Atslēgvārdi:

Vai trīs klikšķi līdz elektroniskajiem dokumentiem?

Elektronisko dokumentu likuma kvalitatīva un efektīva izpilde kļūs reāla tikai, kad tiks radīta atbildīga institūcija, kas centralizēti un stratēģiski kontrolē un vada visus “e-procesus” valstī. Tam nepieciešama griba un skaidras valdības prioritātes.

Iesaki citiem:

Elektronisko dokumentu[1] likuma pieņemšana ir minēta kā viens no e-pārvaldes ieviešanas stūrakmeņiem jau 2002.gada 7.maijā Ministru kabineta akceptētajā Latvijas e-pārvaldes koncepcijā. Likums pagājušā gada oktobrī ir pieņemts, no 1.janvāra stājies spēkā, un nu valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām ir uzdots “mājas darbs” – būt gataviem pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskajām un juridiskajām personām ne vēlāk kā 2004.gada 1.janvārī, jeb aptuveni pēc 11 mēnešiem.


Ātri un ērti – tātad, elektroniski

Iedzīvotājiem un uzņēmējiem elektronisko dokumentu ieviešana nozīmē jaunas iespējas saistību un darījumu kārtošanā ar valsti. Piemēram, saņemt tādus valsts pakalpojumus kā ienākumu deklarēšana, komercdarbības pieteikšana un reģistrēšana, paziņošana par dzīvesvietas maiņu, pieteikšanās dalībai konkursā utt., iesniedzot un saņemot nepieciešamos datus elektroniskā dokumenta veidā. Likuma radītās iespējas atbrīvo mūs no pienākuma būt noteiktā vietā (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgā nodaļā), noteiktā laikā (nav jāierodas iestādē noteiktos pieņemšanas laikos) un “apbruņotiem” ar dažādiem citu valsts iestāžu izsniegtiem dokumentiem.

Nav šaubu, ka iespēja saņemt valsts pakalpojumus šādi iedzīvotājam ir krietni ērtāka, ātrāka un kvalitatīvāka.

Valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās kvalitatīvas un vienotas elektronisko dokumentu ieviešanas rezultātā tiktu optimizēts un uzlabots to darbs un novērsta funkciju dublēšanās, tiktu nodrošināta ātra un kvalitatīva savstarpēja datu apmaiņa u.c.. Kāds no tā labums? Valsts budžeta līdzekļi tiek lietderīgi izmantoti, aug iestāžu un pašvaldību labā slava, uzlabojas valsts iedzīvotāju un uzņēmēju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.

Aplūkosim konkrētu situāciju. Visiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām līdz 2004.gada nogalei saskaņā ar Komerclikumu ir jāpārreģistrējas Komercreģistrā. Šādu uzņēmumu skaits sniedzas krietni pāri simts tūkstošiem. Cik daudzi no tiem labprātāk pārreģistrācijas pieteikumu aizpildītu Uzņēmumu reģistra (UR) mājas lapā (vienlaicīgi veicot iesniedzamo datu elektronisku pārbaudi citās valsts informācijas sistēmās, piemēram, Adrešu reģistrā) un nosūtītu to elektroniski, nevis nogādātu pieteikumu, ierodoties UR? Šajā steidzīgajā laikmetā valsts iestāžu apmeklēšana nozīmē lieku naudas un laika tērēšanu, īpaši Rīgā ar tās sastrēgumiem un auto novietošanas problēmām, kā arī reģionos, kur uzņēmējam jāatbrīvo lielākā dienas daļa, lai personīgi dotos uz UR iestādi. Paredzu, ka elektroniski pieteikumus iesniegtu vairāki desmiti tūkstošu uzņēmumu. Tā rezultātā uzņēmējs būs ātri un ērti izpildījis Komerclikumā uzlikto pārreģistrācijas pienākumu, savukārt UR darbiniekiem nebūs pieteikumā norādītie dati atkārtoti jāievada informācijas sistēmā, tādējādi izslēdzot pārrakstīšanās kļūdas, taupot laiku un resursus. Lēmumu par iesniegto pieteikumu būtu iespējams saņemt elektroniskā vai papīra formā pēc iesniedzēja izvēles. Manuprāt, tieši šādās situācijās kā pārreģistrācija, gada pārskatu un atskaišu iesniegšana likumā noteiktā termiņa pēdējās dienās elektronisko dokumentu priekšrocības tiks īpaši plaši novērtētas un izmantotas.


Organizatorisko un tehnisko šķēršļu josla

Taču pamatotas bažas rada daudzi būtiski vēl nepārvarēti šķēršļi, kas kavē Elektronisko dokumentu likuma izpildi:

  • maksimāli ātri jāizstrādā un jāpieņem virkne Ministru kabineta noteikumu – par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību, par sertifikācijas[2] pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības aprakstā norādāmo informāciju u.c.;

  • Datu valsts inspekcijai jāorganizē sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditācija un jāizveido to ekspertu saraksts, kas varēs veikt sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības pārbaudes;

  • jārada un jāuztur nepārtrauktā tiešsaistes režīmā brīvi pieejams uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrs;

  • jāsagatavo metodiski norādījumi jeb vadlīnijas vienotai elektronisko dokumentu ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs (sistēmu izstrādei, prasības tehnikai u.c.);

  • valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām jāizstrādā elektronisko dokumentu iekšējās aprites instrukcijas, kuras atbilst Elektronisko dokumentu likumam un iestādes darba specifikai. Šīs instrukcijas nav iespējams izstrādāt, kamēr nav MK pieņemtu noteikumu par elektronisko dokumentu apriti;

  • valsts iestāžu darbinieki jāapmāca darbam ar elektroniskiem dokumentiem.




Tātad valstī vēl jāpilnveido tiesiskā vide, jārada organizatoriskā un tehniskā vide šī likuma izpildei. Un šie nav nekādi pāris mēnešos veicamie darbiņi, un vēl taču valsts iestādēs elektronisko dokumentu aprite ir praktiski jāievieš – “jāatrod” līdzekļi, jāizstrādā vai jāpilnveido esošas informācijas sistēmas, jāorganizē iepirkumu procedūras!


Vai 1.janvāra termiņš ir reāls?

Kurš šobrīd rūpējas par vienotu, lietderīgu un efektīvu informācijas tehnoloģiju (IT) radīto iespēju ieviešanu un koordinēšanu valstī? Kas profesionāli un vienoti analizē to vai citu valsts informācijas sistēmu nepieciešamību, labumus un trūkumus? Kas rūpējas par valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību metodisko vadību IT jautājumos? Atbildi uz šo jautājumu man līdz šim nav izdevies atrast. Tāpēc esmu pārliecināta, ka elektronisko dokumentu likuma kvalitatīva un efektīva izpilde kļūs reāla tikai tad, kad beidzot būs radīta atbildīga institūcija, kas centralizēti un stratēģiski regulē, kontrolē un vada visus “e-procesus” valstī. Citādi Elektronisko dokumentu likuma un citu līdzīgu normatīvo aktu izpilde būs nekvalitatīva, neefektīva un kļūs par smagu nastu valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām. Taču iedzīvotāju pieprasījums pēc jaunām, modernām iespējām saņemt valsts pakalpojumus ar katru dienu aug. Bez konkrētas un stingras valdības nostājas “e-lietu” jomā idejas par informācijas sabiedrības izveidi un e-pārvaldes ieviešanu Latvijā ilgi būs nerealizējamas un neauglīgas.

Ātri, profesionāli, mērķtiecīgi un atbildīgi rīkojoties Elektronisko dokumentu izpilde noteiktajā termiņā ir iespējama. Jebkurš saprātīgs termiņš ir reāls, ja ir griba un skaidras prioritātes.
___________________

[1] elektroniskais dokuments – jebkuri elektroniski radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti dati, kas nodrošina iespēju tos izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un aizsardzībai.

[2] sertifikāts – elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar parakstītāju un kalpo parakstītāja identitātes noteikšanai

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!