Vaimanāšana par vērtībām 23

Šausmināties par sievietēm, kas neizvēlas bērnus, varēsim tad, kad bērni, atzīšana un mīlestība patiesi paliks par vērtību visā sabiedrībā.

Iesaki citiem:
Vaimanasana par vertibam
Foto:Deluxx

Atļaušos apgalvot, ka nevis pati sievietes izvēle dzemdēt vai nedzemdēt bērnus, bet gan pretēju vērtību sistēmas un dzīves prasmju sadursme mūsu kultūrā cilvēkos izraisa emocijas un vēlmi atjaunot taisnīgumu. To rāda diena.lv neraksturīgi daudzie komentāri Ritas Rudušas 8. jūnija rakstam “Arvien vairāk sieviešu apzināti izvēlas dzīvi bez bērniem”. Viedokļi dalās atkarībā no rakstītāja pozīcijas attiecībā pret ģimeni un bērniem, pa vidam saduroties vidusceļā ar atzīšanos par savu bērnu patikšanu, bet nepatiku pret bērniem vispār.


Mednieks un mājsaimniece

Raugoties uz cilvēci kopumā, mums visiem piemīt vēlme būt atzītiem un mīlētiem un vēlme atzīt citus. Veids, kādā to darām, atšķiras un katrā sabiedrībā ir sava vērtību hierarhija, kas nosaka atzīšanu. Ja raugāmies praktiski, Latvijā, tāpat kā citur rietumu pasaulē, dominē “vīrišķas” vērtības – tādi statusa simboli kā ienākumi, pozīcija darba tirgū, automašīna, apģērbs utt. Šīs ir vērtības, ko uztveram kā trūkstošas, proti tādas, kas visiem nepietiek un kuras jāiegūst konkurējot. “Vīrišķas” vērtības tām nav labs apzīmējums, bet šī saikne veidojusies vēsturiski, apzīmējot 19. gadsimtā izveidojušos vīrišķības izpratni. Vīrietis – mamuta mednieks un sieviete – mamuta zupas pagatavotāja ir 19. gadsimta izgudrojums, kas mums ļauj mamuta medībām vajadzīgos dotumus uztvert kā dabiskus. Vērtību sistēma, kas ir “dabiska” sievietei, nāk no šī paša mamuta medību komplekta un atspoguļo pavisam citu vērtību hierarhiju – labu zupas kvalitāti, iejūtību un atbalstu medījuma sagādātājam.

Ja raugāmies atpakaļ laikā, mednieka un mājsaimnieces savienība kļūst iespējama līdz ar industrializāciju un nukleāras ģimenes izveidi rietumos. Jebkurš latviešu klasiķu darbs par 19. gadsimta lauku dzīvi rāda citādu darba dalījumu, kurā ir iesaistīta visa saime. Bezbērnu dzīve tajos laikos Latvijas laukos bija parasta ekonomikas prakse, ko var saukt arī par piespiedu celibātu (te nu šodienas bezbērnu sievietes un pāri atšķiras). Parasti precējās vecākais dēls un saimniecības stiprināšanas nolūkos pārējie brāļi un māsas palika saimniecībā kā strādnieki, atbalstot saimi. Meitu izprecināšana prasīja pūra izmaksas, bet dēliem bija jāsamierinās ar faktu, ka saimniecība nevarēja uzturēt vairāk par vienu ģimeni. Industrializācija ļāva atrast tādas nodarbinātības iespējas, kas ļāva dibināt ģimenes, kuras agrāk nebija iespējamas ekonomisko apstākļu dēļ.

Laiks pēc otrā pasaules kara ir lūzuma punkts ekonomikā, kad viena pelnītāja ģimene vairs nedarbojas. Pieaug gan patēriņa vajadzības, gan ražošanas jaudas. Sievietes un vīrieši sāk konkurēt vienā un tai pašā darba tirgū. Vīriešiem ir vieglāk, jo viņi pēc definīcijas “dabiski” atbilst hierarhiski labākajai pozīcijai, kamēr sievietes “dabiskums” joprojām ir saistīts ar virtuvi un bērnu audzināšanas kvalitāti. Rietumu pasaule uz šo pretrunu reaģē ar seksuālo revolūciju, kas apšauba pret sievieti vērsto dubultmorāli un maina attieksmi pret vērtībās “vājāko” – intīmās un ģimenes dzīves posmu. Darba tirgus mainās daudz lēnāk, tajā ienāk sievietes un atalgojuma starpība samazinās, bet, salīdzinot ar ģimeni, tas nemainīgi kalpo par īsto prestiža avotu, pēc kura tiekties.


Ja paļaujas tikai uz vērtībām

Dzīve bez bērniem ir loģisks solis prestiža sistēmas virzienā. Šādu dzīvi dzīvo arī daudzu ģimeņu galvas, kuriem faktiski bērni ir, bet mamuta medības attaisno fizisku vai emocionālu prombūtni no ģimenes lielāko daļu laika. Latvijas valsts arī ieņem divdomīgu attieksmi attiecībā pret divējādo vērtību sistēmu. Bērnu audzināšana, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tiek atbalstīta galvenokārt ideoloģiski. Ieguldījums gadu īsajās “māmiņu” algās, nevis kvalitatīvā bērna aprūpes infrastruktūrā, kas ģimenēm atmaksātos (“māmiņu” algas pietiek labi ja pāris gadiem privātā bērnudārza vai auklītes aprūpei), tiek dots komplektā ar apsolījumu mātei (vai retākā gadījumā tēvam) nestrādāt algotu darbu. Savukārt pensijas gadus sasniedzot, abi vecāki kļūst vienlīdzīgi valsts priekšā un katrs saņem pensiju samērā ar savām iemaksām. Sievai nav tiesības uz vīra uzkrāto pensiju, kā tam būtu jānotiek konsekventā apgādnieka modelī (tāds, piemēram, ir Itālijā), saskaņā ar kuru vīra pensijā valsts redz arī sievas ieguldījumu. Arī laimīgajai mājsaimnieces karjerai beidzoties šķiršanās rezultātā sieviete nonāk grūtā situācijā – tiesa viņas zaudētās karjeras ieguldījumu mājsaimniecībā un vīra karjerā parasti skata kā dabisku sievietes īpašību. Šī paša “dabiskā” iemesla dēļ pēc šķiršanās sieviete parasti audzina bērnus viena, bet vīrs maksā bērniem uzturlīdzekļus, bet nesedz audzināšanas izdevumus.

Pēdējo gadu pētījumi Eiropā rāda, ka viena apgādnieka modelis un stāsti par mājsaimniecības karjeras augsto nozīmību vairs sievietes nesaista un dzimstība krītas īpaši smagi tur, kur valsts paļaujas vien uz vērtību sistēmu dzimstības nodrošināšanā. No valsts investīciju viedokļa efektīvāks dzimstības kāpināšanas līdzeklis ir ieguldījums bērnu aprūpes infrastruktūras nodrošināšanā un darba un ģimenes dzīves apvienošanā[ 1 ]. No cilvēka dzīves kvalitātes viedokļa[ 2 ], laimīgākas ir tās ģimenes ar bērniem, kur vecākiem ir vismazāk stresa apvienot mājas dzīvi ar darbu. Turklāt mājās radītais stress ir daudz būtiskāks faktors par darbā radīto stresu. Šis pats pētījums rāda, ka mājsaimnieces visā Eiropā jūtas mazāk laimīgas nekā sievietes, kuras darba un ģimenes dzīves apvienošanā jūt vidēja līmeņa stresu.

Ja kādu uztrauc dzimstības rādītāji, tad prātīgāk būtu debatēt par to cēloņiem, nevis sekām – bezbērnu dzīves izvēli. Vērtības mūsu sabiedrībā iemiesojas abstraktos dzimstības rādītājos un latviešu kopskaitā, bet ne reālos Latvijas bērnos. Cilvēki izaug, neredzot turpat blakus piedzimstam un augam radu un kaimiņu bērnus. Bērnu klātbūtne sabiedriskajā telpā daudzus kaitina un vide ir bērniem joprojām nedraudzīga. Pamēģiniet, piemēram, vilcienā iedabūt bērnu ratiņus vai ar tiem izlavierēt pa Rīgas ielām! Jautājuma sakne vienmēr būs meklējama atzīšanā un mīlestībā. Iespējams, mūsu atzinības sasniegšanas paņēmieni ir kļūdaini, jo dzenamies pēc tā, kas neveldzē. Tomēr šausmināties par sievietēm, kas neizvēlas bērnus, varēsim tad, kad bērni, atzīšana un mīlestība patiesi paliks par vērtību visā sabiedrībā. Vaimanāšana par vērtībām nelīdzēs, kamēr šīs vērtības neiemiesosim – šodien, uz ielas, veikalā, mājās un darbā, atzīstot un mīlot savus tuvākos, arī bērnus.


______________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


JANIBAS - to nite, pt 01.08.2009 23:56
par vienlīdzības cīnītājiem:) - tas gan dīvaini, bet es gluži pretēji esmu saskāries tikai ar vientuļiem dzīves neapmierinātiem vientuļniekiem, kas nenogurstoši ir gatavi lamāt pretējo dzimumu (atbilstoši - maitas un cūkas). Ir gan pāris gadījumi, kad cilvēks laimīgi satiekot savu otro pusīti patiešām no dzīves noguruša cīnītāja ir kļuvis par laimīgu mīlētāju - bet viennozīmīgi tas ir mainījis izturēšanos: kardināli mainās dzīves uztvere un vērtību orientācija - varonīgās cīņas gaitas ir beigušās. Protams, ja nenākas šķirties - tad šis nelaimīgais vāveres ritenis sākas atkal no gala. To cīņas sparu vairumā gadījumu uztur tieši šī neapmierinātība ar sevi un dzīvi apkārt.

Par vienlīdzību runājot: vienlīdzības cīnītāji var tieši tagad dižķibeles laikā priecīgi uzelpot! Nesen lasīju, ka dižķibeles lielākie cietēji pie mums ir tieši vīrieši un jaunieši. Līdz ar to situācija pielīdzinās (realitātē vienlīdzība vienmēr izpaužas pielīdzinot visus virzienā uz leju).

Tradicionāli labāk apmaksātas tradicionāli ir profesijas, kurās, dažādu dotumu dēļ (izglītība, pieredze, varaskāre fizioloģija utt.)var strādāt salīdzinoši mazāk cilvēku. Šīs robežas pakāpeniski nojauc tehnoloģiju attīstība, paverot iespējas fiziski vārgākiem, mazizglītotākiem utt. Tā piemēram bērnu-karavīru sāpe Āfrikā lielā mērā varēja veidoties tieši ieroču attīstībai - nogalināt ar pistoli var arī neapmācīts un kara mākā neizglītots bērns (vajag tikai piemeklēt veidu, kā viņu "pareizi motivēt" uz šādu rīcību.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
viking appliance repair

perfekts dizains politika.lv paldies veiksmi !

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
escorts Paris

Sveiki, es mīlu savu emuāru politika.lv . Vai ir kaut ko es varu darīt, lai saņemtu atjauninājumus , piemēram abonementu vai kāda lieta ? Man žēl, es neesmu iepazinies ar RSS ? sveicieni

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 21.07.2009 14:13
Demogrāfiskai attīstībai nav liela bēda, ja šur tur pastāv tradicionālas vīriešu vai sieviešu profesijas. Kas tomēr ir obligāti nepieciešams - elastīgs darba un mājokļu tirgus. Ja sieviete, kurai mājās ir mazi bērni, spēj strādāt kaut vai dažas stundas katru dienu (vai strādāt no mājām), tad viņai šī iespēja ir jādod. Un vajadzīgi arī likumi, kuri veicinātu šādu nodarbinātību. Skaidrs, ka darba devējam ir izdevīgāk nodarbināt klātienē - jaunus, neprecētus cilvēkus pa 40 stundu darba nedēļām (plus neprognozējamas virsstundas) - nav kreņķu ne par bērna kopšanas atvaļinājumiem (un darba vietas saglabāšanu), nedz arī par slimojošiem bērniem un citām "neproduktīvām" lietām.

Starp citu - it kā ļoti humānais likums, kas ļauj bērna kopšanas atvaļinājuma laikā sievietei saglabāt darbavietu, bieži rada pretēju efektu. Tiklīdz kā darba devējam ir aizdomas, ka sievietei ir (vai varētu drīz būt) bērni - tad darba attiecības netiek veidotas. Nereti gadās, ka bērna kopšanas atvaļinājumā aizgājušas darbinieces vietā strādā kāda cita sieviete, kurai ir jāveic nepateicīgais uzdevums - uz laiku kādu aizstāt. Tiklīdz kā viņa ir iestrādājusies jaunajā amatā - tad šis amats jāatgriež iepriekšējai "saimniecei".

Elastība nozīmē pavisam citu ko - nevis birokrātisku regulējumu, kurš kad drīkst strādāt, kurš kuru aizstās, dzimumu kvotas vietā un nevietā, vai likumus - kad cilvēkus nedrīkst atlaist. Bet gan - iespēju ikvienā situācijā, atbilstoši savām spējām atrast piemērotu darbu. Likumus, kuri visiem spēkiem cenšas panākt, lai ikviens darbaspējīgs sabiedrības loceklis varētu būt produktīvs, varētu pārdot savu darbaspēku. Tādos apstākļos sievietēm nebūs tik ļoti jābīstas laist pasaulē bērnus.

ASV nemēdz būt lieli sociālie pabalsti, māmiņu algas un citas privilēģijas. Vairumā štatu likumu pēcdzemdību atvaļinājums (kura laikā darba devējam jāsaglabā darbavieta) ir no dažām nedēļām līdz 3 mēnešiem. Bet dzimstība tur pārsniedz JEBKURU Eiropas valsti. Amerikāņu priekšrocība ir dinamiskā uzņēmējdarbības vide, viņu gatavība strādāt un nodarbināt cilvēkus visvisādos veidos un apstākļos. Un novecojušu kultūras normu neesamība, kas katram cilvēkam (mājsaimniecei, sievietei, vīrietim, pensionāram) ierādītu viņa "vietu". Amerikānis arī pensijas vecumā var doties uz koledžu un mācīties kopā ar vidusskolu tiko beigušajiem - neviens nebūs pārsteigts. Svarīgs ir nevis cilvēka sociālais statuss, bet rezultāts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt - JANIBAS, nite 20.07.2009 16:31
lielākā problēma šajā ir tas, ka "tradicionālajās" vīriešu profesijās algas ir tradicionāli lielākas nekā "tradicionālajās" sieviešu profesijās: celtnieki saņem vairāk par skolotājiem, sliežu licēji un krāvēji - vairāk nekā medmāsas. Starp citu medmāsu darbu par fiziski vieglu nevar nosaukt, bet nez kāpēc tā joprojām ir tradicionālā sieviešu profesija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nite - to JANIBAS 18.07.2009 18:37
Es gan neesmu manījusi īpašu naidīgumu vienlīdzības cīnītāju (abu dzimumu) vidū. Varbūt tad bija 60.gados, bet tad es vēl nebiju dzimusi. Lielākā daļa man zināmu par vienlīdzību iestājošos cilvēku ir laimīgi precējušies ar pretējā dzimuma pārstāvjiem un audzina tāda dzimuma bērnus, kas nu tiem ir piedzimuši. Un nemēģina bērna uzvedību koriģēt ar argumentu (piedodiet, vismaz manā bērnībā diezgan izplatītu) "bet tu taču esi meitene (puika)".

Es gan neesmu tik izglītota, lai atšķirtu vienlīdzību no līdztiesības. Bet, ja pareizi atceros, vienlīzībība nozīmē vienādu izturēšanos vienādos apstākļos un atšķirīgu atšķirīgajos. Tātad, tur, kur dzimums ir izšķirošais, nav nekādas vainas cilvēkus pēc tā šķirot. Bērnu pabarot ar krūti var tikai māte, bet noslaucīt dibenu un degunu var arī lielākais brālītis. Vai arī tēvs. Krāvēja profesijai izšķirošais tomēr nav dzimums, bet spēja ikdienas cilāt smagumus. Lielākā daļa sieviešu tam anatomiski nav piemērota, pat, ja tas sanāk, rodas veselības problēmas. Bet ir sievietes, kas to spēj bez liekas piepūles, un ir vīrieši, kas nespēj. Tad kāpēc gan "neatvērt prātu" un neatzīt, ka, pat ja pastāv noteiktas nodarbinātības tendences, ne jau dzimumorgānu uzbūve ir izšķiroša lielākajā dzīves gadījumu daudzumā, ar dažiem objektīviem izņēmumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JANIBAS - to nite 17.07.2009 10:43
Par tām patriarhālajām vērtībām un uzskatiem - ir vairāk stereotipu nekā patiesības! Bet ja ir runa par gruzčika vietu, tad ir tikai normāli, ka darbā aicina pirmkārt vīriešus. Tikai retai sivietei ir dotumi pacelt 60 kg kasti vai maisu utt. Ir lietas, kur pati māte daba ir iekārtojusi tā, ka dzimumi ir atšķirīgi un iespējas ir atšķirīgas - vienlīdzība nav šeit iespējama, et ir jārunā par līdztiesību! Un nevar vīrietis bērnu pabarot ar krūti, vienkārši nevar!

P.S. Un vēl ja runājam par tām dzimumu (-ne) vienlīdzības lietām, esmu pamanījis, ka cilvēki kas to ikdienā biežāk piesauc, vairāk ar to cenšas attaisnot savu neizdarību vai prasmju trūkumu (ar atsevišķiem izņēmumiem, protams). Un vēl šo vienlīdzības cīnītāju vidū ļoti bieži ir novērojams izteikts naidīgums pret pretējā dzimuma pārstāvjiem (it kā bezmaz būtu kara stāvoklis - vai nu uzvara, vai nāve)!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liga 16.07.2009 18:46
Super raksts. paldies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nite - to JANIBAS 10.07.2009 15:29
"Sieviešu profesijas" ir patriarhālisma otrā puse. Nudien joprojām sabiedrībā ir ļoti daudz absurdu priekšstatu par to, kas jādara vīrietim un kas jādara sievietei. Un ir darbi, kas nav "vīrieša cienīgi", tie jāpilda tikai "otrajam dzimumam". Tā, piemēram, ik pa brīžam pamanu, ka bērnu pārtinamie galdi ierīkoti tikai sieviešu tualetēs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JANIBAS - to nite 10.07.2009 13:22
Esmu saskāries arī ar gluži pretējiem scenārijiem - ir darba vietas, kur vienkārši vīrieti nekad nepaņems (profesiju sadalījums vai firmas vadītāja domāšanas īpatnības). Piemēram, vienā veselības centrā tā arī pateica, ka vīrieši varot nemaz nekandidēt. Tā vienam draugam darba vieta pagāja secen! Dzimumvienlīdzības ziņā darba vietās Latvija gan kopumā ir krietni vien priekšā, piemēram, Vācijai vai Francijai. Te gan laikam jāsaka paldies padomjlaikiem:)!

Bet kopumā šobrīd biznesā jau domāšana ir salīdzinoši brīva no stereotipiem - normāls biznesmenis ņems darbā spējīgāko, jo šobrīd jau nav tik svarīgi cik daudz cilvēks ir uz vietas birojā. Uzsvars ir uz to - vai spēj savu darbu laikus un labi padarīt.

Par ļaušanu nopelnīt - tā ļoti lielā mērā ir atkarīga no nodokļu sloga! Es arī labprāt atteiktos no valsts sociālajām garantijām, ja man ļautu nemaksāt sociālo nodokli. Par savu veselību varu pats parūpēties un tik cik man vajag, nemaksājot nodokli atpelnīšu ar uzviju. Te gan vēl ir solidaritātes princips, ka veselie un pelnošie maksā par slimajiem un tiem, kas paši nevar nopelnīt. Tas gan, protams, ir cits stāsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! - Autorei 08.07.2009 19:21
Vērtībofftopiks - kā, tā sacīt, tā 'liberālāk' veicināt grūtniecību (tiesa gan, ne obligāti dzimstību), vai kuras prasmes kam mācīt, un kuras nemācīt skolās:
http://www.bmj.com/cgi/content/full/339/jul07_2/b2534 , skat. Results

:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jazz57 08.07.2009 17:39
Manuprāt dzimstība sāka samazināties tur,kur parādījās masveidā vecuma pensijas.Ja cilvēks jau jaunībā zina,ka vecumā viņa izvēle ir vai nu bērni vai miskaste,tad bērniem ir pavisam cita vērtība.Piemēram mūsdienu Ķīnā pilsētās,kur darbojas sociālā apdrošināšana dzimstība strauji krīt,bet laukos ,kur nekā nav dzimstība joprojām ir augsta,piedevām vēl jaundzimušās meitenes pa kluso likvidē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 08.07.2009 15:33
Vācijā un Austrijā uz māmiņām ir milzīgs spiediens - māte, kas nepaliek mājās līdz bērns sasniedz zināmu vecumu (nereti skolas vecumu vai pat 10-11 gadu vecumu. lai var sagaidīt bērnu mājās no skolas un iedot pusdienas), tiek uzskatīta par sliktu māti. Bet kāda ir iespēja atsākt karjeru pēc 10 gadu (vai - dies nedod, ir 3 bērni, tātad 15 gadu vai pat ilgāka pārtraukuma) laikam jebkurš var iedomāties. Līdz ar to daudzām sievietēm, tai skaitā, piemēram, Merkelai bērnu tā arī nav.

par labāku paraugu tiek minēta Francija (tur šis rādītājs 2006.gadā ir 12.7 uz 1000 iedzīvotājiem, kamēr Vācijā tikai 8.5 - pat sliktāk nekā Latvijā, kur bija 8.8). Un tas tiek skaidrots ar bērnu aprūpes iespējām jau no maza vecuma (From the age of birth to 2 ½ - 3 a child can be placed in either a Crèche (Communal Nursery) or in the home of an Assistante Maternelle (Nanny). Once a child reaches the ages of between 2 ½ - 3 he or she can be enrolled in an école maternelle (Pre-School). None of these are compulsory as schooling in France is not obligatory until a child reaches the age of 5 years. Quality childcare costs in the 300 to 400 dollar a month range, depending on the amount of time a child spends in daycare.)

Tā, ka domājot par nākotni Latvijā ir lielāks akcents jāliek uz bērnu aprūpes attīstību, nevis lieliem bērnu pabalstiem līdz nez kādam vecumam, jo šie lielie pabalsti, kas veicina mātes palikšanu mājās pie bērna, tiešām nestrādā.

Bet par iespēju, ka bērni var pa tiešo uzturēt vecākus - man šķiet, ka nav jau tā, ka pašreiz darbspējīgie bērni masveidā palīdz saviem vecākiem - pensionāriem. Vai daudzos gadījumos nav pat otrādi.. Un vecāki pensionāri arī sagaida savas pensijas no valsts, nevis pa tiešo no bērniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 08.07.2009 14:40
>>> pasaulē cilvēku tāpat jau ir stipri par daudz

Interesanti, ko Blur teiks tad, kad Latvijā uz diviem pensionāriem vai citiem apgādājamiem būs viens darbaspējīgais? Laikam jau mierinās sevi ar domu, ka nodokļi ir stipri par zemu toties pensijas - pārāk lielas. Vai arī atminēsies padomju armijas sakāmvārdu "Меньше народу - больше кислороду" (mazāk ļaužu - vairāk skābekļa!)

Un tā mēs priecāsimies par to, ka pasaulē jau cilvēku netrūkst, kamēr valsts ekonomiski noies pa burbuli tāpat kā autoražotājs General Motors. Arī amerikāņu autoražotāji nevēlējās būt pašnāvnieki, bet GM uzņēmumam bija jāuztur savs privātais pensiju fonds... Un darbinieku skaitu, salīdzinot ar 70-tajiem gadiem nācās dažas reizes samazināt. Nākotnes Latvijas scenārijs darbībā ;)) Viņi iekrāja dažus desmitus miljardu parādu, pēc tam viņus centās izpestīt federālā valdība. Beigās visa padarīšana pagāja zem ūdens - un GM pensionētie veterāni un sīkie akcionāri palika sūkājam īkšķi. Bet var jau būt, ka Latvijas pensionāriem klāsies labāk; varbūt mums vecuma pensijas maksās, teiksim, Indijas vai Ķīnas jaunieši - galu galā mēs taču to esam godam nopelnījuši. Kā teikts Eiropas himnā - Visi cilvēki kļūst brāļi.

Jau tagad vien apaļi 2% no mūsu sociālajiem nodokļiem tiek ieguldīti pensiju 2.līmenī (uzkrājumi nākotnei). Visu pārējo "apēd" pašreizējais sociālais budžets un valsts budžeta deficīts + ārējais parāds. Kas mūs gaida nākotnē? Pēc apmēram 5-10 gadiem kļūs apmēram divreiz tukšāki bērnudārzi, drīz pēc tam sāks tukšoties skolas. Tagadējā pedagogu skaita noīsināšana - tie ir tikai "ziediņi". Sāks izpausties atbalss no 90-to gadu sākuma "demogrāfiskās bedres" - kad pirmajos Godmaņlaikos dzimušajai mazskaitlīgajai paaudzei pašai sāks dzimt bērni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

blur 08.07.2009 14:10
pasaulē cilvēku tāpat jau ir stipripar daudz

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nite 08.07.2009 13:56
Nu nevajag man nodokļu atlaides, vienkārši ļaujiet man nopelnīt pašai. Daudzi vīrieši uztraucas par to, ka sievietes negrib dzemdēt bērnus. Bet tagad iedomāsimies situāciju, ka uz vienu darbu pretendē divi kvalifikācijas ziņā vienlīdzīgi cilvēki: sieviete, kurai ir mazs bērniņš, un vīrietis, kuram arī ir tikpat mazs bērns. Kuru pieņems darbā? Vai darba devējs automātiski neprezumē, ka sieviete vairāk kavēs darbu, jo viņai būs jāpaliek ar slimu bērnu, viņš jāizvadā uz pulciņiem, pie dakteriem, pie auklītes, u.tml? Un kāpēc gan viņš nepieļauj, ka vīrietis ar savu bērnu darīs to pašu un darbu kavēs? Vai ne tāpēc, ka vīrietis pats ir pārliecināts, ka ar slimu bērnu mājās ikreiz paliks sieva, nevis viņš pats?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JANIBAS 08.07.2009 12:24
Labs raksts!

Ir tikai loģiski, ja valsts rūpējas par infrastruktūru un papildus priekšrocībām ģimenēm, kurām ir bērni. Piemēram, iespēju ātrāk doties pensijā, piemērot nodokļu atlaides utt. Ja valsts iedzīvotāji sevi neatražo, tad ir nepieciešama imigrācija, kas savukārt rada papildus sociālo spriedzi un izdevumus no valsts kases. Tāpēc ir izdevīgāk veicināt dzimstību jau esošo iedzīvotāju vidū. Mūsdienu relatīvisma sabiedrībā ir visai grūti kādu nopietni iespaidot ar vienu pašu vērtīborientāciju - daudz labāk darbojas ekonomiskā izdevīguma princips. Cilvēki prot ļoti labi rēķināt:)!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.07.2009 12:12
Bet ko darīsim ar Zviedrijas piemēru? T.i. pēc tam, kad ir radīts pietiekami elastīgs darba tirgus ar iespējām apvienot ģimeni un darbu, radīta sociālo pabalstu sistēma, pieejami bērnudārzi, pārliecināti darba devēji un oficianti(?), un arī visi citi apkārtējie, visnotaļ uzvarējis feminisma ideāls, runājot par pienākumu sadali ģimenē starp vīriešiem un sievietēm utt. -- tad auglības koeficients (total fertility rate) pieaug līdz pat ... 1.6 bērniem vienai sievietei.

Vai tā vairs ir iedvesmojoša vīzija, ja mēs pateiksim, ka pēc visām šīm gluži saprātīgajām un pamatotajām reformām, rezultāts būs nedaudz lēnāka sabiedrības izmiršana? Manuprāt, būtu jāpiedāvā tādi risinājumi un ideāli, kas paredzētu, ka tauta vismaz var izdzīvot. Es piekrītu, ka feminismam (tostarp iespējai savienot darbu ar ģimeni) tur ir būtiska loma. Bet, manuprāt, ar to vien nepietiek. Var jau būt, ka zviedri savu labklājības, vienlīdzības un sociāli drošas valsts modeli nav noveduši līdz pilnībai.

Ņemot vērā Ritas Rudušas iesūtītā komentāra kontekstu (tur bija runa taisni par augsti attīstītu valstu sievietēm, kuras dažādu iemeslu dēļ nevēlas bērnus), iezīmējas šāda divu pakāpju problēma:
(1) Katastrofāli zemo dzimstību, kas raksturīga vairākās Austrumeiropas un Dienvideiropas zemēs (arī Dienvidkorejā un šur tur citur) var izskaidrot ar plaisu starp sabiedrības apziņā joprojām pastāvošo "viena pelnītāja modeli", un realitāti, kas tam galīgi neatbilst; plus vēl postsociālismam raksturīgiem kapitālisma ekscesiem, t.sk. daudzu uzņēmēju gatavībai nodarbināt tikai darbaspēka "demogrāfisko krējumu" (jaunus, neprecētus cilvēkus, kurus neapgrūtina ģimenes rūpes un kas var strādāt nenormētu darba laiku). Tātad, šeit visu var izskaidrot tā kā to dara A.Putniņa.
(2) Zemo dzimstību citur Rietumeiropā (Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, zināmā mērā arī R.Rudušas aprakstītajā Lielbritānijā u.c.) vairs nevar šādi izskaidrot. Es nedomāju, ka ir vajadzīgs morāls nosodījums - bērni nav jārada tiem cilvēkiem, kuri to absolūti nevēlas darīt - bet ir jāpārvērtē no Bismarka laikiem mantotā sociālās nodrošināšanas sistēma. Kādēļ bezbērnu karjeristi var izveidot sev uzkrājumus un nopelnīt pieklājīgas pensijas, bet bērnu vecāki (un it īpaši sievietes- mājsaimnieces) dzīvo trūcīgāk? Manuprāt, tā ir ačgārna paaudžu solidaritāte, kad bērni (tagadējie nodokļu maksātāji) uztur nevis savus vecākus, bet gan bezbērnu pensionārus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt - Aleksis 08.07.2009 11:20
Par īsteno formulu tika atzīta iespēja savienot ģimenes un darba dzīvi, lai sievietei nav jāizvēlas - ģimene vai darbs. Kā jau AP rakstīja, šo iespēju nenodrošina lielais pabalsts, ko saņem pirmo gadu, jo tiklīdz bērnam ir gads un viena diena, jaunā māte ir spiesta strādāt, bet bērnu nav kur likt - bērnudārzos viņu neņem, neatkarīgi no rindu garuma, vecvecāki nav risinājums - vecvecāki paši parasti ir darbspējīgajā vecumā, un labai auklītei ir labi jāmaksā.

Nu un protams - attieksme. Viens - lai bērnu visi - sākot ar darba devējiem un beidzot ar oficiantiem neuzskata par nācijas ienaidniekiem. Otrs - apkārtējo attieksme, runājot par to pašu iespēju savienot darbu ar ģimeni - respektīvi, lai strādājoša māte nejūtas kā slikta māte. Jo, kā to parāda arī pašreizējā situācija Latvijā, ir riskanti, ja ģimenē ir tikai viens pelnītājs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.07.2009 10:25
Par ģimenēm un bērniem draudzīgāku vidi un likumiem, par vienlīdzīgāku pienākumu sadali mājās - it īpaši lielāku tēvu līdzdalību bērnu audzināšanā, elastīgāku darba tirgu (iespēju strādāt nepilnu laiku, no mājām, utml.), lielāku darbavietu un pakalpojumu sniedzēju pretimnākšanu bērnu vecākiem, utml. --- visur tur raksta autorei ir 100% taisnība. Kā rakstīja David Willets (britu konservatīvo partijas politiķis, ēnu kabineta ministrs) "Feminism is the new natalism" - jeb latviski sakot: "Jaunā dzimstības veicināšanas polika (natalisms) ved caur feminismu." Sk. http://www.msmagazine.com/dec03/UK_Feminists.asp .

No otras puses, mēs dzīvojam te un tagad - nevis kādā ideālā nākotnes sabiedrībā. Ja dzimstības dati Latvijā būs tādi kā pašlaik (vidēji 1.3 bērni vienai sievietei), tad arī paredzamajā nākotnē mūsu ekonomika nebūs konkurētspējīga, pensijas būs nožēlojamas un (pretēji dažnedažādu pro-imigrācijas "ekspertu" viedokļiem) arī darbaspēka ievešana nespēs uz ilgāku laiku apturēt sabiedrības novecošanos. Jo "integrētie" cittautieši ātri vien pieņems tādu pašu reproduktīvo uzvedību kā vietējie un arī ievestais darbaspēks būs reiz jāapgādā ar pensijām.

(1) Pašreizējās paaudzes cilvēki nav ne ar ko nogrēkojušies, ka viņiem būtu nesakārtoto sociālo jautājumu dēļ jāiztiek bez bērniem. Tādēļ ikviens kaut vai nepilnīgs risinājums (piemēram, jau ieviestie vecāku pabalsti, varbūt arī nodokļu atlaides vecākiem, kuru bērni normāli apmeklē skolu, pensiju aprēķina reformas, kas ņemtu vērā konkrētā pensionāra bērnu ieguldījumu Latvijas budžetā, u.c.), būtu ļoti interesants un vērtīgs. Jāsaskata tas veids, kā bērni var piedzimt jau tagad, un kā mēs pakāpeniski varam virzīties uz feminisma/natālisma ideju pusi. Jo pēc 20 gadiem par to domāt būs jau par vēlu - un iespējams, mēs atradīsimies vēl dziļākā ekonomiskā "bedrē" nekā tagad.

(2) Ne jau vienmēr feminisma idejas par dzimumu vienlīdzību, utml. rada ievērojamu dzimstības pieaugumu. Ir tādas zemes kā Austrija (1.39 bērni vidēji vienai sievietei), Zviedrija (1.67 bērni vidēji vienai sievietei) -- nezinu, vai mums drīzā laikā izdosies sasniegt šo valstu pārticības, sociālās aizsardzības un arī dzimumu līdztiesības līmeni. Bet arī šajās valstīs iedzīvotāju pieaugums manāmi atpaliek no tā, kas nepieciešams iedzīvotāju skaita saglabāšanai esošajā līmenī. Tātad - ceļš uz dzimstības pieaugumu ved caur feminismu, bet ar feminismu vien tomēr nepietiek. Ir vajadzīgs vēl kaut kas. Kaut kas tāds, kas ir Izraēlā (2.75 bērni vienai sievietei), ASV (2.05 bērni vienai sievietei) vai kaut vai Francijā (1.98 bērni vienai sievietei), bet kā pietrūkst Austrijā, Vācijā, Itālijā un Čehijā. Sk. auglības koeficientu (total fertility rate) rangu tabulu - https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/... .

Šo atšķirību notvert nav tik vienkārši. Varbūt īstā formula ir tāda:
"normāli dzimstības rādītāji attīstītā valstī = feminisms + spēcīga armija". Tas, protams, ir tikai spekulatīvs minējums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rūta 08.07.2009 10:13
Bērns ģimenē nozīmē rūpes, uzupurēšanos, atsacīšanos no daudzām izpriecām un vilinājumiem un arī tādēļ bērniņš ir nevēlams. Mūsdienu ģimenes nevēlas dzīvot kopā ar vecākiem, kas daudzkārt ļautu izdarīt izvēli par bērniņu ģimenē, jo rūpes tiktu dalītas.Vismazāk vajadzētu atsaukties uz finansiālajām grūtībām.Ir bijuši daudz grūtāki laiki un bērnu ir dzimis daudz vairāk. Problēma ir jāmeklē daudz dzīļāk. Ja sabiedrībā ģimene nav atzīta par vērtību, tad arī ģimenes tiek dibinātas saskrienoties ar gadījuma partneriem un tikpat ātri tās izjūk. Nav tādu vienlīdzīgu tiesību starp vīrieti un sievieti. Ja nav saprasta un atzīta sievietes misija un loma, tad nekas labs nav gaidāms. Ne velti ir paruna, ka sieviete ir vīrieša GALVA. uN SIEVIETE IR TĀ, KAS IZRAUGĀS SEV DZĪVES DRAUGU, NE OTRĀDI.Tātad ,arī atbildīga par ģimenes attiecībām ir sieviete.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DOOMER - MAKE WORLD A BETTER PLACE 08.07.2009 03:35
NAV JEGAS POLITIKAA! PASAULEJ NAV VAJADZIGI VALDNIEKI! CILVEKAM NEDRIKST KOMANDET! VISIEM VAJAG BUT VIENADIEM! UN LAI JUMS BUTU TUKSHUMS, TIEM KAS GRIB VALDIT

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arčibalds 07.07.2009 23:59
Iespējams, mūsu atzinības sasniegšanas paņēmieni ir kļūdaini, jo dzenamies pēc tā, kas neveldzē.
------------------------
Šo teikumu vajag ierāmēt un likt pie sienas!!!
Ir diezgan grūti aprakstāma sajūta, ja cilvēks ir kāpis pa karjeras trepēm u.c. metaforiskajām trepēm uz augšu, lai kādā brīdī saprastu, ka tās pieslietas pavisam neīstajai sienai.
Tie, kas uz apakšējiem pakāpieniem vienmēr domā - tas būs tur augšā. Bet vienīgi dzejnieks spēs atrast vārdus, lai ietērptu vārdā to, kā jūtās cilvēks augšā, bet joprojām veldze dvēselei nav atrasta.

Saistītie raksti

"Čadru sacelšanās" politika.lv

Citi autora darbi
Birstes 255x203

Es atbildīgs par visu 93 Autors:Aivita Putniņa

Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Vēlēšanās 0 Autors:Aivita Putniņa