Vai mazākuma valdība var būt ilgtspējīga? 13

Vairums Latvijas mediju politisko komentētāju turpina ticēt pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados populārajam uzskatam, ka mazākuma valdības ir nestabilas un īslaicīgas, lai gan jaunākie pētījumi to apgāž. Ko tas mums vēsta par pašreizējo Latvijas valdību, un kādi klupšanas akmeņi paredzami tās ceļā?

Iesaki citiem:

Daudzi Latvijas politiskie komentētāji uzskata, ka Induļa Emša mazākuma valdība ir nolemta nestabilitātei un neefektīvai darbībai, jo tai nav parlamenta vairākuma. Šis arguments ir saprotams – mazākumvaldība, kuras kontrolē ir mazāk nekā puse no parlamenta balsīm, ir nolemta neuzticības balsojumam. Galu galā, lielākā daļa no Latvijas valdībām parasti izdzīvo tikai vienu gadu. Tomēr, akadēmiskie pētījumi, kas analizē šos jautājumus salīdzinošā perspektīvā, norāda arī uz citiem iespējamiem iznākumiem. Šī īsā raksta mērķis ir ievietot Latvijas situāciju plašākā starptautiskā kontekstā, aplūkojot mazākuma valdību derīgumu.

Valdības koalīciju veidošanas loģikai veltīts ne mazums akadēmisko pētījumu. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados politikas pētnieki uzskatīja, ka proporcionālās pārstāvniecības sistēma rada koalīcijas, kurām parlamentā ir minimāls balsu pārsvars (citiem vārdiem sakot, minimālais partiju skaits, lai izveidotu vairākuma koalīciju). Lai gan arī mazākuma valdības bija iespējamais šīs sistēmas produkts, tās tika uzskatītas par nestabilām, īslaicīgām koalīcijām, kas rada vājas valdības, jo tām jādzīvo pastāvīgās neuzticības balsojuma bailēs. Lielākā daļa no Latvijas mediju politiskajiem komentētājiem turpina ticēt šai likumsakarībai.

Un tomēr, vēlākie pētījumi, kas veikti par šo jautājumu, lielā mērā diskreditē šo tradicionālo pieeju. Maikls Lavers (Michael Laver) un Normans Šofīlds (Norman Schofield) 1991. gadā publicēja pētījumu par valdībām, kas no 1945. gada līdz 1987. gadam veidotas divpadsmit Eiropas valstīs[1]. Pētnieki secināja, ka visas pētītās valstis piedzīvojušas mazākuma valdības. Patiešām, no 218 šajā laikā veidotajām valdībām, 33% bija mazākuma valdības, kamēr 21% bija pārāk lielas (tajās bija vairāk partiju nekā nepieciešamais minimālais pārsvars parlamentā). Pētnieki atklāja, ka mazākuma valdībām Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā bija tendence būt visstabilākajām[2]. Jāpiebilst, ka Kāres Stroma (Kaare Strom) pētījumi, pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka mazākuma valdības ir neefektīvas, pierādīja, ka starp mazākuma un vairākuma valdībām nav vērojamas atšķirības darba un rezultātu ziņā.[3]

Alans Vears (Alan Ware) norāda, ka sekmīgai mazākuma valdības darbībai ir divi priekšnoteikumi[4]. Pirmais, sadrumstalota parlamenta opozīcija, kurai grūti vienoties kopējā darbā pret valdību. Otrs, konflikta iespējamībai mazākuma valdībā jābūt mazākai nekā nākošajā iespējamajā vairākuma valdībā. Ko tas mums vēsta par pašreizējo Latvijas valdību?

Pirmkārt, runājot par sadrumstalotību, nav šaubu, ka Induļa Emša valdībai parlamentārā opozīcija ir dziļi polarizēta – vienā pusē TB/LNNK un Jaunais Laiks, otrā – kašķīgo krieviski runājošo partiju grupa. Šo abu pušu patstāvīgā apmētāšanās ar aizvainojošām replikām padara neiespējamu šo pretišķīgo parlamenta grupu vienotību pret Emsi. Izskatās, ka premjers gatavojas šīs nesaskaņas izmantot, atkarībā no tēmas veidojot “lēkājošo vairākumu”, kad mazākuma valdība veido dažādas alianses ar opozīciju, atkarībā no konkrētā apskatāmā jautājuma. Piemēram, Eiropas Savienības un NATO jautājumos Emsis paļausies uz JL un TB/LNNK atbalstu, bet drošības dienestu jautājumos (KNAB vadītāja apstiprināšana), biedrosies ar krieviski runājošo partijām. Šādā veidā mazākuma valdība var būt efektīva savas politiskās dienas kārtības realizētāja.

Un tomēr, lai gan ideoloģiskās nesaskaņas opozīcijā var sekmēt valdības koalīcijas ilglaicīgumu, var būt arī otrādi. Ideoloģisku pretrunu plosītam kabinetam izdzīvošanas iespējas var būt mazākas nekā vienotam, jo tā locekļi ir nemitīgi spiesti pieņemt smagus kompromisus[5]. Vai Emša kabinets ir vienots grupējums? Vispārīgi runājot, visas trīs koalīcijas grupas ir programmatiski līdzīgas, ja runa ir par ārlietām vai ekonomiskiem jautājumiem, to atšķirība sociālās un reģionālās politikas ziņā ir minimāla. Savukārt izglītības reforma var koalīciju sašķelt, ja nacionālistiskā Tautas partija (TP) “saķersies” ar jaunizcepto multietnisko Latvijas Pirmo partiju (LPP). Vēl vairāk, dažādām korporatīvajām grupām, no kuru makiem šīs partijas tiek dāsni finansētas, var būt atšķirīgas idejas par privatizāciju un citiem specifiskākiem ekonomiskās politikas aspektiem.

Cik harmoniska būtu cita, alternatīva koalīcija? Atceroties naidīgo kašķēšanos starp TP un JL gan pirms, gan pēc 2002. gada vēlēšanām, vistuvākajā nākotnē grūti iedomāties šīs partijas kā koalīcijas partnerus, lai gan to programmas ir ļoti līdzīgas, un ir maz šaubu par to, ka tās būs nākamās valdības kodols. Pie tam, krieviski runājošā Tautas saskaņas partija visticamāk turpinās atbalstīt Emša valdību, jo uzskata to par labāku nekā jebkuru citu iespējamu alternatīvu, kurā būtu nacionālistiski agresīvākās TB/LNNK un JL.

Ironiski, bet visticamāk šie apstākļi arī veicinās Emša valdības krišanu. Kamēr opozīcija ir sašķelta, un koalīcijas partijas visā visumā vienotas, un jēdzīga alternatīva tuvākajā laikā neiespējama, uz koalīcijas iespējamo sabrukumu norāda Latvijai specifiskie politiskie apstākļi. Sabiedrisko aptauju dati pierāda, ka latviešu vēlētāji pārliecinoši balso par etniskajām latviešu partijām. Izgāšanās 2002. gada vēlēšanās, kas piemeklēja LSDSP un, mazākā mērā arī TB/LNNK, sekoja šo partiju flirtam ar krieviski runājošo bloku Rīgas pašvaldībā. Nav šaubu, ka TP un Zaļo un zemnieku savienība šo faktoru ļoti labi apzinās un savu sadarbību ar krieviski runājošajiem pārtrauks, tuvāk nākot 2006. gada parlamenta vēlēšanām. Tomēr pašreizējā periodā Emša valdība var pierādīt sevi kā programmatiski vienotāku un efektīvāku, nekā visumā tiek uzskatīts.


________________

[1] Michael Laver and Norman Schofield (1991), Multiparty Government. Oxford University Press: Oxford. Pētījumā aplūkota Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Vācija, Islande, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Zviedrija.

[2] Zviedrijā mazākuma valdības (nemainīgā Sociāldemokrātu vadībā) dominēja 20.gs. Zviedrijas politikā. Taču mainījušies ir sadarbības partneri – no lauksaimniekiem gadsimta vidū, pie komunistiem sešdesmitajos gados, līdz ekskomunistiem un zaļajiem pēdējā laikā.

[3] Kaare Strom (1985), ‘Party Goals and Government Performance in Parliamentary Democracies’ pp. 738-754 in The American Political Science Review. Vol. 79, No. 3

[4] Alan Ware (1996), Political Parties and Party Systems. Oxford University Press: Oxford p. 339

[5] Paul Warwick (1994), Government Survival in Parliamentary Democracies. Cambridge University Press: New York

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 21.03.2004 09:01
Nu apjēgsim taču, ka politiku taisa naudasmaisu interesēs ! Par naudu taču velns dancojot ! Ja tas būs izdevīgi šiem "maisiem", tad pastāvēs un darbosies ari visādas "mazākuma" valdības ! Un par kādām tur tautas interesēm, tiem taču, protams, ir nospļauties ! Un visa mūsu pļāpāšana ir, piedodiet, pupu mizas un tukša grabēšana !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

janosh 19.03.2004 23:22
Cik apnicīga ir klaji populistiskā pļāpāšana par kreisajiem, labajiem, oligarhiem u.t.t. kur šie piesauktie termini nesatur neko citu, kā tikai lamāšanos bez jebkuras argumentācijas.

Mazākums, kā jau rakstā apskatīts patiesi nav nekas ļauns, bet gan labākās zāles pret autoritārismu, kas mūsu parlamentārajā praksē tiek piesaukts kā ideālais stāvoklis. Manuprāt mūsu galvenā nelaime ir pāniskās bailes un nepatika pret demokrātiju viņas vistiešākajā veidā, kas tautu pasargā no dažādām populistiskām avantūrām, kā patreizējā brīdī klaigāšanu par korupciju. Tā vietā lai cīnītos ar patiesi lielu zaudējumu radīšanu musu nodokļu maksātāju daudzu desmitu un simtu miljonu izšķērdēšanā, kā lielu panākumu kladzina par dažu tūkstošu nekorektu nonākšanu partiju kasēs, kas starp citu nav nodokļu maksātāju nauda. Nemākulīgu un neprofesionālu ierēdņu valsts naudas izniekošana ir daudz nopietnāka korupcija . Korupcija nav, kā to diemžēl lielākā daļu iedomājās kukuļošana. Tas ir tikai viens no sabojātības, angļu valodā "corrupt" veidiem, kur vislielākais ļaunms tiek radīts no vienas vadošās partijas amatos saliktajiem nejēgām.

Mazākuma kabinetā šādas iespējas ir daudz niecīgākas un var gaidīt ka tādu nejēdzību kā tautas rīdīšanu un dažādu baiļu potēšana beigsies.

Apklusušā JL lamu vietā tagad gan ar visiem spēkiem pūlās Diena un LTV uzturēt populistisku žultainu izteicienu plūsmu un mūs baidīt ar Latvijas drīzu galu.

Pietiek sēt naidu!!! Nākiet ar konstruktīviem priekšlikumiem, bet tam jau vajadzīgs vesels saprāts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkār 19.03.2004 13:45
Pitijam par "kreisaiem"

Var tikai ieteikt Tev palasīt rakstus Krievijas portālos un ne jau tos kliedzošākos, kur mūs lamā par fašistiem, bet vislabāk tos, kur mūs vispār nepiemin, bet analizē ekonomisko situācijau pēc 1.maija ES paplašināšanās pabeigšanas un kā tas ietekmēs Krieviju. Pēc tam daudz kas kļūst skaidrāk, arī viss tas, kas notiek Latvijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pitijs 19.03.2004 12:34
Nu Miervaldis ir naivs, ja domā, ka JL nezog valsti. Zog, tikai ar citām metodēm - ļaujot tautai vismaz domāt, ka viss būs OK. Smieklīgi, patiesībā...

LC - es arī pēdējās vēlēšanās par to krāmu nobalsoju, bet vai balsošu tagad? Diez vai...

Piekrītu Miervaldim vienā lietā - no kreisajiem nav jābaidās - viņi ir tāda "spalvainā Maskavas rokas" par kādu mēs viņu iztaisām...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 18.03.2004 19:15
Nu man liekas, ka tīri sakarīga tā analīze un varētu arī tā noeturēties un tie divi punkti, par to, ka tuevojoties vēlēšanām mēģinās tikt vaļā no kreisajiem, kā arī tas, ka var sadurties Lemberga, Šķēles un Šlesera intereses arī ir diezgan reāli...nu neko dzīvosim, redzēsim...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 18.03.2004 18:18
Par "Jauno laiku" joprojām var balsot, tikai ne jau tādu iemeslu dēļ, kā minēja Miervaldis. Tieši spēja sadarboties ar citām partijām JL'am līdz šim ir pietrūkusi, bet to 51 balsi viņi arī turpmāk nedabūs - tā, ka nāksies vien mācīties draudzēties ar citiem un vismaz rīkoties atbilstoši reālajai situācijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 18.03.2004 17:13
piekriitu Birutai. Labi ka man uz shiim veeleeshanaam nebija liidzi pase panjeemusies, citaadi buutu nobalsojis par Jauno Laiku tagad justos liidzvainiigs, tikai taa iemesla deelj, ka neredzeeju nevienu citu par ko atdot savu balsi. Shobriid, kad visas partijas ir aklaati apmeetaajushas viena otru ar dubljiem izskataas, ka naakamajaas veeleshanaas buus jaaelpina liitjis - LC, kuru atbalstiiju ieprieksh. Vinji lai nu kaa, bet prata izskatiities, laibi, sekoja liidzi saviem izteikumiem, iznjemot krishtopaanu, un bija paredzami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Biruta 17.03.2004 16:43
Miervaldis ir naivs kā Lieldienu zaķis!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

miervaldis 17.03.2004 16:07
Stulbi, bet šķiet, ka Emša valdība tiešām var noturēties ilgi. Kāpēc tāda nepatika pret Emsi? Tāpēc, ka Emsis ir pārāk liels kompromiss un tik zaļš kā jebkurš, kurš uzskata, ka papīru nomest uz ielas ir slikti. Nesaprotu, kāpēc mūsu valstī ir tāda nepatika pret t.s. kreisajiem TSP. Protams, valsti viņi neglābs, bet neatkarību nodot arī negrasās. Nepiekrītu raksta autoram, ka viņš tēmē Latviju salīdzināt ar Dāniju, Zviedriju vai Norvēģiju, jo tās ir citas mentalitātes un mēs esam pieraduši dzīvot bardakā. Paprasiet kādam, kuram ir vidējā izglitība, vai valsts tevi apzog?- protams!, bet ko tu dari, lai valsti sakārtotu?- es maksāju nodokļus. Diemžēl cita koalīcija neko nedos, jo Jaunajam laikam tāpat neļaus kardināli ko mainīt. Mans aicinājums- ja jau Repše saka, ka var vērst daudz ko uz labo pusi, tad, lai nākamajās vēlēšanās vēlētāji dod savas balsis viņam, būs 51% un 4 gadi laika, lai strādā un rāda ko var, ja nē, tad vairāk par Jauno laiku nebalsojiet- sliktāk jau vairs nevar būt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 17.03.2004 14:32
Vispār jau TP ir nacionālisti. Viņi ne tikai sevi tā pozicionē, bet arī viņu rīcība un viņu atbalstītie lēmumi uz to norāda. Paldies Dievam, viņi nav radikāli nacionālisti kā TB/LNNK...

Manuprāt, autors nedzīvo uz Marsa, bet gan Latvijā, tas, ka viņa analīze ir sasaistīta ar teoriju, padara šo rakstu neordināri vērtīgu un interesanti lasāmu.

Tomēr ir iespēja arī, ka pašreizējā valdība "socializē" jeb "normalizē" kreisās partijas, padarot tās vairāk vai mazāk pieņemamas arī latviešu vēlētājiem, tomēr tad būs svarīgi uzsākt nopietnu un iespaidīgu sabiedrisko attiecību kampaņu. Ņemot vērā TP radošo potenciālu, tas neliekas neiespējami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Biruta 17.03.2004 10:57
Gribu gan redzēt divus politiskus spēkus, kam 'naidīga kašķēšanās' kaut kad pagātnē liegtu iespēju sajūsmā apkampties tad, kad tas kļūst izdevīgi. Visi TSP un PCTVL lamātāji tagad viņus ceļ godā un piedāvā amatus. Jāpiekrīt pirmajam komentāram, ka šī nav nekāda mazākuma valdība, tā ir vairākuma valdība, kurai politiskā konjunktūra to liedz skaļi atzīt. Praksē Latvijas politika slikti pakļaujas analīzei ar politikas zinātnes teoriju palīdzību. Klasiski politikas zinātne neparedz tādu bezprincipialitāti un liekulību, kāda raksturīga Latvijas politiķiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 17.03.2004 09:10
"...ja nacionālistiskā Tautas partija (TP) “saķersies”..."

Vēders jātur smejoties: TP - nācionālisti, jēē!

Autors laikam uz Marsa dzīvo, ka tik labi zina Latvijas politiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkār 16.03.2004 23:13
Šī valdība nav mazākuma valdība, jo atklāti balstās uz kreisajām balsīm, tādēļ, lai cik tas nepieņemami arī neizklausītos, bet JL un TB LNNK šobrīd būtu konsekventi jābalso "pret" arī jautājumos, kas skar latviešu nacionālās intereses, jo tikai šādi var nomest šo kliķi, pārmācot TP, bet pārējos vienkārši aprokot politiskajā mēslainē uz visiem laikiem, jo rakstā jau bija pareizi minēts - latviešu vēlētājs ielaišanos ar kreisjiem nepiedod nevienai partijai.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Intereses es

Latvijas intereses Eiropas Savienībā 2014/1 5 Autors:Redaktori: Daunis Auers, Andris Gobiņš, Mindaugas Jurkynas, Anna Marija Legloaneka, Žaneta Ozoliņa, Fabricio Tasinari, Bens Tonra

Lv intereses

Latvijas intereses Eiropas Savienībā 2013/3 2 Autors:Redaktori: Žaneta Ozoliņa, Artjoms Konohovs, Daunis Auers, Andris Gobiņš, Māris Graudiņš, Guna Japiņa, Mindaugs Jurkins, Anna Marija Legloaneka, Imants Lieģis, Fabricio Tasinari, Bens Tonra

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas intereses Eiropas Savienībā Autors:red. Māris Graudiņš, Daunis Auers, Andris Gobiņš, Guna Japiņa, Imants Lieģis, Žaneta Ozoliņa

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Eiropas nākotne 2 Autors:Žaneta Ozoliņa (red.), Daunis Auers, Dzintra Bungs, Ivars Ījabs, Andrejs Jakobsons, Ivars Indāns, Kristīne Krūma, Atis Lejiņš, Gatis Pelnēns, Gatis Puriņš, Iveta Reinholde, Toms Rostoks, Inga Ulnicāne