Vai ticība kompensēs domāšanas trūkumu? 28

Valsts iejaukšanās, pat netieša, tādā jomā kā bērnu reliģiskā audzināšana nebūtu vēlama kaut vai tāpēc, ka valstij nevar būt tiesību lemt, kuru no daudziem reliģijas strāvojumiem piedāvāt bērnam skolā.

Iesaki citiem:

Turpinot diskusiju par kristīgas mācības kā obligāta izvēles priekšmeta pasniegšanu skolās un par iespējamām valsts dotācijām kristīgām privātskolām, būtu vērts paskatīties uz šo jautājumu plašākā kontekstā. Kristietības loma sabiedrībā ir Eiropā plaši diskutētā tēma, kuru skar arī diskusijas ap Eiropas Savienības konstitūciju. Kā zināms, pašreizējās ES konstitūcijas projekta teksta autori izvairījās no tiešām atsauksmēm uz kristietības īpašo vietu, preambulā pieminot tikai ‘reliģisko mantojumu’ un ‘garīgo impulsu’, tajā pašā laikā runājot par apgaismības vērtībām. Tas neapmierina daļu no Eiropas konservatīvākajiem politiskiem spēkiem, bet šo reakciju varēja prognozēt no paša sākuma. Jautājums ir, kāda loma mūsu sabiedrībā ir attiecīgi kristietības un apgaismības mantojumam, un – pat būtiskāk – kam pieder abu mantojumu interpretācijas tiesības? Valdībai? Baznīcai? Skolai?

Tas var izklausīties naivi, bet tikai pirmajā mirklī. Jau sen ir pierādīts, ka lēmumi, kurus pieņem jebkura politiska vara, atspoguļo sabiedrības vērtības. Gadījumā, ja vara kādā konkrētā brīdī pārstāv tikai vienu sabiedrības daļu – teiksim, ASV gadījumā konservatīvākos republikāņus, nevis liberālākos demokrātus, tā var pieņemt lēmumus, kas atspoguļo tikai tās atbalstītāju vērtības. Piemēram, aizliegt sniegt ASV materiālo palīdzību tām jaunattīstības valstu sabiedriskajām organizācijām, kas atbalsta sievietes izvēles tiesības reproduktīvās veselības jautājumos. Tādā veidā valdības nemitīgi piedalās sabiedrības vērtību interpretācijas procesā, un viņu iespējas ietekmēt šo procesu ir lielas. Ja abortu vai kontracepcijas aizliegums aktīvi interpretē kristietības vērtības (tieši interpretē, jo starp kristiešiem mēdz pastāvēt vairāki viedokļi par šo jautājumu), līdzīgā veidā var notikt arī apgaismības vērtību – brīvības un vienlīdzības – interpretācija. Piemēram, daļa no rietumu sabiedrības Irākas kara laikā uzskatīja, ka ASV atbrīvo vēl vienu valsti no despotiskā režīma, bet citi bija pārliecināti, ka irākiešu tiesības uz dzīvību un irākiešu tautas tiesības uz izvēli tiek apdraudētas.

No interpretāciju konflikta nevar izvairīties, bet ir svarīgi nodrošināt, lai publiskajā telpā vienmēr būtu vieta vairākām interpretācijām. Saskaņā ar liberālo politisko filozofiju, interpretācijas tiesības pēc iespējas jāatstāj indivīda ziņā. Mēs nevaram individuāli izvēlēties, vai atbrīvot Irāku no Huseina, bet mums vajadzētu būt iespējai, piemēram, pašiem lemt par ģimenes plānošanas vai dzīves partnera izvēli, pat ja rezultātā mūsu izvēle būs vairākumam nesaprotama. Valsts iejaukšanās, pat netieša, tādā jomā kā bērnu reliģiskā audzināšana nebūtu vēlama kaut vai tāpēc, ka valstij nevar būt tiesību lemt, kuru no daudziem reliģijas strāvojumiem piedāvāt bērnam skolā. Tāpat, valsts nevarētu norādīt indivīdam, ka vienīgais veids kā baudīt demokrātiskās tiesības ir caur savas etniskās identitātes apzināšanu, ja indivīds grib baudīt savas pilsoniskās tiesības, palikdams kosmopolīts. Arī apgaismības vērtību sekotājiem ir vairāki strāvojumi.

Skola kā spēcīgs socializācijas mehānisms, nedrīkst privileģēt vienu strāvojumu – citādi tā neļauj bērnam apgūt kritiskās domāšanas principus un kļūst vienkārši par indoktrinācijas iestādi. Protams, ja tā ir privāta kristīga skola, un vecāki to grib, skolotāji var mācīt bērnam tikai vienu kristietības vērtību interpretāciju, pie tam atkārtoti uzsverot, ka tā arī ir vienīgā pareiza. Bet vai valsts interesēs ir atbalstīt šādu pieeju?

Pilsoniskās sabiedrības vājums un sūdzības par politikas procesa neloģiskumu un necaurspīdīgumu pēdējā desmitgadē liecina, ka Latvijas sabiedrība varētu gūt labumu no kritiskās domāšanas pieauguma. Sabiedriskajā dzīvē tieši spēja domāt kritiski un distancēties no dogmām ļauj racionāli izvērtēt situāciju un atrast indivīdam un sabiedrībai pieņemamus risinājumus. Kritiskā domāšana ir arī aktīvas politiskās pozīcijas pamāts. Ja skolā bērnam liks apgūt ētikas principus atrauti no citām sociālām zinībām un ja skolotāja pieeja būs dogmatiska, rezultāts var būt jauna dogmatiķu paaudze. Vai mēs to vēlāmies?

Arguments, ka ‘ētiskāka’ izglītība ir nepieciešama, lai efektīvi cīnītos ar tādām parādībām kā narkomānija ir, protams, spēcīgs. Jautājums ir tikai par ‘ētiskas’ izglītības formu un saturu. Domāju, ka intelektuāli spēcīgu un patstāvīgi domājošu indivīdu audzināšana ir drošāks veids, kā izvairīties no narkomānijas pieauguma, nekā indoktrinācija. Jebkurā gadījumā, jautājums ir pārāk svarīgs, lai pieņemtu lēmumus bez plašas apspriešanas sabiedrībā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (28) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Y 18.01.2011 14:31
Cik cilvēks var būt stulbs! Vai tad nav redzams, kas notiek mūsu sabiedrībā?Kādam ir ērti uzkurt starpkinfesionālās nesaskaņas par lielākām, kā tas patiesībā ir.Visa kristietība pamatos, 90% atzīst vienādas vērtības.Tā ir tā morāle, kas atveseļos mūs.

Bagātākā valsts-Amerika, liekot savas sabiedrības pamatus, ieviesa tur Bībeles mācību.Baušļos ir unikāli ievietota visa likumdošana.Palasiet!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 22.02.2004 10:43
Cilvēki ir bara dzîvnieki. Lai bars (nu teiksim diplomâtiskâk un “smalkâk” - sabiedrîba) varētu pastâvēt un attîstîties, vajag realizēt “pâtagas (baiļu) un pîrâga” principu.. Ir nepieciešami, lai pastâvētu kâdas normas vai “principi” – vienalga vai tâ saucamie “tiesiskie” (ar spēku un varu uzspiesti un iedibinâti) vai “ētiskie “ (ieaudzinâtie, dibinâti uz iekšēju pârliecîbu, jau zemapziņâ “iedzîti”).

Lielum lielajam vairumam ļaužu ticîba – reliģija (tâda vai citâda) Dievam (tâdam vai citâdam) ir vienkârši nepieciešama sabiedrîbas pastâvēšanas interesēs. Lai bûtu no kâ baidîties un uz ko cerēt. Dieva noliegšanu (ateismu) var atļauties tikai humânistiski orientēti, morâli un ētiski augsti attîstîti indivîdi ar spilgti izteiktu SIRDSAPZIŅU. (Gan jâatzîst, ka tas ir visai izplûdis, nekonkrēts un zinâtniski objektîvi grûti definējams termins.)

Runâjot par bērnu (vispâr – jaunâs paaudzes) ētisko vai kristietisko audzinâšanu, vispirms pašiem vajadzētu tikt skaidrîbâ ar kâdâm metodēm un saturu to vēlâmies realizēt. Manuprât ir galîgi nepieņemami, ja bērna prâtu piesârņosim ar “Âdama ribu”, “nevainîgo ieòemšanu”, “augšâmcelšanos un debesbraukšanu” un tamlîdzîgiem kristietîbas “šedevriem”. Bērna zemapziņâ ir jâiepotē kaut vai to pašu 10 baušļu principi – tas, kas ir “labi” un kas ir “slikti”, ko “drîkst” un ko “nedrîkst”, kas ir “pienâkums” un kas ir “atbildîba”.Šî audzinâšana (iepotçðana) ir jâuzsâk pçc iespçjas agrâk (jau no pirmajiem bçrna gadiem) jau ìimenç (paceļas gan cits jautâjums – cik spējîgi audzinât ir paši vecâki, jo vairumâ gadîjumu tie ētiskâ ziņâ ir pitekantropu lîmenî…) un ir jâturpina visu laiku (bērnu dârzâ, skolâ un pat augstskolâ), atbilstoši un piemērojoties bērna un jaunieša attiecîgâ vecuma uztveres lîmenim un attîstîbai. Tur nu ir plašs darba lauks filozofiem, psihologiem, pedagogiem un arî reliģisko mâcîbu sludinâtâjiem ! Skolu vecâkajâs klasēs sākt mâcît kâdus tur sausus “ētikas principus” un garlaicīgas “reliģiju vēstures” ir jau daudz par vēlu. Jaunajos cilvēkos jau ir izstrâdâjušies divkosîbas un nihilisma principi, kurus izskaust jau ir tikpat kâ neiespējami.

Rezumējot - cilvēku (un kur nu vēl bērnu!) ētiskâ audzinâšana ir obligâti nepieciešama. Vieta ir arî reliģjâm, ja vien to pasniegšanas forma nerunâ pretî loģikai un ”veselajam saprâtam” Jaunie cilvēki ir jâieaudzina pašiem domât, analizēt, izsvērt un pozitîvi veidot savu personîbu. Diemžēl modē nâkušie patērētâjsabiedrîbas ideâli un to apjûsmošana, nopietni traucē humânas sabiedrîbas veidošanai.

Nedaudz novirzīšos no tēmas. Mani, kā eksakto zinātņu pārstāvi uzjautrina un, atzī'šos, pat nedaudz tracina komentētāju brīžiem pārgudrais tonis, mētāšanās ar visādiem gudriem terminiem, gala rezultātā tā arī neko sakarīgu nepasakot. Sevišķu nožēlu un uzjautrinājumu izsauc dašu komentētāju sekošana modē uznākušajai tendencei noliegt un aopķēzīt visu iepriekšējo. Tā nu "nāves grēks" ir materiālisms, marksisms, zinātniskais komunisms utt. Katrā ideoloģijā ir kāds racionāls kodols. Visi šie skaļie noliedzēji un klaigātāji būtībā apliecina"'rieviņu trūkumu smadzenēs" un paraksta savu garīgās un domāšanas nabadzības apliecību ! Filoozofija un domāšana nepastāv no lamāšanās un apsaukāšanās !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dusmīgais 05.08.2003 10:21
Labi jau būtu ja skolās reļigijas vēsturi pasniegtu dažādu konfisiju garīdznieki. Tad jau varētu diskutēt un dievu lūgt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

eric 04.08.2003 11:37
Liekas, ka Jūs esat vairāk saistīta ar humanitārajām zinātnēm. Lai cik tas nebūtu dīvaini, ar eksaktajām zinātnēm saistītie vairāk tic Dievam. Un ar vieglumu tur nav nekāka sakara. Jo bieži tieši apsēstība un loģikas trūkums ( jeb trakas idejas) palīdz ko izdarīt. Arī intuīcija. Starp citu arī Latvijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tarax 02.08.2003 15:43
Autorei.

"Jautājums ir, kāda loma mūsu sabiedrībā ir attiecīgi kristietības un apgaismības mantojumam, un – pat būtiskāk – kam pieder abu mantojumu interpretācijas tiesības?"

Uz šo jautājumu atbildēt ir ļoti vienkārši - izšķirošā loma, jo ir tikai divi inspirācijas avoti Dievs un sātans. Izvēle ir manās un Jūsu rokās - kuru mīlēt un kuru nīst. Kuru pieņemt un kuram pretoties.

Interpretācijas tiesības mantojumam, vai testamentam ir tam, kurš to sastādījis. Kristietības vai Jaunās derības autors un ierosinātājs ir Dievs, tātad viņam pieder interpretācijas tiesības. Bet lai zinātu un saprastu ir jāiepazīst. Cienījamā autore, vai Jūs pazīstat Dievu kurš ir radījij visu, tai sakaitā arī Jūs? Vai zinat, ko nozīmē "staigāt ar Dievu"? Nē. Tad lūdzu palīdzēsim to iepazīt citiem. Jo tikai tādā gadījumā cilvēkam ir iespēja IZVĒLĒTIES. Bērns kurš būs iepazinis Kristu jau no mazotnes grūtā vai traģiskā brīdi varēs griesties pie viņa pēc palīdzības, jo ZINĀS kā to darīt. Acīmredzot Jums tas nav vajadzīgs, bet tad neatņemiet glābiņu citiem. Dievs no Jums var paprasīt atbildību. Sālamans teica "gudrības sākums ir dievbijība". Nu tad respektējiet to, ko Dievs ir pateicis. Kritiešiem ir dots uzdevums - ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas...Ja Jūs tam pretojaties....secinājumus izdariet pati, kurā pusē esat...

"Skola kā spēcīgs socializācijas mehānisms, nedrīkst privileģēt vienu strāvojumu – citādi tā neļauj bērnam apgūt kritiskās domāšanas principus un kļūst vienkārši par indoktrinācijas iestādi.


Mēs 50 gadus esam dzīvojuši bezdievībā un cīnamies ar sekām, jo bezdievība atstāj pēdas visās dzīves sfērās. Ja skolās tiks dota informācija par to, ko ir pateicis Dievs savā vārdā (Bībele tulkojumā nozīmē grāmatas), tad bērniem radīsies iespēja izvēlēties. NEVAR IZVĒLĒTIES TO, PAR KO NEKO NEZIN!!! Jūsu pieredzes trūkums ļauj apgalvot, ka bērni ir kā mašinas un automātiski pieņem visu ko tiem skolā apgalvo. Man skolā mācīja, ka esmu radusies no pērtiķa, bet es tam nepiekritu, lai gan Dievu nepazinu. Tādēļ atļaušos apgalvot, ka kritiskās domāšanas principi ir jau ielikti katrā cilvēkā. Bībele māca, ka cilvēka garā (vārds sirds bieži tiek izmantots kā sinonīms ) Dievs ir ielicis zināšanas vai intuīciju, turpat blakus ir arī sirdsapziņa. Tas ir vislabākais siets, kas atsijā graudus no pelavām.

"No interpretāciju konflikta nevar izvairīties, bet ir svarīgi nodrošināt, lai publiskajā telpā vienmēr būtu vieta vairākām interpretācijām. Saskaņā ar liberālo politisko filozofiju, interpretācijas tiesības pēc iespējas jāatstāj indivīda ziņā. Mēs nevaram individuāli izvēlēties, vai atbrīvot Irāku no Huseina, bet mums vajadzētu būt iespējai, piemēram, pašiem lemt par ģimenes plānošanas vai dzīves partnera izvēli, pat ja rezultātā mūsu izvēle būs vairākumam nesaprotama."

Dievs dod cilvēkam brīvu izvēli un saskaņā ar Dieva vārdu, no cilvēka iterpretācijas ir atkarīgs vai viņš būs veiksmīgs, laimīgs, brīvs (to dod Dieva svētība) vai arī tieši pretēji (lāsts iestājas un darbojas automātiski, kā zemes pievilkšanas spēks). Bērni ir Dieva svētība un tās ģimenes kuras to saprot vecumdienas nepavadīs pansionātā.

Vai tiešam manam dēlam (kristietim) būtu jāpelna pensija tādam, kurš savu brīvo izvēli ir izmantojis ļaunprātīgi, neuzņemoties nekādu atbildību, nepildot nekādus pienākumus pret Dievu? Vai tas Jūsuprāt ir taisnīgi?

Par Huseinu runājot "mēs varam individuāli izvēlēties" un tikt vaļā no Latvijas mazā huseina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 01.08.2003 13:20
kādas tādas jaunas zināšanas ir iekrājušās lai ateists varētu apgalvot,ka Dieva nav? Delfos populārs ir arguments,ka zinātne ir pierādījusi,ka zeme nav radīta pirms 6000 gadiem. Bet kurš tad šodien apgalvo,ka tas tā bija? Un kurš apgalvo,ka radīšanas process ir beidzies un viņš ilga tieši 144 +24 stundas? Un vispār- pretnostatīt zinātni un reliģiju ir dumji. Netiekam no marksistu gājieniem vaļā.Mūžīgā cīņa un noliegumu noliegumi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 01.08.2003 13:10
Tieši saistīt loģiku, zinātni un komunismu ir, manuprāt, muļķīgi. Vai tad ir iespējama zinātne bez loģikas? Vai tā nav galvēna atšķirība starp zinātni un relīģiju, ka zinātnē jēbkuru iepriekš pierādītu teoriju var noraidīt, ja tiek atklāts jauns empīrisko datu slānis, kurš norāda uz to, ka iepriekšēja teorija bija neadekvāta, kāmēr relīģijā tiek atmesta iespēja noraidīt dogmu ar jauniegūto zināšanu palīdzību? Varbūt ir kāda cita, uz empīriskiem pierādījumiem nepamātota zinātne - pastāstiet lūdzu, Eric! Vai vienkārši patīk dzīvot bez loģikas, jo tā ir vieglāk?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

eric 01.08.2003 11:17
Visvairāk mani pārsteidz zinātnbiskā komunisma ietekme uz Latvijas Universitātē studējušajiem. Pagājuši jau vairāk kā desmit gadi kopš it kā izveidojām savu valsti un skaļi noliedzām komunismu, bet runā aizvien kā 60 - 70 tajos gados - materiālisms, loģika, zinātne. Starp citu lielākos zinātniskos un tehniskos sasniegumus nebūt neradīja prātīgi un loģiski domājošie, bet gan trakie, kuriem parasti loģiski "domājošie" neviens neticēja un teica "tas nav, jo tā nevar būt". Un bieži jaunās patiesības pilnībā apgāž agrāk loģiski izdomāto patiesību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

freds 01.08.2003 03:54
sorry, tehnisks misēklis, jāizskatās šādi:

to pieter botha!

> ...techniska progresa stimuls meklejams gadsimteni agrak : Eiropas protestantisma doktrinas ietekmeta saimnieciska politika...

a varbūt tikai viens no stimuliņiem? a varbūt, ka rietumu kultūrai piederošais cilvēks no mitoloģiski "neapzinātās" primitīvās refleksijas līmeņa sākot ar veco derību caur jauno derību caur katolicismu pēcāk caur protestantismu evolucionē līdz patreizējai izziņas spējai, kur prāts (subjekts) tiktāl distancējas no izziņas objekta? interesanti, kur tad slēpjas jūsu dogmatikas "tehniskā progresa spēks"? dogmatiskos ticības apgalvojumos?

> Tie ir tikai divi piemeri, bet tie spilgti ilustre apgaismibas moralo aspektu : meli, meli, meli…

šie piemēri drīzāk ilustrē mitoloģiskās domāšanas stadiju, kura jo vairāk laikā uz atpakaļu, jo spēcigāk izteikta. piemēram visa vecā derība sastāv no līdzīgie mītiem, bet jaunajā jau parādas abstrakcijas... "meli, meli, meli..." man liekas pirmām kārtām ir jūsu problēma, kad jūs esat pieņēmis, ka viss ir "ticība", "viss ir atļauts" un tāpēc izvirzat sev ērtas muļķīgas premisas un sev izdevīgus faktus diezgan šmucīgi pievelkat aiz ausīm, pārtusējat un pārlejat ar savu mērci muļķiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

freds 01.08.2003 03:51
to pieter botha!

...techniska progresa stimuls meklejams gadsimteni agrak : Eiropas protestantisma doktrinas ietekmeta saimnieciska politika...

a varbūt tikai viens no stimuliņiem? a varbūt, ka rietumu kultūrai piederošais cilvēks no mitoloģiski "neapzinātās" primitīvās refleksijas līmeņa sākot ar veco derību caur jauno derību caur katolicismu pēcāk caur protestantismu evolucionē līdz patreizējai izziņas spējai, kur prāts (subjekts) tiktāl distancējas no izziņas objekta? interesanti, kur tad slēpjas jūsu dogmatikas "tehniskā progresa spēks"? dogmatiskos ticības apgalvojumos?

Tie ir tikai divi piemeri, bet tie spilgti ilustre apgaismibas moralo aspektu : meli, meli, meli…

šie piemēri drīzāk ilustrē mitoloģiskās domāšanas stadiju, kura jo vairāk laikā uz atpakaļu, jo spēcigāk izteikta. piemēram visa vecā derība sastāv no līdzīgie mītiem, bet jaunajā jau parādas abstrakcijas... "meli, meli, meli..." man liekas pirmām kārtām ir jūsu problēma, kad jūs esat pieņēmis, ka viss ir "ticība", "viss ir atļauts" un tāpēc izvirzat sev ērtas muļķīgas premisas un sev izdevīgus faktus diezgan šmucīgi pievelkat aiz ausīm, pārtusējat un pārlejat ar savu mērci muļķiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 31.07.2003 16:13
Elizabetei - bet kas mus pilnvaroja noteikt vienotas sabiedrības vērtības? Runa var būt tikai par tām vērtībām, par kurām uzņemāmies atbildību starptautisko tiesību kontekstā: tas ir, par cilvēktiesībām. Visas parējās vērtības jāatstāj indivīdam. Sabiedrībā, kur parāk stingri tiek noteiktas vienotas vērtības, izņemot cilvēktiesības, pastāv totalitārisma vai vismaz neveselīga kolektīvisma draudi. Tas arī nozīmētu vairākuma vērtību uzspiešanu mazākumam. Piemērs: esmu rietumu postmodernās estētikas izlutināts cilvēks, man ir vienaldzīga tautas māksla. Bet ja tautas makslu padarīt par sabiedrībaī svarīgu vērtību, mani uzskati tiks marģinalizēti. Kāpēc? Vienkārši tāpēc ka vairākumam ir tuvāki Dziesmu svētki? Tas taču ir absurds. Līdz ar to vēstures macīšanā jābūt skaidrībai par interpretāciju daudzveidību, un lai bērni mācas paši spriest par patiesību. Tā būs godīgāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 31.07.2003 15:48
to Rietumniece

A, kā tu vērtē šodienas vēstures versiju, ko māca skolās? Es tam īpaši līdzi nesekoju, bet dzirdēju atsevišķas liecības, ka informācija tiek pasniegta diezgan vienpusīgi, vienu tendenciozu versiju (padomju) aizvietojot ar citu ideoloģiski piesatinātu. Viens skolēns, kas lasīja dažādas grāmatas man teica, ka viņam grūti orientēties, kā tad tiešam bija. Man liekas, ka tur nekāda īpaša domāšana attīstība nenotiek, viss kas var notikt - nihilisma uzskatu attīstība.

Kad macījos universitātē, mums bija tiesību vēsture, izdota arī jauna grāmata. Tur bija jūtams divu paradigmu ietekme marksisma un demokrātiska liberalisma. Es pieņemu, ka citās vēstures jomās arī nav skaidrības, pēc kādām vērtībam un kādas metodoloģijas to veidot.

Un tad ir jāapspriež kautko līdzīgu, par ko sākumā runāja Pieter. Es formulētu problēmu tā - jātiek skaidrībā, kādas vērtības, ideāļus, dzīļakus principus mēl likam sociālo priekšmetu pasniegšanas pamatā, uz tālāk arī nākotnes sabiedrības pamatā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 31.07.2003 14:52
To pieter botha.

Hi, pieter, tas jauki, ka tev Dienvidāfrikā latviešu valodu iemācīja

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pieter Botha 31.07.2003 13:33
Protams, ta saucamajai ‘apgaismibai’ ka laikmetam ir sava vieta cilveces vesture, taja, bez saubam ir ari pozitivi momenti gan technika, gan literatura (pie mums Dienvidafrika ari ir tadi cilveki, pamata afrikaneri, kas naivi saka : ja, bet firers tacu Vacija uzbuveja autocelu tiklu, noversa bezdarbu, citas labas lietas izdarija utt.) Pozitivus momentus var atrast jebkura laikmeta un jebkura rezima, pat pie sarkanajiem khmeriem.

Man tikai jajauta : kapec Jus tik sveti ticat pienemumam, ka pastav tiesa celonsakariba starp apgaismibu un musdienu technisko progresu (es neteiksu ‘technokratisko civilizaciju’, jo sim jedzienam ir tomer nedaudz cita konotacija) ? Nu ja, es zinu, ka ta ir tada musdienu ‘historical correctness’ dogma, turklat politiski motiveta – bet Jums tacu dogmas nepatik, ka es sapratu ? Varbut sai tezei patiesam ir pamatojums, tad es to labprat uzklausitu. Man gan drizak skiet acimredzami, ka techniska progresa stimuls meklejams gadsimteni agrak : Eiropas protestantisma doktrinas ietekmeta saimnieciska politika, kas radija industriju musdienu nozime (milzigas manufakturas) un spieda to ipasniekus uz jaunievedumiem (ja nemaldos, so mitu par 'apgaismibu ka neapsaubamo techniska progresa avotu' loti labi atspekoja Makss Webers).

Diemzel es par apgaismibu neko ipasi glaimojosu pateikt nevaru. Kapec ? Apgaismibas pamata bija vai nu parasts, banals ateisms, vai teisms (maciba par Dievu ka par raditaju - bezpersonisku speku, kas cilveku dzive neiejaucas). No ta izrieteja divas lietas.

Pirmkart, scientisms, t.i. naiva ideja, ka uz visiem jautajumiem (t.sk. par cilveka morali un garigumu) atbildes ir atrodamas materialas pasaules izpete -- Vel gadsimtu velak krievu domatajs Pisarevs puiciski priecajas, ka lika sekcijas laika nevareja atrast dveseli (paskatieties ari, piemeram, Bazarova telu Turgeneva romana ‘Tevi un deli’). Vistrapigak scientisma ideju defineja izccilais krievu mistikis Berdiajevs : ‘Cilveks ir celies no merkaka, un tapec mes milesim viens otru’. Bet, es domaju, ka Jus piekritat, ka pasaule ir lietas, kas nav racionali pamatojamas, piemeram, milestiba.

Un otrkart – praktiski absoluts morals nihilisms. Visgenialak to izteica Dostojevskis : ‘Ja Dieva nav, tad vina vieta nak cilveks un viss ir atlauts’. Nuja, pareizi, jo tad nav ne laba ne launa. Viss ir relativs, labs un launs ir tas, kas mums dotaja bridi ir izdevigs. Jus aizmirstat, ka tiesi apgaismibas idejas noveda pie pirma lielaka Eiropas kauna – Francu Revolucijas, kad tika dota vala lielu cilveku masu apzina vai zemapzina snaudosajiem viszemiskakajiem instinktiem (starp citu, ideja par to, ka no cilvekiem var varit ziepes un taisit adas sominas nav originals nacistu izgudrojums : to ‘apgaismotie’ darija jau pilsonu kara laika Vandeja). Apgaismibas dels bija F.W. Nietzsche ar vina koncepciju par Dieva navi un cilveka naksanu vina vieta. Un apgaismibas mazdeli bija Hitlers un Stalins, un desmitiem viniem lidzigu. Paldies, sads ‘mantojums’ man nav vajadzigs…

Vispar, je esam konsekventi, tad Jums ka vesturniecei (turklat, ka es redzu, visnotal gudrai un godigai vesturniecei) butu jabut lielam dusmam uz so apgaismibas laikmetu. Jo apgaismiba bija pirmais laikmets (pirms XX gs. totalitarajiem rezimiem), kad intelektuali saka ta kartigi viltot vesturi, izdomajot vai grozot vesturiskus faktus, lai izmantotu tos savas ideologiskajas konstrukcijas (vai Jums tas neatgadina kaut ko pavisam nesenu ?). It ipasi seit izcelas biedris Voltaire, kas ar gudru seju sarakstija tik skaistas pasakas, ka pec tam veselas paaudzes tam ticeja.

Kadi piemeri ? Pirmkart, ‘pirmas nakts tiesibas’ (droit de cuissage). Nu ja, pusotru gadsimtu cilveki sveti ticeja, ka viduslaikos Eiropa, kad dzimtcilveks precejas, tad vina feodalajam kungam bija tiesibas pirmo nakti parlaist ar jauno sievu. Tikai problema, ka neviens vesturisks dokuments to neatspoguloja (pilnigi pamatoti jabrinas : un ko tad teiktu Baznica par sadu amoralu lietu ?) Sodien, es domaju, Jus neatradisiet nevienu normalu vesturnieku, kas ticetu sai pasakai. Isteniba Volters bija atradis tadu jedzienu ‘droit de quittage’ (t.i ., nodeva, kas bija jamaksa kungam, ja vina dzimtcilveks-meitene aizprecejas uz citurieni). Un no kada sava pazinas Volters bija dzirdejis, ka Dienvidamerika patiesam bija tada paraza, ka dazas ciltis kaciki (virsaisi) parlaida nakti ar visam cilts jaunavam. Un ta radas viena no pirmajam vesturiskajam pasakam.

Otrs piemers (vel vajpratigaks) ir ‘droit de prélassement’ (ari apgaismibas ‘dizgaru’ razojums) – ja kungam viduslaikos bija nosalusas kajas, vinam esot bijusas tiesibas uzskerst diviem dzimtcilvekiem vederus un sasildit kaju pedas vinu ieksas. Jus teiksiet – murgs ? Bet vairakas paaudzes sveti ticeja, ka tas tiesi ta ari bija.

Tie ir tikai divi piemeri, bet tie spilgti ilustre apgaismibas moralo aspektu : meli, meli, meli…

P.S. Ja Jus interese mans 'background' šajā jomā – Man tas ir otradi. Kadreiz es ari biju gandriz parliecinats sekularais nihilists, un tiesi ar studiju, prata, domas un pardomu rezultata atgriezos tur, kur paslaik esmu. Ka teica viens Austrumeiropas teologs : ‘Ejot baznica, nonem cepuri, bet ne galvu’…

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 31.07.2003 11:48
Divi kolēģi ir pārmēru iekarsuši strīdoties par izziņas metožu darbības mehānismiem un priekšrocībām.Dažas lietas un parādības vienkārši ir.Un tas,kādā veidā cilvēka kuslais prāts to konstatē,ir salīdzinoši maznozīmīgs jautājums.Dažiem patīk uzskatīt,ka reāls ir tikai tas,ko var iebāzt mutē un pagaršot, citi - zinātnes dižākie prāti,savas hiperteorijas balsta uz pieņēmumiem,mēģinot lietas skatīt savstarpējā saistībā. KĀ TAS IR UN NOTIEK ĪSTENĪBĀ? Tas ir mūžīgs jautājums.Mūžīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Autore 31.07.2003 09:42
Pieteram Botha:

Jā, es zinu, kas bija Sv. Ludvikis, Sv. Brigita, un parējie Jūsu nosauktie cilvēki. Bet sakiet lūdzu, kāda saistība ir šiem vārdiem ar tēzi, kuru Jūs gribētu pierādīt? Ja tas ir saistība ar Eiropas mantojumu - piekrītu, arī viņi ne mazāk, ka apgaismība, ir Eiropas mantojuma sastāvdaļa. Tāpāt kā Sienas Sv. Katrīna, Sv. Tomass Mors un daudzi citi. (Ja Jus interese mans 'background' šajā jomā - tā ir Kembridžas universitātes katoļu biedrība. Vienkarši domāšanas procēsa rezultātā dažreiz cilvēki nonāk pie dažu dogmu nepieņemšanas.).

Bet ja tas bija saistībā ar dogmām kā domāšanas nepieciešamo pamatu, tad es diemžēl nevaru piekrist. Jo domāšana, un pat ticība, ir diemžēl atkarīga no tik banālas lietas kā dzīves apstākļi. Cik man ir zināms, Sv. Ludviķis (ļoti izcīls cilvēks, bez šaubām) dzīvoja tādā laikā, kad cilvēka dzīves ilgums bija ap 35 gadiem, kad gandrīz jebkurā infekcija novēda pie nāves, un kad no 10 bērniem ģimenē izdzīvoja un 10 gadu vēcumu sasniedza puse, vai mazāk. Palasiet tās pašas Žuanvila hronikas, kur viņš starp citu apraksta arī reālus apstākļus, kādos viss notika. Tādos apstākļos paļauties uz racionāliem izziņas pamatiem būtu, maigi izsakoties, ļoti grūti - ja esi tik bēzspēcīgs slīmību, bada un dabas priekšā, kāda tur vēl kritiskā domāšana! Tāpāt dažās no vērtībām, kuras ir atspoguļotas Vēcajā Derībā ir ļoti aktuālas tiem dzīves apstākļiem, ar kuriem toreiz saskarās ebrēju tauta. Auglība viņiem, pimēram, bija ļoti aktuāla - ja viena cilvēka dzīvība ir tik trausla, skaidrs, ka atliek cerēt uz cilts, nevis indivīda perspektīvām. Bet ja mēs paskatīsimies uz pasauli šodien, kad pasaules problēma ir nevis bērnu trūkums bet bads Afrikā, kur visiem nepietiek udens un maizes, es nesaprotu, kāpēc Jānis Pavils II viņiem liedz izmantot kontracepciju - paskaidrojiet, lūdzu. Un vēl: ja apagaismības sasniegumi un to radītā tehnokrātiska civilizācija man ļauj būt nedaudz neatkarīgākai no fiziskiem dzīves apstākļiem un domāšanas procesā neietekmēties tik lielā mērā no bailēm par izdzīvošanu, kāpēc lai es noliegtu apagaismību? Domāju, tas pats attiecas uz Eiropu kopumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

freds 31.07.2003 02:31
turpinājums pīteram penam!

btw attīstot tavus fantāziju stāstus vajadzētu nonākt pie secinājuma, ka patiesības kritēriju nav un tāpēc nekas nevar tikt atzīts par patiesu un nepatiesu. pēc tam ir kaut kādā veidā jāapstādina domāšana, jo tā balstas uz šādiem atzinumiem un, ai kāds pārsteigums pīteram, ir nonāksi pretrunā pati ar sevi - iesaku tev nošauties!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

freds 31.07.2003 02:19
mans gebels (par draugu vairs negribas saukt), kad tu pieminēji "godīgo nihilistu" (kur tu varēji tik stulbu un vienlaikus emocionāli krāsainu apzīmējumu izdomāt!) atzīšanos ticībā, tad tu diemžēl aizmirsi piebilst, ka viņu ticība tiek katru dienu pamatota empīrikā - loģikas likumu kaltuvītē!

protams, vēršot loģiku pret pašu loģiku var nonākt pie teorētiska secinājuma par 'lielo nenoteiktību' un induktīvās ķēdes iespējamo kļūdainību loģikas likumu abstraktēšanā izejot no empīriskiem novērojumiem, bet prakse diemžēl visu noliek atpakaļ vietā - kad tu varēsi ar galvu pa priekšu iziet cauri ķieģeļu sienai, tad tu varēsi apgalvot, ka tavi spriedelējumi par 'lielo nenoteiktību', kura arī ietver praktisko loģiku, ir guvuši apstiprinājumu! ja tu taisies ar abstraktu muldēšanu norādīt uz empīrikas nederīgumu par patiesuma kritēriju, tad pirmām kārtām vaino pašu spriešanas spēju viņas pašas gļukainībā, kura visupirms atklājas spriešanas spējas vēršanās uz sevi pašu gadījumos. te nu jāatgriežas pie 'godīgo nihilistu' lielākas ticības tam ko var aptaustīt un apskatīt pretnostatījuma pret 'negodīgajiem hilistiem' ar viņu ticību jebkam, kas viņiem ienāks prātā, vai pareizāk sakot neprātā!

norādot uz gnoseoloģijas problēmām tu tikai aizmirsi norādīt, ka šādi spekulatīvi noliekot tavu xtīgo dogmatiku vienā līmenī ar loģiku, tev aiz šīs kristīgās dogmatikas vajadzēja par vienādi patiesu atzīt un turpināt rindu ar islamu, budismu, hinduismu, citplanētiešiem, mikimaušiem septītajā dimensijā un visiem pasaules pasaku varoņiem! kaut kā es neesu dzirdējis šādu atzīšanos no daudziem kristiešiem, ka ticība viņu stāstiem par dievu būtu tik pat ticama kā ticība harijam poteram...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pieter Botha 30.07.2003 20:58
Kristietības loma sabiedrībā ir Eiropā plaši diskutētā tēma, kuru skar arī diskusijas ap Eiropas Savienības konstitūciju. Kā zināms, pašreizējās ES konstitūcijas projekta teksta autori izvairījās no tiešām atsauksmēm uz kristietības īpašo vietu, preambulā pieminot tikai ‘reliģisko mantojumu’ un ‘garīgo impulsu’, tajā pašā laikā runājot par apgaismības vērtībām. Tas neapmierina daļu no Eiropas konservatīvākajiem politiskiem spēkiem, bet šo reakciju varēja prognozēt no pašā sākuma. Jautājums ir, kāda loma mūsu sabiedrībā ir attiecīgi kristietības un apgaismības mantojumam, un – pat būtiskāk – kam pieder abu mantojumu interpretācijas tiesības?

Dazas mazitinas piezimes.

Pirmkart, Jusu sniegta informacija tomer ir nepareiza un novecojusi, jo pasreizeja konstitucijas projekta (kads tas ir sodien) atsauce uz ‘apgaismibu’ ari tika iznemta lauka. Jo daudzi Konventa locekli pamatoti iebilda, ka ja kristietibas vertibas nav visiem kopejas, tad apgaismibas idejas jau nu ne tik.

Otrkart, Jus noklusejat, ka taja pasa projekta ir nostiprinats tas ka valsts un baznicas attiecibas ir valsts iznemuma kompetences jautajums (pilniga saskana ar subsidiaritates principu, kas, starp citu, ir aizguts no kanoniskajam tiesibam). Es veletos atgadinat, ka, piemeram, tada ES dalibvalsts ka Irija, uz kurieni gadijuma darbus brauc stradat tik daudzi latvju balelini un zeltenes, Konstitucija ir pasludinata ‘Svetas Vienotas un Nedalamas Trisvienibas varda’. Griekijas konstitucijas 2. pants pasludina pareizticibu par valsts religiju. Un nekas sausmigs nenotiek, un parskatama nakotne ne iri, ne grieki no ta atteikties negrasas.

Treskart, mani rada izbrinu tas, ka vestures doktorei nav zinams tas banalais fakts, ka Eiropas identitates kopsauceji pastaveja jau viduslaikos, tas ir, tad, kad tada apgaismiba nevienam vel nebija launos murgos radijusies. Un, lai ka tas Jums nepatiktu, sis kopsaucejs bija kristietiba.

Sakiet, vai Jums neko neizsaka tadi vardi ka Svetais Ludvikis ? Sveta Brigita (vinas pieminu mes svetijam pirms nedelas, 23 julija) ? Svetie Kirils un Metodijs – Eiropas vertibu neseji, ‘Slavu Apustuli’ ? Jean le Coq ? Vecais, labais Sully ? Pasakiet, vai Jums sie vardi ir pazistami, un tad sikak padiskutesim. Citadi varbut man bus vienkarsi sakuma javeic banals faktu izskaidrosanas darbs…

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pieter Botha 30.07.2003 20:28
Pirmkart es gribetu pateikties autorei par godigumu. Kaut ari es nepiekritu vinas religiskajiem (jeb, ja velaties, filozofiskajiem) uzskatiem un esmu pretejas nometnes parstavis, man liekas apsveicami, ka vina daudzmaz godigi liek kartis galda un nepiesedzas ar liekuligiem lozungiem par „ai, ka tad musu berniem daris pari, ja vini neies uz ticibas macibu“ utt. Autore diezgan skaidri izklasta, ko par konkreto problemu doma sekularhumanistiskas religijas piekriteji. Ne, es nekludijos – tiesi religijas. Kapec es saku „religijas“? Nu, paskatisimies ko atzist pati autore:

No interpretāciju konflikta nevar izvairīties, bet ir svarīgi nodrošināt, lai publiskajā telpā vienmēr būtu vieta vairākām interpretācijām. Saskaņā ar liberālo politisko filozofiju, interpretācijas tiesības pēc iespējas jāatstāj indivīda ziņā.

Ko tas nozime un kas aiz ta slepjas? Ja mes paskatisimies uzmanigak, tad redzesim, ka ta ir ta pati maciba, kuru attistija tadi ‘biedri’ ka Augusts Comte, Karlis Poppers, vecais okultists Berty Russells (tas pats, kuram bija tas spivais naids pret vina valdonigo vecmaminu), un, protams, si portala garigais tevs Soross (nu ka tad nu bez vina). Sis macibas adepti pasi to sauc par ‘pozitivismu’, kurpreti citi to biezak apzime ar vardu ‘nihilisms’.

Ko tad maca si doktrina, kas sodien ir tik izplatita gan politiskajas, gan akademiskajas aprindas ? Tas kvintesence ir sada : ‘absolutu patiesibu nav, visas patiesibas ir relativas’ – tatad, saka nihilisti, ticibai spriesanas procesa nav absoluti nekadas nozimes, visam jabut empiriskam (pieredze, izzina) un uz empiriska uzaudzetam racionalam.

Nihilismam ir vairakas apaksformas, kuras vietas un laika trukuma del es sikak neaprakstisu. Tacu ir skaidrs, ka si pamatteze, sis nihilistu credo, ir pati par sevi meliga un pretruniga. Jo ja mes sakam ‘absolutu patiesibu nav, visas patiesibas ir relativas’, tad tacu logiski ari nupat izteikta atzina ir relativa un ari var tikt apstrideta ! Un visa vinu filozofiska sistema sabruk ka karsu namins bez pamata…

Kad nu nihilistam to pasaka, tad vins parasti paliek nervozs, sak locities ka zutis uz karstas pannas un sak izdomat si sava kredo ‘kvazi-absolutizacijas’ panemienus. Vieni, ta saucamie ‘naivie nihilisti’, saka : ‘ja, varbut absolutas patiesibas ir, bet mes tas nevaram objektivi izzinat – tadejadi vini atzist savas macibas vajumu un invaliditati. Citi iet druscin talak un saka : ‘Ne, nu noteikti absolutas patiesibas ir, bet mes tas nevaram izzinat – un tapec mes balstamies uz pienemumu, ka visas patiesibas ir relativas’, jo tas mus apmierina. Atkal atzist savu nespejibu : ja tads ir jusu pienemums, tad kadel ne cits pienemums ? Jo cik bistami aizvietot patiesibas meklejumus ar utilitariem pienemumiem, to mes labi zinam no Hitlera un Stalina laikiem (ta ir pareizi, jo ta ir izdevigak ariesu rasei/darbalauzu skirai). To sauc par ‘lisenkoismu’, pec Hrusjtjeva ideologa Lisenko varda – atceraties tadu ?

Un visbeidzot, ir ari godigi nihilisti, kas saka : ‘ja gan, absolutu patiesibu nav, visas patiesibas ir relativas, iznemot so te’ –‘Kapec’ – ‘Ta tas ir, ta mes ticam’. Tad – bravo ! – visa sistema atkal atnak logiskajas sliedes, jo nu ir viens absoluts pamats, no kura raisit talak visu relativo. Jo uz ka tad jus balstisiet savu gnozeologiju, savu ‘izzinas, patiesibu un atzinu filtru’, ja Jums nav cieta pamata, no kura atsperties ? Tatad bez pamatticibas (vai Jus to atzistat vai ne) jus nekur netiksiet.

Lidz ar to mes nonakam pie secinajuma : jusu nihilisms pec formas neatskiras no jebkuras citas religijas, lai kada ta butu, jo tas ari balstas uz sakotnejo ticibu.

Jusu credo ir : ‘, Absolutu patiesibu nav, visas patiesibas ir relativas, iznemot so te’

Budista credo ir Cetras Cildenas patiesibas un Tris dargakmeni (Buddha, Dharma un Sangha).

Mans credo ir : ‘Es ticu uz vienu Dievu, visvareno Tevu, debesu un zemes, visu redzamo un neredzamo lietu raditaju. Es ticu uz vienu Kungu Jezu Kristu, vienpiedzimuso Dieva Delu pirms visiem muziem no Teva dzemdinatu; Dievu no Dieva gaismu no gaismas, patiesu Dievu no patiesa Dieva, dzemdinatu, ne raditu, butiba lidzigu Tevam, un caur kuru viss ir radits, un kurs musu del un musu pestisanas laba ir nacis no debesim, iemiesojies caur Sveto Garu no Jaunavas Marijas un tapis cilveks ; krusta sists par mums Poncija Pilata laika, cietis un apbedits ; tresaja diena augsamcelies ka pravietots Rakstos, uzkapis debesis, sez pie Teva labas rokas un atkal godiba atnaks tiesat dzivos un mirusos, un Vina valdisanai nebus gala. Es ticu uz Sveto Garu, Kungu un Atdzivinataju, kas no Teva un Dela iziet, kas ar Tevu un Delu tiek lidzigi pielugts un slavinats, kas ir runajis caur praviesiem. Es ticu uz vienu, svetu, katolisku un apustulisku Baznicu ; es atzistu vienu kristibu greku piedosanai, gaidu miruso augsamcelsanos un dzivi nakamaja muziba. Amen’

Redzat, katram no mums ir savs credo.

Tatad seit ticibas macibas problema ir diezgan banala: tas ir divu religiju konflikts. Jusu religija (nihilisms) pret musu religiju (kristietibu). Un ar to ari bija jasak.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pieter Botha 30.07.2003 19:20
Kāpēc gan visiem bļāvējiem nepamanīt to,ka tiek piedāvāta izvēles iespēja?Kāpēc nepamanīt,ka nevienu ar varu nekur netaisās dzīt? Kāpēc nepamanīt,ka izvēles iespējas TIKS PAPLAŠINĀTAS?Jus, ka vienmer, protat lakoniski pateikt lietas butibu un trapit desmitnieka. Ir skaidrs, ka vecakiem, kas nevelesies, lai vinu berni ietu uz kristigas macibas nodarbibam, bus garantetas tiesibas no tam atteikties un macities etiku – tadejadi nepielaujot indoktrinaciju. Visam janotiek saskana ar Eiropas Cilvektiesibu konvencijas 1. protokola 2. pantu, kas satur specialu garantiju pret bernu indoktrinaciju preteji vecaku (gimenes) religiskajiem uzskatiem.

Tatad te ir druscin citads smaguma centrs sai problemai: jautajums seit nav par jelkadu individualo tiesibu aizsardzibu, betgan par pilnigi skaidru, merktiecigu visparpolitisku nostaju : ‘ne jelkadai kristietibas izpausmei skolas !’ Citiem vardiem sakot, sekularisti labi zina, ka vinu berniem bus garantetas tiesibas neiet uz ticibas macibu – ne : vini grib lai ari musu berni to nevaretu.

Jajauta : kas tad ir marksisms un komunisms, ja ne tas ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 30.07.2003 16:51
Vai neviens nav pamanījis, ka runa iet par 1.-3. klašu skolēniem? Priekšstatu par reliģiju ir vērts veidot daudz vēlāk - 9. klasē vai vidusskolā.

Kas tad tā par izvēli starp ētiku un kristīgo mācību, ja ētiku mācīs Teoloģijas fakultāti absolvējuši reliģijas un ētikas skolotāji? Tapēc jau visi uztraucas, ka rēāli nekādas izvēles nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rietumniece 30.07.2003 16:37
Piekrītu, ka vēstures un literatūras mācīšana ir sapīgas jomas, arī tur bieži notiek indoktrinācija. No otrās puses kristietības vēsturi un ticības mācību arī var pasniegt tā, lai tas veicinātu kritisku domāšanu. Jautājums tikai: vai, ja salīdzināsīm šo priekšmetu pasniegšanas metodoloģijas situāciju Latvijas valstī, situācija ir līdzīga? Vēstures skolotāju asociācija visu laika strādā pie jaunājiem pasniegšanas modeļiem, to arī ietekmē ES valstu pieredze (Euroclio organizācijas atbalsts) un citās progresīvas tendences. Tiek mainīts vēstures mācību grāmātu satūrs, pakāpeniski ieviešot multikulturālisma elementus, veicinot skolēnu analītiskās domāšanas spējas... Vai var gaidīt kaut ko līdzīgu tīcības mācības nodarbībās? Vai pastāv varbūtība, ka pasniegt kristīgo tīcību aicinās arī mācītāju-sievieti, vai, teiksīm, mācītāju Māri Santu? Ja tā būtu, man nebūtu nekādiu iebildumu pret kristīgas mācības stundām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 30.07.2003 14:31
Arī ticības macību var pasniegt kritiski, attīstot skolēna domāšanu. Un otrādi, literatūru var pasniegt tā, ka notiks iedogmatizācija (vai kā bija šīs gudrais vārds). Tātad jautājums ir par pasniegšanas metodi, kas Latvijas skolās pats par sevi ne vienmēr ir augstākā līmenī.

Otrkārt, izglītotam cilvēkam Eiropā vajadzētu orientēties kristietībā, jo tā bija un paliks Rietumu civilizācijas raksturīga iezīme un garīgais pamats. Bet autora loģika ir interesanta, izejot no tās, jāapsver arī vēstures macīšana - ko tur tieši mācā (kādu versiju un ciktāl tas attīsta kritisku domāšanu), literatūras - kādi darbi un kāpēc ir jālasa, ja ir filozofija, tad interesanti, kā tā tiek pasniegta, tiesības - nojaušu, ka padomju tiesību skolas ietekme ir jūtama 70% gadījumu utt ar visām sociālajām zinātnēm.

Cilvēkam tā vai tā ir vajadzīgi kādi orientīri un vērtības. Būt tikai indivīdam nav interesanti, maigi izsakoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 30.07.2003 14:28
Kāpēc gan visiem bļāvējiem nepamanīt to,ka tiek piedāvāta izvēles iespēja?Kāpēc nepamanīt,ka nevienu ar varu nekur netaisās dzīt? Kāpēc nepamanīt,ka izvēles iespējas TIKS PAPLAŠINĀTAS?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bomitis 30.07.2003 14:18
Kategorisks nē obligātai kristīgās ticības mācībai skolās. Manuprāt tas ir nedemokrātiski. Katram cilvēkam ie tiesības izvēlēties kādai ticībai (un vai vispār) pievērsties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 30.07.2003 11:55
Pamatā ir jautājums par identitāti.Jau nodrāztā tēze par eiropeiskās identitātes dzimšanu no romiešu tiesībām,grieķu filozofijas un rietumu kristietības taču vēl ir spēkā? Autorei labpatiktos,ka izkļuvuši (?)no veidojuma- Padomju tauta skavām mēs mēģinātu identificēties(vai tas vispār iespējams?) ar kosmopolītismu. Var jau mēģināt, un tas jau notiek,bet vispirms vajadzētu mūsu bērniem vismaz parādīt,ka ir arī cits variants.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

freds 30.07.2003 02:37
ja mēs ētiku definējam kā tikumisko normu sistēmu, tad ir grūti atdalīt, kuras tieši normas pasniegt skolā, jo tradicionālajai kristietībai un humānistiem šīs konkrētās normas daudzējādā ziņā ir dažādas. pasniedzot tikai 'ateistisko' humāno ētiku tiek arī zināmā mērā ierobežota kristietiešu tiesības saņemt savu porciju ētikas. nostādot izvēli plašāk starp 'ateistisko' un 'kristīgo' ētiku atkal tiek ierobežotas netradicionālo kristietības konfesiju un citu reliģiju tiesības. ideālistisks risinājums, kura ieviešana nowadays varētu būtu apgrūtināta, būtu šī priekšmeta izņemšana no obligātā saraksta un atsevišķas naudas summas izdalīšana, kura seko katram bērnam un kura varētu tikt izlietota atbilstošās reliģijas, konfesijas vai pasaules uzskata pasniegšanas nodrošināšanai vispārizglītojošās skolās vai arī piemēram privātskolās, ja tā ir kāda mazizplatīta konfesija vai reliģija. tad arī kristiešu skolām nevajadzētu izdalīt tos atsevišķi paaugstinātos līdzekļus un tās visas tiktu šajā jomā nostādītas līdzvērtīgā stāvoklī.

Saistītie raksti
Parm izgl 255x203

Pārmaiņas Latvijas izglītībā: izaicinājums sistēmas vadībai. Pārskats par izglītību Latvijā 2001./2002. gadā Autors: Jānis Eglītis, Ilvija Vule, Līga Krastiņa, Brigita Zepa, Līga Liepiņa, Valentīna Sūniņa, Valda Reķe, Inese Didže, Brigita Tivča, Rita Nīkrence, Andrejs Geske, Andris Grinfelds, Andris Kangro, Juris Zaķis, Mārīte Seile, Rita Kaša, Aleksejs Šņitņikovs, Ilz

Citi autora darbi