Atslēgvārdi:

Vai policijas darbs jāvērtē pēc sodīto cilvēku skaita? 4

Vai ceļu policijai nav jāmaina veids, kā tā informē sabiedrību? Piemēram, akcijas laikā par piesprādzēšanos šobrīd tiek uzsvērts sodīto cilvēku skaits, nevis tas, ka ir glābta kāda dzīvība.

Iesaki citiem:

Uzdotais jautājums ir vietā, runājot par situāciju Latvijā. Nereti gadās dzirdēt stāstus “iz dzīves” vai lasīt presei adresētas vēstules par netaisnīgi uzliktu sodu. Diemžēl iedzīvotājiem ir radies priekšstats, ka vienīgie policijas rīcības iemesli un pamatojums ir soda iekasēšana, nevis rūpes par viņu drošību. Šis uzskats bieži vien ir maldīgs, jo, protams, policiju uztrauc tas, ka ik gadu avārijās aiziet bojā cilvēki un šie rādītāji ir augstākie Eiropā. Šeit var atrast savstarpējas sapratnes trūkumu starp policiju un civiliedzīvotājiem.

Varbūt policijai jāmaina veids, kā tā informē sabiedrību? Piemēram, arī ceļu policijas akcijas laikā par piesprādzēšanos tiek uzsvērts sodīto cilvēku skaits, nevis tas, ka ir glābta kāda dzīvība, kas iedarbotos daudz efektīvāk, jo par sodiem jau nav nemaz tik patīkami dzirdēt.

Jautājums par ceļu policijas tēlu ir daudz nopietnāks, nekā sākumā var šķist. Pētījumos, kas veikti 60-tajos gados Nīderlandē, ir pierādīts, ka tieši no ceļu policijas radītā tēla ir atkarīgs iedzīvotāju uzskats par visu policiju un tās darbu kopumā. Analizējot sūdzības par policiju izrādījās, ka iedzīvotājus visvairāk uztrauc nevis pats sods, bet gan veids kā policijas darbinieks ir uzlicis sodu vai tonis, kā tiek runāts. Izanalizējot šos apstākļus, tika nolemts izveidot elitāru ceļu policijas vienību, kas manāmi cēla visas policijas uzticamību sabiedrības acīs. Tāpat tika reformēta darbinieku apmācības sistēma, piedāvājot padziļinātāku komunikācijas iemaņu apmācību, izspēlējot praktiskas situācijas. Ļoti atšķirīga ir cilvēka reakcija, ja viņš tiek sodīts, izskaidrojot lietas būtību. Piemēram, kādēļ tieši šis krustojums ir bīstams un kādi starpgadījumi ir notikuši pēdējā laikā, nevis tikai pasakot, ka jūs pārkāpāt šo aizlieguma zīmi un tagad maksājiet. Attieksmi var mainīt kaut vai paskaidrojums, ka ir veiktas konsultācijas ar konkrētās vietas iedzīvotājiem, un viņi ir lūguši rūpīgāk kontrolēt satiksmes noteikumu ievērošanu. Ja agrāk policijai pakļāvās aiz bailēm un liekus jautājumus neuzdeva, tad demokrātiskā sabiedrībā cilvēkam ir ļoti svarīgi, lai viņš uzzinātu atbildi uz jautājumu “kāpēc”?

Ilustrācijai – vienkāršs piemērs. Ir tikko uzstādīta ceļa zīme par vienvirziena ielu. Tā vietā, lai pirmās nedēļas vai dienu laikā policija brīdinātu ceļu satiksmes dalībniekus par jaunās zīmes uzlikšanas iemesliem un apstākļiem, izskaidrotu situāciju, Latvijā nekavējoties pie svaigi ieraktas zīmes tiek iekasētas soda naudas. . Brīdinājums kā soda veids praktiski netiek piemērots. Tas nozīmē, ka policijas amatpersona ir vairāk ieinteresēta veikt savu ikdienas iekasēšanas normu, nekā domāt par savu tēlu iedzīvotāju acīs. Protams, policists var teikt, ka mūsu sabiedrība šādus brīdinājumus ātri izmantos, lai apietu likuma prasības un savā ziņā viņam ir taisnība, taču šajā jautājumā būtu jāatrod zelta vidusceļš. Vislielākā nozīme būtu, ja valdības līmenī tiktu pārskatīti policijas darba novērtēšanas kritēriji, jo nevar sagaidīt izmaiņas ierindas policijas darbinieka rīcībā, ja viņa priekšnieks prasa atskaitīties par sodīto autovadītāju skaitu.

Vēl viena mūsu valstī pierastā prakse ir automātiski piemērot iedzīvotājiem maksimālo administratīvo soda mēru par pārkāpumu, lai gan likumdošanā soda mērs ir paredzēts, piemēram, no 5 līdz 10 latiem. Iedzīvotājiem jāzina, ka ne vienmēr par viņu izdarīto pārkāpumu jāpiemēro maksimālais sods. Piemēram, masu informācijas līdzekļos vairākkārt apspriestā tendence par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem vienmēr uzlikt vienādu naudas sodu – desmit latus, liek domāt, ka šajos gadījumos nav pilnībā ņemti vērā visi likumā noteiktie apstākļi un administratīvā procesa principi. Administratīvā soda mērs var būt nepareizi noteikts, ja sods netiek diferencēts un nošķirts no citiem līdzīgiem administratīvo pārkāpumu gadījumiem.

Demokrātiskā valstī tiek izvērtēti visi lietas apstākļi un policijas amatpersonas lēmumam jābūt pamatotam ar tiesiskiem argumentiem, kā arī jāņem vērā proporcionalitātes princips. Ikdienā iedzīvotājs izvēlas steidzīgi turpināt ceļu, bez ierunām nomaksājot uzlikto sodu. Taču šādos gadījumos nevajadzētu baidīties vai arī - nevajadzētu slinkot, bet gan vērsties augstākstāvošā instancē vai tiesā un pārsūdzēt policijas amatpersonas lēmumu, vai vismaz prasīt par to paskaidrojumus.

Kvantitatīvo policijas darba kritēriju vietā ir jāienāk kvalitatīvajiem kritērijiem. Diemžēl šobrīd par svarīgiem dokumentiem tiek uzskatītas atskaites ar cipariem, tabulām un iekasētās summas. Demokrātiskā sabiedrībā viens no galvenajiem policijas darba novērtēšanas kritērijiem ir tās reitings un uzticība iedzīvotāju vidū.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Unabomber 02.04.2003 13:43
Žetons par virsrakstu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ivarsb 22.03.2003 10:51
Policijas darbs ir disciplinaars darbs plasaa noziimee. Sodiito cilveku skaits ir nevis policijas darba atspoguljojums vai realitate, bet gan sabiedribas kultuura. Ir protams veroti gadijumi, kad policija parkaapj robezas, kuras prasa ieverot no sodiitiem, bet sabiedribas parkaapumi ir daudz vairaak, jo mazaak ir policijas attiecibaa pret sabiedriibu. Sodiito cilveeku skaits protams ir paraugs citiem iespeejamiem paarkaapejiem, taa ir vispaarejaas anarhijas mazinaasana. Jautaajumu var noformuleet arii saadi : Vai tikai policijas darbs ir sodiit cilvekus ? sadam jautajumam mees uzreiz pretojamies un sakam nee un ja tas ir taa, tad jautajums Vai policijas darbs javerte peec sodiito cilveku skaita ? arii parada pretrunu, jo sada nodarbe nav vieniigaa tas funkcija. ideala modelii supervertejums buutu tads, policija nesoda cilveku, jo cilveks zin, ja pretosies likumam tiks sodiits, citiem vaardiem policija ir neredzama, bet funkcionee. Sodiito cilveku skaits nav policijas galvenais raadiitaajs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rozo 21.03.2003 09:57
Tas, ko dara policists, ir policista darbs. Par darbu cilvēki, kuri to veic, saņem atalgojumu. Atalgojums ir pamatstimuls darba veikšanai. Ja darba devējs nav spējīgs izveidot darba samaksas sistēmu, kurā atalgojums ir tieši atkarīgs no veicamā darba apjoma, kvalitātes un atbilstības darba devēja vajadzībām, tad daudzas un dažādas problēmas ir nodrošinātas. Ja Latvijas valsts (ar attiecīgo institūciju starpniecību) nav spējusi precīzi noteikt sabiedrības interesēm atbilstošus ceļu policijas uzdevumus un kritērijus šo uzdevumu izpildes vērtējumam darba samaksā, tad ir tā, kā ir. Un kamēr nebūs savādāk, tikmēr ceļu policisti medīs no slēpņa, autovadītāji mirkšķinās, satiksmes noteikumu pārkāpumus gan vieni, gan otri vērtēs pēc cenas, nevis bīstamības, un ceļu policistus varēs sastapt bieži pie svaigiem, mazsvarīgiem vai pat nejēdzīgiem ierobežojumiem, un ļooti reti satiksmei apgrūtinātās vai bīstamās vietās. Dabiski, negadījumu statistika īpaši nemainīsies.

Ir bezjēdzīgi apspriest, kas un kā būtu jādara ceļu policistiem. Apspriest vajag, kas ir jādara sabiedrībai, lai valsts maksātu ceļu policistiem atkarībā no konkrētiem satiksmes drošības un organizācijas uzlabojumiem - kā tos panākt, ceļu policisti zinās daudz labāk par mums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Edžus 19.03.2003 09:53
Pēteris. Par kādu tiesisku valsti mēs runājam, ja puse no ieslodzītajiem gadiem ilgi gaida tiesu - notiesās vai attaisnos. Iemestajiem cietumā, bet nenotiesātajiem, liegtas vēlēšanu tiesības. Tas taču ir visklajākais cilvēka tiesību pārkāpums. Latvija pakāpeniski pārvērša par polecejisku valsti, kurā visu regulē sodu sistēma, pie kam sodu uzskaite ar katru dienu palielinās. Tas pirmkārt. Otrkārt. Korupcija aug augumā. Par to pat noraizējusies ASV vēstniecība. Korupcija aug un augs tāpēc, ka tā ir ēnu ekonomikas sekas. Pret ēnu ekonomiku reālas cīņas nav. Partiju solījumi apkarot korupciju ir tikai dūmu aisegs pašu partiju korumpētībai. Visas partijas solīja nodokļu samazināšanu. Reāli process rit pretējā virzienā. Steigā tiek pieņemti jauni nodokļi un jaunas nodevas. Piem., riska nodoklis, jeb bandītu nodoklis, kā to nosauca uzņēmumi, par katru strādājošo. Tas mazina aploksnes. Nē, palielina. Spiež uz slēpto darba spēku, spies uz krāpšanos un īzvairīšanos no nodokļiem. Īsāk sakot, politiskie paziņojumi Latvijā it kā iet pareizā virzienā, reālā vadoņu prakse - tieši pretējā virzienā. Tā jau ir saniegusi rotāļošanos uz bezdibeņa malas!