Atslēgvārdi:

Vai Latvijas izglītībā jāiegulda vairāk naudas? 19

Ja Igaunijā skolotāju algas ir lielākas, ja Latvijā vairāki tūkstoši bērnu neiet skolā, tas nav finansu trūkuma dēļ. Mums nav ne īpaši vairāk, ne mazāk naudas, kā citiem ar līdzīgu ekonomikas līmeni - Latvijas problēma ir neefektīvu resursu izmantošana. Diemžēl nebūs iespējas pārraut apburto loku bez radikālas valsts izglītības finansējuma reformas, nodrošinot konkurētspējīgu skolotāju atalgojumu un efektīvu mācību iestāžu tīklu.

Iesaki citiem:
Nauda 255x203
Foto:AFI

Atbilde pirmajā acumirklī šķiet tikai viena, - jā, protams, mums katastrofāli trūkst naudas, skolas ir nolaistas, skolotāji mazapmaksāti, studenti nespēj finansēt studijas. Sarakstu ar problēmām, kuru saknes, spriežot pēc domu apmaiņas presē un ikdienas sarunām, slēpjas hroniskā finansējuma trūkumā, varētu vēl turpināt.

Tomēr es gribētu izvirzīt diskusijai strīdīgu viedokli, kas līdz šim nav sevišķi apspriests, vēl jo vairāk nav populārs politikas veidotāju vidē un varētu likties dīvains plašākai sabiedrībai.
Latvijas izglītībai nevajag vairāk naudas!

Protams, ir nepieciešama atruna. Absolūtos skaitļos uz vienu skolēnu izglītības izmaksas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā salīdzinoši ASV, Zviedrijā, Vācijā un citās pasaules attīstītākajās valstīs. Protams, izglītībai ir savas "fiksētās" izmaksas un cena par noteiktu kvalitāti pasaulē ir līdzīga. Tāpat kā naftas cenām ir tendence pasaulē izlīdzināties, arī skolu celtniecība, remonti, apkure, mācību līdzekļu izdošana, datoraprīkojums prasa līdzīgus finansu ieguldījumus, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, neatkarīgi no tā, vai valsts ir liela vai maza, bagāta vai nabaga. Darbaspēka atalgojums, saprotams, atšķiras, sevišķi domājot skolotāju algas, taču taupīšana uz darbaspēka rēķina ir kopēja parādība visā tautsaimniecībā, ne tikai izglītībā. Veidojas noslēgtais loks. Zemākas investīcijas izglītībā rada zemāku izglītības kvalitāti, kas savukārt noved pie zemākas kvalitātes un konkurētspējas darbaspēka, kas savukārt rada zemāku kopproduktu utt.

Kur ir izeja? Vai Latvija ir nolemta mūžīgai atpalicībai? Vai varbūt vajadzētu kāpināt izglītības izmaksas uz vienu skolēnu līdz Zviedrijas līmenim, lai pārrautu šo loku?

Pirmkārt, būsim reālisti. Latvijas apstākļos pie mūsu iekšzemes kopprodukta, kas nepārsniedz 5000 USD gadā pēc paritātes pirktspējas uz vienu iedzīvotāju, tas nozīmētu lielāko daļu valsts budžeta ziedot tikai izglītībai. Šaubos, vai pat referendumā par to nobalsotu vairums pilsoņu, nerunājot par sabalansēta valsts budžeta veidošanu daudz maz atbildīgu politisko partiju koalīcijas sarunās.

Otrkārt, naudas trūkums ir relatīvs. Latvija no sava IKP velta izglītībai apmēram 6,5 %. Tas nav maz. Procentuāli tas atbilst minēto pasaules attīstītāko valstu līmenim. Tas atbilst arī citu Centrālās un Austrumeiropas valstu līmenim. Katrai valstij, katrai sabiedrībai ir līdzīgas vajadzības un līdzīgas budžeta struktūras - pensijas un sociālais nodrošinājums, drošība, veselības aizsardzība, izglītība. Ja valstis, sevišķi Eiropā, tiecas izlīdzināt atšķirības starp minētajām politikas jomām, tas neizbēgami atspoguļojas arī valstu budžetu struktūrās - procentuālās atšķirības kļūs arvien mazākas.

Tēze, ka katra sabiedrība var atļauties tērēt tik, cik ir nopelnījusi, ir neapšaubāmi patiesa. Tas nozīmē, ka absolūtos skaitļos izglītības finansējums Latvijā nevar būtiski palielināties, būtiski nepalielinoties kopproduktam.

Tātad, mums ir jāmeklē iespējas atrast veidu, kā efektīvāk izmantot esošos resursus. It sevišķi, ja mēs redzam, ka pie līdzīga salīdzinoša finansējuma apjoma uz vienu izglītojamo Latvijas rezultāti būtiski atpaliek no citu reģiona valstu izglītības sistēmu rezultātiem. Ja Igaunijā skolotāju algas ir ievērojami lielākas nekā Latvijā, ja Polijas pilsoniskās izglītības starptautisko salīdzinošo pētījumu rezultāti būtiski apsteidz Latvijas, ja Latvijā vairāki tūkstoši bērnu skolas vecumā neiegūst izglītību, tas nav finansu trūkuma dēļ. Mums nav ne īpaši vairāk, ne mazāk naudas, kā citiem ar līdzīgu ekonomikas līmeni.

Latvijas izglītības problēmas saistās pirmkārt ar neefektīvu resursu izmantošanu. Latvijā ir saglabājies tradicionāli blīvs skolu tīkls ar novecojušu infrastruktūru, lieliem energoizdevumiem un relatīvi zemu klašu piepildījumu, kas neatbilst šodienas iedzīvotāju blīvumam un kvalitātes prasībām. Latvijā ir viena no pasaulē augstākajām skolēnu - skolotāju skaita attiecībām, aptuveni viens skolotājs uz desmit audzēkņiem, ko veicina un nosaka gan lielais skolu skaits, gan šaurā pedagogu kvalifikācija. Vidusskolā, lai kvalificēti pedagogi mācītu plānā paredzētos priekšmetus, ir vajadzīgi vismaz 20 pedagogi. Tas nozīmē vismaz 400 skolēnus, ja rēķinām proporcionālo attiecību starp pedagogu un skolēnu skaitu, kādu var atļauties uzturēt attīstīto valstu izglītības sistēmas. Mums ir ļoti maz skolu ar mazāku pedagogu "komplektu", turpretī daudz - ar mazāku skolēnu skaitu. Var saprast izglītības politikas veidotājus. Pustukšās mazākumtautību skolas nevar slēgt politisku iemeslu dēļ. Mazās lauku skolas neļauj apvienot pašvaldību intereses - arī politiskas. Valsts nodrošinātās skolotāju algas pat neraugoties uz skolu ēku uzturēšanas izdevumiem palīdz saglabāt relatīvi stabilu sociālo vidi citādi ekonomiski depresīvos pagastos.

Tādēļ nav brīnums, ka Latvijā ir tik zemas skolotāju algas, kādas tās ir - relatīvi vienas no zemākajām reģionā. Bagātākās pašvaldības cenšas kompensēt valdības nespēju risināt šo problēmu un piemaksā skolotājiem, tādejādi deformējot labi domāto valdības principu - vienādu atalgojumu visiem skolotājiem ar vienādu kvalifikāciju. Savukārt iespējas izglītības sistēmai - mācību iestādēm - piesaistīt citu, ne valsts finansējumu, ir visai ierobežotas. Skolas, kas to dara, ir spiestas izkopt sava veida "izglītības ēnu ekonomiku". Latvijā nepastāv nodokļu atlaižu sistēma, kas stimulētu privātas investīcijas izglītības sistēmā.

Diemžēl nebūs citas iespējas pārraut apburto loku, ko minēju iepriekš, bez samērā radikālas valsts izglītības finansējuma reformas, kuras pamatkomponenti būs konkurētspējīga skolotāju atalgojuma sistēma un efektīvs mācību iestāžu tīkls.

Var protams, lietot argumentu, ka tauta mūs nesapratīs, jeb, kamēr Latvija nebūs tik bagāta kā Zviedrija, neko uzlabot nav iespējams. Es ticu, ka Latvijas tauta ir spējīga saprast pamatotas un nepieciešamas reformas, ja politikas veidotāji ir spējīgi tās sagatavot, pamatot un apspriest sabiedrībā. Es nepiekrītu, ka nabadzība ir attaisnojums muļķībai, bezdarbībai vai sliktam darbam jebkurā jomā, tajā skaitā izglītībā un politikā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

niklass 07.11.2001 15:07
Labdien!

Ir labi, ka šis raksts ir radijis interesi. Paustās idejas šķiet loģiskas un realizējamas, tikai neredzu, kas to varētu paveikt, neizkropļojot tās.
Jautājums par lauku reģionu attīstību vienotā kontekstā ar izglītību laukos ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo pašreizējās tendences ved uz nekurieni. Tas ko tagad esam jau sagrāvuši laukos un taisamies sagraut, iespējams būs neatgriezeniski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arni 30.10.2001 16:49
Domāju, ka esat uztvēruši galveno problēmu - politiku. Mēs dzīvojam demokrātijā un politiķiem ir jāpiedāvā risinājumi, kas ir pieņemami vēlētāju vairumam. Ir tikai divas iespējas - izglītot vēlētājus un veikt politikas analīzi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

assYlum 29.10.2001 23:37
(jau ieprieks atvainojos, ka nelietoju latviesu valodas fontus, jo nerakstu no Latvijas. taapat atvainojos, ja mans tonis kaadam liekas ass, iespeejams, ka vienkaarsi esmu so probleemu izbaudiijusi liidz mieleem un taa man ir paaraak saapiiga.)

diemzeel man jaapiekriit viedoklim, ka Catlaka kungs, nenoliedzami loti cieniijams, inteligents un profesionaals cilveeks savaa jomaa, tomeer nekad nespees izprast liidz galam so drausmiigo izmisiigaas nabadziibas probleemu dzilos Latvijas laukos. diemzeel, taapat kaa Streips un taapat kaa citi, kas nav izaugusi no siis nabadziibas tepat Latvijaa, kas regulaari nebrauc ciemos pie kaada tajos `briesmiigajos` laukos un kas neredz to nenormaalo atskiriibu viena vecuma cilveeku dziives liimenim atpalikusaa, taalaa lauku pagastaa un eertaa Riigas birojaa straadaajosam. nee, tas nav tas pats, kas straadaat skaistaa juugendstila eekaa Riigaa, atvalinaajumaa braukt uz aarzemeem un nedeelas nogales pavadiit lauku maajaas, uzskatot, ka dziivo laukos. laukos dziivojosam, izgliitotam, inteligentam Riidziniekam nau nekas kopiigs ar to nosnurkuso kaiminu, kas naak aiznemties 2 latus un solaas atdot peec beerna pabalsta sanemsanas. jo beerna pabalsts ir lielaakais ienaakums kaadu sii 3 beernu gimene sanem. tas liekaas nedaudz smiekliigi, Riidzinieks saadu naudu apeediis vienaas pusdienaas, un drosi vien ar to nemaz nepietiks.

logiski domaajot, man skiet, ka ekonomiski vislabaakais buutu taads variants,kaa tas notiek Kanaadaa un ASV - iipasi skolas autobusi apbraukaa maajas un savaac no riitiem beernus un tie tiek nogaadaati skolaa. skolas autobusi nav iipasi komfortabli un daargi arii seit, taapeec liekas, ka arii buutu leetaak uztureet katraa pagastaa dazus autobusus (un tos kaa humaano paliidziibu vareetu sanemt no Daanijas, Zviedrijas utml). reizee tas noziimeetu arii kvalitatiivaaku izgliitiibu, noversot gadiijumus, kas liidziigi tiem, ko aprakstiija diskusijas daliibniece no Saldus (pati zinu, ka citos rajonos ir tiesi taapat!! pirms vairaakiem gadiem maaciijos X Gimnaazijaa (ne-Riigaa), un kad 10. klasee manaa klasee ar padzilinaatu vaacu valodas apguvi ieradaas skolnieces no rajona pagastu skolaam, kas bija beigusas 9. klasi ar 9-niekiem vaacu valodaa, izraadiijaas, ka Gimnaazijas 6-nieki vaacu valodu zina daudz daudz labaak...jaanem veeraa arii tas, ka taas bija skolnieces, kas bija izturejusas Gimnaazijas iestaajeksaamenus!!).

es zinu, ka pasaulee ir daudz valstu, kur lielaakaa valsts iedziivotaaju dala dziivo zem nabadziibas robezas. tomeer man liekas, ka Latvijas situaacija ir tik loti atskiriiga no, piemeeram, Meksikas, kur liela dala valsts iedziivotaaju vispaar ir analfabeeti, dzemdee 10 beernus un dziivo uz ielas. Latviesi jau izsenis ir bijusi kultuuras naacija, un taapeec veel saapiigaak ir redzeet, ka pat cilveeki ar augstaakajaam izgliitiibaam, tie pasi agronomi, skolotaaji lauku pagastos mirst badu. un trakaakais ir tas,ka kameer cilveekiem saglabaasies sii vecaa, `es jau neko, ko nu es` un `valsts par mani neruupejas` domaasana, nekas jau laikam nemainiisies.

es nezinu, kas vareetu mainiit so situaaciju. varbuut, ja tas buutu iespeejams, viena pamatiiga imperatiiva darbiiba no valsts puses: nemt un saseedinaat tos beernus autobusos un vest uz normaalu rajona centra skolu, katru riitu. un ja tas beerns nenaak aaraa no maajas, suutiit uz turieni sociaalaa dienesta darbiniekus vai policiju un seedinaat vinu autobusaa ar varu. seedinaat tos beernus datorklasees, likt viniem iepaziit internetu, maaciities svesvalodas un staastiit par to, kas notiek pasaulee un aarpus latvijas, lai vini redzeetu un saprastu kaut ko vairaak nekaa vinu vecaaki, kas gadiem vaaraas tajaa pasaa `zupaa` un neko paari savai seetai neredz. jo visa galvenaa nelaimes sakne, manupraat, ir cilveeku domaasanas veids, vai varbuut domaasanas neesamiiba vispaar, un diez vai to var mainiit beernu vecaakiem, bet pasiem beerniem veel var. tas izklausaas peec meerenas diktatuuras, un drosi vein nav pienemams valstij, kas uzskata sevi par demokraatiju - bet tas `nostraadaaja`, piemeeram, Korejaa (ja nemaldos), un drosi vien buutu iedarbiigs arii Latvijaa.



veelreiz atvainojos par aso stilu, un es neveeleejos nevienu ar savu teikto aizvainot, vienkaarsi paudu savus uzskatus par so teemu. paldies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilze Zagorska 26.10.2001 17:09
Lai sakārtotu izglītības sistēmu Latvijā, ir nepieciešama izglītības politika, nevis atsevišķi lēmumi, kas vērsti it kā uz šīs jomas sakārtošanu, uzlabošanu utt.

Pilnīgi neko neatrisinās atsevišķu lauku skolu slēgšana, pat ja slēgto skolu skaits būtu liels un tās pēc visiem finansiālajiem rādītājiem būtu tik neizdevīgas, cik vien jau var būt.

Piekrītu, ka nav vajadzīgas divas lauku skolas, kas atrodas blakus pagastos dažreiz pat mazāk kā 10km attālumā viena no otras. Taču pirms notiek izškiršanās par kādas skolas slēgšanu, noteikti!! ir jāveic virkne citu pasākumu. Pirmkārt, jānodrošina, ka nevienam skolēnam nebūs nekādu problēmu no visattālākā nostūra nokļūt šajā skolā- t.i. - jānodrošina satiksme, ideālā gadījumā tie varētu būt skolēnu autobusi. Nu nedrīkst valsts slēgt skolu un taupīt līdzekļus, sagādājot dubultproblēmas ģimenēm, bērniem, skolotājiem. Pati pamatskolu beidzu laukos, un lieliski atceros, kā bija mērot 3km turp un atpakaļ neatkarīgi no laika apstākļiem, bet daži mani klasesbiedri mēroja arī 10km. Neesmu jutusi, ka kādreiz kāds politiķis būtu ierunājies par šo problēmu un tās atrisināšanu. Tas tiešām sasaucas ar lēmumu pieņemšanu siltos kabinetos. bet arī auksti kabineti neko neatrisinātu, jo problēmas sakne ir kur citur - varas pārstāvju atsvešinātība no sabiedrības, un īpaši jau tās daļas, kas atrodas ārpus Rīgas, Liepājas vai Ventspils centra.

Lauku skolu slēgšanai ir vēl viens aspekts- šīs iestādes bieži vien ir vienīgās kultūras dzīves veidotājas pagasta teritorijā. Kādas alternatīvas valsts var piedāvāt šajā jomā, vai arī tur paliks vakuums?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Province 26.10.2001 16:26
...progress laukos ir maz ticams... Dažkārt atbraucot uz pilsētu tā vien liekas, ka pilsētā tas progress nu galīgi nav tas ko bijām domājuši, arī no lauku skolām šis tas jau iznāk piem Juris Kulakovs par nozelošanu ir dzimis kaut kur ap Līvāniem un daudzas slavenības nāk no lauku skolām, no Rīgas pagaidām ir dzirdēts tikai par politiķiem, kuri mācījušies Rīgas 1 ģimna. .. vai tas ir progress???. . Jā un vēl kas.. jā iznāk braukt uz laukiem, tad šajā "brīvdabas muzejā" dzīvo cilvēki, vai arī Jūs nākat uz laukiem ka uz zoo dārzu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 26.10.2001 16:12
problema jau ir ta pati, ka citam daudzam lietam ar naudas sadali saja valsti un ne tikai. ir beidzot javeic ta sasodita regionala reforma. pabraucot pa latvijas laukiem kaitina vienmerigi nabadzigais brivdabas muzejs. ja neko nemainis (kaut vai ar iesprici no augsas), tad nopetns progress ir maz ticams. kaut vai ar varu - tatad uzreiz pec velesanam, kad nakamas vel talu. ne velti citi tadas veic un medz to musm visu laiku atkartot. te jau nu es neredzu nekadu ieguvumu slikatjiem arzemniekiem, ka vien majienu uz neefektivu sistemu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gundif 25.10.2001 13:07
Varbūt ir iespēja tiešām samazināt samazināt skolu skaitu (laukos), bet toties nodrošināt bērniem ērtu bezmaksas transportu no/uz skolu? Viena lielāka skola un pietiekoši daudz autobusu, kas vestu tos, kas dzīvo tālu, būtu droši vien kopumā lētāk, nekā 2 mazākas skolas un varbūt ļautu to vienu arī vismaz kārtīgi aprīkot.

Kas attiecas uz līdzekļu izmantošanu, domājams nevienam nav noslēpums, ka diezgan liela varza ar līdzekļiem, īpaši ministrijās, mēdz tikt nelietderīgi izmantota dažādas tehnikas/aprīkojuma iegādē un uzturēšanā. Jautājums ir, vai ir iespējams panākt situāciju, kad tiek pareizi novērtēts kas ir jāpērk (pēc vajadzībām) un lai to varētu nopirkt par organizācijai izdevīgu cenu. Valsts iestāžu rīkotajos konkursos par piegādi ik pa brīdim ir kādi skandāli. Cik noprotams, to cilvēku, kuri tieši lemj par izdevīgāko pirkumu, atbildība nav neko liela. Iespējams, procedūra nemaz nav jēdzīgi reglamentēta?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunita Butāne 25.10.2001 11:15
Paldies G.Catlakam par rakstu, tomēr šķiet, ka norādījumi par ārkārtīgi mazo skolēnu skaitu uz vienu skolotāju, par mazo lauku skoliņu neefektivitāti un to, cik nelietderīgi ir uzturēt skolas, kur vienā klasē mācās 8-12 bērni, mēs jau esam dzirdējuši no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Un TP cītīgi īstenojusi savu politisko lozungu par efektīgu naudas izmantojumu, palielinot skolotāju algas, bet samazinot pedagoģisko likmju skaitu un līdz ar to iespējas strādāt papildus slodzes, noņemot finansējumu fakultatīvajām nodarbībām, samazinot skolēnu skaitu, ar kuru var atvērt klasi. It kā šie pasākumi tieši vai netieši vērsti uz to, lai izkvēpinātu no skolas nevajadzīgos skolotājus un piespiestu pašvaldības slēgt mazās skolas. Taču - vai kādam no IZM ir izdevies iegūt skaitļus, cik naudas šo pasākumu rezultātā ir izdevies ietaupīt un kā mēs tagad varam šo naudu efektīgāk ieguldīt izglītības jomā? Vai skolotāji ir priecīgi par algas reformu? Man diemžēl tā arī nav izdevies saprast, kādā veidā tad ir iespējams efektīgāk izmantot izglītības budžeta naudu un kāds labums no līdzšinējām naudas taupīšanas reformām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diana 25.10.2001 09:38
Pirms kāda laika man gadījās tikties ar viena maza pagasta iedzīvotāju, kas lieliski raksturoja situāciju ar mazo skolu - vienīgo darba vietu, kur par pedagogiem strādā bijusī kolhoza agronome, vecs grāmatvedis, kāds traktorists u.tml līmeņa speciālisti, kam daudziem nav pat augstākās izglītības.

Skola ir pagasta lepnums un galvenais iemesls, kādēļ pretoties teritoriālai reformai, kas varētu apvienot vairākus pagastus. Skolēni, kas ar labām sekmēm pabeidz šo skolu nespēj iekļūt nevienā augstskolā. Tie, kas pēc pamatskolas pāriet mācīties uz Saldu, tiek pieņemti tikai vienu klasi zemāk - zināšanu līmenis ir šausminošs.

Patiesībā šī skola ir totālas izšķērdības piemērs, kas turklāt ļauj nekvalificētiem pedagogiem iedzīvoties uz t.s. jaunās paaudzes rēķina. Degradē skolēnus un atņem viņiem jebkuras cerības tikt dzīvē uz augšu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Barnolds 25.10.2001 09:17
Lasot šāda tipa (šoreiz G.Catlaka) rakstus, nepamet sajūta, ka rakstītājs sēž siltā kabinetā, skatās skaitļu slejās un gudro "Ko vēl varētu optimizēt?" (lasi:samazināt finansējumu). Lai arī šāda pieeja ministriju gaiteņosir ārkārtīgi populāra, nedomāju, ka tautai kopumā no tā ir kāds labums. Manā skatījumā lauku skolai būtu jābūtpēdējai Valsts iestādei, kas ciemā (pagastā, pilsētā, rajonā) būtu jāslēdz. Tāpat kā kapteinis pamet kuģi pēdējais,arī skola ir jāslēdz tad, kad neviens mācīties gribošs vairs nav palicis. Pie tam ar "mācīties gribošs" es nedomājutikai skolas vecuma bērnus. Lauku skola var būt arī tālākizglītības centrs, ja vien kāds šādam mērķim piešķirtunormālu finansējumu. Bez tam man nav pārliecības, ka lauku skolu iznīdēšana paaugstinās izglītības kvalitāti. Kaut vai transporta trūkuma dēļaizvien vairāk bērnu un jauniešu neapmeklēs skolu, kas tikai pasliktinās jau tā katastrofālo sociālo situāciju laukos.Starp citu, gaisā virmo arī otra smaciņa: "neļausim izcelties labajām skolām". Visām skolām jābūt vienādām("vienādi sliktām"), jo citādi vecāki vēlas sūtīt bērnus uz labākajām, nevis ģeogrāfiski tuvākajām. Saliekot visas šīsgaisā esošās idejas kopā, aina sanāk diezgan drūma.Nu aizies vecie skolotāji no skolām, jaunie nenāks vietā un Catlaka kunga gaišā nākotne būs klāt. Un tad varēs optimizēt ko citu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis D. 24.10.2001 22:14
Labdien!

Loti vienkarshoti, izlasot rakstu un komentarus, izskatas, ka ir divas galvenas lietas, kas butu jadara: jeieviesh efektivaka lidzeklju sadale starp skolam (jo jautajums nav naudas daudzuma, bet tas sadale). un, otra lieta, kas seko no pirmas- lauku skolas nav efektivas un finansiali sakarigs risinajums (ja ne ari pupulars) butu tas likvidet.

Piekritu pirmajam ricibas planam- ne tikai izglitiba, bet ari vairakas citas sferas (piem. transports) var redzet neefektivu lidzklju sadali, kas neveicina uzplaukumu, bet lapa caurumus (transporta gadijuma, bedres) un problemas. Domaju, ka tas ir nepiecieshams, bet darbibas planam ir jabut nedaudz vairak nakotne-skatosham, neka verstam tikai tagadne.

Kas attiecas uz lauku skolinjam un skolotajiem, kas ir vienigie, kas taja pagasta sanjem algu, skiet, ka shis ir lielisks iemesls, ka kaut kas ir jadara visa pagasta meroga, lai palielinatu cilveku skaitu, kas sanjem algu ari citas sferas. Ja ir jega vienu vai otru skolinju reformet (ne, nekadigi neuzskatu, ka vajag skolas likvidet- ta ir tautas pashnaviba un fakts, ka skolas nav mana rajona nozime to, ka es ar savu gjimeni vai nu parvakshos tur, kur skola ir vai ari palikshu bez izglitibas- jeb kura gadijuma, izglitibas nepieejamiba nepalidz) nezinu vai tas, ka skolotaji taja skola ir vienigie, kas sanjem algu dotaja rajona ir noteicoshais faktors. Izglitibas strategjija nosaka to, vai skola ir vajadziga tur, kur ta ir, vai rajonu var nodroshinat kada cita skola, vai ir verts radit kadu centralizetu macibu iestadi un nodroshinat transportu uz sho skolu visiem rajona skolniekiem.

Lai ka tas ari nebutu, politikjiem ir japienjem lemumi, kas ne tikai nodroshinas to, ka vinji paliek amatos, bet ari tadus, kam ir jega. Prasmigakie un spejigakie politikji zina, ka apvienot shis abas lietas vienaa- vinji dara to, kas ir nepiecieshams un izklasta visu kas un ka notiek. Protams, ja es butu politikjis, es varetu uzturet mazas skolinjas cauri visai Latvijai visas malas, bet, ja tas nenodroshina efektivi pasniegtu izglitibu, tad, lai cik laimigi ari veletaji nav, ilga terminja, shi darbiba nesasniegs to, ko tai butu jadara- veido izglitotus cilvekus un neiznicina sevi.

Lai gan piekritu, ka lidzkljiem butu jabut efektigak izlietotiem un, ka lielakas naudas summas nepalidzes situaciju atrisinat, domaju, ka nav slikti but citadiem. Raksta ir minets, ka situacija Latvija naudas izmantoshana izglitibai procentuali atbilst citam valstim regiona. Es nezinu vai sis ir viens no tiem faktoriem, kas butu parak cieshi janjem vera- nevis darot to, ko citi dara, bet darot to, kas ir tas labakais valstij, mes varam izcelties un sasniegt kaut ko citadaku un, iespejams, labaku, kaa citi. Piemeram, ja skatas uz mazu kalnu tautu, kas dzivo Himalajos karala vaditi, varetu teikt, ka vinji nedara neko, ko dara citas valstis. Tuvakais kaiminjvalsts kjeraas klat demokratijas ievieshanai, valsts izpardoshanai arvalstu investoriem, turismam, naudas pelnishanai. Savukart, shi maza tautinja, izdomaja, ka pats galvenais attistibai, ir to darit sakariga veida, kas palidz valsts augshupejai kopuma un nevis mazam cilveku grupinjam. Rezultats ir tads, ka turistu skaits valsti ir ierobezhots (7500 cilveki gada), katrs jauns projekts, kam rietumi dod lidzekljus, tiek izskatits un atbalstits tikai, ja tas palidz tautai un nebende dabu, vai izmanto iedzivotajus. Si ir visai slegta sabiedriba, kas nekad nevienu cittautieti nepienjems ka savejo, bet taja pasha laika visa pasaule vinjus megjina atbalstit. Sis ir piemers ka valsts, nebudama ka citas un istenojot pavisam citadu politiku, var sasniegt loti daudz. Varbut ari mums vajadzetu par to padomat? Ne vienmer tas, ko dara visi ir labs iemesls darit to, ko mes daraam. Varbut mums vajadzetu mazak lidzklju veltit tadam bezjedzigam lietam, ka armijai, kas necelj valsts labklajibu un vairak lietot naudu izglitibai, tadejadi veidojot tautu, kas butu izglitota un varetu palidzet valsts augshupejai? Varbut, ka nedaudz efektigak izmantoti lidzeklji kopeja valsts meroga, butu daudz labaks veids ka celt musu valsti?

Ir svarigi redzet lielo-bildi un saprast, ka viss ir saistits. Taja pasha laika ir svarigi atcereties, ka politikiem ir jamekle ne tikai vienkarshakie veidi, ka darit cilvekus laimigus (!), bet gadat par ilgterminja labklajibu ne tikai vienai cilveku grupinjai, bet visai valstij. Ticu, ka tas ir iespejams.

Sveiki, Janis D.

P.S. Augstak mineto valstu vaardi nav svarigi saja piemera. Ja ir kadi jautajumi to sakara, esmu priecigs tos meginat atbildet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Province 24.10.2001 14:00
..dzivot laukos - kam tad tas nepatik, bet vai Jums tapat patiktu stradāt lauku skola, teiksim kaut kur Sakas pagastā........., dzīvot nav strādāt ar ļoti zemu algu, bet no otras puses Jums vienīgajam šajā ciematā ir ALGA!, no kurienes, tad rodas "dzives nogurušie skolotāji"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Province 24.10.2001 13:47
..Latvijas elektorāts ir tāds pats kā visās zemēs, bet ir viena pradība, kas arī raksturīga ir visā zemēm, un tas ir vēlēšanu dienā vēlētājs ar galvu nedomā. Iespējams, ka labi izglītoti vēlētāji nobalsos par to politiku, kas ir viņiem iestāstīta, bet tad kad vēlēšanās ir jābalso par darba vietas saglabāšanu, vai darba vietas "norakšanu" , tad tomēr "būt paēdušam" vienmēr ir labāk. Es galīgi negribētu piekrist manai kolegei par to ka lauku nabadziba un izglitiba ir kaut kas cits, populisms u.t.t., iespejams ka izglitibas politikas risinajums nebut nav jameklē pašā izglītības sistēmas politikas dokumentu analīzē, varbūt palūkojoties no malas un atrisinot ko citu, var atrisināt arī izlgītības jomas problēmas. Galu galā šajā pasaulē viss ir savstarpēji saistīts un "atkarajas" viens no otra. Think different.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Catlaks 24.10.2001 13:47
Labdien,

Es nedomāju, ka tas ir nožēlojami - dzīvot laukos. Es pats vislabprātāk dzīvoju savās lauku mājās nevis Rīgā. Domāju, ka mēs te jaucam divas lietas. Lauku atbalsta politika un kultūrvides saglabāšanas politika ir vajadzīga, bet to nevajag aizvietot ar izglītības politiku. Mērķi tomēr ir atšķirīgi. Izglītībai tomēr ir jābūt kvalitatīvai un tas šodien uzliek skolām citus standartus nekā senāk - datorklases, internetu, bibliotēku , kvalificētu pedagogu komplektu un arī - pietiekami lielu skolēnu sastāvu. Es noteikti atbalstu mazo lauku skolu saglabašānu cik vien iespējams - bet, neupurējot kvalitāti. To mēs nedrīkstam atļauties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Catlaks 24.10.2001 13:37
Labdien,

Paldies par Jūsu atsaucību. Domāju, ka esat uztvēruši galveno problēmu - politiku. Mēs dzīvojam demokrātijā un politiķiem ir jāpiedāvā risinājumi, kas ir pieņemami vēlētāju vairumam. Ir tikai divas iespējas - izglītot vēlētājus un veikt politikas analīzi. Abi šie darbības virzieni Latvijā ir jauni ( ja ne nepazīstami ). Vēlētāju "izglītība" līdz šim ir izpaudusies priekšvēlēšanu reklāmu kampaņās u.tml.

Iespējamie politikas risinājumi ir rūpīgi un pacietīgi jāskaidro sabiedrībai, un ja galu galā neizdodas, tad ir jāatsakās no to ieviešanas, bet parasti izdodas, un es nedomāju ka Latvijas elektorāts ir īpaši neizglītots. Vienkārši politiķi nav tā strādājuši līdz šim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta 24.10.2001 13:17
Province -- bet runa taču nav par lauku vēlēšanu urnu likvidāciju! Runa manuprāt ir par jēdzīgu izglītības finansēšanu. Negrasos ieslīgt populistiskā prātuļošanā par lauku slikto stāvokli salīdzinājumā ar pilsētām (es zinu, ka tā ir, es domāju, ka tas ir slikti un ka šī problēma ir jārisina tieši, nevis mākslīgi/pastarpināti, jo no tā taču ir tikai īslaicīgs labums).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Province 24.10.2001 12:37
..par nožēlošanu vēl cilvēki dzīvo laukos un tur tiek arī balsots, jo Jūsu zināšanai vēlēšanu urnas ir ne tikai Rīgā, bet arī Īpiķos. Iespējāms, ka kardināli mainot situāciju(t.i. likvidējot laukus un visus iedzīvotājus izvietojot urbanizētā vidē, ar lielu iedzīvotāju blīvumu), mainīsies arī balsojumi, bet šodien... Šodien balso par tiem, kuri saglabā šis dumjās darba vietas, balsi par tiem kuri dod cerības, ka vismaz kādu latiņu varēs nopelnīt. Man gribētos izglītības problēmu saistīt ar kopējo lauku attīstības problēmu, jo tās "dārgākās" skolas ir tajos lauku pagastos, kuri ir tālāk no pilsētām, ar lejupejošu demogrāfiju, u.t.t.. Vai ir iespēja piedāvāt alternatīvu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta 24.10.2001 11:57
Es jau nu gan nebalsotu par politiķi, kurš atbalstītu finansējumu lauku skolām dēļ darbavietu saglabāšanas!!! Tas ir neadekvāts iemesls un slikti iztērēta nauda -- tieši, par ko ir runa šajā rakstā. Tādējādi tērējot naudu, nav brīnums, ka tur, kur vajag, viņas pietrūkst. Ja problēma ir bezdarbs laukos, to vajag risināt kā tādu, nevis mākslīgi nejēdzīgi iztērējot izglītības budžetu -- tā gan vilks nomirs badā, gan kaza būs beigta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Province 24.10.2001 11:19
Sveiki! protams ka ir divas lietas un tas lietas ir "tīkls un darba alga". Darba alga profesijā, kurā karjeras attīs`tiba ir principiāli savādāka ir nepareizi izveidota, bet tā ir problēma, ko var atrisinast MK kopā ar IZM. Otra lieta "tīkls", ...nu pameģiniet aizvert lauku skolu, kura praktiski ir vienīgā darba vieta lauku pagastā, vienīgais kas vēl ir palicis pēc kolhoza, darbnīcām u.t.t.? Kurš politiķis kērsies tam klāt, tas izdarīs politisko pašnāvību"?

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Ceļā uz sociālo saliedētību un labklājību. Pārskats par izglītību Latvijā 2000. gadā 6 Autors:SFL programma "Pārmaiņas izglītībā"