Raksts

Vai valstij jāpalīdz uzņēmumiem iekarot ES tirgu?


Datums:
12. augusts, 2004


Autori

Jūlija Alašejeva


Foto: E. Rudzītis © AFI

Mazie un vidējie uzņēmumi tiek uzskatīti par tirgus spēlētāju grupu, ko valstij speciāli jāatbalsta, taču pašreizējie atbalsta plāni liecina, ka valsts grib uzlabot situāciju ar tiešu iejaukšanos tirgus mehānismu darbībā. Kā citu ES valstu pieredze var noderēt šajā jomā Latvijai?

Latvijas integrācija Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū dod cerības uz lielāku investīciju plūsmu un vietējo uzņēmumu iespējām paplašināties ārpus Latvijas robežām. Šajā sakarā pastāv daudz bažu, vai Latvijas mazajiem uzņēmumiem izdosies konkurēt Eiropas tirgū un vai valstij viņiem būtu jāpalīdz. Atbildes uz šiem jautājumiem esmu meklējusi pētījumā “Latvijas rūpniecības uzņēmumu internacionalizācija: politikas un ārvalstu investīciju ietekme”, un šajā rakstā pievērsīšos vairākiem būtiskiem secinājumiem par to, ko valstij vajadzētu darīt, un no kā noteikti izvairīties.

Investīcijas – iespējamas, bet ne garantētas

Rūpniecības sektora attīstīšana Latvijā nav tikai abstrakts sapnis, jo tā ir nepieciešama Latvijas negatīvās tirdzniecības bilances uzlabošanai. Īpaši tagad, kad uz to parādīsies jauns spiediens sakarā ar ES fondu ienākšanu Latvijā. Proti, nākamajos trijos gados Latvijā dažādu projektu atbalstam ir plānots novirzīt aptuveni miljardu eiro jeb ap 10% no 2003. gada iekšzemes kopprodukta, bet pirmais efekts no šīs naudas būs iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas tālāk novedīs pie importa pieauguma.

Ārvalstu investīcijas var būt izšķirošas rūpniecības sektora attīstībai, bet tas nenozīmē, ka tās mākslīgi jāpiesaista, dodot priekšrocības konkrētiem projektiem. Citu valstu pieredze pēc iestāšanās ES liecina, ka pats pievienošanās fakts nenodrošina investīciju ieplūdumu, turklāt nav iespējams prognozēt, kurās nozarēs tās notiks. Tomēr ir pamats cerēt, ka iestāšanās ES pavērs iespējas ātrākai vietējo uzņēmumu izaugsmei un izejai uz starptautiskiem tirgiem. Tas nenozīmē tūlītējas, ievērojamas eksporta iespējas, bet pakāpenisku tirdzniecības izmaksu samazināšanos ar ES un vieglāku pieeju ES tirgum.

Vai valsts ir gudrāka par tirgu?

Gandrīz visi Latvijas rūpniecības sektora uzņēmumi (98%) pieder tā saucamai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijai, proti, to darbinieku skaits nepārsniedz 250 cilvēkus. MVU bieži vien tiek uzskatīti par grupu, kuras atbalstīšana ir svarīga ekonomikas izaugsmei, jo jaunas un inovatīvas idejas bieži vien tiek realizētas nevis lielo korporāciju departamentos, bet mazās, jaunās firmās. Turklāt, MVU tiek uzskatīti par tirgus spēlētāju grupu, kura valstī speciāli jāatbalsta, jo brīva tirgus apstākļos tiem tiek izveidotas barjeras, kas nedod iespēju visām potenciāli sekmīgām idejām īstenoties.

Latvijā nesen ir pieņemta MVU attīstības programma 2004.-2006. gadam. Lasot to diemžēl nekļūst skaidrs, ko valsts var izdarīt, lai novērstu brīvā tirgus nepilnības, un rodas iespaids, ka valsts cenšas uzlabot situāciju ar tiešu iejaukšanos tirgus mehānismu darbībā. Par šādu tiešu iejaukšanos tirgū var uzskatīt nostāju, ka valsts programmai jāatbalsta prioritārās nozares un uzņēmumi, kas ražo produktus ar augstāku pievienoto vērtību.

Uzņēmēji paši spēj novērtēt, kurās nozarēs viņi var gūt lielāku peļņu, kur viņiem ir pieredze un kontakti. Turklāt jebkurš uzņēmējs gribētu gūt lielāku bruto peļņu jeb citiem vārdiem sakot, lielāku pievienoto vērtību, bet valsts programma nevar tiešā veidā palīdzēt to izdarīt. Tā vietā gribētos programmā redzēt analīzi par cēloņiem, kuri neļauj tirgus mehānismiem pašiem identificēt labākos risinājumus, gribētos redzēt priekšlikumus, kā šīs tirgus nepilnības būtu jānovērš un kādi kvantitatīvie mērķi liecinās par īstenojamo programmu efektivitāti. Pašreiz programmā atrodamā pārmērīgā fokusēšanās uz vienu skaitli – nepietiekamu MVU daudzumu uz 1000 cilvēkiem – atspoguļo neizpratni par zemās ekonomiskās aktivitātes cēloņiem.

Kā saprātīgi atbalstīt MVU?

Tātad, kādas varētu būt tirgus nepilnības attiecībā uz MVU, kuru novēršanā valsts var iesaistīties?

Parasti MVU ir īsāka kredītvēsture, mazāks nodrošinājums nekā lielajiem uzņēmumiem, savukārt bankām ir mazāk informācijas par mazajiem biznesiem. Tas nozīmē, ka, iespējams, brīvā tirgus apstākļos bankas neizsniegs pietiekamu kredītu daudzumu MVU.

Šī problēma ir atzīta visās Eiropas valstīs un visur eksistē valsts programmas MVU atbalstīšanai. Mans pētījums, balstoties uz Lielbritānijas MVU programmas vērtējumiem un teorētiskiem apsvērumiem, aizstāv risinājumu, ka valsts programmām nav jāsubsidē MVU ar lētākiem kredītiem. Nav arī jāidentificē prioritāras nozares. Vienīgais, kas valstij būtu jāizdara – jāatrisina problēma ar nepietiekošo nodrošinājumu, piešķirot to gadījumos, kad viss uzņēmuma īpašums nav pietiekams kredīta nodrošinājumam, ko bankas būtu gatavas piešķirt. Tādā gadījumā valsts var sadalīt risku ar bankām, prasot par to konkrētu samaksu no neatmaksātās kredīta daļas. Turklāt valstij nav jāaprobežojas ar kādu konkrētu banku – visām bankām jābūt iespējām piedalīties garantiju shēmā, tādējādi veicinot konkurenci pakalpojumu sniegšanā MVU.

Jānorāda arī skaitliski mērķi – piemēram, cik pieteikumiem jābūt izskatītiem gadā. Šis mērķis mudinātu Latvijas Garantijas aģentūru plašāk piedāvāt savus pakalpojumus, sasniedzot uzņēmējus, kas vēl nav izmantojuši kredītus vai nezina par šādām iespējām. Ļoti jāuzmanās, par gala mērķi izvirzot izsniegto garantiju skaitu, jo tas var mudināt Garantijas aģentūru atbalstīt neizdevīgus projektus.

Citas tirgus nepilnības attiecas uz visām investīcijām, kas nepieciešamas biznesa paplašināšanai vietējā tirgū un ārpus Latvijas. MVU ir jāpārvar salīdzinoši lielākas administratīvās izmaksas un viņi nevar apiet valsts regulācijās tik viegli kā lielās firmas – lobējot, aizkavējot termiņus un algojot advokātus. Valstij būtu jāsamazina administratīvais slogs, lai ieguldītais darbs palielinātu firmu produktivitāti. Šajā sakarā izvirzītie valsts programmas mērķi varētu būt mazāks dienu skaits, kas nepieciešams formas reģistrēšanai, atļauju un licenču saņemšanai. Vairākās Eiropas valstīs tiek īstenotas iniciatīvas ar mērķi nodrošināt pieeju visiem valsts pakalpojumiem ar interneta starpniecību. Konkrēti skaitliskie mērķi šajā jomā būtu apsveicami, jo viss šis darbs ir tieši valsts rokās.

Vēl viena tirgus nepilnība, ar ko nākas saskarties MVU un kur valsts programmas varētu spēlēt pozitīvu lomu, ir shēmu izstrāde, lai samazinātu izmaksas jaundibinātām kompānijām. Jaunas kompānijas bieži vien sākotnēji balstās uz privātiem un ģimenes uzkrājumiem, bet Latvijā tādi ir izveidojušies tikai ļoti ierobežotam cilvēku skaitam. Tādēļ valstij jāpalīdz risināt šo problēmu, jo ar pilnīgi jauniem projektiem saistītie riski ir pārāk augsti, lai tie varētu pretendēt uz banku kapitāla saņemšanu.

Šajā jomā valstij ļoti uzmanīgi jāpieiet atbalsta shēmas izstrādei, lai nepieļautu potenciālo uzņēmēju motivācijas izkropļošanu un neuzņemtos uz sevi pārāk lielus riskus. Risinājums varētu būt jaundibināto firmu inkubatoru izveidošana, kur jauniem uzņēmējiem tiek sniegti pakalpojumi – mārketinga, administratīvs, juridisks un cita veida atbalsts. Skaitliskie mērķi varētu būt inkubatoru un izskatīto projektu skaits.

MVU neveido homogēnu grupu un saskaras ar ļoti atšķirīgām institucionālām problēmām. Daļa no tiem tiek dibināti, lai no paša sākuma izmantotu iespējas eksporta tirgos – šādus piemērus varam atrast informācijas tehnoloģijas nozarē un mēbeļu ražošanā. Citi attīstās pakāpeniski, sākumā strādājot nacionālā vai reģionālā līmenī.

Tāpēc pie konkrēto politikas programmu izstrādes jāveic pētījumi, mēģinot saprast, kurās tieši jomās MVU sastopas ar problēmām un tad jānosaka institucionālā atbalsta mērķa grupas. Piemēram, veidojot kredītu garantiju shēmas un domājot par eksporta kreditēšanas iespējām MVU, jāapzinās, kur tiešām ir problēmas – vai pietrūkst apgrozāmo līdzekļu eksportējot, vai MVU tiek diskriminētas, saņemot eksporta finansējumu bankās?

Visu valsts atbalsta pasākumu sakarā jāatceras, ka šādām programmām ne tikai jānosaka skaitliski mērķi to novērtēšanai, bet arī jāiezīmē programmu pārraudzības metodoloģija un sakarā ar to veicamie pētījumi. Tas kalpos ne tikai esošo programmu novērtēšanai, bet veidos arī pamatu jaunām programmām, kas būs labāk mērķētas uz tirgus nepilnību novēršanu MVU sektorā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!