Atslēgvārdi:

Vai reforma veicinās skolēnu konkurētspēju? 21

Galvenais arguments izglītības reformas nepieciešamībai krievu mācībvalodas skolās ir bērnu „konkurētspējas paaugstināšanās” dēļ absolventu labākām valsts valodas zināšanām. Patiesībā reforma ir tīri politiska akcija, kurai nav nekāda zinātniska vai pedagoģiska pamatojuma.

Iesaki citiem:

Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālā pozīcija ir tāda, ka skolām ir bijis pietiekami daudz laika sagatavoties izglītības reformai – vidusskolās pāreja uz daļēju vai pilnīgu apmācību valsts valodā bija paredzēta jau Izglītības likuma 1995. un 1998. gada redakcijās. Tomēr no zinātniskā un pedagoģiskā viedokļa reforma netika pienācīgi sagatavota. Līdz pat šim laikam Latvijā nav zinātniski pamatotas un eksperimentāli pārbaudītas bilingvālās apmācības metodikas. Bilingvālās mācību grāmatas var saskaitīt uz pirkstiem, problēmas ir arī ar vārdnīcām. Nemaz nerunājot par politisko atbildību, joprojām nav neviena, kurš no zinātniskā viedokļa atbildētu par bilingvālās izglītības ieviešanu Latvijā. Tas liecina tikai par to, ka zinātnieki – pedagogi un psihologi – nav gatavi uzņemties tādu atbildību.

Vēl skumjāks skats paveras uz latviešu mācībvalodas proporciju palielināšanu krievu vidusskolās. Saskaņā ar Izglītības likumu 10.-12. klasēs 22 stundām no 36 ir jānotiek valsts valodā. Vai šīm proporcijām ir kāds zinātnisks pamatojums? Tāda nav. Tā izlēma Saeima. Vai, pieņemot šo lēmumu, tika ņemti vērā pedagogu un psihologu ieteikumi? Nē, netika. Latvijā neviens nav īstenojis nekādus zinātniskus eksperimentus, kuru gaitā speciālisti, nevis politiķi, varētu gūt zinātniski pamatotu pārliecību, ka 22 stundas nedēļā var mācīt krievu vidusskolēnus valsts valodā, nezaudējot zināšanu kvalitāti mācību priekšmetos.

Apstāklis, ka reforma patiesībā nav pienācīgi sagatavota, noved pie tā, ka daļa skolēnu stundās, kas notiek valsts valodā, nesaprot uzdevumu būtību un līdz ar to nav spējīgi tos izpildīt. Un, kaut arī izglītības valsts inspekcija mundri ziņo, ka īpašu problēmu nav, uzdrošinos lasītājiem apgalvot, ka problēmas ir, un ne tikai lielas, bet pat ļoti lielas.

Mans dēls ir visparastākās skolas 10.klases skolnieks, un viņš katru dienu man stāsta par „reformas norisi”. Viņa klasē ir 30 skolēnu. Ja stunda notiek dzimtajā valodā, aktīvi strādā aptuveni puse skolēnu, bet, ja valsts valodā – ne vairāk par trim vai pieciem. Pārējie klusē. Klusēšana stundā - tā ir domas apturēšana. Bez runas domāšana neattīstās.

Skolēnam, kurš vāji pārvalda valsts valodu, stundā rodas divkārša slodze: vispirms jāpārtulko uzdevums krievu valodā, tad jāsagatavo atbilde un atkal jāpārtulko valsts valodā. Tikmēr skolotājs jau ir pievērsies nākošajam uzdevumam. Es, būdams profesionāls pedagogs, nevaru izskaidrot, kāds gan labums no šādas mācīšanās ir skolēniem, kuru „konkurētspējas paaugstināšanai” bija domāta šī reforma. Toties varu ar pārliecību apgalvot, ka zināšanu kvalitātes zaudējumi priekšmetos ir neizbēgami. Ja skolēns no sešiem uzdevumiem stundā spēj pārtulkot un sagatavot atbildes tikai uz trim, tad par kādu gan konkurētspējas paaugstināšanos var būt runa? Programma taču paliek neapgūta.

Varbūt klase, kurā mācās mans dēls, ir netipiska? Ielūkosimies statistikā! 2001.gadā latviešu valodas izlaiduma eksāmenā 9. klasēm 54% skolēnu saņēma vērtējumu no 1 līdz 6 ballēm. 2002.gadā šādu vērtējumu saņēma 52% skolēnu, 2003.gadā 58%, bet 2004. gādā 53% skolēnu. Tas nozīmē, ka puse krievu pamatskolu absolventu nebūs spējīgi mācīties valsts valodā.

No pedagoģijas viedokļa raugoties, vidusskolēnu konkurētspējas palielināšanai vajadzētu ietvert trīs sagatavotības līmeņus:


  • metodoloģisko – apgūt izziņas un mācību procesam nepieciešamās metodes;

  • teorētisko – apgūt spējas analizēt, sistematizēt un pielietot teorētisko informāciju - mācību stundās apgūtās zināšanas un prasmes;

  • pašorganizācijas un komunikatīvo – apgūt iemaņas mācīties patstāvīgi, strādāt individuāli un grupā, apgūt runas un saskarsmes kultūras iemaņas. Šajā līmenī ietilpst arī skolēnu lingvistiskā izglītība, tai skaitā arī valsts valodas apguve.


Uz pirmo divu sagatavotības līmeņu rēķina pārvērst vidējo izglītību tikai un vienīgi valsts valodas apguvē, kā tas pašlaik daudzās skolās arī notiek, nozīmē apzināti pazemināt izglītības kvalitāti. Tai pat laikā nav apšaubāms, ka valsts valodas apguve kā konkurētspējas komponents ir nepieciešama.

Bērni ir bērni, un vainot viņus par to, ka līdz 9. klasei viņi nav spējuši apgūt valsts valodu vajadzīgajā līmenī, nozīmē demonstrēt pašu nekompetenci. Izteiktas lingvistiskās spējas piemīt nelielai daļai bērnu – viņi spēj vairāku mācību gadu laikā apgūt otro un pat trešo svešvalodu labā sarunvalodas līmenī. Vairumam valodas padodas daudz grūtāk, toties ir spējas citās sfērās. Jūs taču piekritīsiet, ka ir amorāli liegt vidējo izglītību topošajam Mendeļejevam vai Rahmaņinovam, pamatojot to tikai ar zemo vērtējumu valsts valodā un tādējādi viņa neatbilstību izglītības reformas prasībām.

Ne reizi vien es un mani kolēģi, profesionāli pedagogi un psihologi, esam izteikuši Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem priekšlikumu apspriest reformas pedagoģiski psiholoģiskos un fizioloģiskos aspektus (bērna organisma piemērotība mācīties neapšaubāmas pārslodzes apstākļos līdz ar darba apjoma palielināšanos skolā un mājās). Mēs ļoti gribētu redzēt materiālus, kuros pamatota reformas nepieciešamība. Nekādas politikas, apspriedīsim risinājumus pedagoģiskajām un psiholoģiskajām problēmām, kas jau radušās krievu skolās!

Es saskatu tikai vienu izeju no radušās situācijas. Krievu vidusskolās jāorganizē dažādu līmeņu klases un jāievieš bilingvālā izglītība. Pieņemsim, 10.a klasē no 36 stundām nedēļā 22 notiek valsts valodā, bet 10.b klasē 22 stundas pamatā notiek krievu valodā. Tādējādi vidējo izglītību saņems visi, kuri to vēlas. Lai to īstenotu, pietiks, ja likumā tajā vietā, kur ir runa par apmācību valsts valodā, tiks ierakstīti vēl trīs vārdi – “pēc skolas izvēles.”

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 27.01.2005 18:24
Visiem shinii forumaa:

Es lasu shos komentaarus, un briinos, ka tik daudz cilveeki nevar (vai negrib) taas pamatiisteniibas saprast. Latvieshi ir maza, maza tauta, kura dziivo blakus miljoniem un miljoniem slaavu. Mums savu valodu vajag saglabaat, jo citaadi mees pazudiisim kaa tauta. Tas noziimee, ka Latvijaa latvieshu valoda ir vieniigaa visaas publiskaas lietaas. Bez shaubaam, legaalie imigranti savaas maajaas var runaat kaa vinji grib. Ja es ieceljoshu Amerikaa, un ieshu skolaa, vai domaajiet, ka vinji uzreiz saaks maaciit mani latvieshu valodaa? Smiekliigi! Kaapeec krievi grib latvieshiem Latvijaa uzspiest krievu valodu? Mees negribam krieviem Krievijaa uzspiest latvieshu valodu. Krieviem nekaadas iipatneejas tiesiibas Latvijaa nav - un lielaakaa dalja no vinjiem bija uzspiesti Latvijai ar varu PSRS okupaacijas laikaa. Baltiem - latvieshiem un lietuvieshiem - pashlaik ir mazaakaa teritorija, kaa visaa pasaules veesturee, un es gribeetu, lai mees to vinju uztureetu. Bez shaubaam, tas nenoziimee, ka mees nevaram maaciities citas valodas - es pats varu sarunaaties triis valodaas (ne krievu), un mazdrusku veel divaas. Tomeer, Latvijaa latvieshu valoda ir "kjeeninjsh".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ro 24.01.2005 17:19
Šo šovinistu demagoģiskās vaimanas jau ir apnicis klausīties. Pierādījums raksta absurdam ir izglītības ieguve Krievijā. Krievijā valsts valoda ir krievu un visās vlasts skolās visas tautības mācības apgūst tikai krievu valodā. Un te neviens nebrēc, ka viņu izglītības līmenis pasliktinātos. Bet krieviem kā parasti rodas visur grūtibas, ja tas nav viņu interesēs. Līdz ko šie krievi aizbrauc mācīties uz Eiropu, Izraelu vai Ameriku tā uzreiz aimirst, ka izglītības līmenis svešā mēlē pasliktināsies. Šajā rakstā pierādās tipiskais krievu šovinisms - kāpēc man Latvijā jādzīvo pēc Latvijas likumiem, jārunā un jāmācās latviešu valodā, ja esmu krievs un daru ko gribu !!! Izraidīt šādus mērgļus no Latvijas un atņemt pilsonību. Nevajag auklēties !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.01.2005 11:42
AK: Tātad, tas atspēko versijas, ka Latvijā piešķirt oficiālu statusu krievu valodai ir neiespējami vai neiedomājami dārgi.

Nezinu vai daudzi cilvēki argumentē, ka oficiālu statusu krievu valodai Latvijā nevajag tāpēc, ka tas būtu neiespējami vai neiedomājami dārgi. Tas droši vien ir pilnīgi izdarāms, bet šobrīd izskatās, ka Latvijas iedzīvotāju vairākumam nav politiskās gribas to darīt - Saeimā 75%-80% vietu ir tām partijām, kuras negrib oficiālu statusu krievu valodai; un nepilsoņi nemaz tā nesteidzas iegūt pilsonību, lai kaut ko mainītu šajā situācijā.

Oficiāls statuss krievu valodai varētu radīt zināmas ērtības dažām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensijas vecuma krieviem, kuri nav pietiekamā līmenī apguvuši latviešu valodu, un kuriem nav līdzekļu, lai to apgūtu. Bet daudziem citiem cilvēkiem, neatkarīgi no etniskās piederības, vairākas oficiālās valodas radītu sarežģījumus - jo tipisks mūsdienu cilvēks vienās situācijās ir pakalpojuma saņēmējs (tātad varētu izvēlēties valodu), bet citās situācijās - pakalpojuma sniedzējs (tātad viņam vajadzētu pielāgoties apmeklētāja, padotā, apmācāmā, klienta valodai).

Šobrīd, kad ir viena valsts valoda, strādājošiem cilvēkiem izglītotajās profesijās ir labi jāiemācās latviešu valoda un vēl tās valodas, kuras ir nepieciešamas viņu ikdienas darbā (ne obligāti starp tām ir krievu valoda). Savukārt, ja būs divas valsts/oficiālās valodas, tad cilvēkiem būs jāiemācās latviešu valoda, krievu valoda un vēl visas tās valodas, kuras nepieciešamas viņu ikdienas darbā. Neredzu tur sev nekādu priekšrocību vai ieguvumu. Jau tagad dažās vietās ir grūtības saņemt pakalpojumu latviski. Kas notiks, ja būs vairākas oficiālās valodas?

Vienkāršoti sakot, ieviešot 2 oficiālas valodas Latvijā, daži pensionāri iegūtu iespēju neizmantot tulkošanu un iesniegt dzimtajā valodā rakstītus dokumentus - ļoti humāni un jauki! Bet rezultātā pašvaldību un valsts iestādēs būtu jāapmāca personāls strādāt ar dokumentiem paralēli divās valodās; jārūpējas par latviešu/krievu terminoloģijas atbilstību (t.sk. jānodrošina ES līmenī atbalsts krievu valodai kā nu jau ES oficiālajai valodai); valsts un pašvaldību informācijas sistēmās jāpāriet no Baltic-Windows kodējuma uz Unikodu (lai varētu vienlaikus atbalstīt latviešu modificētos latīņu burtus un kirilicas alfabētu), utt. Vai to var izdarīt? Protams, ka var. Bet kurš to gribēs darīt un kāpēc?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.01.2005 11:09
AK: ... vācu skolas Itālijā, poļu - Lietuvā.Mazākumtautību skolas jau ir arī Latvijā; tikai tās pārdzīvo grūtības (it īpaši 10-12.klasēs) sakarā ar izglītības reformas pārmērībām.

AK: Salīdzinājumiem ir nolūks - parādīt, ka mazākuma valodā ir iespējams nodrošināt daudzus publiskus pakalpojumus. Loģiski nevainojami pierādīt, ka tas ir labi, nevar - tas ir lielā mērā ētikas jautājums. Manuprāt, ja var nodrošināt kaut kādas tiesības 98% iedzīvotāju, nevis 58%, tas jādara. Buhvalova raksta gadījumā runa ir par tiesībām uz dzimto mācībvalodu skolā.

Ir svarīgi nošķirt divas lietas:
(1) Buhvalova raksts tik tiešām ir par tiesībām uz dzimto mācībvalodu skolā (lai gan autors visumā aprobežojas ar situācijas analīzi tikai skolās ar krievu mācību valodu). Šādas tiesības ir nepieciešamas un ir gluži pareizi, ka tās aizstāv pret varas iestāžu nepārdomātu iejaukšanos. Valsts iejaukšanās daudzos gadījumos būtiski samazina iespējas mācīt bērnus viņu dzimtajā valodā un reizēm pat robežojas ar mēģinājumiem dezorganizēt skolas ar krievu mācību valodu vai panākt bērnu vecāku vēlmi "bēgt" no šādām skolām.

(2) Analizējot citus publiskus pakalpojumus, var viegli redzēt, ka gan plašsaziņas līdzekļi (radio/TV/avīzes/reklāmas); gan arī privātas vidusskolas un augstskolas ir plaši pieejamas krievu valodā, g.k. pateicoties privātai iniciatīvai.
Savukārt runas par "oficiālu statusu" krievu valodai, manuprāt, ir kaitīgas izglītības reformas kritikas kontekstā, jo likumsakarīgi izraisa latviešu sabiedrības pretestību. Kad es ieminējos dažiem saviem latviešu paziņām par to, ka IZM reforma ir pārspīlēta un to vajadzētu kritizēt, man parasti atbildēja šādi - šie štābisti un viņu draugi nezin mēru. Ja viņiem piekāpsies vienā jautājumā (par krievu skolām), tad viņi drīz prasīs pilsonību visiem, oficiālu statusu krievu valodai. Un nebūs ilgi jāgaida līdz prasībai izstāties no NATO (sk. PCTVLa mājaslapu) vai iestāties NVS :)) Un tāpēc štābistus labāk "atšūt" uzreiz un nemaz neklausīties, ko viņi prasa.
Jurkāna partijā daži mēģināja izvēlēties kaut kādu vidusceļu - apvienojot reformas kritiku un atbalstu latviešu valodai kā vienīgajai oficiālajai. Bet mēs taču redzam, kāds viņiem ir vēlētāju atbalsts...

Nesapratu, ko izsaka tie AK minētie pretnostatītie procenti (58% un 98%). Tiesa, etnisko latviešu Latvijā 2000.g. tautas skaitīšanā bija apmēram 58%; pieskaitot etniskos krievus (29%) sanāktu, ka tikai 87% iedzīvotāju būtu "aplaimoti", ja abām - latviešu un krievu valodām būtu oficiāls statuss.
Savukārt, ja saskaitām visus tos cilvēkus, kuriem latviešu/krievu valodas ir dzimtās, tad var pretnostatīt apmēram 62% iedzīvotāju, kuriem dzimtā valoda ir latviešu un 36%, kuriem dzimtā valoda ir krievu (t.i. kopā "aplaimoto" būtu 98%). Kurus īsti skaitīja AK? Vai etniskos latviešus/krievus, vai arī tos, kuriem dzimtā valoda ir latviešu/krievu? Izskatās, ka te ir radies maziņš sajukums...

AK: No šā piemēra var iemācīties to, ka arī 8% iedzīvotāju valodai var piešķirt oficiālo statusu valstī, kas ir nabadzīgāka par Latviju - tas ir reāli, kaut gan daudziem tā ir sveša.

Ir tikai viena nianse - urdu valoda (kopā ar angļu, kurai arī ir oficiāls statuss) šobrīd ir VIENĪGĀ valsts valoda Pakistānā. Savukārt citām lielām etniskajām grupām (sindhiem, beludžiem, puštiem/afgāņiem un pat pendžabiešiem) viņu valodām nekāda oficiāla statusa nav, lai gan tās reizēm izmanto līdzās angļu un urdu zemākajos izglītošanās līmeņos; tiesa, musulmaņu skolās var arī studēt Korānu arābiski (sk. http://www.sil.org:8090/silebr/2003/silebr2003-007 )

AK: Ja var 8%, tad 37% viegli. Tātad, tas atspēko versijas, ka Latvijā piešķirt oficiālu statusu krievu valodai ir neiespējami vai neiedomājami dārgi.

Kā jau minēju, etnisko krievu Latvijā tomēr ir tikai ap 29%, nevis 37%. Ja dažām citām etniskajām minoritātēm krievu valoda šobrīd bieži ir viena no dzimtajām vai vienīgā dzimtā valoda, tad tās varētu būt padomjlaiku vai holokausta sekas. Piemēram, pirms 2.pasaules kara vairums Latvijas ebreju biežāk ikdienā līdzās dzimtajai lietoja vācu vai latviešu valodu, nevis krievu. Tagad ir otrādi. Bet šī situācija varētu neturpināties mūžīgi, jo nelielu etnisko minoritāšu (lietuviešu, poļu, ebreju, ukraiņu, baltkrievu) pārstāvji daudzos gadījumos vispirms līdzās dzimtajai centīsies apgūt dominējošās etniskās grupas valodu, kura drīz arī lielajās pilsētās, izņemot Daugavpili, varētu būt latviešu valoda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 22.01.2005 17:02
bezvārdis "Ir dazas temas, par kuram strideties ir vienkarsi laika nosisana. Krieviem ir sava logika un tas ietvaros liekas passaprotami, ka viniem ir 'tiesibas'. Latviesiem - tapat. Lieta tikai ta, ka sis divas logikas ir savstarpeji nesavienojamas"

Šīs loģikas atšķirības nav starp latviešiem un krieviem - ir tādi krievi kā Ancupovs, Brandavs, Šabanovs, Kosteņecka un ir tādi latvieši kā Ozīša, Urbanovičs, Rubiks, Kalnbērzs. Starpība ir starp latviešu nacionālistu un to (varā esošo) pakalpeņu loģiku un internacionālistu loģiku, kurai var pievienoties arī krievu nacionālisti, jo objektīvi tā pašlaik ir izdevīga krieviem.

AKA "pietiekoši lielas krievu diasporas ir arī citviet plašajā pasaulē. Kas ir zināms par izglītības problēmām krievu imigrantu bērniem, piem. ASV, un to risinājuma veidiem? Vai problēmas ar izglītības iespējām dzimtajā valodā un sekojoši, izglītības kvalitāti, kā mums apgalvo, pastāv tikai Latvijā?"

Problēmas ir daudzās valstīs - gan Izraēlā, kur, nesatoties uz pieprasījumu, valsts nerada krievu skolas, gan, piemēram, Igaunijā, kur, arī neskatoties uz pieprasījumu, krievu skolas igaunizē. Ja nav noslēpums, kas apgalvo, ka šīs problēmas ir tikai Latvijā? Apspriežamajā rakstā es neko tādu nesaskatu, un neatceros, lai kāds tā apgalvotu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 22.01.2005 00:10
Skaitliski pietiekoši lielas krievu diasporas ir arī citviet plašajā pasaulē. Kas ir zināms par izglītības problēmām krievu imigrantu bērniem, piem. ASV, un to risinājuma veidiem? Vai problēmas ar izglītības iespējām dzimtajā valodā un sekojoši, izglītības kvalitāti, kā mums apgalvo, pastāv tikai Latvijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 21.01.2005 23:50
Ir dazas temas, par kuram strideties ir vienkarsi laika nosisana. Krieviem ir sava logika un tas ietvaros liekas passaprotami, ka viniem ir 'tiesibas'. Latviesiem - tapat. Lieta tikai ta, ka sis divas logikas ir savstarpeji nesavienojamas. tapec jau ari pastav. Es raugos skeptiski uz to, ka viens otru varetu parliecinat, izveloties kaut kadus 'logiskus' 'objektivus' utt kriterijus vai argumentus. Tas ir tapat ka parliecinat ticigo, ka dieva nav vai ari otradi. Nesanaks - jo argumenti balstas citos kriterijos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 21.01.2005 22:40
AK: Kāpēc krieviem Latvijā jābūt mazākām tiesībām uz to nekā Baltkrievijā vai Kirgizijā?

Aleksis: Šie piemēri ir izraudzīti neveiksmīgi. Baltkrievijā daudziem etniskajiem baltkrieviem krievu valoda faktiski ir viena no dzimtajām valodām;[..] . Savukārt Kirgīzijā krievu valoda ir kultūras tautas valoda, [..]

Ir arī daudzi citi piemēri - ungāru valoda Rumānijā, albāņu valoda Maķedonijā, katalāņu kulturālā autonomija Spānijā, velsiešu skolas Lielbritānijā... divvalodīgā Kanāda, trīs valodu reģioni Beļģijā, četru - Šveicē... vācu skolas Itālijā, poļu - Lietuvā.

Aleksis Kāds ir nolūks šādiem dīvainiem Latvijas salīdzinājumiem ar Maķedoniju, Baltkrieviju vai Kirgīziju? Valstu salīdzināšana vispār ir slidena lieta, bet valodu lietošanas jautājumos - it īpaši. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju Baltkrievijas vai Kirgīzijas modeļi nemaz nešķiet pievilcīgi. Salīdzināšanai ar Somiju vēl varētu būt kaut kāds pārliecinošs efekts, lai gan šaubos arī par to.

Salīdzinājumiem ir nolūks - parādīt, ka mazākuma valodā ir iespējams nodrošināt daudzus publiskus pakalpojumus. Loģiski nevainojami pierādīt, ka tas ir labi, nevar - tas ir lielā mērā ētikas jautājums. Manuprāt, ja var nodrošināt kaut kādas tiesības 98% iedzīvotāju, nevis 58%, tas jādara. Buhvalova raksta gadījumā runa ir par tiesībām uz dzimto mācībvalodu skolā.

Aleksis: Ja reiz AK patīk eksotiski salīdzinājumi: Pakistānā, teiksim, valsts valoda ir urdu, kura ir dzimtā valoda 8% iedzīvotāju (un faktiski tur oficiālā līmenī izmanto arī angļu valodu). Oficiālās valodas tātad pilnīgi mierīgi var nebūt iedzīvotāju vairākuma valodas. Ja man jautātu, ko mēs Latvijā no šī piemēra varam mācīties, es teiktu - pilnīgi neko. Cik valstu, tik tikumu.

Es tomēr esmu optimistiskāks - "Ja es cēļā sastopu divus cilvēkus, vismaz no viena es varu kaut ko iemācīties" (Mans iemīļotais Konfūcijs, pēc atmiņas). No šā piemēra var iemācīties to, ka arī 8% iedzīvotāju valodai var piešķirt oficiālo statusu valstī, kas ir nabadzīgāka par Latviju - tas ir reāli, kaut gan daudziem tā ir sveša. Ja var 8%, tad 37% viegli. Tātad, tas atspēko versijas, ka Latvijā piešķirt oficiālu statusu krievu valodai ir neiespējami vai neiedomājami dārgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 21.01.2005 22:22
bezvārdis

"Latviesiem ir lielakas tiesibas sanemt izglitibu dzimtaja valoda Latvija tapec, ka viniem ir mazakas iespejas sanemt citus labumus latviesu valoda: piemeram, gramatas, video un kinoprodukciju, televiziju, muziku utt. Krieviem, kaut ari vini dzivo Latvijaa, ir daudz lielaka pieeja siem resursiem sava dzimtaja valdoa. Nu - atstajiet vismaz latviesiem tiesibas uz izglitibu"

1. Cik maksā kabeļ- vai satelīttelevīzija? Un cik tiek nodrošināts latviešu un krievu valodā Latvijas TV? Jā, Krievijā izdod daudz grāmatu krievu valodā (kaut ganto Latvija nekādi nenodrošina un transportēšana uz LR arī maksā naudu). Vai tāpēc lielo tautu pārstāvjiem jāierobežo iespējas iespiest grāmatas savās valodās? Tad piedāvājums būs neproporcionāls pieprasījumam.

2. Pret latviešu tiesībām iegūt izglītību dzimtajā valodā neviens neiebilst - iebildumi ir pret to, lai latviešu mācībvalodu uzspiestu.

latvis

"Valsts nevienam nenodrošina tiesības iegūt izglītību viņa dzimtajā valodā. Valsts ikvienam nodrošina tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet uz gandrīz visām pasaules valstīm"

1.Tā nav tiesību nodrošināšana visiem - tā ir vairākumam ērtāka varianta uzspiešana visiem nodokļu maksātājiem. Ja šādu rīcību, kas patiešām ir izplatīta, uzskatīt par pareizu, tad arī latviešiem Livonijā nebūtu pareizi nodrošināt izglītību latviešu valodā - oficiālā Livonijas valstu valoda taču bija vācu, baznīcā - latīņu. Nodrošināt visiem vairākuma pieprasīto = nodrošināt visai tautai ginekoloģijas pakalpojumus!

2.Beidzot - valsts tautai vai tauta valstij? Ja ir pieprasījums, piemēram, izglītībai noteiktās valodās - kas jādara, kalpot daudznacionālās tautas interesēm (piešķirot oficiālu statusu, šeit - mācībvalodas, - vairākām valodām) vai izvēlēties vienu, kas ir ērtāks valsts aparātam?

"Bērni ir bērni, un vainot viņus par to, ka līdz 9. klasei viņi nav spējuši apgūt valsts valodu vajadzīgajā līmenī, nozīmē demonstrēt pašu nekompetenci. Šī frāze ir lielkrievu šovinisma un letofobijas apoteoze, un nekādas tālākās diskusijas nav nepieciešamas - viss jau ir skaidrs kā nakts!"

Skaidrs ir - ka skola nedrīkst vainot skolēnus, tai jāvaino sevi. Citādi - "mūsu absolventi neprot X valodu? Viņi ir slinki, nevis mēs neiemācījām" Visai ērti un veicina bezatbildību. Par lielkrievu šovinismu un letofobiju - vai Buhvalovs apgalvo, ka latviešu skolēnus, kas mācītos ārvalstī dzimtajā valodā, varētu vainot par to, kas tie vajadzīgajā līmenīneapgūtu valsts valodu?? Vai viņš aicina nevainot tikai krievu skolēnus??

"Latvijas salīdzinājums ar Somiju bija kautcik korekts līdz 1940. gadam. Lai tas būtu korekts arī turpmāk, tad Zviedrijai "vajadzēja" 1940. gadā okupēt un anektēt Somiju, 50 gadu laikā ieplūdināt Somijā lielu skaitu kolonistu, palielinot zviedru īpatsvaru Somijā no vēsturiskajiem 6÷11% līdz turpat 50% (Helsinkos līdz 70%), un, protams, šiem zviedriem somu valoda nebija jāapgūst un jālieto"

Par "okupāciju" jau daudz ir runāts - atgādinu tomēr, ka no PSRS neatkarīgā definīcija ir 1907. g. Hāgas konvencijā par sauszemes kara likumiem un paražām, 42. pantā. "Kolonistiem" jau pēc vārda jēgas vajadzētu būt elitei - LKP XXI kongresā 1971. g. no 237 ievēlētiem CK un Revīzijas komisijas locekļiem un kandidātiem 150 (63,3%) bija latvieši (КПЛ в цифрах – Р.: „Лиесма”, 1972 – стр. 16), kas pēc 1970. g. tautas skaitīšanas bija 56,8% no iedzīvotājiem. Tiem, kas vēlējās strādāt cilvēku apkalpošanā (piemēram, izglītībā) un gūt panākumus, latviešu valoda bija nepieciešama. Bieži arī tiem, kas vienkārši vēlējās studēt Latvijā noteiktajā specialitātē (arhitekti, mākslinieki...).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 21.01.2005 18:09
Vēlreiz atkārtošos par to Somiju. Latvijas salīdzinājums ar Somiju bija kautcik korekts līdz 1940. gadam. Lai tas būtu korekts arī turpmāk, tad Zviedrijai "vajadzēja" 1940. gadā okupēt un anektēt Somiju, 50 gadu laikā ieplūdināt Somijā lielu skaitu kolonistu, palielinot zviedru īpatsvaru Somijā no vēsturiskajiem 6÷11% līdz turpat 50% (Helsinkos līdz 70%), un, protams, šiem zviedriem somu valoda nebija jāapgūst un jālieto.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 21.01.2005 17:48
AK: Kāpēc krieviem Latvijā jābūt mazākām tiesībām uz to nekā Baltkrievijā vai Kirgizijā?

Šie piemēri ir izraudzīti neveiksmīgi. Baltkrievijā daudziem etniskajiem baltkrieviem krievu valoda faktiski ir viena no dzimtajām valodām; baltkrievi vispār neizceļas ar lielu pašapziņu savas valodas lietošanas ziņā. Savukārt Kirgīzijā krievu valoda ir kultūras tautas valoda, caur kuru Kirgīzijā lielā mērā ienāca pasaules civilizācija un kultūra. (Latvijā 20.gs. sākumā līdzīga loma bija vācu valodai, bet Somijā - zviedru valodai.)

Kāds ir nolūks šādiem dīvainiem Latvijas salīdzinājumiem ar Maķedoniju, Baltkrieviju vai Kirgīziju? Valstu salīdzināšana vispār ir slidena lieta, bet valodu lietošanas jautājumos - it īpaši. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju Baltkrievijas vai Kirgīzijas modeļi nemaz nešķiet pievilcīgi. Salīdzināšanai ar Somiju vēl varētu būt kaut kāds pārliecinošs efekts, lai gan šaubos arī par to.

Ja reiz AK patīk eksotiski salīdzinājumi: Pakistānā, teiksim, valsts valoda ir urdu, kura ir dzimtā valoda 8% iedzīvotāju (un faktiski tur oficiālā līmenī izmanto arī angļu valodu). Oficiālās valodas tātad pilnīgi mierīgi var nebūt iedzīvotāju vairākuma valodas. Ja man jautātu, ko mēs Latvijā no šī piemēra varam mācīties, es teiktu - pilnīgi neko. Cik valstu, tik tikumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 21.01.2005 17:29
Autors:

Bērni ir bērni, un vainot viņus par to, ka līdz 9. klasei viņi nav spējuši apgūt valsts valodu vajadzīgajā līmenī, nozīmē demonstrēt pašu nekompetenci.

--------------------

Šī frāze ir lielkrievu šovinisma un letofobijas apoteoze, un nekādas tālākās diskusijas nav nepieciešamas - viss jau ir skaidrs kā nakts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 21.01.2005 17:24
2 Forbs

Man ir priekšlikums: Izglītības ministrijas darboņus sadzenam vienā klasē un sākam mācīt arheoloģiju (ģeoloģiju, mikrobioloģiju vai astronomiju) krievu, angļu, itāļu vai kādā citā svešvalodā ar obligātiem gala eksāmeniem, pēc kura noteiktu viņu kvalifikāciju un amatu ministrijā. Man liekas, būtu jautri!

------------------------------

Nez kā ar to jautrību būs, taču, lai salīdzinājums būtu korekts, krievu valodā tās baigās zinības jāapgūst klasē, kas atrodas Krievijā, angļu - Anglijā, bet itāliešu - Itālijā. Tad tas būs pilnīgi loģiski. Ja tās klases atrodas tepat Latvijā, tad analoģija stipri pieklibo.

Jūs taču piekritīsiet, ka ir amorāli liegt vidējo izglītību topošajam Mendeļejevam vai Rahmaņinovam, pamatojot to tikai ar zemo vērtējumu valsts valodā un tādējādi viņa neatbilstību izglītības reformas prasībām.

-------------------------------

Kāda joda pēc topošais Mendeļejevs tik ļoti nicina savu tēvzemi, ka nedzīvo tajā, bet tup kaut kādā ārvalstī? Un, ja nu par spīti visam tomēr uzmendeļejevosies, tad vai nebūs zapadlo, ka visai pasaulei jaunais Mendeļejevs neskaitīsies Krievijas pārstāvis? Bezabrazija!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 21.01.2005 17:20
2 AK

Valsts nevienam nenodrošina tiesības iegūt izglītību viņa dzimtajā valodā. Valsts ikvienam nodrošina tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet uz gandrīz visām pasaules valstīm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Inc 20.01.2005 23:57
Domāju vien to, vajadzētu latviski mācīt apmēram pusi mācību priekšmetu, bet otra puse lai paliek dzimtajai valodai...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 20.01.2005 23:16
AK'am: Latviesiem ir lielakas tiesibas sanemt izglitibu dzimtaja valoda Latvija tapec, ka viniem ir mazakas iespejas sanemt citus labumus latviesu valoda: piemeram, gramatas, video un kinoprodukciju, televiziju, muziku utt. Krieviem, kaut ari vini dzivo Latvijaa, ir daudz lielaka pieeja siem resursiem sava dzimtaja valdoa. Nu - atstajiet vismaz latviesiem tiesibas uz izglitibu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 20.01.2005 22:16
Arvidam Kalmem

1. Kāpēc latviešiem Latvijā jābūt lielākām tiesībām saņemt izglītību dzimtajā valodā nekā krieviem, poļiem utt. (starpība - tikai pieprasījuma apmērā. Poļu augstskolām Latvijā nebūs pietiekoša pieprasījuma - bet tāds ir vidusskolām. Krievu valodā pieprasījums ir arī augstskolām)? Kāpēc krieviem Latvijā jābūt mazākām tiesībām uz to nekā Baltkrievijā vai Kirgizijā? Vai piemēri jāizvēlas to valstu starpā, kas mazāk ievēro minoritātes intereses?

2. Kāds sakars Buhvalovam (u.c. jūsu uzskaitītiem) ar kaut kādu solīšanu krieviem, ka atjaunošoties "vecā kārtība"?

3. Vai Buhvalovs (vai Pliners...) lielās ar savu doktora grādu? Vai tas (iegūts jau LR) nav patiess apliecinājums zināmai kompetencei pedagoģijā, lielākai nekā I. Druvietes filoloģijas vai K. Šadurska matemātikas zinātnisko grādu apliecinātā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 20.01.2005 16:01
Autors saka: "Jūs taču piekritīsiet, ka ir amorāli liegt vidējo izglītību topošajam Mendeļejevam vai Rahmaņinovam, pamatojot to tikai ar zemo vērtējumu valsts valodā un tādējādi viņa neatbilstību izglītības reformas prasībām." Piekritiisu, tik tiesam amorali. Tikai nav diez ko korekti te izmantot sos vardus. Nezinu tiesi, cik valodu minetas personas zinaja, bet to, ka vini nebija monolingvalie krievi, zinu. Ka gan citadi Mendelejevs varetu sarakstities ar zinatniekiem visa pasaulee un iegut doktora gradu Pariizee? Kaut ari Mendelejevam bija visai skeptiska attieksme pret klasisko izglitibu, valodas vins tomer zinaja. Ta ka mazas ceribas, ka toposajam mazjajam mendelejevam Kengaraga vidusskolaa vai kur citur butu grutibas apgut vina iemiljoto kiimiju vina grutas galvas del valodu jautajumos.Bet kas attiecas uz eksperimentali un zinatniski pamatotu izglitibu - tadas vispar nav. Un nevar but, jo nav ar ko eksperimentet. Eksperiments pamatojas uz kontroletu vidi un atkartojumiem. Cilveka attiistiba ir parak lena, un individi kaa ari vide ir parak dazada, lai te varetu runat par kaut kadiem zinatniskiem pamatojumiem tada izpratnee, ka to butu domajis Mendelejevs. Izglitibas parkse ir vairak vai mazak no pirksta izzista. Tas pats Mendelejevs ieguva izglitibu, kad vel pedagogijas zinatne nebija pat berna autinos. Un tomer vins izdarija to, ko izdarija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Forbs 20.01.2005 10:31
Runāsim jau nu atklātu un tiešu valodu! Godājamais Arvīds Kalme noteikti pieder pie galeji labējo uzskatu paudējiem, kuri pēc savas būtības ne ar ko neatšķiras no galēji kreisiem un liekami blakus Ždanokai. Jūsu komentārā izņemot histēriskas ķērkšanas un nacionālistiskiem lozungiem nekā vairāk nav. Gribētu atgādināt, ka raksta autors aicina uz dialogu un pilnīgi piekrītu viņa paustajam viedoklim.

Domāju, ka Kalmes kungs sāks saprast šajā rakstā teikto pēc gadiem trim - četriem, kad pašreizējās Izglītības un zinātnes ministres murgainās idejas par bilingvālo apmācību tiks ieviestas praksē visās Latvijas skolās un tiešā veidā skars viņa bērnus vai mazbērnus. Manuprāt jebkuras izglītības galvenais uzdevums ir dot konkrētas zināšanas konkrētās jomās, un ja māksļīgi tiek radīti šķēršļi šo zināšanu apguvē, tad mērķis netiek sasniegts. Reforma nav pienācīgi sagatavota, tas nu ir viennozīmīgi.

Man ir priekšlikums: Izglītības ministrijas darboņus sadzenam vienā klasē un sākam mācīt arheoloģiju (ģeoloģiju, mikrobioloģiju vai astronomiju) krievu, angļu, itāļu vai kādā citā svešvalodā ar obligātiem gala eksāmeniem, pēc kura noteiktu viņu kvalifikāciju un amatu ministrijā. Man liekas, būtu jautri!

Nekādi nespēju saprast pēc kādiem kritērijiem valdības Latvijā izvēlas izglītības ministrus, nu cits par citu "feināks", viens varoņdarbs pēc otra. Radzēvičs pagaidām ir sasniedzis visaugstākos rezultātus - no ministra krāsla bezdarbniekos. Tikai divi līmeņi, kam derīgs, vai nu izglētības ministrs, vai ... Interesanti, ar ko izcelsies tagadējā ministre?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 20.01.2005 08:33
Runāsim jau nu atklātu un tiešu valodu ! Godājamais Valērijs Buhvalovs acīmredzot pieder pie tās pat nometnes, kā bēdīgi slavenais J. Plīners, kurš arī plātās ar pedagoģijas doktora titulu. Abi savus grādus ir ieguvuši uz vienādas ideoloģiskās bāzes. Te vairs pamatā neiet runa par izglītības kvalitāti, bet gan notiek asa politiska cīņa par Krievijas impēriski šoviniskām interesēm, cenšoties atjaunot savu kundzību. Tad nu tiek lietoti visi līdzekļi un visnekaunīgākā demagoģija. Pateicoties šādu Plīneru, Buhvalu, Ždanoku, Gilmanu, Zelcermanu, Petropavlovsku un citu Latvijas nedraugu pūlēm cittautieši visu laiku tika un tiek musināti, ka Latvijas neatkarība ir īslaicīgs pārpratums un gan jau vecā kārtība atjaunosies ! Tādēļ arī valodu nevajag mācīties un tādēļ cittautiešu jauniešiem rodas grūtības. Kādēļ krieviem Latvijā ir jābūt lielākām tiesībām, nekā, ja tie atrastos un ietu skolā Anglijā, Francijā, Vācija un citās Rietumu valstīs ? Arī kāda "izredzētā tauta"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 19.01.2005 12:21
Igauņu lingvists Mati Hints ir publicējis vairākus pētījumus par uzspiesta bilingvisma iespējamu negatīvu iespaidu uz bērnu izglītību (un arī uz igauņu sabiedrību kopumā). Vienu viņa rakstu latviski publicēja Atmodas laikos žurnāls "Avots". Noraidošā attieksme pret slikti organizētu bilingvālismu izglītības sistēmā bija par pamatu tam, ka tajā laikā Rīgā reorganizēja un likvidēja lielāko daļu divplūsmu (krievu/latviešu) skolu. Lai gan šim igauņu pētījumam nu jau ir 15 gadi, neesmu dzirdējis, ka tā secinājumus kāds būtu atspēkojis. Protams, ir jautājums par to, cik tas pielietojams Latvijas krievu skolu situācijā - to tad arī varētu diskutēt.

Saistītie raksti