Atslēgvārdi:

Vai var grozīt Satversmi? 21

Šodiena pagājusi Satversmes grozīšanas ēnā. Valsts prezidents ir aicinājis piešķirt pilsoņu kopumam tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, Saeima izveidojusi sevišķu komisiju redakciju izstrādāšanai.

Iesaki citiem:

Taču - vai šobrīd šādus grozījumus var izstrādāt un pieņemt?

2.augustā notika tautas nobalsošana par tiesību rosināt Saeimas atlaišanu piešķiršanu pilsoņu kopumam. Apelācija pie suverēna.

Tautas nobalsošanā attiecīgais ierosinājums netika atbalstīts.

Nepareizi ir teikt, ka tautas nobalsošana nav notikusi vai ka kvorums nav savākts. Satversmes 79. panta pirmā daļa neprasa speciālu kvorumu (atšķirībā no Satversmes 79. panta otrās daļas). Tādēļ uzskatāms, ka 2.augusta tautas nobalsošana ir notikusi un tās rezultāti ir juridiski saistoši.

Tā kā tautas nobalsošanā netika savākts nepieciešamais balsu vairākums, pilsoņu kopums šo ideju ir noraidījis.

Vai pēc negatīva tautas balsojuma Saeima var attiecīgo jautājumu atkal cilāt?

Latvijas Universitātes lektors Juris Jelāgins savulaik atzinis, ka "tā Saeima, kuras laikā ir notikusi tautas nobalsošana, vairs nedrīkst grozīt šo tautas izvēli. [..] Šāda nostādne izriet arī no pašas nobalsošanas būtības - tauta iejaucas tāpēc, ka Saeima nav pienācīgi tikusi galā ar saviem pienākumiem. Tādējādi tauta nobalsošanai nodotajā jautājumā faktiski izlabo Saeimas pieļautās neprecizitātes, turpretī jaunā Saeima nav saistīta ar šādu tautas gribu"

Savukārt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits ir rakstījis:

"Tas nozīmē, ka pilsoņu kopuma paustā griba attiecīgajai Saeimai ir saistoša. Saeima nedrīkst to ignorēt, tajos pašos apstākļos vēlreiz pieņemot tādu pašu vai pēc būtības ļoti līdzīgu likumu. Šeit varētu pastāvēt problēma norobežot pilsoņu kopuma paustās, Saeimai saistošās gribas robežas. Tomēr šāda tipa kompleksi jautājumi tiesu, it sevišķi konstitucionālo tiesu praksē, nav retums; tiesai jāprot tos pēc būtības izvērtēt. Tādēļ domstarpību gadījumos jautājums par to, vai Saeimas pieņemtais jaunais likums groza vai negroza pilsoņu kopuma tautas nobalsošanā izteikto gribu, būtu izlemjams Satversmes tiesā.

Tad, kad pilsoņu kopums Saeimas vēlēšanās izveido jaunu Saeimu, tā iepriekš tautas nobalsošanā paustā griba jau iekļaujas vēlēšanās paustajā gribā, un līdz ar to tā jaunajai Saeimai vairs nav saistoša. Pilsoņu kopuma paustā griba vairs nebūtu saistoša arī tā paša perioda Saeimai, ja faktiskā situācija, kas bija tautas gribas pauduma pamatā, būtu būtiski mainījusies (clausula rebus sic stantibus). Arī šo jautājumu var izvērtēt Satversmes tiesa."

Prima facie, man šķiet, ka nepieciešams pārdomāt, vai šobrīd šī Saeima var Satversmes 76. panta kārtībā pārlemt jautājumu, kuru pilsoņu kopums Satversmes 78. un 79. panta kārtībā noraidījis.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

7 08.08.2008 12:27

Protams, interesanti provokatīvi.
Bet, ja skatās tik formāli un atrauti no dzīves, jāsecina, ka tauta neatbalstīja tikai tieši šo konkrēto grozījumu.
Nav gan dzirdēts, ka tieši tādu pašu gatavotos pieņemt Saeima :) Tas gan varētu būt pretrunā ar 2.pantu.
Jebkas cits - paši jau labi saprotat! ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

b.zīme 08.08.2008 01:02

Vai līdzīgi jārīkojas arī parastas likumdošanas gadījumā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Uģis 07.08.2008 21:13

OK, sarunas dēļ uz mirkli pieņemsim, ka neatnākt nozīmēja balsot 'pret'.

Bet kā ar argumentu, ka grozījumi, kas 'par' atlaišanu liktu balsot vismaz pusei no attiecīgo Saeimu vēlējušo skaita, nav 'ļoti līdzīgi' referendumā caurkritušajam projektam? Varbūt šādi grozījumi pat ir būtiski atšķirīgi no arodbiedrību piedāvātajiem?

Sestdien balsoju 'pret' tieši tāpēc, ka manuprāt arodbiedrību projektā paredzētais kvorums bija neloģiski mazs. Varbūt, ja piedāvājums būtu bijis līdzīgs Konstitucionālo tiesību komisijas idejai, būtu savākušies 'trūkstošie' 10%, kas piemestu savas balsis šādam, es teiktu, tiešām būtiski atšķirīgam grozījumu projektam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Balantains 07.08.2008 18:07

Edvīnam Strautiņam un Iesalniekam! Kas ir Edvīns nezinu un varbūt arī labi, ka tā. Par Iesalnieku esmu dzirdējis - konstitucionālās tiesības viņam ir sveša lieta, bet bļaustīšanās praidā ir viņa hobijs. Minētie kungi, lai šoreiz paliek. Jānim Plepam ir taisnība. Referendums ir suverēna gribas izpaudums (līdzīgi ar Saeimas vēlēšanām). Šoreiz suverēns ir paudis savu gribu - neveikt grozījumus. Saeima nevar darboties ultra vires, jo tās izveide ir atkarīga no suverēna gribas, kas šajā gadījumā esošajai Saeimai ir jārespektē. Elementāra loģika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.L. 07.08.2008 11:01

Tas, ka Saeimā joprojām ir poga - "atturēties" ir nevajadzīga pagātnes palieka. Komerctiesībās no šāda balsošanas veida jau sen ir notikusi atteikšanās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs 07.08.2008 10:33

Ir sācies tas, ko īsāk varētu definēt kā noskaidrošanu, no cik liela cipara rēķināsim vai kaudzē ir daži āboli vai tā ir ābolu čupa, kuru nav vērts pat pārskaitīt pārskaitīt. Jo ābolu ir pārāk daudz.
Tātad ~40% ir reprezentatīvs cipars visiem, tostarp likumdevējiem, vai tas ir tikai arguments neapmierinātās opozīcijas rokās. No polittehnoloģiju viedokļa var būt gan tā, gan tā. Viss atkarīgs, kurš b;ūs veiklāks manipulators izmantot referenduma rezultātus.
varbūt tādēļ būs interesanti vērot jauno polittehnoloģisko censoņu zināšanu pieklietojumu dzīvē.
Rezultāts vismaz tuvināti ļaus spriest par iespējamiem virzieniem nākamā gada pašvaldību vēlēšanās un tālākā skatā uz 10.Saeimas vēlēšanām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jezups Rancāns 07.08.2008 10:02

BRUT !,
ARĪ TU???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 07.08.2008 09:45

Jānim,

Manuprāt, tam nav nekāda sakara ar mērķi.

No CVK mājas lapas rezultātiem es redzu, ka 40% bija "par" un 3% bija "pret". Par pārējo motivāciju var tikai minēt. Piemēram, no man pazīstamajiem cilvēkiem 5 uz referendumu nebija tādēļ, ka tajā laikā bija ārzemēs, 2 - tādēļ, ka nevienā "politiskā pasākumā" (vēlēšanas, piketi u.tml.) nepiedalās, 1 - tādēļ, ka uzskatīja, ka projekts var būt bīstams; 1 - tādēļ, ka uzskatīja, ka iniciatīva ir tikai politiskās cīņas ierocis un vēl 1 - tāpēc, ka saulainā vasaras dienā viņam bija citas prioritātes.

G.L.,
"Turklāt, neatnākušo balsis var norakstīt kā balsojumu PRET, jo atturēšanas balsis visos balsojumos nostājas PRET/ NĒ pozīcijās - tas notiek arī Saeimā pieņemot likumprojektus. "

Tā nav atturēšanās, bet gan neatnākšana uz balsošanu. Lai arī cik man šajā kontekstā liktos nevietā analoģijas ar Saeimu, taču arī šajā gadījumā - to deputātu balsis, kas nav ieradušies uz sēdi, netiek rēķināties pie "pret" balsīm. Atturēšanās Saeimas kontekstā ir konkrēta darbība, kas tiek īstenota, nospiežot attiecīgo balsošanas pogu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis 06.08.2008 23:37

Ātra un sakarīga autora analīze. Skaidrs ir viens, lai referendums būtu bijis noticis bija vajadzīgas kvorums. Šajā gadījumā 50% (circa 756000) pilsoņu balsis. To nebija - tas nav noticis.

610 000 pilsoņu kuri nobalsoja PAR ir katrs 4 (!) cilvēks kuru Jūs redzat Latvijā staigājam pa ielu, ja ņemam visu (2,25mlj) Latvijas iedzīvotāju skaitu. Tāpēc ir jo sevišķi “drūmi dzirdēt” Dura Jobeļa verbālo caureju par to, ka 900 000 pilsoņu ir bijuši PRET referendumā pausto jautājumu. Tas būtu tas pats, kā runājot analoģijās par sabiedrisko būvju apspriešanu (kurā parasti ierodas labi ja 1% vēlētāju), un šādi paziņot, ka pārējie 99% kas neieradās uz apspriešanu par apbūvi, tiltu, skolu vai laukumu x,y, z ir bijuši PAR šādu apbūvi.

PIEKRĪTU, autora analīzei par to, ka šajā sasaukumā nav nepieciešams šo jautājumu vairs kustināt. BET jautājums paliek atklāts, kāpēc prezidents nāk ar savu nepārdomāto vēlmi kaut ko piedāvāt, zinot E.Levita komisijas slēdzienu, tā vietā, lai vienkārši pārliecinātos, ka izmantojot 48. panta tiesības varētu risināt konstitucionālo krīzi valstī???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.L. 06.08.2008 22:55

Ja šo jautājumu apskatās no mērķu sasniegšanas viedokļa, tad jāsaka, ka referenduma rezultāts ir gan pozitīvs, gan negatīvs. Pozitīvs, jo uz referendumu atnākušo skaits, kas balsoja PAR bija nospiedošā vairākumā. Līdz ar to rezultāts ir pozitīvs. Savukārt negatīvs, jo, pirmkārt, netika sasniegts nepieciešamais balsu skaits referendumā, kurā nav nepieciešams speciāls kvorums, lai rezultāts būtu pozitīvs (kā zināms ir divi poli: - un +) un, otrkārt, skatoties no politiskā viedokļa, referenduma viens no mērķiem - piešķirt tautai tiesības atlaist parlamentu - netika sasmiegts. Turklāt, neatnākušo balsis var norakstīt kā balsojumu PRET, jo atturēšanas balsis visos balsojumos nostājas PRET/ NĒ pozīcijās - tas notiek arī Saeimā pieņemot likumprojektus. Turklāt nav svarīgi, kāda bijusi motivācija, neizmantot savas tiesības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pleps 06.08.2008 21:51

ir politiskā loģika un ir juridiskā loģika
es šodien aizdomājos par juridisko loģiku
jo, turot acīs mērķi, nedrīkst ignorēt arī procesu
šodien mērķis ir labs, tāpēc argumentējam politiski
tad, kad mērķis būs slikts, vairs juridiskas šaubas nederēs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Iesalnieks 06.08.2008 21:45

Jāni Plep, es vienmēr esmu cienījis tavu analīzi, bet šoreiz gan tu iebrauci auzās. Nenolaidīsimies taču līdz Dobeļa 600k vs 900k pseidojuridisko "argumentu". Visi potenciālie balsotāji, kas neatnāca uz vēlēšanām, nevar a priori tikt pieskaitīti pie PRET balsotājiem. Viņi savu viedokli vienkārši nepauda. Un arguments "balsoja ar kājām" tā kā nebūtu nopietni ņemams, jo tu nevari zināt, cik no neatnākušajiem (tostarp Īrijā, Lielbritānijā un citur dzīvojošajiem LR pilsoņiem, kuru iespējas nobalsot bija ļoti ierobežotas) bija pasīvi PAR vai pasīvi PRET noskaņoti. No referenduma rezultātiem var izdarīt tikai vienu secinājumu - grozījumu aktīvu atbalstītāju bija mazāk nekā nepieciešams, lai grozītu Satversmi. Un viss. Nekādi "900k PRET", kas, es ceru, arī tavuprāt ir nenopietns apgalvojums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edviins Strautinjs 06.08.2008 21:15

Shis raksts paraada cik lielaa meeraa reizeem ''gudri'' juristi saulesbrilles ir atrauti no konteksta kuraa noticis referendums.

Tautas griba, ja mees vispaar varam apr taadu runaat, jo groziiijumi nenaaca no kaut kaadas mistiskas tautas gribas bet gan no shaura cilveeku loka, kas tos piedaavaaja paarejjiem.
Autors pareizi saka,,
Tā kā tautas nobalsošanā netika savākts nepieciešamais balsu vairākums, pilsoņu kopums šo ideju ir noraidījis.
SO ideju pilsonju kopums ir noraidiijis, bet ne jau groziijumu ideju kaa taadu. Turklaat autora citeetie izvilkumi atbilst situaacijai, kad tauta nobalso par kaut ko, kad ir kaads taustaams iznaakums, so iznaakumu protams ir jaaieveero. Shajaa gadiijumaa tika noraidiita Viena ideja, kas gan liedz to apspriest Saeimai citaa veidaa? ne jau nu S. 76 pants. Saeima tiesa aciimredzot nevar pienjemt identisku grozijumu tam kaads bija referendumaa (un arii netaisaas to dariit), tachu 76 pants neliedz pienjemt citus groziijumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krish 06.08.2008 20:54

shie 60% varetu ari but Pret shiem grozijumiem, to mes nevaram ne pieradit, ne ari noraidit. Domaju, ka ar spekulacijam nodarboties nevajadzetu! Ta pat mes nevaram zinat, vai shie 40% grib atlaist sho Saeimu.

Tomer 40 % ir pietiekami liels skaitlis, lai butu tiesigi prasitu kompromisu. kompromisu nevis kapitulaciju. Un ja shis kompromis netiks panakts Presidentam butu javaica tautai, vai vajag atlaist sho Saeimu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 06.08.2008 20:46

labs jautājums. Neesmu jurists - vai tiešām nav kādu Satversmes komentāru šai jautājumā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 06.08.2008 20:42

:)

"lai būtu pozitīvs, vajadzēja pusi no visiem pilsoņiem"

Pusi no pilsoņiem vajadzēja, lai būtu saistošs. Balsojums varēja būt pozitīvs arī nebūdams juridiski saistošs.


- pozitīvs UN SAISTOŠS = puse no visiem pilsoņiem
- pozitīvs = vairākums no atnākušajiem
- negatīvs = mazākums no atnākušajiem (šajā brīdī var sākt diskutēt par to, cik lielā mērā šāds negatīvs balsojums, kuram NAV noteikts kvorums [tipa - ja ne mazāk kā viena puse no balstiesīgajiem nobalso pret ....], ir saistošs esošajai Saeimai)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pleps 06.08.2008 20:22

paga, paga
kā nav bijis negatīvs
lai būtu pozitīvs, vajadzēja pusi no visiem pilsoņiem
tā kā šo pusi nesavāca, tad ir ne-pozitīvs
un kā mēs saucam to, kas nav pozitīvs?
negatīvs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 06.08.2008 20:13

Nav bijis "negatīvs tautas balsojums". Negatīvs balsojums būtu tad, ja atnākušo vairākums likumdošanas inciatīvu noraidītu (tad būtu iespējams pierādīt, ka tautas griba ir bijusi pret attiecīgajiem grozījumiem). 2.augustā bija pozitīvs balsojums, kurš nav juridiski saistošs, jo netika sasniegts Satversmē noteiktais kvorums (tas nav balsojums PRET grozījumiem, jo 60% neatnākušo griba šajā jautājumā nav izzināma).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pleps 06.08.2008 20:04

kategoriski es to neapgalvoju, bet domāju, ka tas varētu būt diskutējams jautājums

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krish 06.08.2008 19:58

shi Saeima nevar lemt par shiem grozijumie, tos drikstes pienemt tikai nakosha???? Pareizi sapratu??

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 06.08.2008 19:25

Piedod, Jāni, bet vai es saprotu pareizi, ka Jūs uzskatāt, ka grozījumus nedrīkst pieņemt, jo tie ir pretrunā ar tautas gribu, kas tika pausta notikušajā referendumā?

Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 12 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 58 Autors:Jānis Pleps