem viedokļu saskaņošanas forumiem, kā arī var būtiski samazināt reālās sabiedrības līdzdalības iespējas valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā.


2. Decentralizēta tiesību aktu izdošanu.

Tas ir vēl viens plāna izstrādātāju iebildums no sērijas „pārāk ilga un sarežģīta lēmumu pieņemšanas procedūra”. TP piedāvā deleģēt „ministriem tiesības izdot vispārobligātus un trešajām personām saistošus normatīvos aktus. Šādus tiesību aktus apstiprinātu pats ministrs, vienlaikus arī uzņemoties pilnu atbildību par šā tiesību akta kvalitāti. Mēs uzskatām, ka, piešķirot ministriem šādas tiesības, vienlaikus vienkāršojot dokumentu aprites sistēmu, varētu panāk valsts pārvaldes daba būtisku efektivizāciju un arī finanšu līdzekļu ietaupījumu.” Domājot par šādu tiesību piešķiršanu ministriem, šermuļi skrien pār kauliem trīs iemeslu — vēsturisku, tehnisku un saturisku — dēļ.

Pirmskara Latvijā ministriem patiešām bija tādas tiesības pašiem izdot savus „likumus”. Taču pēdējo gadu tiesību reformas vektors ir bijis pretējs — pēc iespējas sašaurināt šādu visiem saistošo normu izdevēju loku. 2009.gadā leģitīmi ar likumdošanu var nodarboties tikai Saeima, Ministru kabinets un dažas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, piemēram, pašvaldības, bet ne pārvaldes iestādes vai ministrijas, lai gan kādu laiku atsevišķām iestādēm bija šādas tiesības. Vēl nesen šķita, ka treknu punktu šai diskusijai pielika Administratīvā procesa likums, paredzot, ka pārvaldes iestāžu izdotie normatīvie akti zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī.

Par šo jautājumu ir bijuši divi svarīgi tiesu spriedumi. 2005.gadā Satversmes tiesa noteica, ka pat Ministru kabinetam, lai izdotu vispārsaistošas normas, ir nepieciešams īpašs likumdevēja — Saeimas — pilnvarojums, kas ietverts likuma normā. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu galvenajiem virzieniem[ 7 ]. 2006.gadā Augstākā tiesa noteica, ka šis princips vēl jo vairāk attiecas uz valsts pārvaldes iestāžu izdotajiem normatīvajiem aktiem[ 8 ].

Ko tas nozīmē tīri tehniski TP iniciatīvas īstenošanas gadījumā? Jāmaina simtiem likumu, lai izņemtu tajos ietvertos pilnvarojumus Ministru kabinetam un tos aizstātu ar skaidri formulētiem pilnvarojumiem konkrētām ministrijām, citādāk ministrijām nebūs tiesību grozīt normatīvos aktus. Tas nozīmē arī izšķiršanos par to, kuri jautājumi ir tikai vienas ministrijas atbildībā. Starp tiem, protams, nekādu ugunsmūru nav — ļoti daudzi valsts pārvaldē risināmie jautājumi skar uzreiz vairāku ministriju atbildības sfēras, piemēram, pēdējā laikā medijos daudz apspriestie valsts valodas jautājumi. Kamēr TP nav parādījusi, kā tos ierobežot vienas ministrijas kompetencē tā, lai citai ministrijai jaunās izmaiņas nenāktu kā negaidīts pārsteigums, šī iecere dos vairāk ļauna nekā laba.

Tiesību piešķiršana ministrijām izdot vispārsaistošus normatīvos aktus apdraudēs arī šo dokumentu kvalitāti. Tieši saskaņošanas process pirms normatīvā akta pieņemšanas Ministru kabineta sēdē garantē, ka vienu un to pašu dokumentu vienlaicīgi vērtē uzreiz daudzi juristi un dažādu jomu speciālisti. Redzot, cik būtiski likumprojekti mēdz mainīties saskaņošanas procesā, esmu pārliecināta, ka nevienai ministrijai nav pietiekošas kapacitātes patstāvīgi izstrādāt kvalitatīvus dokumentus.

Un, protams, šādu tiesību piešķiršana ministrijām atkal aiz durvīm var atstāt sabiedriskās organizācijas un atklātības apsvērumus. Ja līdz šim nevalstiskajām organizācijām tomēr bija iespējas iesaistīties valdības noteikumu tapšanā, jo vairākumā gadījumu tie bija iepriekš publiski izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un tālākais saskaņošanas process bija reglamentēts, tad ministriju līmenī tādu instrumentu nav un nekad nav bijis. Kamēr plāna ierosinātāji nav pierādījuši, kā viņu iecere spēs garantēt vismaz tikpat efektīvus koordinācijas, atklātības un sabiedrības iesaistīšanas mehānismus kā status quo, uzskatīšu, ka plāna trešā daļa no sekmīgas valsts pārvaldes attīstības skatpunkta ir brāķis.

_____________________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ulča - Signe M 20.02.2009 22:03
Taisnība jau ir. mana doma jau gan nav apšaubīt ministru spriestspēju, bet gan runāt par lietderību šajā situācijā! Lai arī ministri nav spečuki vienmēr savā jomā, tomēr iedziļinājušies savā jomas dokumentā gan (ceru), bet citi iespējams pat lasījuši nav neko no citas ministrijas joma dokumenta. Par to ir runa manā pamatojumā- cik lietderīgi sēdēt, balsot un it kā dalīt atbildību. Kaut gan- kaut kādai info jābūt jebkuram. :D

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Signe M - Ulča 20.02.2009 05:43
Par kārtībām - tas ir tieši tas, ko domāju rakstot "iekšējās darbības organizācijai". Savukārt, par savstarpējo likumprojektu saskaņošanu un MK lēmumiem. Ja pastāvēs uzskats, ka ministri nevar pieņemt lēmumu par citām darbības sfērām, bet tikai par savu. Tad pēc būtības var atcelt MK sēdes. Nav jau tā, ka katrs ieceltais ministrs mums būtu īpašs savas jomas eksperts. Galu galā jebkuram sagatavotajam likumam ir jābūt vienkāršam un skaidram visiem iedzīvotājiem, tai skaitā ministriem. Līdz ar to apšaubīt ministru spējas lemt par jautājumiem citās jomās ir nepamatoti. Tā ir tā sistēma, kas darbojas kā "heck and balance" Uzskatu, ka argumentējot izmaiņas ar "tagad ir krīze, vajag savādāk" un uz šo argumentu pamata mainīt demokrātiskas daudzpartiju parlamentāras republikas darbības principus, kuri ir gadu gaitā izstrādāti, ieviesti, precizēti un uzlaboti,ir nekorekti un bīstami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ulča - Signe M 19.02.2009 23:14
Ja runa par ministrijas pašas likumiem (kārtībām), tad kā zināms pēc valsyts pārvaldes likumdošanas tās ir saistošas TIKAI ministrijas pašas kabinetiem, ne kādam citam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Signe M 19.02.2009 18:23
Autorei liels paldies par veltito laiku un analizi. Lai ari gari, izlasiju ar interesi un pec butibas varu piekrist vairakiem noraditajiem riskiem. Protams, visparsteidzosakie ir centieni likvidet VS sanaksmes. Stradaju valsts parvalde un tiesam likumu apstiprinasanas process ir gars un sarezgits. Bet tam ir savs merkis - panakt maksimalu efektivitati, apspriest ar citam ministrija, socialajiem partneriem un galu gala dot nepieciesamo laiku, lai notvertu visas kludas, problemas un rastu tam risinajumus.
Visbeidzot ministriju pasu likumi sobrid ir (kartibas), bet vairak ministriju ieksejas darbibas organizacijai un ta tam ari japaliek. Preteja gadijuma bus gruti nodrosinat caurskatamibu, vel jo vairak kopeju likumu sasaisti un neprognozejama tad ir likumu izpildes parraudziba.
Ar sveicienu no Briseles

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ināra 19.02.2009 13:55
Paldies par rakstu. "Algotu darboņu" ir ka biezs, bet izskatīšanai detalizēti izstrādātu plānu neviens nav spējīgs piedāvāt. Redzams, ka mums nav profesionālu politiķu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stp 19.02.2009 00:47
paldies Ivetai! ka jau vienmer, labs raksts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lala 19.02.2009 00:21
VSS pirmā daļa, kur Veismane monotonā balsī lasa izsludināmos projektus, jau sen bija jāaizstāj ar elektronisku izsludināšanu, kur VISI izsludinātie dokumenti ir publiskie pieejami VISĀM ministrijām iebildumu/priekšlikumu sniegšanai un apskatei un iebildumiem arī sabiedriskajām organizācijām.
Saskaņošanā darbotos 'non-objection' princips, tad iestādes, kurām nav iebildumu, varētu pat negatavot vēstules.
Ja visus iebildumus vēl varētu tajā pašā sistēmā piereģistrēt elektroniski, tad atkristu puse darba, gatavojot dokumentus pēc tam uz MK/MKK, un būtu pilnīga atklātība.

VSS diskusiju daļa gan būtu jāatstāj - jautājumi 'uz izskatīšanu VSS' gan nonāk reti, tomēr VSS sākotnējā ideja bija savākt kopā VS, lai viņi parunājas savā starpā par sāpīgiem jautājumiem - VSS bija iknedēļas forma šīm diskusijām. Un formāla vai mazāk formāla visu ieinteresēto/iesaistīto pušu parunāšanās veicina daudz saskaņotāku un efektīvāku institūciju darbu.

Par ministru izdotiem normatīvajiem aktiem ir bijusi ilga Latvijas tiesību speciālistu diskusija - sākot jau ar to, ka tas it kā atvieglotu tehnisko normu pārņemšanu no ES. No otras puses, Latvijas likumdošanas labā un normatīvos stiprinātā prakse paredz pamatīgu vispusīgu ārējo tiesību normu projektu apspriešanu un attiecīgo lēmumu pieņemšanu vai nu ar vairākumu - saeimā, vai MK līmenī - ar konsensusu un dalītu atbildību. Ne velti MK pieņem lēmumus šādi - MK noteikumi ir mazāk izdiskutēti un dalītā atbildība palīdz samazināt iespējamos riskus.
Ministru izdotie akti krasi lec ārā no šīs sistēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ulča - Zorro 18.02.2009 23:13
VSS jau nav jālikvidē, tā varētu pāriet šajā starpministriju saskaņojumā kā tā ir, bet iespējams šaurākā. Runā par pārvaldību, ka spēks ir MK noteikumiem, ne ministrijas noteikumiem. Bet kā var būt MK noteikumi, ja tos neapstiprina visi ministri. TP piedāvājumā, manā izpratnē, ir doma tieši parr šādu nevajadzīgu resusrsa izmantojumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ulča - I.K. 18.02.2009 23:09
cik man saprotams, tad runa ir par šādām- elementārām "Lauciskām" lietām un uzlabojumiem, jo tieši to neloģiskumu pārmet arī Valsts kontrole, arī Providus, Delna un citi.
Iespējams, ka es ne visia tiesiski pareizi formulēju domu, pie tās var piekasīties, bet, man šķiet, ka saprtams, ko es ar visu iepriekšējo un pirmo komentāru domāju.

Kā to visu salikt likumiskās normās- tas ir tikai tehnikas jautājums. Tā arī izprotu 'Zalāna"plānu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ulča - I.K 18.02.2009 23:04
kontrolējošajās iestādēs ieskaitās tā pati pārtikas nekaitīguma PVD pārbaude. Protams, nenoliedzu, ka tai jābūt, bet tomēr jābūt samērīgumā! Pēdējais piliens- bērnudārzs Liepājā (2007.gadā nodots eksplutācijā) , kur pašvaldībai jāiegulda līdzekļi jeb jāpieņem bērnudārzā mazāk bērnu, jo uz līdzšinējo skaitu tualete par 2 cm2 (!!!!!!!!!)uz bērnu ir par mazu! Tas ir apsurds. Vai arī ūdenī jonu daudzums ir par 0,02 % lielāks kā pieļaujams. Bet tāds ir visā pagastā. Ko tad- jāver iestāde ciet! Bet varbūt pēc analoģijas izsūtam tad visu pagastu. "Zalāna" plānā tieši runa ir par šāda tipa un veida kontrolēm šajā krīzes situācijā! Pamēģinam uzklausīt arī plāna autorus, jo no tiesiskuma principa svarīgi ir arī likumdevēju skaidrojumi, kas ar ko ir domāts.
Par dokumentu apriti- nav runa par Satversmes grozījumiem sasitībā ar trīs lasījumiem- tiem katram ir sava kārtība un nozīme. Runa ir par to, ka ministri(visi) šajā sauksim to par saspringto laiku vai arī pēc tam, kad viss būs OK! ( :) ) lemj par kūtsmēslu kg pieļaujamo daudzumu uz vienu govi dinnaktī, kaut arī pilnībā nerubī par ko ir runa. Vai runā par valsts eksāmeniem skolās un kārtību kad pārcelt nākamajā klasē, kaut pilnībā nesaprot reālo situāciju. Un pat noraida speciālistu (arī atbildīgās ministrijas) sagatavoto. Par to ir runa. Nav runa, ka jābūt visu ministriju saskaņojumiem, bet IZM ministram nav jālemj par kūtsmēsliem vai zemkopības par atmaksājamajām zālēm pacientiem....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


S.T. 18.02.2009 18:38
Autore lotilabi analizee plaana biistamiibu no tiesiskas valsts viedoklja. Jau taa biezi neieveerotie tiesiskas valsts principi tiks veel taalaak izljodziiti. Shis plaans ir labs tikai savtiigiem partiju pashlabuma mekleetaajiem (un vinju koruptiivajiem klientiem), nevis pilsonjiem, kuriem ruup tiesiska valsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo - sviestas 18.02.2009 17:42
sviestas,

Piekrītu, ka acīmredzams ir fakts, ka situācijās, kad 'labi grib un tas ir nepieciešams' , lēmumus ir iespējams pieņemt "bez jebkādas saskaņošanas un ne jau VSS. kaut vai ja atceramies, kā tika pieņemti nodokļu izmaiņu jautājumi pagājušā gada beigās."

Jautājums šāds - vai fakts, ka šādi gadījumi un šāda prakse eksistē nozīmē, ka šī prakse ir par labu uzskatāma? Citiem vāridem - ja eksistē noteikta kārtība, vai tas nozīmē, ka tai arī vajadzētu turpināt eksistēt? Jo tādā gadījumā afroamerikāņu izcelsmes iedzīvotāji Štatos droši vien vēl joprojām brauktu autobusu aizmugurē, par Obamas fenomenu pat nerunājot.
Protams, šo pašu manis izteikto argumentu var apgriezt un piemērot attiecībā nevis uz steidzamo MK lietu bīdīšanu, bet tieši otrādi - uz pašu oficiālo saskaņosānas procesu caur VSS. Tādējādi identisks jautājums būtu - vai tas, ka eksistē 'VSS process' nozīmē,ka tam vajadzētu turpināt eksistēt? Un te nonākam jau pie diskusijas pēc būtības - par to, cik labuma vai ļaunuma rada viena vai otra procedurālā kārtība. Cik daudz labuma vai ļaunuma rada sistēma, kurā paredzēta vājo punktu identificēšana un domstarpību saskaņošana (VSS process) un cik daudz labuma vai ļaunuma rada sistēma, kurā potenciālās domstarpības tiek pa taisno risinātas, pieņemot faktiski politizētu lēmumu. Tādējādi izriet arī jautājums par VSS procesa mērķi pēc būtības - kurā brīdī tiek veikta vai neveikta analīze tam, kādas sekas un ietekmi atstās potenciāli pieņemamie lēmumi. Jo. manuprāt, ir tomēr redzama tendence, ka tieši šiem steidzami izvirzītajiem lēmumiem (kaut vai Jūsu pašu pieminētajām nodokļu izmaiņām) pēc tam pārmet to, ka nav ņemtas vērā tā sekas, ka nav pilnībā apzināts tas, ko īsti šis lēmums nozīmēs sabiedrībai - Jums un man un citiem, kas būs spiesti šim lēmuma pakļauties (kaut vai piemērs ar tūrisma nozares pārstāvju protestiem pret pēkšņi palielināto PVN likmi). Protams, vienlaikus apzinos, ka tas var izklausīties kā no mācību grāmatas ņemts teksts un ka VSS process pats par sevi vēl nav 100% garantija kvalitatīvam lēmumam. Bet tas ir vismaz ir veids/instruments, kas lielākā mērā varētu nodrošināt to, ka pieņemtais lēmums ir relatīvi pārdomātāks.

Plus, man šķiet, ka vispār te zināma loma ir arī tādam fenomenam, ko es saucktu par tipiskā latvieša bailēm no jebkuras pretargumentācijas (no offences, manas pašas tautība ir latviete, tā ka domāju, varu atļauties par LV etniskās mentalitātes iezīmēm šādi izteikties:). Ja pret manu viedokli ir pretargumenti, tad momentā kļūst jūtams dalījums "es" un '' viņi", "mēs" un "citi". Tas kaut kāds post-sovietic fenomens, vai? Un no šāda uzstādījuma tad arī izriet nereti netieši paustā pārliecība, ka oficiālais saskaņoošanas process ir tikai parakstu savākšana utt. Jo kam tad tie paraksti tiek vākti, kādā nolūkā? Lai apliecinātu, ka visas iesaistītās institūcijas, kā arī sabiedrības grupu pārstāvji, kas uzskata to par nepieciešamu, ir iepazinušies ar konkrēto dokumentu un attiecīgi izvērtējuši un atzinuši par labu esam. Ja ne par labu esam pilnībā, tad vismaz atraduši zināmu kompromisu. Vispār jau tas arī ir viens no politikas procesa pamatelementiem - atrast kompromisu, vai tad ne?. Un tādējādi šis saskaņošanas process būtu jāuztver kā iespēja uzlabot dokumentu, nevis kā process, kurš jāpacieš ar zobu sāpēm, jo tāds vienkārši ir. Jo kā savādāk, piemēram, Vides ministrijā sēdošs ierēdnis, rakstot savu dokumentu var būt pilnībā pārliecināts, ka ir pamanījis visus aspektus un ka dokuments ir pilnīgā saskaņā ar citās nozarēs, piemēram, zivsaimniecībā esošo regulējumu?

btw, ja jau "pret VSS likvidāciju var iebilst tikai cilvēki, kas pārvaldes darbu nav ne tuvumā redzējuši" - tad es pieņemu, ka tiem, kas šo valsts pārvaldes darbu ir tuvumā redzējuši, vajadzētu būt piesardzīgākiem, izsakot apgalvojumus, ka "akūti nepieciešams pacelt jautājumu par MK kārtības ruļļa pārskatīšanu". Jo janvāra beigās jau ir izsludināta jauna MK Kārtības ruļļa redakcija. Izsludināta tajā pašā VSS, starp citu. (t.sk. paredzot arī elektroniskas saskaņošanas iespēju starp ministrijām, tieši nolūkā mazināt slogu, ko rada parakstu vākšana uz papīra - jo neviens jau neapgalvo, ka esošais saskaņošanas process būtu pilnībā ideāls).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


sviestas 18.02.2009 15:30
jā, pret VSS likvidāciju un tiesībām ministrijām pašām pieņemt noteikumus tiešām var iebilst tikai cilvēki, kas valsts pārvaldes darbu un dokumentu apriti ne tuvumā nav redzējuši. un kuriem nav ne jausmas, ka lielākā laika daļa valsts pārvaldē tiek tērēta parakstu vākšanai uz papīra veidā starp institūcijām ceļojošiem dokumentiem. un jo mazsvarīgāks un specifiskāks ir risināmais jautājums, jo šis saskaņošanas process tiek veikts ar lielāku entuziasmu. bet patiesi svarīgie lēmumi tiek pieņemti bez jebkādas saskaņošanas un ne jau VSS. kaut vai ja atceramies, kā tika pieņemti nodokļu izmaiņu jautājumi pagājušā gada beigās. akūti nepieciešams pacelt jautājumu par MK kārtības ruļļa pārskatīšanu. kur par galveno uzdevumu ir izvirzījusies vārdu skaitīšana dokumentos, pareizās vārdu kārtības nodrošināšana pavadvēstulēs un bezjēdzīgu anotāciju un saskaņošanas protokolu noformēšana. tiesības ministrijām pašām pieņemt noteikumus lielu daļu no šīm problēmām noņemtu no dienaskārtības.









"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 18.02.2009 14:55
labi, k a autore atradusi laiku un pieversusies permanenti mainigajiem publiskas parvaldes reformu planiem. tachu, no ta grozinja, - kas netiek apskatits un pieminets- vel jau steriem lietu krit ara: potenciala attistibas ministrija zimes lejupejoshas attistibas liknes. ari bezdarbs nerup nevienam, jo nodarbinatiba jau shobrid ir EM:)) ja socialas lietas bus tikai pabalsti- var tak uz FM:)) vide jau ari principa izkrit- ja lemumus hierarhija pienjems par labu citam prioritatem:)) ta droshi vien varetu ilgi turpinat?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


I.K. 18.02.2009 09:57
Ulča,

Lūdzu vairāk konkrētības, savādāk jūsu pārmetumi izskatās pēc tukšas anonīmas moralizēšanas! Piemēram, kas konkrēti TP plānā liecina, ka runa ir nevis par lielajām kontrolējošajām iestādēm, bet "mazajām, kas reāli traucē tautsaimniecības attīstību" (un kuras ir šāda tipa iestādes - pieņemu, ka taču ne jau tās, kuru izveidi nosaka ES direktīvas vai kas veic sabiedrībai svarīgu funkciju, piemēram, uzrauga pārtikas drošību)?

Ja jūs satrauc dokumentu aprite, tad pilnīgi pietiekams risinājums ir tās elektronizēšana vai atteikšanās no dažiem papīriem, bet ne jau veselām procedūrām! MK līmenī tas būtu vēl nesaprātīgāk nekā ierosināt grozīt Satversmi, lai pateiktu, ka turpmāk visi likumi tiks pieņemti vienā lasījumā nevis divos-trijos.

Zorro,

Taisnība par pienākumu ministrijām publiskot noteikta veida informāciju, taču šis mehānisms tiešām nedarbojas. Un pat ja tas darbotos, arguments par starpresoru koordināciju paliktu tas pats.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ZoRRo 17.02.2009 23:54
Nju, saistībā ar sadaļu attiecībā uz kontrolēm, un iepriekšējo komentāru - pieļauju, ka autore nebija pret kontroles iestāžu samazināšanu principā. bet gan pret to, ka TP visnotaļ 'izsmeļošajā' piedāvājumā lietas ir definētas tā, ka saprast var ļoti dažādi.. jo īpaši ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar TP māku interpretēt jēdzienus un normas sev piemērotākajā izpratnē. Konkrētības trūkst, par to ir runa. Šādus pašus saukļus jebkurš Jānis Kalniņs LV, uz ielas aptaujāts, varētu izteikt. Bet TP taču pretendē uz izsvērta problēmas risinājuma piedāvāšanu.

btw, ja kāds ir iepazinies ar to pašu funkciju auditu plānoto, tur faktiski visas šīs idejas par decentralizāciju, funkciju nodošanu privātajam sektoram (ja iespējams), ir ieskicētas. bet tas nu tā.

par dokumentu apriti un 'birokrātisko ceļu' - birokrātijas izpausmes (ar to šeit saprotot situāciju, ka pastāv noteikta kārtība, kādā notiek dokumentu aprite) līdz nulles pakāpei likvidēt nav iespējams nevienā valstī. Gluži kā korupciju. Tikai, atšķirībā no korupcijas, mērķi birokrātiskās procedūras likvidēt pilnībā nemaz nebūtu lietderīgi uzstādīt kā vēlamo sasniedzamo rezultātu. Citiem vārdiem sakot, vēlos pateikt, ka ir jāizsver samērīgums starp 'labumu' un 'sliktumu', ko rada situācija, ka noteikta veida darbībai (šajā gadījumā dokumentu iesniegšanai izskatīšanai valdībā) ir noteikta veida procedūra. Un 'labums', ko sniedz VSS esamība, ir daudz lielāks par tā radīto 'sliktumu' jeb faktu, ka ir jāievēro zināmas procedurālas prasības (kas attiecīgi nozīmē arī ilgāku laiku, kas nepieciešams dokumenta sagatavošanai un izskatīšanai). Bet vispār, ja VSS patiešām izdosies nolikvidēt, man personīgi tas varētu būt robežšķirtnes punkts, lai sāktu nopietni aktivizēt savu pilsonisko apziņas daļu. Un man patiešām nešķiet, ka argumenti par 'papīru smērēšanas procesu' attiecībā uz VSS būtu vietā.

Vienlaikus tomēr nevaru gluži piekrist šī autores apgalvojuma pēdējai sadaļai:

"Ja līdz šim nevalstiskajām organizācijām tomēr bija iespējas iesaistīties valdības noteikumu tapšanā, jo vairākumā gadījumu tie bija iepriekš publiski izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un tālākais saskaņošanas process bija reglamentēts, tad ministriju līmenī tādu instrumentu nav un nekad nav bijis."

Instruments pats par sevi ir - eksistē tāda lieta kā normatīvi regulēta obligātā info, kas ministrijām jāiekļauj savās mājas lapās (tai pašā laikā daudz interesantāka situācija šajā aspektā ir atteicībā uz pašvaldību līmeni:). T.sk. info par, piemēram, darba grupām, kas tiek dibinātas kāda normatīvā akta projekta izstrādei u.c. veida aktivitātēm (jā, jā, es varu iedomāties, kā, izlasot šos vārdus, lielākajai daļai NVO pārstāvju automātiski ceļas rokas, lai ierakstītu uz šo te pretī kādu jauku komentāru:P). Ja nopietni, protams, ka milzonīga problēma ir tajā, kā (ja vispār) ministrijas šo normu ievēro. Bet principā instruments ir (ķaut kur NAISā, protams, arī eksistē attiecīgs normatīvā akta numurs šim pasākumam, bet man nudien miegs nāk šovakar, tā ka piedodiet, konkrētas atsauces šobrīd nebūs:). Bet tā jau vispār globālāka mēroga LV problēma - instrumenti dažkārt visvisādi ir, t.sk. normatīvi nostiprināti. Tik spēja kvalitatīvi izmantot savas iespējas 'pieklibo'. Nemaz nerunājot par pašu pārvaldes instititūciju nepietiekamo labo gribu attiecībā uz dažu labu pienākumu izpildīšanu pēc būtības. (tas gan nenozīmē, ka es atbalstītu ministriju tiesības pieņemt visiem saistošus normatīvos aktus).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ulča 17.02.2009 23:07
Jauki, ka autore pamanījusi mīnusus, bet žēl, ka viņa atbalsta birokrātisko ceļu. Cik nožēlojami, ka mums ir tādi NVO darboņi kā autore, kas reālajā dokumentu apritē nav bijusi iekšā, bet tikai ķērusi salmiņus kā ziepjuburbuļus.
Par kontroles iestādēm saredz tikai lielās. Tās var palikt gan KNAB, gan citas. Lai knābā. Te runa ir par mazajām, kas reāli traucē tautsaimniecības attīstību! Attopies , autorīt!

Saistītie raksti
Gazi grida bez merka un benzina

Gāzi grīdā! Bez mērķa un benzīna 1 Autors:Andrejs Jakobsons, Andrejs Jākobsons

Citi autora darbi