Vairāk kapitālisma, nevis mazāk! 10

Vakar biju aizgājis uz biedrības ”Aktiespararna” (tiešā tulkojumā - „Taupītāji akcijās”) Upsalas vietējās nodaļas ikgadējo sapulci. Kārtējo reizi pārliecinājos par divām lietām, pirmkārt, ka kapitālisms Zviedrijā ne tuvu nav miris, un, otrkārt, ka Latvijā ir nepieciešams nevis mazāk kapitālisma, bet tieši vairāk.

Iesaki citiem:

Jā, nudien, runas par kapitālisma nāvi Zviedrijā, pārfrāzējot Tvenu, ir krietni vien pārspīlētas. To es secināju, iepazīstoties ar plašo biedrības vietējo nodaļu, kura ļoti demokrātiski savā vidū bija pulcējusi gan vecāka gada gājuma, gan arī vidēja vecuma ļaudis, kurus visus apvienoja vēlme ieguldīt savus ietaupījumus akcijās un fondos, lai vairotu savu pārticību. Proti, runa nav par bezriska ieguldījumiem banku depozītos, bet gan par visai sarežģītu stratēģisku riska kalkulāciju, kas noved pie optimālas pašlabuma maksimizācijas. Protams, lai veiktu stratēģiskus ieguldījumus, kuri nestu vispār kaut kādu peļņu, ir jābūt ļoti labi informētiem. Tāds ir biedrības mērķis - izglītot un sniegt informāciju par akcijām, fondiem un kreatīvām un ilgtermiņa investīciju stratēģijām, lai vairotu biedru informētību, kas ļautu viņiem izdarīt pēc iespējas racionālāku lēmumu par savu ietaupījumu ieguldīšanu.

Savukārt pagājušajā nedēļas nogalē piedalījos biedrības jaunatnes organizācijas iekšējās mācībās. Tur sastapos ar vairāk kā sešdesmit aizrautīgiem un motivētiem jaunajiem riska kapitālistiem. Tā bija kā mūzika manām ausīm dzirdot, ka jaunieši pārrunāja pēdējās ziņas no Stokholmas biržas, viens otram deva padomus par ieguldījumiem fondos un sačukstējās par ASV Federālās Rezerves pēdējās procentu likmes samazinājuma nozīmi. Blakus man sēdēja divdesmit divus gadus vecs puisis no Vermdē priekšpilsētas, kurš vadīja pats savu mediju uzņēmumu. Līdzšinējais pesimistiskais stereotips par zviedru jauniešiem kā "šampanieša sociālistiem", kas lielākoties pavada laiku lādējot kapitālismu, jūsmojot par radikāli kreisajām un zaļajām idejām un dzīvojot uz vecāku vai valsts pabalstiem, izčibēja kā nebijis. Protams, ka ir pāragri cerēt, ka mani mācībās sastaptie jaunieši visi kā viens kļūs par bankas mākleriem. Tas var būt pat maldīgi, tomēr ceru, ka viņi nopietni nodosies ne tikai patēriņam, bet arī radošai un peļņu nesošai taupīšanai, kas galu galā ir viens no ekonomikas balstiem.

Tomēr atgriežoties pie Uppsalas nodaļas sapulces. Sanākušie lielākoties bija vecāki par četrdesmit gadiem, kas lieliski atspoguļoja gan Upsalas īpašo demogrāfisko stāvokli (Upsalā dzīvo liela daļa augsti izglītotu un konservatīvu profesionāļu), gan faktu, ka septiņdesmitajos gados radikāli indoktrinētā paaudze vēl joprojām izturas tā it kā, tas būtu kauns dzīvot pārticīgi. Tomēr mani pārsteidza, ka šī nebija pensionāru kluba sapulce, bet gan aktīvu, ekonomiski informētu un motivētu pilsoņu sanāksme. Daži ar savām BlackBerry telefoniem Internetā sekoja līdzi Bernankes paziņojumam pazemināt ASV centrālās bankas procentu likmi, vieslekciju noturēja Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors un kopumā sapulce ievilkās līdz deviņiem, par stundu ilgāk nekā bija plānots.

Tad arī pamazām apjautu, kādēļ Zviedrijas kapitālisms funkcionē tik nevainojami: zviedru pilsoņi ir ne tikai aktīvi biedrību dzīvē, bet viņi arī ir uzstājīgi saņemt pilnīgu informāciju par saviem ieguldījumiem. Apvienojoties šādās biedrībās un izglītojoties kopīgiem spēkiem, viņi tiek sadzirdēti biežāk un biržā notēto uzņēmumu gada ziņojumi paliek aizvien detalizētāki. Tas palielina ne tikai finansiālo tirgu atklātību, bet arī tādējādi veicina pilsoņu uzticību biržai, bankām un uzņēmējiem (kā arī resursu dekoncentrāciju!). Tas savukārt palielina viņu investīcijas akcijās un līdz ar to pieejamo finansu resursu daudzumu tirgū. Lieliska ilustrācija Ādama Smita lieliskajam novērojumam, ka ekonomiku virza indivīdu pašlabuma meklējumi.
Nē, nē, Iveta Kažoka! Latvijas iedzīvotājiem, kuri pievīlušies pārejas laika oligarhu nelikumībās un valsts tiesiskuma sliktajā kvalitātē, nav vajadzīgs anti-Sarkozī vai kreisi noskaņoti un nekompetenti anti-kapitālisti à la Naomi Kleina! Tieši pretēji – mums Latvijā ir vajadzīgs savs Miltons Frīdmans! Vai citiem vārdiem – informēts, racionāls un aktīvs pilsonis-investors, kuram būtu dota iespēja tiesiski pašam ar saviem spēkiem un peļņu rēķinošā veidā brīvā tirgū vairot savu pārticību. Tādēļ Latvijā ir nepieciešams vairāk kapitālisma (un pilsoniskās sabiedrības), nevis mazāk!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 02.02.2008 16:54
Pēterim!

"Manuprāt, Latvijā ir nepieciešams vairāk kapitālisma, jo mūsu sabiedrībā pastāv uzskats, ka kapitālisms ir „slikta” sistēma."

Vai ar "Mūsu sabiedrību" Tu domā Latvijas sabiedrību? Ja tā, tad es atkārtošos, bet vēlreiz teikšu, ka neredzu Latvijā pretkapitālistisku gaisotni. Latvija, manuprāt, ir viena no pro-kapitālistiskākajām valstīm Eiropā. Kapitālisms šeit, vairāk kā jebkurā REiropas valstī, tiek uzskatīts par kaut ko, kas ir pats par sevi saprotams. Vai Latvijā ir anti-kapitālistiska kustība? Nav (Latvijā pat nav spēcīgas sociāldemokrātiskas partijas, tad par ko mēs vispār runājam...). Vai ir pret kapitālismu noskaņota inteliģence? Es tādu nezinu. Vai tiek organizēti pasākumi/diskusijas, kas vērsti pret kapitālismu? Neesmu par tādiem dzirdējusi. Vai augstākās izglītības sistēma šeit ir ar noslieci uz anti-kapitālismu? Nē - attiecībā uz status quo nostiprinošām hipotēzēm esam "svētāki" un ticīgāki, nekā jebkura rietumvalsts. Dažreiz līdz riebumam.
bez tam: ja kāds šeit mēģinātu rīkot anti-globalizācijas gājienu, vai Tu domā, ka atnāktu vairāk kā 200 cilvēku? Šaubos. Nav tam augsnes. Man šķiet, ka Tu mēģini cīnīties ar "ienaidnieku" , kurš līdz Latvijas publiskajai telpai vēl nav atnācis! :)

"Tādēļ arī es rakstīju, ka „kapitālisms darbojas nevainojami”, jo šinī konkrētajā gadījumā nebija valsts koriģējošā iejaukšanās, bet gan patērētāju/ akcionāru pašu iniciatīva."

Savukārt, es riskēšu pieņemt, ka šādas savstarpējās sadarbības formas Zviedrijā labi darbojas nevis pateicoties, bet par spīti kapitālismam. Tādēļ, ka šai sabiedrībai, kā Tu pats rakstīji, ir raksturīga liela savstarpēja uzticēšanās, sociālais kapitāls. Valstīs, kur tā nav (piemēram, Latvijā), šāda veida sadarbība nebūt neizskatās dabiska.

Piedod, bet man nešķiet adekvāta atsauces uz skandināvu kultūru pielīdzināšana nacistu rases teorijai. Kas tad vēl ir Zviedrijai raksturīgais augstais sociālais kapitāls vai savstarpēja uzticēšanās, ja ne kultūras/sabiedrības attīstības vēstures iezīme? Kā vēl izkaidrot, kādēļ šie rādītāji skandināviem ir augsti, bet, piemēram, amerikāņiem zemi?

"Lai arī es Tev pievienojos, ka katrs investors un ekonomiskais aktieris nes atbildību par saviem lēmumiem, tomēr ar šādu konstatējumu es arī aprobežojos. Man nav tiesību spriest tiesu par līdzpilsoņa iepirkumu maisa saturu un cik ētiski viņš ir iepircies. Tieši tāpat es atsakos spriest tiesu par līdzpilsoņa akciju portfeli. Nekad, nekad, nekad es nebūšu ar mieru, ka valsts regulēs manu iepirkumu morāli! "

Paga, šim es līdz galam negribu ticēt. Tad Tu uzskati, ka ir principiāla atšķirība starp bērnu ekspluatāciju uzņēmējdarbībā un investēšanu tā "trešās pasaules" uzņēmuma akcijās, kas izmanto bērnu darbaspēku? Vai arī kaitīgu zāļu ražošanā un investēšanā tādā uzņēmumā, kas šīs zāles ražo? Vai arī cilvēku nogalināšana un investēšana ieroču ražošanas uzņēmumā, kas piegādā ieročus noziedzīgam režīmam, kas savā valstī veic genocīdu? Kur ir šī atšķirība? Pirmais ir noziegums, bet otrais - "iepirkšanās"?

"Vairot savu pārticību peļņu rēķinošā veidā nenotiek uz kāda rēķina (cik objektificējošs arguments!), bet gan ar kāda palīdzību – piemēram, ar firmas, tās vadītāja, tās strādnieku un patērētāju palīdzību/ līdzdarbību. Bet, kā jau es teicu, pilsonim/ akcionāram/ patērētājam ir jābūt informētam, tādēļ esmu sajūsmā par Zviedrijas taupītāju akcijās biedrības ideju, kas vairo izglītotību par finansu tirgu, līdzdalību tajā un informētu lēmumu pieņemšanu. "

Atkarīgs no perspektīvas, no kuras skatās. Informētam pilsonim ir lielākas iespējas gūt no saviem ieguldījumiem peļņu, kamēr neinformēts - visticamāk, cietīs zaudējumus, jo informētais no krīzē nonākuša uzņēmuma paspēs savas investīcijas izņemt ātrāk. Tādēļ, protams, ka zviedru "taupītājiem" ir salīdzinošas priekšrocības pār Latvijas "taupītājiem" , kuriem šāda palīdzība nav pieejama.

"Atklāti sakot, ņemot vērā, ka divas trešdaļas valstu ir ar apšaubāmu demokrātijas un kapitālisma kvalitāti, neesmu pamanījis, ka kapitālisms un demokrātija būtu kļuvusi par tabu tēmu. Toties esmu pamanījis, pētot attīstības valstu sabiedrības, ka demokrātija un kapitālisms tiek spēcīgi kritizēti, lai to vietā liktu vai leģitimētu jau pastāvošo autoritārismu un vasts intervenci ekonomikā."

Vai Tu gadījumā šeit nesaki, ka tikai dzelteni āboli (valstis, kur iejaukšanās ekonomikā gandrīz nav - skat.Čikāgas skolas idejas) ir patiesi āboli (kapitālisms)? Un visi, kas apgalvo, ka zaļi (teiksim, "trešais ceļš") un sarkani āboli (teiksim, skandināvu tipa ekonomikas organizācija) arī ir āboli (kapitālisms), patiesībā iestājas pret āboliem (kapitālismu)? :) Šīs lietas tomēr ir jānošķir. Kad es teicu, ka nopietnā līmenī pret-kapitālisma diskurss ir ļoti rets, es ar to domāju prasības pēc tādas ekonomikas organizācijas formas, kas iziet ārpus kapitālisma paradigmas (tādas kā anarhisms, sociālisms savā pirmatnējā izskatā).


"Par Naomi Klein – es piekrītu, ka pirms nodēvēju viņu par nekompetentu, man pašam vajadzēja iepazīties ar grāmatas saturu. (Atzīšos „grēkā” – savus lēmumus par jaunu grāmatu iegādi bieži balstu uz kritikām. Lai arī esmu pircis ļoti kritizētas grāmatas, tomēr Kleinas „daiļrades” kritika mani pilnīgi pārliecināja (skatīt linkus manā komentārā pie viena no Taviem ierakstiem), īpaši Tyler Cowen izpildījumā, ka nolēmu taupīt gan laiku, gan naudu.) "

Man tādā gadījumā ir pilnīgi atšķirīgi grāmatu iegādes kritēriji. Es vēlos uzzināt pēc iespējas daudzu informētu cilvēku viedokli. Par grāmatām ko tādu piedāvā AMAZON, kur reti kura laba grāmata nesaņem 4,5-5 zvaigznītes. Attiecībā uz Naomi grāmatu recenziju "par" bija ievērojami vairāk, turklāt tās bija saturiski dziļākas, nekā recenzijas "pret". Šāda pieeja man palīdz neiekrist lamatās, kas man bija raksturīgas dažus gadus atpakaļ: proti, es pirku tikai tādu literatūru, kas apstiprināja manus iepriekšējos pieņēmumus (aizspriedumus). Kas noveda strupceļā, jo man sāka šķist, ka pasaulē citas labas literatūras/ ideju nemaz nav/ "Atbrīvojot" savu lasāmo grāmatu sarakstu, ļaujot tam kļūt vairāk nejaušam, es gada laikā izlasījusi daudz vairāk vērtīgas literatūras (ar man negaidītām atziņām), nekā iepriekš, iespējams, 3-4 gadu laikā un man šobrīd ir daudz plašāks skatījums uz lietām.

"Kas attiecas uz „bezspēcīgajiem iedzīvotājiem” mani šokē šāda diskursīva stigmatizācija. Tātad visi, kuri nav „pietiekami spēcīgi” ir jāņem kāda (valsts?) aizgādībā un atbilstoši birokrātu un politiķu izstrādātajam plānam jāpasargā pret bargo ekonomisko vidi? Nē, taču – brīvais tirgus viņiem piedāvā iespējas nevis zaudēt savu rīcībspēju (agency), bet gan atbrīvot."

Stigmatizācija. Var jau būt. Bet es tam piekritīšu tikai tad, ja pateiksi, kā strauja brīvā tirgus ieviešana palīdz atbrīvot invalīdu, pensionāru, sociāli nelabvēlīgu ģimeņu bērnu, smagi slimu cilvēku, vientuļo māmiņu "agency"? Kad es minēju pašus trūcīgākos un bezspēcīgākos iedzīvotājus, es ar to domāju tieši šīs kategorijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Arnolds 01.02.2008 22:47
Shim rakstam es gan no visas sirds gribeetu piekrist:) Es personiigi uzskatu, ka mees Latvijaa nemaz neesam redzeejushi skaistu kapitaalismu. Tas ko mees lielaa meeraa tagad redzam ir shausmiigi neefektiiva valsts resursu izmantoshana, ko izraisa korupcija. Kas rada neefektivitaati, nekonkureetspeejiigus uznjeemumus, samazina naakotnes izaugsmes iespeejas, etc., etc. Yip, Latvijaa patieshaam prasiitos peec iista kapitaalisma, diemzheel mees esam ljoti taalu no taa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Marija 01.02.2008 15:42
Njā, ņemot vērā, ka valda stereotips, ka subsīdijas aiziet franču lielsaimnieku rokās, kuri mierīgi varētu iztikt bez subsīdijām, man liekas, ka nebūtu grūti samobilizēt lielu atbalstu subsīdiju atcelšanai. Cita lieta, ka pašlaik Francijas valdība izskatās ļoti nepiekāpīga šinī jautājumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marija - Pēterim 01.02.2008 12:24
Ne, es neuzskatu, ka valsts pabalsti ir vienīgais risinājums. Bet pirms mēs ieteiksim nabadzīgam Afrikas lauksaimniekam būt centīgākam brīvajā tirgū, mums būtu jāapsver, cik tas tirgus ir brīvs. Ja mūsu valstis (ES) maksa milzīgas subsīdijas lauksaimniekiem, tas Afrikas zemnieks nekad nevarēs ar viņiem konkurēt. Arī ja pēc būtības viņa produkcija ir 10 reizes lētāka. Viens no risinājumiem ir nemaksāt subsīdijas ES lauksaimniekiem. Es esmu ar divām rokām par. Bet ES iedzīvotāju vairākums, šķiet, būs pret.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


liberāls 31.01.2008 18:34
"(1) ja vienīgais motīvs ir peļņas gūšana"

Nevis peļņas gūšana, bet laimes sasniegšana.

"Liberalism, in its 19th century sense, is a political doctrine. It is not a theory, but an application of the theories developed by praxeology [p. 154] and especially by economics to definite problems of human action within society.

As a political doctrine liberalism is not neutral with regard to values and the ultimate ends sought by action. It assumes that all men or at least the majority of people are intent upon attaining certain goals. It gives them information about the means suitable to the realization of their plans. The champions of liberal doctrines are fully aware of the fact that their teachings are valid only for people who are committed to these valuational principles.

While praxeology, and therefore economics too, uses the terms happiness and removal of uneasiness in a purely formal sense, liberalism attaches to them a concrete meaning. It presupposes that people prefer life to death, health to sickness, nourishment to starvation, abundance to poverty. It teaches man how to act in accordance with these valuations.

It is customary to call these concerns materialistic and to charge liberalism with an alleged crude materialism and a neglect of the "higher" and "nobler" pursuits of mankind. Man does not live by bread alone, say the critics, and they disparage the meanness and despicable baseness of the utilitarian philosophy. However, these passionate diatribes are wrong because they badly distort the teachings of liberalism.

First: The liberals do not assert that men ought to strive after the goals mentioned above. What they maintain is that the immense majority prefer a life of health and abundance to misery, starvation, and death. The correctness of this statement cannot be challenged. It is proved by the fact that all antiliberal doctrines--the theocratic tenets of the various religious, statist, nationalist, and socialist parties--adopt the same attitude with regard to these issues. They all promise their followers a life of plenty. They have never ventured to tell people that the realization of their program will impair their material well-being. They insist--on the contrary--that while the realization of the plans of their rival parties will result in indigence for the majority, they themselves want to provide their supporters with abundance. The Christian parties are no less eager in promising the masses a higher standard of living than the nationalists and the socialists. Present-day churches often speak more about raising wage rates and farm incomes than about the dogmas of the Christian doctrine.

Secondly: The liberals do not disdain the intellectual and spiritual aspirations of man. On the contrary. They are prompted by a passionate ardor for intellectual and moral perfection, for wisdom and for aesthetic excellence. But their view of these high and noble things is far from the crude representations of their adversaries. They do not share the naive opinion that any system of social organization can directly succeed in encouraging philosophical or scientific thinking, [p. 155] in producing masterpieces of art and literature and in rendering the masses more enlightened. They realize that all that society can achieve in these fields is to provide an environment which does not put insurmountable obstacles in the way of the genius and makes the common man free enough from material concerns to become interested in things other than mere breadwinning. In their opinion the foremost social means of making man more human is to fight poverty. Wisdom and science and the arts thrive better in a world of affluence than among needy peoples.

It is a distortion of facts to blame the age of liberalism for an alleged materialism. The nineteenth century was not only a century of unprecedented improvement in technical methods of production and in the material well-being of the masses. It did much more than extend the average length of human life. Its scientific and artistic accomplishments are imperishable. It was an age of immortal musicians, writers, poets, painters, and sculptors; it revolutionized philosophy, economics, mathematics, physics, chemistry, and biology. And, for the first time in history, it made the great works and the great thoughts accessible to the common man."
http://www.mises.org/humanaction/chap8sec2.asp

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Marijai 31.01.2008 18:10
Vēl viena lieta - piekrītu, ka Jūsu aprakstītie apstākļi ir vienkārši briesmīgi. Bet manā rakstā implicīti un arī manos komentāros daudz ekspilcītāk esmu norādījis, kas man liekas varētu būt lielisks risinājums šādām un citādām problēmām - proti, brīvprātīga un kolektīva strādnieku iniciatīva. Lai arī esmu pēdējā laikā visai skeptisks pret arodbiedrībām, kā tās darbojas Zviedrijā, tomēr galu galā tās ir pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļa un var risināt šādas down-to-earth problēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pēteris - Marijai 31.01.2008 17:59
Un es to arī nemaz nestāstu! Bet brīvais tirgus Tev ļauj izvēlēties brīvi Tavu profesiju un nodarbošanos. Ja Tu uzskati, ka nevari nopelnīt diezgan, lai iekrātu kaut vai centu dienā, nu tad ir jāmēģina uzsākt kaut kas tāds, ar ko nodarbojoties vari nopelnīt vairāk.

Tomēr mani interesē, kāds būtu Marijas ieteikums - ļaut korumpētajam ierēdniem izmaksāt katram strādniekam valsts pabalstu, no kura viņš ieturētu 50% kā nodevu par administrācijas izdevumiem? Jeb valstiskas subsīdijas lauksaimniekiem, lai viņi varētu audzēt produkciju, ar kuru viņi tik un tē nebūs spējīgi konkurēt ES tirgū?

Par ES lauksmainiecības tirgu runājot, es vienmēr esmu piekritis tiem, kuri uzskata, ka tas ir izkropļots un ka tirgus jāliberalizē, izbeidzot subsīdiju praksi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marija 31.01.2008 17:51
Sliecos piekrist Ivetai, ka viss nav tik vienkārši. Kaut vai Pētera arguments (komentāros), ka brīvais tirgus piedāvā nabadzīgāku valstu iedzīvotājiem iespēju atbrīvot savu rīcībspēju. Kā var atbrīvot savu rīcībspēju, ja tev ir 50 centi dienā un tava lauksaimniecības produkcija nevar konkurēt ar ES produktu, par udens piegādi tavā ciemā atbild korumpēts ierednis, kuram kāda korporācija piemaksa, lai viņš nesūdzētos, ka udenī ir augsts piesarņojuma līmenis, un vienīga iespēja nopelnīt ir tās pašas korporācijas rūpnīca, kuras darbinieki elpo piesarņoto gaisu un mirst jauni? Šāda situācija ir vairākās vietās pasaulē. Tikai nevajag stāstīt, ka cilvēkiem tur ir milzīga izvēle, kur ieguldīt ietaupīto naudu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Ivetai 31.01.2008 14:29
Iveta, es zināju, ka Tu atbildēsi!  Tāpat gribu teikt paldies par Tavām ētiskajām intervencēm, kurām es ne vienmēr piekrītu, tomēr uzskatu par svarīgu diskusijas sastāvdaļu.
•Manuprāt, Latvijā ir nepieciešams vairāk kapitālisma, jo mūsu sabiedrībā pastāv uzskats, ka kapitālisms ir „slikta” sistēma. Daļēji viņiem ir taisnība, jo kapitālisma izpildījums Latvijā ar oligarhu spēlītēm un tiesiskuma trūkumu ir bijis „šāds tāds”. Tomēr tanī pašā laikā neesmu sastapis daudz šādu kritisko pilsoņu, kuri tiešām būtu informēti par savām iespējām vairot savu labklājību kapitālistiskā sistēmā. Piemēram, par iespējām investēt caur biržas operācijām akciju sabiedrībās. Bet risinājums nav kapitālisma atcelšana vai valsts intervence ekonomikā, bet pilsoņu „pašpalīdzība”, iniciatīva, pašorganizēšanās, savstarpēja uzticība, aktīva interese par savu kapitālu. Man šķiet, ka zviedri lieliski tiek galā ar „tragedy of commons” – viņi sadarbojas, jo saprot, ka apmaiņa ar informāciju var būt viņu pašu ilgtermiņa interesēs, kamēr īstermiņa labuma gūšana individuāli var būt patiesa traģēdija ilgtermiņā. Tādēļ arī es rakstīju, ka „kapitālisms darbojas nevainojami”, jo šinī konkrētajā gadījumā nebija valsts koriģējošā iejaukšanās, bet gan patērētāju/ akcionāru pašu iniciatīva. Esmu pārliecināts, ka Frīdmans spētu to novērtēt pat ja viņš nepiekristu, ka Zviedrija ir īpaši „brīva”.
•Vai šādas patērētāju/ akcionāru kustības ir unikālas Skandināvijai? Njā, šeit tās ir ļoti plašas un savulaik bija ārkārtīgi ietekmīgas, bet es negribētu teikt, ka tas viss sakņojas īpašā skandināvu kultūrā (tāds apgalvojums man izklausās ļoti līdzīgs nacistu runām par āriešu rases unikalitāti), drīzāk gan augstajā savstarpējās uzticības līmenī (un sociālā kapitāla „bagātībā”), kas savstarpēju sadarbību problēmu risināšanā padara par visai „dabīgu” alternatīvu.
•Atbildot uz Taviem jautājumiem: (1) apmācību un lekciju izmaksas tiek segtas no biedru naudām, kuras, ja sapratu vakardienas biedrības kasiera uzstāšanos pareizi, tiek investētas fondos, lai nestu lielāku atdevi. Nezinu, vai visi uzstājas brīvprātīgi, bet vakardienas lektors bija arī nacionālās biedrības vadītājs un viņam par to īpaši nemaksāja. (2) Izglītošana notiek par Stokholmas biržā notēto akciju sabiedrībām un fondiem. Bieži vien akciju sabiedrību pārstāvji tiek ielūgti, lai stāstītu par savu uzņēmumu un kādēļ tajā būtu vērts investēt. Katrs ir brīvs uzdt jautājumus atkarībā no viņa intereses (tai skaitā uzņēmuma „ētiskums”). Tomēr ir interese arī par Ņujorkas biržā notētajiem uzņēmumiem, tādēļ pieņemu, ka nākotnē izglītība varētu būt arī globālāka.
•Man ir prieks, ka Tu aktualizē diskusiju par kapitālisma ētisko dimensiju, lai arī Zviedrijā es par to dzirdu līdz pat apnikumam, neesmu pamanījis, ka Latvijā būtu šāda diskusija. (Pēdējais jauninājums Zviedrijā ir Ētiskais akciju fonds, kurā kapitāls ir ieguldīts „ētiskos” uzņēmumos. Esmu ĻOTI skeptisks pret to, jo man šķiet, ka šādi šķirojot uzņēmumus „ētiskajos” un „neētiskajos” tiek uzspiesta viena indivīda morāle visiem, bet tas ir katra patērētāja paša ziņā noteikt, kas viņam šķiet „ētisks”.) Lai arī es Tev pievienojos, ka katrs investors un ekonomiskais aktieris nes atbildību par saviem lēmumiem, tomēr ar šādu konstatējumu es arī aprobežojos. Man nav tiesību spriest tiesu par līdzpilsoņa iepirkumu maisa saturu un cik ētiski viņš ir iepircies. Tieši tāpat es atsakos spriest tiesu par līdzpilsoņa akciju portfeli. Nekad, nekad, nekad es nebūšu ar mieru, ka valsts regulēs manu iepirkumu morāli! Turklāt tāpat kā Ādams Smits es ticu, ka mēs visi rīkojoties savtīgi savās interesēs galu galā vairojam visas sabiedrības kopējo labklājību.
•Vairot savu pārticību peļņu rēķinošā veidā nenotiek uz kāda rēķina (cik objektificējošs arguments!), bet gan ar kāda palīdzību – piemēram, ar firmas, tās vadītāja, tās strādnieku un patērētāju palīdzību/ līdzdarbību. Bet, kā jau es teicu, pilsonim/ akcionāram/ patērētājam ir jābūt informētam, tādēļ esmu sajūsmā par Zviedrijas taupītāju akcijās biedrības ideju, kas vairo izglītotību par finansu tirgu, līdzdalību tajā un informētu lēmumu pieņemšanu.
•Es arī neapgalvoju, ka Tu uzstāj, ka Latvijā ir vajadzīgs "anti-Sarkozī" vai Naomi Klein, lai risinātu tieši tiesiskuma problēmas. Nezinu, kādēļ Tu manu blogus izlasīji tik dīvainā veidā. Es vispārīgi runāju par kapitālismu Latvijā un man šķita, ka tā reputāciju ir sabojājusi oligarhu izdarības un pārejas laika tiesiskuma problēmas. Bet tādēļ nav jāizlej ūdens no vannas kopā ar bērnu – proti, kapitālisms per se Latvijā un zemajā pilsoņu labklājībā nav vainīgs.
•Atklāti sakot, ņemot vērā, ka divas trešdaļas valstu ir ar apšaubāmu demokrātijas un kapitālisma kvalitāti, neesmu pamanījis, ka kapitālisms un demokrātija būtu kļuvusi par tabu tēmu. Toties esmu pamanījis, pētot attīstības valstu sabiedrības, ka demokrātija un kapitālisms tiek spēcīgi kritizēti, lai to vietā liktu vai leģitimētu jau pastāvošo autoritārismu un vasts intervenci ekonomikā.
•Par Naomi Klein – es piekrītu, ka pirms nodēvēju viņu par nekompetentu, man pašam vajadzēja iepazīties ar grāmatas saturu. (Atzīšos „grēkā” – savus lēmumus par jaunu grāmatu iegādi bieži balstu uz kritikām. Lai arī esmu pircis ļoti kritizētas grāmatas, tomēr Kleinas „daiļrades” kritika mani pilnīgi pārliecināja (skatīt linkus manā komentārā pie viena no Taviem ierakstiem), īpaši Tyler Cowen izpildījumā, ka nolēmu taupīt gan laiku, gan naudu.) Kas attiecas uz „bezspēcīgajiem iedzīvotājiem” mani šokē šāda diskursīva stigmatizācija. Tātad visi, kuri nav „pietiekami spēcīgi” ir jāņem kāda (valsts?) aizgādībā un atbilstoši birokrātu un politiķu izstrādātajam plānam jāpasargā pret bargo ekonomisko vidi? Nē, taču – brīvais tirgus viņiem piedāvā iespējas nevis zaudēt savu rīcībspēju (agency), bet gan atbrīvot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 31.01.2008 12:49
Ar interesi (kā vienmēr!) izlasīju Tavu blogu, un man atkal ir ko par to teikt! :)

1) Ļoti interesanti novērojumi par to, kā izskatās kapitālisms "ar cilvēcisku seju" - taču aiz iekavām paliek tas, ka šobrīd šāda veida iedzīvotāju sadarbība un tik augsts informētības līmenis ir iespējams ļoti nelielā valstu skaitā (iespējams - tikai Skandināvijā). Jo tas izriet ne tik daudz no kapitālisma loģikas (kur galvenais motīvs ir gūt labumu pašam, nevis dalīties ar informāciju, lai to varētu gūt arī citi), cik no šo valstu kultūras specifikas. Ar pārsteigumu izlasīju Tavu atziņu, ka Zviedrijā "kapitālisms funkcionē nevainojami" - vai esi pārliecināts, ka Miltons Frīdmans Tev piekristu? Iztēlojoties kapitālistiskas valsts protipu, Zviedrija noteikti nav valsts, kas nāk prātā!

2) Man nav skaidrs, kā Tu nonāci pie secinājuma, ka Latvijā ir vajadzīgs vairāk "kapitālisma". Tas, kas no Tava bloga izriet: ir labi, ka valstī pastāv ne tikai kapitālisms, bet arī pilsoniskā solidaritāte un pēc iespējas laba ekonomiska izglītība/informācija ir pieejama pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam. Tas nav viens un tas pats un viens neizriet no otra. Latvijā, atšķirībā no Skandināvijas, pastāv nevis "cilvēcisks", bet gan teju "neatšķaidīts" kapitālisms. Manuprāt, Latvijā ir miltonu frīdmenu pārbagātība, taču viņi, atšķirībā no Skandināvijas, neorganizē šādus kopīgus, katram pieejamus informācijas apmaiņas un izglītošanas pasākumus, bet gan, izmantojot insider informāciju, rūpējas ekskluzīvi par SAVU pašlabumu (katrs atsevišķi, nevis visi solidāri).

3) Tā kā neesmu šāda veida pasākumus piedalījusies, man ir daži jautājumi:
(1) Kas maksā par šīm apmācībām, lekcijām? Tas tiek segts no biedru naudām, pašvaldību palīdzības, visi uzstājas brīvprātīgi?
(2) Vai šādās sanāksmēs zviedru pilsoņi tiek izglītoti par iespējām ieguldīt tikai zviedru uzņēmumos vai arī visā pasaulē? Ja otrais variants, vai vienīgais analizējamais ieguldīšanas kritērijs ir gūstamā peļņa (neatkarīgi no tā, ar ko šis uzņēmums nodarbojas - piemēram, ražo apģērbu vai ieročus; vai attiecīgajā valstī tiek vai netiek ievērotas cilvēktiesības utml. - jo tie ir paši sāpīgākie ar kapitālismu saistītie jautājumi)?

4) Lai arī cik man patiktu Tavs entuziasms un šis Tavs formulējums: "mums Latvijā ir vajadzīgs [...]informēts, racionāls un aktīvs pilsonis-investors, kuram būtu dota iespēja tiesiski pašam ar saviem spēkiem un peļņu rēķinošā veidā brīvā tirgū vairot savu pārticību", es tomēr uzskatu, ka šeit atkal vairāki problēmjautājumi ir atstāti aiz iekavām.

Motīvs - vairot savu pārticību peļņu rēķinošā veidā - šķiet morāli neitrāls, bet patiesībā tāds nav. Minēšu tikai 2 argumentus:

(1) ja vienīgais motīvs ir peļņas gūšana, tad zūd atbildība par savas rīcības tām sekām, kas neizriet no peļņas gūšanas loģikas (piemēram, nav argumentu, kādēļ neinvestēt valstīs, kur tiek izmantots bērnu darbaspēks, kas taču peļņu palielina; vai kādēļ neinvestēt ieroču ražošanā, ja tobrīd tas palielina peļņu? Vai kādēļ steidzami "neatsaukt" savus ieguldījumus no valsts, kurai politisku iemeslu dēļ noteikts embargo, pat ja tas nozīmē, ka sabruks tās ekonomika?) Morālā atbildība par savu rīcību ir stipri attālināta - peļņas gūšanas motīvs racionalizē jebkādu investīciju izvēli, neatkarīgi no šīs izvēles atstātās ietekmes uz DZĪVIEM CILVĒKIEM. No sociālās psiholoģijas pētījumiem zinot, kas notiek gadījumā, kad cilvēks spēj novērtēt savas izvēles sekas tikai abstrakti (turklāt ieguldījumu gadījumā viņu stimulē peļņas gūšanas motīvs), man tas šķiet bīstami un, atļaušos teikt, nepareizi.
Ja kapitālisma filozofijā ir atklāts veids, kā no šiem "perversajiem efektiem" izvairīties, es to nezinu. Daudzas pretenzijas pret šo ekonomikas sistēmu tas noteikti noņemtu.

(2) Motīvs - vairot savu pārticību peļņu rēķinošā veidā - lielākoties notiek uz kāda rēķina. Piemēram, Tevis aprakstītajā gadījumā kaut vai uz Latvijas ieguldītāja rēķina, kuram nav PIEEJAMA tāda veida informācija un tāda veida palīdzība savu ieguldījumu izvēļu izdarīšanu. Latvijas "mazajam" ieguldītājam ir mazākas iespējas šajā "spēlē" gūt peļņu tādēļ vien, ka citu valstu "mazajiem", kas varbūt iegulda tajos pašos uzņēmumos, ir ārēja palīdzība, bet viņam tādas nav.

5) Es nekad neesmu teikusi, ka Latvijā ir vajadzīgs "anti-Sarkozī" vai Naomi Klein, lai risinātu tiesiskuma problēmas. Nezinu, kādēļ Tu manus blogus izlasīji tik dīvainā veidā.

Badiou domas manis atstāstītajā grāmatā ir interesantas nevis kā risinājums tiesiskuma problēmām, bet kā ļoti savdabīgs skatījums uz kapitālisma un demokrātijas tabū tēmām. Tās ir idejas, kas parāda, cik radikālam ir jābūt skatījumam, lai kaut ko nostādītu pretīm VISPĀRPIEŅEMTAJAM (gan starp "labējiem", gan starp "kreisajiem" - par kapitālismu PAŠU PAR SEVI diskusijas nopietnā līmenī vairs vispār nenotiek) uzskatam, ka "capitalism is the only game in town". Es nešaubos, ka Badiou vīzijas efekts var būt pat vēl ļaunāks, nekā pašreizējā sistēma - taču esmu par to, lai "diskusijas lauks" būtu pēc iespējas plašs.

Par Naomi Klein - pārmetums viņai, manuprāt, ir netaisnīgs. Nav viņa nekompetenta un, manuprāt, cilvēkam, kurš nav lasījis viņas grāmatas, arī nepieklātos šādus epitetus lietot. Turklāt Naomi Klein iebildumi ir vērsti ne tik daudz pret kapitālismu kā tādu (kā jau es teicu, tas mūsdienās vispār nopietnā līmenī netiek apšaubīts - pat tie, kurus Tu sauc par "kreisajiem" klusiņām īd, bet neko nepiedāvā, tādēļ Badiou uzskati arī tik ļoti lec laukā), cik pret šoka terapijas metodēm un konkrēti pret Čikāgas skolas ideju iedarbināšanu uz kara un pārejas perioda novārdzinātajām sabiedrībām, kas īpaši sāpīgi atsaucas uz pašiem trūcīgākajiem un bezspēcīgākajiem iedzīvotājiem.

Citi autora darbi