Vai likumu pārrakstīšana vairo to stiprumu? 1

Skaidras normas un realizācijas mehānismi likumprojektā aizstāti ar populistiskiem lozungiem. Nesaprotamas ir pretenzijas uz "priekšvēlēšanu aģitācijas likumu", ja no visas publiskās informācijas telpas projekts pievēršas tikai radio un televīzijai, kā arī pašvaldībām, valsts un pašvaldību komercsabiedrībām.

Iesaki citiem:
Reklamas 255x203
Foto:© AFI

Jaunā "Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma" projektā ir pārrakstīti lieli gabali no likumiem "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" un "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām". Un kaut gan projekts pirmajā pantā sola, ka šī jaunā likuma mērķis būs nodrošināt sabiedrības intereses saņemt vispusīgu, objektīvu un patiesu informāciju, būtībā kopā ar tekstu ir pārrakstītas arī iepriekšējo likumu problēmas - likumā nav konceptuālas skaidrības, kā tas reāli veicinās caurspīdīgumu un godīgumu priekšvēlēšanu kampaņā un kā tiks nodrošināta tā darbība.

Dažas jaunās regulācijas normas elektroniskajiem medijiem par socioloģisko datu neiekļaušanu raidījumos, par slēptās reklāmas aizliegumu, reklāmas laiku izcenojumu savlaicīgu paziņošanu u.c. ir tāda kā vīģes lapiņa, ar kuru varēs piesegties Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP), lai apliecinātu, ka tā aktīvi darbojusies.

Pēc likuma projekta piedāvātās definīcijas par "priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu" var atzīt gandrīz vai visu, ko raida radio un televīzijā, pieminot vēlēšanas un partijas (izņemot, protams, vēlēšanu komisiju oficiāli izplatītu informāciju, ko atļauj likuma projekts). Tikpat labi par "priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu" var neatzīt pusstundu un vēl garākus raidījumus, ja tie nesatur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot. Kā liecina visu iepriekšējo vēlēšanu pieredze, tikai patoloģiski propagandisti televīzijā un radio atklāti aģitē par sevi un savu partiju, bet visi pārējie deputātu kandidāti un viņu līdzjutēji stāsta par darbu, ģimeni, hobijiem, nākotnes plāniem utt., utt.

NRTVP ar šo likumu nekādas īpašas jaunas kompetences un atbildības par reklāmu un slēpto reklāmu radio un televīzijā neuzņemas, jo 2000. gada 10. janvārī izsludinātajā "Reklāmas likumā" tai jau ir deleģētas visai plašas tiesības valsts politikā un uzraudzībā reklāmas jomā. Vienīgi - nav pateikts, ka reklāma ir reklāma neatkarīgi no tā, vai tā cenšas auditoriju pamudināt izvēlēties ziepes vai partijas.

Tas, ka likums deklarē, ka "slēpta priekšvēlēšanu reklāma radio un televīzijā ir aizliegta", vēl nav garantija, lai elektroniskajos medijos tās nebūtu vai par tās raidīšanu kāds tiktu sodīts. Minūšu un sekunžu saskaitīšana ir visai naivs un vecmodīgs veids, kā mērīt iespējamo ietekmi uz auditoriju. Kādai organizācijai ir jāekspertē šie gadījumi un, ja nepieciešams, jāierosina lieta tiesā par likuma pārkāpumu. Attiecībā uz radio un televīziju nevajadzētu rasties problēmām, jo ir NRTVP, kas šīs funkcijas varēja uzņemties jau pirms šī jaunā likuma projekta.

Toties visos citos gadījumos, kad partijas un to reklāmas kampaņu organizatori un realizētāji būtībā nodarbojas ar garīgu vardarbību pret plašu publiku, kuras dzīves vide tiek pārsātināta ar politisko reklāmu, reāli nav neviena spēka, kas šos procesus spētu ietekmēt. Nesaprotami, kāpēc projekts pretendē saukties par "priekšvēlēšanu aģitācijas likumu", ja no visas publiskās informācijas telpas pievēršas tikai radio un televīzijai un pašvaldībām, kā arī valsts un pašvaldību komercsabiedrībām. Turklāt par pēdējo darbībām ir vēl neskaidrākas normas nekā par radio un televīziju. Ja prese, radio un televīzija (izņemot "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīziju") ir dažāda veida komercsabiedrības, kas pašas var noteikt, cik maksās reklāmas laukumi un kā tie tiks pārdoti, tad transporta pieturu būdiņas un citi vides objekti, kuri tiek pārpildīti ar reklāmām nav pašvaldību privātie īpašumi. Un sabiedrībai ir ne tikai tiesības zināt, kāds ir finansiālais ieguvums pašvaldībai no reklāmai izmantotajām platībām, bet arī ar likumu noteikt kārtību, kā un cik daudz šīs platības politiskie spēki var izmantot priekšvēlēšanu reklāmai.

Dažādu regulācijas normu noteikšana tikai priekšvēlēšanu laikam ir vēl viena vīģes lapiņa, šoreiz tam, ka valsts un pašvaldības kā institūcijas un arī to telpas regulāri bez maksas tiek izmantotas dažādās politiskās darbībās, kas vērtējamas kā aģitācijas un pašreklāmas aktivitātes. Atcerēsimies paseno finansu ministra Gundara Bērziņa virtuālo dzīvi Finansu ministrijas telpās un nesenās Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes uzstāšanās LB preses konferencēs LB telpās par savām partijiskajām interesēm.

Latvijas likumdošanas līdzšinējā prakse liecina, ka likumi pacieš visu (neskaidrus formulējumus, sliktu valodu, pretrunas utt.). Tāpēc likumsakarīga arī šajā projektā ir skaidru normu un saprotamu to realizācijas mehānismu aizstāšana ar populistiskiem lozungiem, ka jāievēro "vispārpieņemtās ētikas un morāles normas", "Latvijas valstī pastāvošā sabiedriskā iekārta un labie tikumi".

Kārtējā likuma pārrakstīšana tāpēc dos patiešām zināmas tehniskas ērtības likuma lietotājiem (divu likumu vietā varēs lietot vienu, sistematizēti dažādi ar kampaņām saistīti laika periodi u.c.), dažus skandālus par priekšvēlēšanu kampaņu, kas atsvaidzinās ziņu pārraides, bet nenodrošinās sabiedrības intereses saņemt vispusīgu, objektīvu un patiesu informāciju, jo likums neparedz mehānismu, kā ietekmēt cēloņus, kas dod medijiem iespējas raidīt slēptu reklāmu, un kontrolēt procesus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 26.09.2001 11:34
principā tās lietas nevar iet, ja ir tā NRTVP ir veidota pēc tādiem principiem, kā tagad. pārbaudītājus ieceļ saeimas partijas, lai viņi netieši kontrolētu tās pašas saeimas partijas, kuras ir ieinteresētas izmantot visus resursus (saeimas partijām tie jau parasti ir vairāk), lai noturēto pie varas.

un, ja partijas ieceļ, tad reāli tikai partijas var atcelt šos pārstāvjus (neatkarīgi no tā, kas sarakstīts nolikumos utt. - tā prasa loģika). spriežot pēc personībām, atvainojiet, bet tie nav tie spēcīgākie kadri - tātad vieta nav tik iekārojama, tātad padomes locekļa ietekme partijā ir minimāla un partijas ietekme uz to liela. un tas, ka opozīcija uzmanīs pozīciju šādā gadījumā nedarbojas, jo arī opozīcija grib reklamēties radio un tv. un radio un tv grib nopelnīt naudu pie iespejas..

kaut kā neloģiska tā kontrole (ne)sanāk. nezinu kā, bet vajag panākt, ka tā padome ir neatkarīga ar reālām sodīšanas svirām. tā teikt - tv un radio policija, kas vadās vienīgi pēc likuma burta un gara, tā vietā, lai imitētu darbību, patiesībā uztraucoties par savu vietu un labām attiecībām ar mātes partijām.

problēma jārisina saknē - šī nav vienīgā isntitūcija, kas, manuprāt, ir nelietderīgi politizēta mūsu valstī. tā teikt, partijas sekretāru katrā cehā un poļitruku katrā rotā. tad jau labāk atdot šos un citus līdzīgus pilnvarnieku un co. (ko var politiski uzmanīt zooloģiskajā dārzā vai bērnu zobārstniecības poliklīnikā - man nav skaidrs) amatus ierēdniecībai. paplašināt ierēdniecībs funkcijas nevajadzētu baidīties, ja ierēdniecība kā sistēma ir logiski uzbūvēta, no politiķiem nav pārlieku atkarīga ikdienā - skaidri zināms, kas par ko atbild, un darbojas kontrolējama uz konkurenci balstīta kadru atlase un loģiska stimulējoša karjeras iespēju sistēma. tad arī no ierēdņa var vairāk paprasīt, jo viņam, atšķirībā no politiķa, kas var aizrauties ar retoriku, būtu jāvar paskaidrot, kādēļ konkrētais lēmums ir tāds un ne citāds izejot no valsts interesēm un vairākām rīcības alternatīvām. ja nevar paskaidrot - staigā vai uz tiesu..

Saistītie raksti

Reklāmas likums politika.lv

Citi autora darbi
Ctrl 255x203

Maldīšanās labirintā 0 Autors:Inta Brikše