Vai Latvija (patiešām) ir ekonomiski brīva? 6

Kāda kritiķe man aizrādīja, ka savos emuāra ierakstos vados pēc maldīga pieņēmuma, ka Latvijā pastāvot anti-kapitālistiskas tendences. Viņasparāt visā visumā Latvija esot turpat vai neoliberāļu paraugsabiedrība. Vismaz Eiropā.

Iesaki citiem:

Gribētu pretstatīt šos apgalvojumus 2007. gada ekonomiskās brīvības indeksa (Index of Economic Freedom) mērījumiem*. Indekss procentuāli atspoguļo ekonomiskās brīvības ainu valstī – jo augstāks indekss, jo lielāka ekonomiskā brīvība, jo zemāks indekss, jo vairāk valsts iejaucas ekonomikā. 157 valstis tiek sarindotas piecās grupās attiecīgi pēc iegūtā indeksa mērījuma:

(Ja indekss ir robežās) 80-100: Brīvas valstis,
70-79.9: Lielākoties brīvas valstis,
60-69.9: Mēreni brīvas valstis,
50-59.9: Lielākoties nebrīvas valstis,
0-49.9: Nebrīvas valstis.

Kopumā valstis tiek mērītas desmit ekonomisko brīvību ietekmējošo faktoru dimensijās:

Biznesa brīvība,
Tirdzniecības brīvība,
Fiskālā brīvība,
Brīvība no valdības,
Monetārā brīvība,
Investīciju brīvība,
Finansiālā brīvība,
Īpašumtiesības,
Brīvība no korupcijas,
Darbaspēka brīvība.

Lai arī mana oponente uzskata, ka Latvija esot īstena neoliberāla paraugvalsts, ekonomiskās brīvības indekss ierindo Latviju ar 68.2% novērtējumu 41. vietā kā valsti ar mērenu brīvību (skatīt tabulu pielikumā nr.1), kas norāda, ja ne pretējo, tad vismaz, ka manas kritiķes tēze ir pārspīlējums. Tanī pašā laikā Zviedrija ir 21. vietā ar 72.6%, Lietuva 22. vietā ar 72% un Igaunija 12. vietā ar 78.6%. Ja mēs varam runāt par kaut kādu „neoliberālisma paraugvalsti” Eiropā tad tā noteikti nav Latvija, pat ne citas Baltijas valstis, bet gan Lielbritānija, Īrija un Luksemburga, kuras ieņem attiecīgi 6., 7. un 8. vietu sarakstā.

Latvijas salīdzinoši zemais vērtējums ir divu faktoru negatīvais novērtējums – proti, Latvijā ir zema brīvība no korupcijas (42%) un neefektīva īpašumtiesību aizsardzība (50%). Tie ir divi vitāli svarīgi faktori, kuri var negatīvi ietekmēt kapitālisma attīstību Latvijā, jo tie rada tiešas briesmas, piemēram, investīciju drošībai. Saskaņā ar indeksa veidotāju datiem publiskā sektora izdevumi Latvijā ir aptuveni 35.9%, tādēļ ir pamats domāt, ka valsts ir nozīmīgs faktors Latvijas sabiedrības (vismaz) ekonomiskajā dzīvē. Tanī pašā laikā Hongkongā valsts izdevumi sasniedz aptuveni 18.6% un tā ir ierindota kā pasaulē ekonomiski visbrīvākā valsts ar novērtējumu 89.3%. Pat ja Latvijā nav organizēta anti-kapitālisma kustība (kuru es neuzskatu par priekšnoteikumu, lai varētu runāt par riskiem kapitālismam) nav pamata pārliecīgam optimismam, jo Latvija ir ekonomiski tikai mēreni brīva valsts. Tādēļ palieku nelokāms savā novērtējumā, ka Latvijai ir nepieciešams vairāk miltonu frīdmanu, nevis mazāk!

*Dati iegūti no Kane, Tim, Kim R. Holmes and Mary Anastasia O’Grady (2007) 2007 Index of Economic Freedom: The Link Between Economic Opportunity and Prosperity. Washington, D.C. and New York: The Heritage Foundation and The Wall Street Journal.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Krish 05.02.2008 10:48
Manu prat shobrid liberala ekonomika viscaur sajut triecienu pie kaa ir novedusi kapitalisma mantkariba - credit crunch - tapec varbut mums vajag vairak Keynesus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


I.K. 04.02.2008 16:30
Lai nebūtu pārpratumu par manis teikto par Skandināviju, priekšpēdējais teikums bija domāts šādi:
"Manuprāt, diezgan daudz ko parādītu šādi rādītāji (ja tie būtu pieejami): vai Skandināvijas valstu iedzīvotāji ir paši etatiskākie pasaulē (jo tām ir raksturīga liela valsts iejaukšanās ekonomikā)?"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 04.02.2008 16:18
"Ašmaņa kunga, Rajevskas kundzes, Rozenvalda kunga, tagad arī klausoties Pabrika un Štokenberga kunga politiskos uzsaukumus un manis jau iepriekš pieminētās Inteliģences konferences 1990-to gadu vidū - tur bija KRITISKUMS pret kapitālismu Latvijā."

OK, Pēteri, tagad man beidzot ir skaidrs, ko Tu domāji, runājot par Latvijas inteliģenci! :) Man gan asociācijas bija citas, bet ja inteliģences kritērijs ir spēja domāt patstāvīgi un nebaidīties paust neatzītu viedokli, tad es Tavam sarakstam piekrītu. Cipars "3" gan skumdina, it sevišķi, ņemot vērā, ka 1/3 jau ir pensijā. Pats taču saproti, ka 2 pasniedzēji (kurus es tomēr nesauktu gluži par anti-kapitālistiem) nav nekas reprezentatīvs... pat uz fakultātes, kur nu uz LU un visu Latvijas universitāšu fona.

Štokija un Pabrika projekts ir "liegi" sociāldemokrātisks, bet nekādi ne pret kapitālismu vērsts. Ja mēs pieņemtu, ka Štokija publiski paustā pārliecība (?) par to, ka Latvijā bagātie maksā pārāk zemus nodokļus, ir pret kapitālismu vērsts diskurss, tad aptrūktos epitetu, lai raksturotu politiķus tajās 24 Eiropas Savienības dalībvalstis, kur nodokļu slogs ir šobrīd augstāks, nekā Latvijā. "Heritage" pilnie dati rāda, ka mazu nodokļu ziņā Latvijā pasaulē ir 42.vietā (blakus Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai) , bet Nīderlande, Austrija, Beļģija, Dānija un Zviedrija ir izvietojušās tā ap 150.vietu. Viszemākie nodokļi ir "trešajai apsaulei". Ja mēs mēģinātu operacionalizēt valstī valdošo attieksmi pret kapitālismu pēc šī rādītāja, tad sanāktu, ka Eiropa ir anti-kapitālistiska, bet "trešā pasaule" - pro-kapitālistiska. Jo vairāk Latvija samazina nodokļus, jo vairāk tā attālinās no ES standarta un pietuvojas ... Apvienoto Arābu Emirātu, Kuveitas un Kataras lieliskajiem rādītājiem.

Kā minimums prasītos papildus skaidrojums, kādēļ tas būtu vērtējams kā kaut kas pozitīvs.


"kādā citā Ziņojumā par tautas attīstību - ka iedzīvotāji dotu priekšroku "stipram līderim" ("uz sitiena" spēju atcerēties ļoti maz "stipro līderu" ir iztikuši bez iejaukšanās ekonomikā)... man liekas, ka mēs varam runāt par zināmām anti-kapitālisma tendencēm."

Man tam grūti piekrist, sīkāk izpētot tos Heritage datus, uz kuriem Tu šajā blogā atsaucies. Ja pieņemam, ka šī indeksa rādītājs par "ekonomikas brīvību no valdības" liecina par valstu pro-kapitālisko orientāciju, tad redzam, ka ES valstis ir pašā lejasgalā (sākot ar Rumāniju 88.vietā un beidzot ar 154. - Beļģija, 155. - Dānija, 156. - Zviedrija). Tikmēr valstis, kur saskaņā ar The Economist demokrātijas indeksu (http://www.economist.com/media/pdf/DEMOCRACY_INDEX_2007_v3.pdf) ir autoritārs vai jaukts režīms, ir daudz augstāk.

Interesanta tendence, kas raisa interesantas pārdomas. Piemēram, par to, ka autoritārām valstīm (Krievija, Ķīna) ir vieglāk "nejaukties ekonomikā". Tāpat rodas sajūta, ka demokrātija un brīvas vēlēšanās "sev līdzi nes" salīdzinoši augstu valsts iejaukšanos ekonomikā (kas nav pārsteidzoši, ja tā padomā...)

"Politiski runājot - man liekas, ka neviens sociāldemokrāts Latvijā sevi nesauks par sociāldemokrātu, jo, diemžēl, tas nozīmē sevis pieskaitīšanu "kreisajam blokam" un līdz ar to arī "Maskavas spēkiem". Bēdīgi, bet tā tas ir - par deleģitimizējošām retoriskām praksēm "

Vai arī tiks automātiski stigmatizēts par "sociķi" vai komunistu, kas ir ne mazāk izslēdzoši. Bet ko var gribēt: ja pat Tu anti-kapitālistu nometnē ievieto pasniedzēju, kas lekcijās stāsta par to, cik niecīgi ir Latvijas sociālie pabalsti pat salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, tad pats vari uzminēt, ko darīs tie, kas būs IEINTERESĒTI šādas sūdzības "norakt" saknē. Un ja tā, tad kur gan Latvijā var rasties atklāti sociāldemokrātiska partija? Tās idejas tiks automātiski stigmatizētas - vai nu kā "promaskaviskas" vai kā "sociālistiskas" (šim vārdam Latvijā ir pavisam citas konotācijas, nekā Francijā un citās REiropas valstīs), vai, kas ir vēl ticamāk: uzreiz abos veidos.

"Turklāt mūsu "labējo" politisko eliti par īsti labēju tā arī nenosauksi - piemēram, Emša valdības vai tagad Godmaņa valdības runas par "sociālo taisnīgumu". "

Tikai retorika, lai traucētu Štokija projektam nopozicionēties šajā nišā. Godmanis joprojām ir vienā partijā ar Latvijas neoliberāli pēc pārliecības - Aināru Šleseru.

"Vabrūt, ka tās ir tikai retoriskas nodevas masām, bet neesmu pamanījis, ka valdības izdevumi būtu krasi samazinājušies pēdējo piecu gadu laikā, kā to varētu gaidīt no "labējām", "pro-kapitālistiskas" valdības. "

"Labējas valdības" Latvijā ir stipri ilgāk, nekā 5 gadus, tādēļ arī neredzi pārmaiņas. Valdības izdevumi nav krasi mazinājušies tādēļ, ka tie jau vairāk kā 5 gadus ir ĻOTI ZEMI (salīdzinājumā ar absolūto vairākumu ES valstu).

"Bet, ja jau mēs esam tik liberāli, kādēļ mūsu valsts izdevumi vēl joprojām tiek vērtēti kā "augsti"? Pieļauju, ka tādēļ, ka, kā jau minēju, ka valsts vēl joprojām ir nozīmīgs faktors ekonomikā..."

Neesi naivs. Kas vērtē? Heritage. Kas ir Heritage? Think Tank, kura darbības pamatā ir ideoloģisks uzskats, ka ekonomiskajām brīvībām ir visos apstākļos jābūt maksimālām. Kā jau es teicu - ja Latvijai būtu jāsatraucas par šo rādītāju, tad vēl 24 Eiropas Savienības valstīm, īpaši pašām bagātākajām un demokrātiskākajām, vispār būtu jāplēš mati. Kamēr Čadas, Laosas un Bangladešas iedzīvotāji varētu līksmot.

Rekomendēt samazināt valsts izdevumus nozīmē ticēt hipotēzei, ka tas nesīs lielāku labklājību (vai Frīmana gadījumā - arī brīvības un demokrātiju). Tas, protams, ir ideoloģisks priekšstats. Apskatot to valstu sarakstu, kurās valsts izdevumi (salīdzinājumā ar Latviju) ir minimāli, es neesmu pārliecināta, ka tas tiešām ir virziens, uz kurieni Latvijai būtu jātiecas.

"Tas, ka Latvijā vēl nav parādījusies plaša intelektuāla kustība pret kapitālismu, ir dīvaini, jo augsne tai jau ir."

Piekrītu, ka ir augsne. Bet nav dīvaini, ņemot vērā, ka Latvijā partijas finansē gandrīz tikai uzņēmēji un ka vēl nesen katrs mēģinājums runāt par sociālo taisnīgumu beidzās ar diskreditējošo apzīmējumu "sociķi". Tikai 14% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē sociālo labklājību (akt. pēdējais Eirobarometrs) valstī, bet vēlēšanās uz sociālo labklājību vērsts NOPIETNS piedāvājums līdz šim nav parādījies tieši tādēļ, ka diskursīvā līmenī šīs idejas bija mediju/politiķu/intelektuāļu stigmatizētas.

"Lai arī Tu vairākas reizes esi minējusi, ka Tavuprāt šis etatisms ir saistīts ar nacionālo ideju un ideju par nacionālo valsti, manā skatījumā, tas nav tik tālu no atbalsta stiprai valstij vispār un līdz ar to arī atbalstam valsts iejaukšanās ekonomikā."

Neesmu pārliecināta, ka tur ir saikne. Manuprāt, diezgan daudz ko parādītu šādi rādītāji (ja tie būtu pieejami): vai Skandināvijas valstu iedzīvotāji ir paši etatiskākie pasaulē (jo tur taču neviens neapšaubīs lielu valsts iejaukšanās ekonomikā)? Un otrādi - vai Birmas, Gvatemalas iedzīvotājus raksturo anti-etatisms?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 04.02.2008 13:29
>>> Tas, ka Latvijā vēl nav parādījusies plaša intelektuāla kustība pret kapitālismu, ir dīvaini, jo augsne tai jau ir. Neesmu veicis nekādus plašus socioloģiskus pētījumus, tomēr no maniem kontaktiem ar reģionu iedzīvotājiem 2004/2005 gadā man palika iespaids, ka Latvijā noteiktās sociālās grupās kapitālisms tiek uztverts ar teju vai naidīgumu.
=============
Regjionos varbūt ir sarežgjītāk, bet Rīgā "intelektuāla kustība pret kapitālismu" ir jau sen atrisinājies jautājums - t.i. ir labi zināms, kas un kāpēc ar to nodarbojas.

Mācoties ASV, man arī gandrīz pielipa anti-kapitālisms un anti-amerikānisms. Diezgan īpatnēja vide tur bija. Bet, kad atgriezos Latvijā (un sāku strādāt algotu darbu un biežāk lasīt to, ko raksta "Час" un "Ракурс"), tad pamazām manas simpātijas pret "antikapitālistiem" pārgāja. Tā ir karikatūra - vēl spilgtāk nekā krievu partijās tā parādās latviešu politikā; piemēram, "miera cīnītājs un skeptiķis" Normunds Grostiņš vai LSDSP izkārtne Ansis Dobelis.

Tas galu galā ir politiskās simetrijas jautājums - tāpat kā ASV dienvidu štatos. Ja krievi pamatā balso par partijām, kurām ir "kreisi" lozungi, tad latvieši pamatā balsos par partijām, kurām ir "labēji" lozungi - lai gan, kā jau Pēteris norādīja, labēji lozungi vēl nenozīmē normālu labēju politiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pēteris - Ivetai 04.02.2008 11:51
Es atvainojos, ja esmu Tevi pārpratis, jo apzināti neesmu neko kropļojis. Tomēr man liekas, ka Latvijā pastāv zināmas anti-kapitālisma tendences, kuras es nevaru gan operacionalizēt kā anti-kapitālisma kustību vai demonstrācijas. Tomēr arī bez tādām pazīmēm esmu novērojis, ka intelektuāļi, piemēram, lekcijās pie Ašmaņa kunga, Rajevskas kundzes, Rozenvalda kunga, tagad arī klausoties Pabrika un Štokenberga kunga politiskos uzsaukumus un manis jau iepriekš pieminētās Inteliģences konferences 1990-to gadu vidū - tur bija KRITISKUMS pret kapitālismu Latvijā.

Atceroties vienu no Ziņojumā par tautas attīstību (neatceros, kurš gads tieši tas bija) publicēto aptauju, kuras rezultāti demonstrēja, ka Latvijā iedzīvotāji dod priekšroku valsts intervencei ekonomikā, kādā citā Ziņojumā par tautas attīstību - ka iedzīvotāji dotu priekšroku "stipram līderim" ("uz sitiena" spēju atcerēties ļoti maz "stipro līderu" ir iztikuši bez iejaukšanās ekonomikā)... man liekas, ka mēs varam runāt par zināmām anti-kapitālisma tendencēm.

Politiski runājot - man liekas, ka neviens sociāldemokrāts Latvijā sevi nesauks par sociāldemokrātu, jo, diemžēl, tas nozīmē sevis pieskaitīšanu "kreisajam blokam" un līdz ar to arī "Maskavas spēkiem". Bēdīgi, bet tā tas ir - par deleģitimizējošām retoriskām praksēm Tu noteikti zini daudz vairāk nekā es - un man šķiet, ka sociāldemokrāti vienā vai citā veidolā vienmēr ir bijuši upuri šīm praksēm un stereotipiem. Turklāt mūsu "labējo" politisko eliti par īsti labēju tā arī nenosauksi - piemēram, Emša valdības vai tagad Godmaņa valdības runas par "sociālo taisnīgumu". Vabrūt, ka tās ir tikai retoriskas nodevas masām, bet neesmu pamanījis, ka valdības izdevumi būtu krasi samazinājušies pēdējo piecu gadu laikā, kā to varētu gaidīt no "labējām", "pro-kapitālistiskas" valdības. R Eiropā valsts sektora lielums nav īsti liels pārsteigums, kad aplūko labklājības izdevumu proporciju budžetos. Bet, ja jau mēs esam tik liberāli, kādēļ mūsu valsts izdevumi vēl joprojām tiek vērtēti kā "augsti"? Pieļauju, ka tādēļ, ka, kā jau minēju, ka valsts vēl joprojām ir nozīmīgs faktors ekonomikā...

Tas, ka Latvijā vēl nav parādījusies plaša intelektuāla kustība pret kapitālismu, ir dīvaini, jo augsne tai jau ir. Neesmu veicis nekādus plašus socioloģiskus pētījumus, tomēr no maniem kontaktiem ar reģionu iedzīvotājiem 2004/2005 gadā man palika iespaids, ka Latvijā noteiktās sociālās grupās kapitālisms tiek uztverts ar teju vai naidīgumu. Tādi pati tēma - jau iepriekš atzīmēju - inteliģences konferencēs. Turklāt, ja es interpretēju Marijas Golubevas pētījumu http://www.policy.hu/golubeva/IPF%20Research%20Second%20Draf... par dažādu fakultāšu tendencēm artikulējot etatisma diskursu, var redzēt, ka humanitāro zinātņu pārstāvji to artikulē visai pārliecinoši. Lai arī Tu vairākas reizes esi minējusi, ka Tavuprāt šis etatisms ir saistīts ar nacionālo ideju un ideju par nacionālo valsti, manā skatījumā, tas nav tik tālu no atbalsta stiprai valstij vispār un līdz ar to arī atbalstam valsts iejaukšanās ekonomikā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


I.K. 04.02.2008 08:07
Interesanti skaitļi, kas kārtējo reizi apliecināja, ka Latvija "klibo" tiesiskuma un pretkorupcijas jautājumos.

2 lietas, kas mani šajā indeksā mulsina:

1) Pirmo divu vietu ieņēmēji - vai no tā var izdarīt secinājumu, ka ekonomiskām brīvībām un demokrātijai ir visai mazs sakars?

2) Sarindojot "vispareizākās" valstis attiecībā uz valsts īpatsvaru sabiedriskajā dzīvē (pieņemot, ka jo mazāks tas ir, jo labāk) pirmais desmitnieks izskatās šādi: Birma, Gvatemala, Čada, Kambodža, Singapūra, Haiti, Bangladeša, Honkonga, Laosa, Nepāla (nākamās vairāk 50 valstis apmēram līdzīgi - pārsvarā "trešā pasaule"; Eiropas Savienība sākas ar Lietuvu kaut kur 90 vietā un Latvija ES kontekstā ir 4.vietā; "sliktāko" valstu Top 20 ir kādas 15 ES dalībvalstis).

Jautājums: tad ko īsti no šī rādītāja vajadzētu secināt attiecībā uz valsts faktoru Latvijas ekonomiskajā dzīvē?


Viena offtopika piezīme - Pēteri, man sāk šķist, ka Tu manis teiktā jēgu kropļo apzināti. Runājot par to, ka Latvijā nav anti-kapitālistiskas GAISOTNES, es reaģēju uz Taviem apgalvojumiem, ka:
"Manuprāt, Latvijā ir nepieciešams vairāk kapitālisma, jo mūsu sabiedrībā PASTĀV UZSKATS, ka kapitālisms ir „slikta” sistēma";
" Es vispārīgi runāju par kapitālismu Latvijā un man šķita, ka tā REPUTĀCIJU IR SABOJĀJUSI oligarhu izdarības";
" ja mēs atsaucam atmiņā inteliģences konferences Latvijā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, tad valdošo diskursu raksturo, teju vai naidīgā, skepse pret kapitālismu"

Man šķiet, ka no manis teiktā pietiekami skaidri varēja noprast, ka es nevis apgalvoju, ka Latvija ir neoliberālisma paraugvalsts, bet gan iebilstu Taviemm līdz šim nepierādītajiem apgalvojumiem par kaut kādām īpašām pretkapitālisma noskaņām Latvijā. Latvija ir viena no pro-kapitālistiskākajām valstīm Eiropā tādā nozīmē, ka pie mums kapitālisms tiek uzskatīts par kaut ko pilnīgi pašu par sevi saprotamu un refleksijas par tā negatīvajām "blaknēm" (kur nu par alternatīvām kapitālisma paradigmai) ir daudz retākas, nekā jebkurā REiropas valstī.

Citi autora darbi