Vai Latvijā ir politika pret gejiem un lezbietēm? 64

Neiecietība un diskriminācija pret gejiem un lezbietēm Latvijas sabiedrībā ir aktuāla problēma, kas prasa nekavējošu rīcību un valsts vienaldzīgās attieksmes maiņu, lai veicinātu homoseksuāļu integrāciju sabiedrībā, tajā skaitā nodrošinātu viena dzimuma partneru juridisku atzīšanu.

Iesaki citiem:
1 peldetaji 255x203
Foto:Romāns

2004. gada 11. janvārī privātā ceremonijā Oskars Krūmiņš un Aigars Rubezis viens otram zvērēja uzticību un mīlestību, šo savienību svētīja Rīgas Atvērtās evaņģēliskās draudzes mācītājs Māris Sants. Šo akciju var vērtēt kā protestu pret valsts bezdarbību situācijā, kad geji un lezbietes cieš no neiecietības un pat vardarbības. Sabiedrībā geju un lezbiešu[1] tiesību jautājums diskutēts maz un sporādiski, tāpat arī Latvijas zinātniskajā diskursā (it sevišķi politikas zinātnē) geju un lezbiešu sociālais stāvoklis ir gandrīz pilnīgi neapgūts lauciņš[2]. Rakstā tiks apskatīts homoseksuāļu stāvoklis Latvijā un valsts pašreizējā politika pret gejiem un lezbietēm.


Politiķi – neiecietīgi un vienaldzīgi

Pēc 1992. gada, kad Augstākā padome svītroja no Kriminālkodeksa 124.1. pantu, kas par homoseksuālu aktu veikšanu paredzēja sodīt jebkuru vīrieti (bet ne sievieti!) ar ieslodzījumu līdz pat 5 gadiem[3], valsts politika pret gejiem un lezbietēm ir bijusi neiecietīga un demonstrējusi vienaldzību pret mazaizsargāto sociālo grupu.

Neiecietība galvenokārt ir izpaudusies Saeimas deputātu un valdības ministru publiskos paziņojumos – antigejiska retorika sasniedza kulmināciju tā saucamā pedofīlijas skandāla laikā (1999-2000): homoseksuāļi tika dēvēti par slimiem, tāpat daži deputāti, šķiet, apzināti radīja mītu, ka pedofīlija un homoseksualitāte ir viens un tas pats[4], savukārt sociāldemokrāts Jānis Ādamsons no Saeimas tribīnes runāja par valstī it kā eksistējošu „zilo brālību”[5].

Tad, kad bija iespēja tieši un pozitīvi ietekmēt geju un lezbiešu stāvokli sabiedrībā, piemēram, 1999. gada 28. septembrī, kad Valsts Cilvēktiesību birojs Saeimā iesniedza likumprojektu „Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju”, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to noraidīja. Tāpat Saeima nav īstenojusi Eiropas Savienības Padomes 2000. gadā pieņemto direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātībā Nr. 2000/78/EC[6]. Jaunajā Darba likumā, kurš ir spēkā no 2002. gada ir minēts aizliegums diskriminēt visas Eiropas Pamattiesību hartas 13. pantā minētās sociālās grupas, izņemot gejus un lezbietes[7]. Politiķu bezdarbību attiecībā uz homoseksuāļu tiesībām var raksturot arī kā apzinātu lēmumu nepieņemšanu – kā apgalvo Pīters Bahračs un Mortons S. Baracs, tā ir tāda varas pielietošana, kurā „A veltī savu enerģiju, lai radītu un nostiprinātu sociālās, politiskās un institucionālās vērtības, kas ierobežo politiskā procesa apjomu, pievēršot sabiedrības uzmanību tādiem jautājumiem, kuri ir salīdzinoši nekaitīgi A [interesēm]”[8]. Proti, politiķi apzināti filtrē dienaskārtību, tajā neiekļaujot homoseksuāļu tiesību jautājumu, jo tas varētu ietekmēt viņu nākotnes statusu (pārvēlēšana), iespējams, laika gaitā mainītos sabiedrības vērtību sistēma un no tās izrietoša varas sadale (atbalsts tai vai citai ideoloģijai un partijai).


Latvijas situācija starptautiskā salīdzinājumā

Ja raugāmies uz tiem juridiskajiem pasākumiem, ar kuriem valsts nodrošina geju un lezbiešu kā mazaizsargātās sabiedrības grupas tiesības un vairo viņu vienlīdzību ar heteroseksuāli orientēto sabiedrības daļu, tad valsts politikas novērtēšanai var izmantot krievu jurista Nikolaja Aleksejeva piedāvāto metodi. Viņš izšķir piecus vērtēšanas kritērijus:


  • vai likumdošanā pastāv vienāds vecums, no kura gan heteroseksuāļi, gan homoseksuāļi var stāties dzimumattiecībās (angļu val. equal age of consent);

  • vai pastāv likumdošanā nostiprināta specifiska geju un lezbiešu aizsardzība pret diskrimināciju;

  • vai viena dzimuma attiecības tiek juridiski atzītas;

  • vai pastāv iespējas pieteikties uz bērnu adopciju;

  • vai pastāv iespēja noslēgt civilu (ne reliģisku) laulību[9].


Kā redzams tabulā, Nīderlande ir tādas valsts ideāltips, kurā ir iespējams noslēgt laulības arī divu viendzimuma personu starpā, un viņu tiesības un pienākumi ir tieši tādi paši kā laulībās ar pretēja dzimuma partneriem, tāpat vienlīdzība citās dzīves sfērās ir sasniegta tādā līmenī, ka nepastāv nekādas atšķirības homoseksuāļu un heteroseksuāļu tiesībās.



Jāatzīmē, ka bieži presē tiek jaukts termins viendzimuma personu partnerattiecības un laulības. Šķiet, tā notiek Skandināvijas viendzimuma partnerattiecību modeļa ietekmē, jo tur tiesības partneriem ir gandrīz tieši tādas pašas kā laulātajiem laulībās, tomēr ir radīts specifisks juridisks institūts – partnerattiecības. Pastāv viedoklis, ka partnerattiecības tomēr saglabā zināmu sociālo segregāciju[17], kamēr Nīderlandē likumdevēji ir atrisinājuši nevienlīdzības problēmu, paplašinot laulības definīciju. Uz šo valstu fona, geju un lezbiešu statusa noregulējuma ziņā Latvija izskatās nožēlojami – homoseksuāļiem nav īpašas antidiskriminācijas klauzulas nevienā likumā, viņi pat nav izdalīti nevienā normatīvajā aktā kā īpaši aizsargājama grupa – kā tas ir darīts, piemēram, ar etniskajām, rases, reliģiskajām minoritātēm. Kopumā valsts attieksmi pret homoseksuāļiem, kuri pēc respektablā Kinsija institūta Seksa, dzimtes un reprodukcijas pētniecībai datiem ir apmēram 10% jebkurā sabiedrībā[18], var raksturot kā izteikti nevērīgu, jo līdz šim nekāda reakcija nav sekojusi pat vairākiem pētījumiem par neiecietību un diskrimināciju, kas vērsta pret gejiem un lezbietēm sabiedrībā.


Diskriminācija un neiecietība

To, ka Latvijā pastāv diskriminācija un neiecietība, kas vērsta pret homoseksuāli orientētām personām, apliecina vairāki pētījumi. Pats „svaigākais” ir tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2003. gada oktobrī veiktā aptauja, kura liecina, ka homoseksualitāti par normālu parādību jebkurā sabiedrībā uzskata aptuveni 14.9 %, turpretī šādam apgalvojumam nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt 78% aptaujāto. Salīdzinot datus ar aptaujām, kas veiktas ilgākā laika periodā, SKDS secina, ka ir samazinājies pozitīvi noskaņoto un pieaudzis pret gejiem un lezbietēm negatīvi noskaņoto skaits[19]. Pētnieki gan nav uzdevuši respondentiem jautājumus, kas līdzētu noskaidrot šīs attieksmes cēloņus un palīdzētu situāciju koriģēt.

Starptautiskā projekta Difference Troubles ietvaros Latvijā veicot 40 padziļinātas intervijas ar gejiem, lezbietēm, dažādu ar seksualitāti saistītu organizāciju aktīvistiem, psihoterapeitiem un universitāšu pasniedzējiem, galu galā bija iespējams ieskicēt diskriminācijas sociālo portretu. Respondenti sliecās uzskatīt, ka diskriminācija Latvijā pastāv ne tikai publiskajā sfērā (darbā, „uz ielas”, sadzīvē), bet arī privātajā sfērā (ģimenē). Lielāka neiecietība vērsta pret gejiem, tomēr arī lezbietes sūdzējās par negatīvu attieksmi darbā un no ģimenes. Laukos dzīvojošie geji jūtas vairāk pakļauti vardarbībai un nespēj tikt galā ar sabiedrības konfrontējošo attieksmi. Gandrīz visi aptaujātie geji un lezbietes atzina, ka viņiem ir bijusi diskriminējoša pieredze darbavietās vai saskarsme ar fizisku un/vai emocionālu vardarbību[20]. Līdzīgus datus ir ieguvusi arī nevalstiskā organizācija “Geju atbalsta grupa”, kura veica kvantitatīvu aptauju par diskrimināciju geju un lezbiešu vidū 2002. gadā[21].


Secinājumi un rekomendācijas: „izdzīvošanas minimums”

Neiecietība un diskriminācija pret gejiem un lezbietēm Latvijas sabiedrībā ir aktuāla problēma, kas prasa nekavējošu rīcību, lai to novērstu un veicinātu homoseksuāļu integrāciju sabiedrībā. Ir jāmaina neiecietīgā un vienaldzīgā valsts politika pret gejiem un lezbietēm, jāizstrādā normatīvie akti, kas aizliegtu geju un lezbiešu diskrimināciju dažādās sabiedrības dzīves sfērās – darbavietā, attiecībās ar valsti (piemēram, izglītojot policiju, armiju), nodrošinātu viena dzimuma partneru juridisku atzīšanu. Nosauktais būtu tikai “izdzīvošanas minimums”, kas valstij būtu jānodrošina tās homoseksuālajiem pilsoņiem. Lai sekmīgi iedzīvinātu antidiskriminācijas un vienlīdzības politiku, ieteicams radīt vai nu īpašu ombuda iestādi (kā tas ir, piemēram, Zviedrijā), vai arī likumā paredzēt šādas funkcijas jau esošai iestādei (piemēram, Valsts Cilvēktiesību birojam). Būtu vēlams ieviest arī tā saucamo integrēto pieeju (“mainstreaming diversity”) sociālpolitisko lēmumu pieņemšanā, kurā tiktu ņemti vērā dažādu iestāžu ekspertu viedokļi par lēmumprojektu iespējamām sekām uz dažādām sociālajām grupām un viņu vienlīdzību – tas sekmētu tādu lēmumu pieņemšanu, kuri izslēgtu iespēju institucionalizēt nevienlīdzību.

____________________

[1] Rakstā, lai apzīmētu homoseksuāli orientētus indivīdus, tiks lietoti termini „gejs” (vīriešu dzimuma indivīds) un „lezbiete” (sieviešu dzimuma indivīds), kā arī „homoseksuāļi”. Vienkāršu homoseksualitātes definīciju sniedz Entonijs Gidenss: „Seksuālo aktivitāšu un jūtu orientācija uz sava dzimuma personām.” (Giddens, A. Sociology. 4th edition. Cambridge, Polity Press, 2001- p. 129)

[2] Homoseksualitātes pētniecība dažādu zinātņu skatījumā – vēsturē, sociālajās zinātnēs, lingvistikā, literatūrzinātnē, jurisprudencē, u.c. – Rietumu universitātēs ir konsolidējusies zem nosaukuma gay and lesbian studies vai lesbian, gay, bisexual and transsexual (LGBT) studies. Pētniecība un mācības parasti notiek dzimtes (vai sieviešu) studiju centros, tādi eksistē, piemēram, Stokholmas, Turku, Helsinku un Oslo universitātēs.

[3] Lavrikovs, J. L. Latvia. In World Legal Survey. The International Lesbian and Gay Association. Document retrieved from website on 14 January 2004.

[4] 2000. gada 24. februārī toreizējais premjers Andris Šķēle izteicās, ka homoseksuāļi ir slimi un ka „augstos valsts amatos strādājošiem cilvēkiem "pareiza seksuāla orientācija" ir obligāti nepieciešama” (LETA, 2000. gada 24. februārī.), savukārt Juris Bojārs izteicās, ka „Latvija ir jāiztīra no Sodomas sērgas, un homoseksuālisms ir slimības vai izlaidības pamatota novirze no normas, un ar brīdi, kad mēs kā sabiedrība atzīsim, ka tā ir normāla parādība, šī sērga ies plašumā un latviešu tautas izmiršana vēl paātrināsies” (LETA, 2000. gada 21. februārī.).

[5] Saeimas sēdes stenogramma. LETA, 2000. gada 22. februārī.

[6] Direktīva, kura stājās spēkā 2003. gada 2. decembrī aizliedz diskrimināciju nodarbinātības sfērā uz ticības, uzskatu, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas pamata (ILGA-Europe. After the Framework Directive: Combatting discrimination outside employment. Policy paper, April 2002.)

[7] Pereira, L. Update on LGBT issues in the candidate countries. In ILGA-Europe Newsletter. Vol.2, Issue 4, 2002 – p. 13.

[8] Bachrach, P. and M. S. Baratz. Two faces of Power. In American Political Science Review. Vol. 56, 1962 – p. 948.

[9] Alekseev, N. Legal and Social Status of Sexual Minorities in Eastern Europe in the View of the Imminent European Union Enlargement. Speech for the Symposium on Gay and Lesbian Tourism in Ibiza, Spain, 27 June 2003.

[10] Dānijā var adoptēt tikai otra partnera bērnus.

[11] Viena dzimuma pāri ir atzīti tikai reģionālā līmenī – Romas, Florences un Pizas pašvaldībās.

[12] Viena dzimuma pāri ir atzīti tikai reģionālā līmenī – Katalonijas, Aragonas un Navarras provincēs, kā arī dažās lielākajās Spānijas pilsētās.

[13] Portugālē eksistē tā saucamo “faktiskās savienības” jeb kopdzīvojošu partneru legāla atzīšana kopš 2001. gada.

[14]Tonija Blēra valdība 2003. gada 30. jūnijā apņēmās nostiprināt kopdzīvojošo viendzimuma pāru tiesības likumdošanā.

[15] Apvienotajā Karalistē var adoptēt tikai otra partnera bērnus.

[16]1996. gada maijā Ungārijas parlaments noteica, ka faktiskās matrimoniālās attiecībās dzīvojoši viendzimuma partneri, kuru kopdzīve ir ilgusi vismaz 10 gadus, var saņemt partnera pensiju nāves gadījumā, kā arī likums regulē viņu mantiskās attiecības, tomēr tas nedod mantošanas tiesības, ja nepastāv īpaši sastādīts testaments (Алексеев, Н. Гей-брак. Москва: Издательство БЕК, 2002 – с. 128.)

[17] Halvorsen, R. The Ambiguity of lesbian and Gay Marriages:Change and Continuity in the Symbolic Order. In Jan Löfström (ed.) Scandinavian Homosexualities. New York and London: Harrington Park Press, Inc., 1998.

[18] Giddens, A. Sociology. 4th edition. Cambridge, Polity Press, 2001 - p. 131.

[19] Turpina pieaugt Latvijas iedzīvotāju neiecietība pret homoseksuālismu. Rīga: SKDS, 2004.

[20] Rindars, Č. un Timofejevs, P. Geji un lezbietes Latvijā: diskriminācija. Nepublicēts ziņojums par pētījumu, kas veikts Vācijas federācijas Šlēzvigas-Holšteinas pavalsts Tieslietu, ģimenes, jauniešu un sieviešu lietu ministrijas iniciētā projekta Difference Troubles ietvaros, prezentēts Latvijas Universitātē, Rīgā 2002. gada oktobrī.

[21] Rezultātus skatīt

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (64) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marss 17.02.2011 02:40
iečeko komentus, golem. no pirmā līdz 8 reiz 8 pavirši pāršķirstot.

tā diskutantu fāzes nobīde ir bezcerīga. to sapratu 05.gada maija mēnesī pēc pāris mēnešu kontaktiem. toreiz bija sišanās uz dzīvību un nāvi virtuālās kaujās bez naktsmiega, ar sajūtu ne sliktāku par barikāžu laiku. skaists laiks bija. bija vērts dzīvot.

^a^

viens no viņu paņēmieniem - ievilkt Tajā pasaules izpratnes purvā un tad

bīdīt mīksto argumentāciju SMAGI nobīdītā fāzē.



^a^

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

delveris 04.09.2007 14:27
Nesaprotu kāpēc ir visa šī jezga - par vai pret? Lielākā sabiedrības kļūda ir šo divu seksualitātes jēdzienu pretstatīšana. Vēl pagājušajā gadsimtā slavenais amerikāņu seksologs A. Kinsijs ir atklājis, ka nav "ķīnas mūra" starp heteroseksuālismu un homoseksuālismu. Tie ir vienas parādības divi poli. Bet pa vidu lielākais cilvēku vairums. Dažādā mērā un pakāpē biseksuāli - no neskaidrām tieksmēm un izjūtām, līdz pilnīgai šī fakta apziņai. Pārsteidz, ka tas neatlaidīgi oficiāli tiek ignorēts un noklusēts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris Miņins - Fīrers 07.08.2006 03:29
Fīrers

Tu ko Dirs !

Reperi normālie veči , žēl tikai viņus iegūt nekā nevaru !


Labi ja tā tad tā...

paskataties uz Poperiem , kopē visas Amerikāņu dziesmas pēc kārtas, visiem sakāpies galvā ka pārējā mūzika ir mēsls tikai pop !!

Es varu turpināt bezgalīgi ! bet man nepatīk nekāda veida uzbraucieni !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris Miņins - Visiem kas pret gejiem 07.08.2006 03:25
Es esmu gejs un lepojos ar to !
Tā tam jābūt tas ir mans izaicinājums !

Gribu lai geji zvana man 26620423 !
Mēs apvienosimies , radīsim leilu geju un lezbiešu grupējumu, un tikai tad cilvēkis apratīs cik mūsu ir daudz , cik tādi kā es ir bezbailīgi, es nebaidos nedz no , NEVIENA !
Man vienalga viss, ja vajadzēs uzsākšu revalūciju !
Ja vajadzēs drāzīsim politiķus lai tie par zilajiem paliek !
Lūk mūsu politika, Visss es sākumā gribēju pa labam bet tad sapratu ka nekā , tātad visi kas par Mums Zvanat 26620423 !
Vai labāk sūtat SMS, un es jūs pierakstīšu, un tad kad rīkošu leilu pasākumu jums pārzvanīšu !

VISS PEITIEK SPĒLĒTIES LAIKS RĪKOTIES !!! PAR BRĪVU LATVIJU !!!!!!!!!!!!!!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fīrers 14.11.2005 16:57
Ārstēt vajag perverso dzimumtieksmi. Visi kriminālie, pretdabiskie, neveselīgie un nehigiēniskie dzimumtieksmes apmierināšanas veidi ir seksuālās perversijas jeb parafīlijas. Esmu pārliecināts, ka pseidozinātniskajiem kritērijiem, kuros noteica, ka homoseksuālisms nav slimība, atbilstu arī visi pedofīli, zoofīli, nekrofīli, izvarotāji utt.

Neviens jau nav zinātniski pierādījis homoseksuālisma izcelsmi. Uzskatu, ka tā ir visdažādākā. Dažos gadījumos tiešām varbūt arī tā ir iedzimta, drīzāk piedzimta - radusies no mātes hormonu rīšanas. Visos laikos kāds neliels procents ir dzimuši ar dažādiem defektiem, kaut vai tas pats Dauna sindroms. Nu nevar taču tādu slimnieku pilnībā integrēt sabiedrībā, nu vienkārši nevar, lai kā arī gribētu. Nu nevadīs viņš mašīnu, nevarēs audzināt bērnus vai strādāt nopietnu darbu savu fizisko trūkumu un garīgās atpalicības dēļ.

Kāpēc visa šī jezga ar homoseksuālistiem? Nu kur var tik tālu aizdomāties, ka dotu viņiem visas tās pašas tiesības, kas ir veselajiem cilvēkiem. Pirmkārt jau anālais sekss pamatīgi bojā veselību, un homoseksa piekopēju vidējais mūža ilgums ir 40-45 gadi, kā arī viņiem ir tendence uz visādām citām mentālām novirzēm.

Kas attiecas uz to, vai homoseksuālistu laulības nekādā ziņā neietekmēs heteroseksuālistus. Pārāk optimistiski. Piemēri nav tālu jāmeklē. Kas ir reperi? Baltie jaunieši, kas pārņēmuši ASV nēģeru primitīvo hiphopa subkultūru. Repo kā nēģeri, lieto nēģeru slengu, ģērbjas kā nēģeri - izskatās ne pārāk estētiski. Vai kādam baltajam jaunietim ienāktu prātā atdarināt nēģerus pirms 50 gadiem? Bet tagad, redz, kādu līdztiesību viņi ir sev izkarojuši, tad jau ir baigi krutie, mēs ar viņus atdarināsim. Vienīgi ādas krāsu un sejas vaibstus nevar mainīt. Bet, ja homoseksuālisti būs izkarojuši savas tiesības, kad tos vairs nesauks par pediņiem un nediskriminēs... Iebāzt pakaļā tak katrs var, un būs pilnvērtīgs coolais gejs. Tā kā kurš katrs var to atdarināt pilnībā, tad homoseksuālisms var nenobriedušu jauniešu vidū kļūt par vēl populārāku kā hiphops.

Līdztiesības cīnītāji, kurš no jums atceras savu jaunību? Gadījumā, ja geji tiktu uzskatīti par cienījamiem, normāliem un pat stilīgiem, nebūtu tādu vārdu kā "pediņš", nebūtu anekdošu par zilajiem, labākā drauga tēti būtu geji, foršākā učene lesbiete, klasesbiedri un draugi geji, lesbietes, biseksuālisti. Kurš no jums var zvērēt pie savas mātes, ka tādā gadījumā nebūtu pats kļuvis par homo?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Yana 22.09.2005 02:40
Mīti un fakti par homoseksualitāti.
Mīts: Homoseksualitāte ir jebkādas seksuālās attiecības starp viena dzimuma partneriem.

Nē. Seksuālās attiecības starp viena dzimuma partneriem nenozīmē, ka viņi ir homoseksuāli. Viņi var būt biseksuāli, vai arī heteroseksuāli. Piemēram, cietumā cilvēkam nav iespējas stāties seksuālās attiecībās ar pretējo dzimumu, un viņš var stāties seksuālās attiecībās ar sava dzimuma partneri, taču viņa seksuālā orientācija no tā nemainās.
Tāpat kā heteroseksuālitāti nevar reducēt tikai uz seksu starp vīrieti un sievieti, arī homoseksualitāte, pirmkārt, ir jūtas un mīlestība, kas vērsta pret kādu sava dzimuma cilvēku. Tāpat kā heteroseksuāla sieviete parasti ir izvēlīga, un viņu nepievelk jebkurš vīrietis, kas nonāk viņas redzeslokā, arī homoseksuāļi mīl kādus konkrētus sava dzimuma pārstāvjus, nevis savu dzimumu vispār. Mīts: Homoseksualitāte ir slimība.

Nē. Homoseksualitāte nav nevienā slimību sarakstā, un, ja tā nav slimība, tā nav jāārstē.
Psihologi uzskata, ka homoseksualitāte ir seksuālā orientācija, tikpat normāla un skaista kā heteroseksuālā orientācija. Mūsu stereotipi un aizspriedumi traucē mums to pieņemt.

Mīts: Geji ir sievišķīgi, lezbietes ir vīrišķīgas.

Nē. Tas nav tik vienkārši. Ne pēc izskata, ne pēc uzvedības nevar pateikt, vai cilvēks ir gejs vai lezbiete. Ir ļoti vīrišķīgi geji un ļoti sievišķīgas lezbietes. Ir sievišķīgi vīrieši, kuru orientācija ir heteroseksuāla. Vienīgā atšķirība var būt apstāklī, ka homoseksuālie cilvēki ir brīvāki no sabiedrības stereotipiem par to, kādam jābūt vīrietim un sievietei. Piemēram, heteroseksuālajā laulībā vīrs un sieva bieži vien ir spiesti uzvesties pēc noteiktiem stereotipiem, pildīt noteiktas lomas - vīrs pelna naudu, sieva mazgā traukus, un šīs lomas ir diezgan strikti noteiktas. Homoseksuālie pāri ir brīvāki no šo lomu izpildes, un attiecības bieži vien ir vienlīdzīgākas, un pārim ir vieglāk sadalīt pienākumus.

Mīts: Homoseksuāļi apdraud heteroseksuāļus, cenšas tos ieintriģēt un pavedināt.

Nē. Ja esat heteroseksuāls vīrietis, vai tad jums ir bail no sievietēm, vai jūs jūtaties apdraudēts no sieviešu puses? Vai tad heteroseksuālās sievietes jūtas apdraudētas katru reizi, kad trolejbusā ienāk kāds vīrietis? Homoseksuāļi neapdraud heteroseksuāļus, bet heteroseksuāļi jūtas apdraudēti. Daudziem heteroseksuāļiem ir bail no homoseksuāļiem, un šīs bailes sauc par homofobiju. Homofobijai ir dažādi cēloņi. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir neziņa, objektīvas informācijas trūkums. Mums visiem ir tendence baidīties no tā, ko nezinām. Cits faktors ir “mēs - viņi” mehānisms. Tā būtība ir uzskatīt savu grupu (“mēs”) kā labāku par citām, bet citas, atšķirīgas grupas (“viņi”) – par sliktākām. Šis mehānisms palīdz mums justies labiem un vērtīgiem, jo vienmēr uzskatām, ka piederam tai „labajai” grupai.
Vēl viens homofobiju izraisošs mehānisms ir projekcija: ja mums kaut kas sevī liekas drausmīgs un nepieņemams, mēs to agresīvi nosodām citos. Tas parasti notiek neapzināti. Daudziem cilvēkiem ir homoseksuālas jūtas vai fantāzijas, bet tās viņiem liekas nepieņemamas. Tādi cilvēki ir īpaši neiecietīgi pret homoseksuāļiem. Tātad, ja jums ir kādi paziņas, kas ir īpaši neiecietīgi pret homoseksualitāti, var domāt, ka tādā veidā viņi cenšas aizsargāties no viņu pašu homoseksuālajām jūtām.

Mīts: Homoseksuāļi parazitē uz sabiedrības rēķina.

Nē. Homoseksuāļi ļoti daudz dod sabiedrībai – maksā nodokļus, strādā, mācās, palīdz citiem, sekmē sabiedrības attīstību ekonomikā, kultūrā, zinātnē un garīgajā dzīvē. Viņi ir zinātnieki, skolotāji, mācītāji, mākslinieki, inženieri, pārdevēji – speciālisti daudzās un dažādās jomās.
Ir uzskats, ka homoseksuālās attiecības ir nepareizas tāpēc, ka pārim nevar būt bērnu. Taču heteroseksuāls pāris, kam kaut kāda iemesla dēļ nav bērnu, it īpaši mūsu nestabilajā laikā, netiek uzskatīts par nepareizu. Arī gados vecāki cilvēki, kas jau nevar dzemdēt, precas, un to visi pieņem un nenosoda.
Cilvēki dzīvo kopā un stājas attiecībās ne tikai tāpēc, lai radītu bērnus. Pirmkārt, viņi ir kopā tāpēc, ka grib dalīties priekā un bēdās, mīlēt un justies mīlēti, sniegt un gūt atbalstu.
Ir valstis, kurās homoseksuāļi var adoptēt bērnus. Mūsu sabiedrībā daudziem cilvēkiem ir bail, ka tādi bērni arī kļūs homoseksuāli. Savukārt pētījumi rāda, ka vecāku seksuālā orientācija neietekmē bērnu seksuālo orientāciju. Padomājiet –gandrīz visi homoseksuāļi nāk no heteroseksuālām ģimenēm…
Jāpiebilst, ka daudzi homoseksuāļi jau tagad audzina bērnus no iepriekšējām heteroseksuālajām laulībām – tātad, homoseksuāļi arī pilda mātes un tēva lomu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Yana 22.09.2005 02:36
Es esmu homoseksuaala, un esmu par visu vienliidziigaam tiesiibaam un par viendzimuma lauliibaam arii Latvijaa. Man kauns par Latviju ja taa diskriminee muus. Ja nebuus iespeejas man apreceeties ar draudzeni Latvijaa es to noteikti izdariishu valstii kur tas ir atljauts. Katram mums ir tiesiibas buut laimiigiem taadi kaadi esam.



Mīti un fakti par homoseksualitāti.
Mīts: Homoseksualitāte ir jebkādas seksuālās attiecības starp viena dzimuma partneriem.

Nē. Seksuālās attiecības starp viena dzimuma partneriem nenozīmē, ka viņi ir homoseksuāli. Viņi var būt biseksuāli, vai arī heteroseksuāli. Piemēram, cietumā cilvēkam nav iespējas stāties seksuālās attiecībās ar pretējo dzimumu, un viņš var stāties seksuālās attiecībās ar sava dzimuma partneri, taču viņa seksuālā orientācija no tā nemainās.
Tāpat kā heteroseksuālitāti nevar reducēt tikai uz seksu starp vīrieti un sievieti, arī homoseksualitāte, pirmkārt, ir jūtas un mīlestība, kas vērsta pret kādu sava dzimuma cilvēku. Tāpat kā heteroseksuāla sieviete parasti ir izvēlīga, un viņu nepievelk jebkurš vīrietis, kas nonāk viņas redzeslokā, arī homoseksuāļi mīl kādus konkrētus sava dzimuma pārstāvjus, nevis savu dzimumu vispār. Mīts: Homoseksualitāte ir slimība.

Nē. Homoseksualitāte nav nevienā slimību sarakstā, un, ja tā nav slimība, tā nav jāārstē.
Psihologi uzskata, ka homoseksualitāte ir seksuālā orientācija, tikpat normāla un skaista kā heteroseksuālā orientācija. Mūsu stereotipi un aizspriedumi traucē mums to pieņemt.

Mīts: Geji ir sievišķīgi, lezbietes ir vīrišķīgas.

Nē. Tas nav tik vienkārši. Ne pēc izskata, ne pēc uzvedības nevar pateikt, vai cilvēks ir gejs vai lezbiete. Ir ļoti vīrišķīgi geji un ļoti sievišķīgas lezbietes. Ir sievišķīgi vīrieši, kuru orientācija ir heteroseksuāla. Vienīgā atšķirība var būt apstāklī, ka homoseksuālie cilvēki ir brīvāki no sabiedrības stereotipiem par to, kādam jābūt vīrietim un sievietei. Piemēram, heteroseksuālajā laulībā vīrs un sieva bieži vien ir spiesti uzvesties pēc noteiktiem stereotipiem, pildīt noteiktas lomas - vīrs pelna naudu, sieva mazgā traukus, un šīs lomas ir diezgan strikti noteiktas. Homoseksuālie pāri ir brīvāki no šo lomu izpildes, un attiecības bieži vien ir vienlīdzīgākas, un pārim ir vieglāk sadalīt pienākumus.

Mīts: Homoseksuāļi apdraud heteroseksuāļus, cenšas tos ieintriģēt un pavedināt.

Nē. Ja esat heteroseksuāls vīrietis, vai tad jums ir bail no sievietēm, vai jūs jūtaties apdraudēts no sieviešu puses? Vai tad heteroseksuālās sievietes jūtas apdraudētas katru reizi, kad trolejbusā ienāk kāds vīrietis? Homoseksuāļi neapdraud heteroseksuāļus, bet heteroseksuāļi jūtas apdraudēti. Daudziem heteroseksuāļiem ir bail no homoseksuāļiem, un šīs bailes sauc par homofobiju. Homofobijai ir dažādi cēloņi. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir neziņa, objektīvas informācijas trūkums. Mums visiem ir tendence baidīties no tā, ko nezinām. Cits faktors ir “mēs - viņi” mehānisms. Tā būtība ir uzskatīt savu grupu (“mēs”) kā labāku par citām, bet citas, atšķirīgas grupas (“viņi”) – par sliktākām. Šis mehānisms palīdz mums justies labiem un vērtīgiem, jo vienmēr uzskatām, ka piederam tai „labajai” grupai.
Vēl viens homofobiju izraisošs mehānisms ir projekcija: ja mums kaut kas sevī liekas drausmīgs un nepieņemams, mēs to agresīvi nosodām citos. Tas parasti notiek neapzināti. Daudziem cilvēkiem ir homoseksuālas jūtas vai fantāzijas, bet tās viņiem liekas nepieņemamas. Tādi cilvēki ir īpaši neiecietīgi pret homoseksuāļiem. Tātad, ja jums ir kādi paziņas, kas ir īpaši neiecietīgi pret homoseksualitāti, var domāt, ka tādā veidā viņi cenšas aizsargāties no viņu pašu homoseksuālajām jūtām.

Mīts: Homoseksuāļi parazitē uz sabiedrības rēķina.

Nē. Homoseksuāļi ļoti daudz dod sabiedrībai – maksā nodokļus, strādā, mācās, palīdz citiem, sekmē sabiedrības attīstību ekonomikā, kultūrā, zinātnē un garīgajā dzīvē. Viņi ir zinātnieki, skolotāji, mācītāji, mākslinieki, inženieri, pārdevēji – speciālisti daudzās un dažādās jomās.
Ir uzskats, ka homoseksuālās attiecības ir nepareizas tāpēc, ka pārim nevar būt bērnu. Taču heteroseksuāls pāris, kam kaut kāda iemesla dēļ nav bērnu, it īpaši mūsu nestabilajā laikā, netiek uzskatīts par nepareizu. Arī gados vecāki cilvēki, kas jau nevar dzemdēt, precas, un to visi pieņem un nenosoda.
Cilvēki dzīvo kopā un stājas attiecībās ne tikai tāpēc, lai radītu bērnus. Pirmkārt, viņi ir kopā tāpēc, ka grib dalīties priekā un bēdās, mīlēt un justies mīlēti, sniegt un gūt atbalstu.
Ir valstis, kurās homoseksuāļi var adoptēt bērnus. Mūsu sabiedrībā daudziem cilvēkiem ir bail, ka tādi bērni arī kļūs homoseksuāli. Savukārt pētījumi rāda, ka vecāku seksuālā orientācija neietekmē bērnu seksuālo orientāciju. Padomājiet –gandrīz visi homoseksuāļi nāk no heteroseksuālām ģimenēm…
Jāpiebilst, ka daudzi homoseksuāļi jau tagad audzina bērnus no iepriekšējām heteroseksuālajām laulībām – tātad, homoseksuāļi arī pilda mātes un tēva lomu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 12.07.2004 00:46
Nu un paldies dievam, ka Latvijā neieredz pederastus - tas tikai norāda, ka dzimtā zeme un tauta vēl nav galīgi sačkarētas! Es jau neaicinu šaut pederastus nost, bet tikai liegt viņiem tiesības strādāt valsts varas un pārvaldes aparātā, tiesu varas sistēmā un institūcijās, kuras saistītas ar bērnu audzināšanu, kā arī lai izbeidz reklamēt savu pretīgo dzīvesveidu un kliegt par kaut kādu tur diskrimināciju - izdzimteņus diskriminēt nav nekāds grēks un tas nav nekas pretlikumīgs, vai arī atļausim lai augstākos posteņus valstī ieņem zoofīli un nekrofīli? Visā pārējā, lai pederati dupsē viens otru uz nebēdu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JL 11.07.2004 19:16
Aleksim:

Latvija ir tālu no homoseksuālu un heteroseksuālu personu līdztiesības. Viskliedzošākais piemērs ir aizliegums homoseksuāliem pāriem reģistrēt savas attiecības, kas nozīmē, ka viņiem tiek liegta virkne tiesību,piemēram, attiecībā uz mantojumu lietām, tiesībām apmeklēt savu cietušo partneri slimnīcā u.c.

Šādai diskriminācijai neredzu nekādu attaisnojumu.

Vēlreiz gribu uzsvērt - nav nekāda pamata liegt homoseksuāliem pāriem reģistrēt svas attiecības. Tas valstij neko nemaksā. Tas pilnīgi neietekmēs heteroseksuālu perosonu dzīvi, kopdzīvi vai reroduktīvo uzvedību. Atļauja homoseksuāliem partneriem reģistrēt savas attiecības būtu nozīmīgs solis tiesiskuma veicināšanā mūsu valstī, novērstu lielas sabiedrības daļas kliedzoši netaisnīgu diskrimināciju un uzlabotu tūkstošu homoseksuālu pāru dzīvi.

Un vēl viena piebilde - jaukt diskusiju par homoseksuālu pāru iespējām reģistrēt savas attiecības ar diskusiju par poligāmu laulību legalizāciju nav korekti. Tās ir divas dažādas lietas. Mēs šobrīd diskutējam par to vai ir attaisnojama homoseksuālu pāru diskriminācija attiecībā uz iespējām reģistrēt savas attiecības un mans veidoklis ir nē - šāda diskriminācija nav attaisnojoama. Attiecībā uz poligāmām laulībām, tas nozīmētu - ja ir atļauts vienlaicīgi būt reģistrētās attiecībās ar vairākām pretējā dzimuma personām, tad nav pamata aizliegt šādās attiecībās būt arī ar vairākām sava dzimuma personām. Bet tā jau ir cita diskusija.

Galvenais jautājums šajā diskusijā ir - kāpēc aizliegt reģistrēt homoseksuālas partnerattiecības, nevis, kāpēc to atļaut. Tas, kāpēc atļaut šādu partnerattiecību reģistrāciju ir skaidrs. Taču uz jautājumu, kāpēc to aizliegt, joprojām nav pārliecinošas atbildes.



P.S. Aleksi, nezinu, vai tu uztvēri ironiju, bet tie 14 jautājumi heteroseksuālam cilvēkam ir jautājumi, kurus visbiežāk arī uzdod heteroseksuāļi attiecībā uz homoseksuālām personām. Tāpat kā heteroseksuāļi par šiem jautājumiem daudz galvu nelauza, arī geji vai lezbietes par to daudz nedomā, līdz brīdim, kad kāds šādus jautājumus nesāk uzdot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ice 21.06.2004 15:48
Mīts par homoseksuālistu diskrimināciju - http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=224 (fragments no Jāņa Kučinska 2000. gadā sarakstītās grāmatas "Jaunā pasaules kārtība un Mēs paši")

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Peteris Timofejevs 06.04.2004 14:47
To Observer

Es gan gribētu iebilst par, to, ka reliģiskās minoritātes nav aizsargātas ar likumu. Piemēram, Darba likums:

" 7.pants. Vienlīdzīgu tiesību princips

(1) Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem."

Par seksuālo orientāciju tur nav ne vārda...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Observer 05.04.2004 10:48
Es te tā kā nedaudz nokavējies, bet tomēr...

Autora tēzes neapšaubāmi ir apspriešanas vērtas, problēma - apzināma/noskaidrojama un risināma, bet es, lūk, par tādu blakus jautājumu gribēju ko bilst.

Autors saka, ka "Latvijā ..homoseksuāļiem nav īpašas antidiskriminācijas klauzulas nevienā likumā, ..kā tas ir darīts, piemēram, ar ..reliģiskajām minoritātēm". Cienītais, nu gan Jūs nošāvāt greizi, un pārējie to ij nepamanīja. - Latvijas likumi ne tikai neatrunā reliģisko minoritāšu tiesības, bet pat ir klaji diskriminatīvi pret tām, kā to jau gadiem ilgi mūsu likumdevējiem un uzraudzītājiem norāda visvisādas cilvēktiesību organizācijas, ASV Kongresu ieskaitot. Bet vai tādēļ kāds klapē ar ausi? Ne-e.

Rejiet, rejiet, sunīši, karavāna šā kā tā ies turp, kur tai IR jāiet... Ja kaut kādus 'raitus' piešķirs man, 'zektantam' vai tev - 'zilajam', tad ne jau tādēļ, ka kāds kaut ko būs pēc būtības 'sapratis', bet gan PR vai vēl kaut kas būt ticami nostrādājis.

Raxta autors kādā, šķiet, februāra komentā piesauca postmodernismu un tā. Draugi, nerunāsim šeit par objektivitāti, ja? Minoritāšu tiesības nav objektivitātes jautājums - tā jau ir pavisam cita tēma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pitijs 29.03.2004 15:21
Zemiskām izdarībām? Par ko iet runa, ja drīkst jautāt?

Aleksim un pārējiem geju tiesību noliedzējiem - Jūs par liberālismu un iespēju vienlīdzību kaut ko esat dzirdējuši, vai arī tikai lasāt Maikla Oukšota darbus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ancveirs 24.03.2004 09:51
Par šo tēmu es varu tikai vemt... :(

Uzskatu, ka vienreiz par šo tēmu ir jāizbeidz runāt un jāsāk kaut kas darīt, jo pretējā gadījumā

man arī būs jākļūst par geju laikam. Nekas amorālāks nevar būt, ka dēļ jutekliskā kārdinājuma

cilvēks ir spējīgs uz tik zemiskām rīcībām. :(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.03.2004 16:29
Pitijam:
Politiskās pārliecības pamatā gan man, gan arī daudziem citiem cilvēkiem ir sabiedrības kopīgais labums (common good), kuru raksturo nepieciešamība sabiedrībai ilgstoši un stabili attīstīties, lai arī varbūt ierobežojot atsevišķas indivīdu tiesības.

Kā šo kopīgo labumu jeb gaišo nākotni vislabāk nodrošināt? Es nezinu un nevaru zināt "pareizās" atbildes uz svarīgākajiem politikas jautājumiem (vēl jo vairāk tāpēc, ka esmu programmētājs, nevis humanitārists), bet varu vērot, kas notiek man apkārt. Visu cilvēces vēsturi, manuprāt, var uzskatīt par sava veida sacensību starp dažādiem sabiedrības modeļiem. Piemēram, Rietumromas impērija sabruka ap 470.g., bet Austrumromas impērija - apmēram 1000 gadus vēlāk. Divdesmitais gadsimts Eiropā ļāva izmēģināt gan dažāda veida totalitārismu, gan parlamentāro demokrātiju, un, šķiet, ka pēdējā ir guvusi virsroku. Pēdējo simts gadu laikā ir noskaidrojušies daudzi jautājumi, kuri savulaik izraisīja lielus strīdus un konfliktus (vai sievietes drīkst piedalīties vēlēšanās; vai cilvēka vērtība ir būtiski saistīta ar viņa rasi; kādos gadījumos totalitāru uzskatu paušana apdraud sabiedrības drošību, utml.)

ASV dažādo štatu likumdošana arī atšķiras būtiskos jautājumos - dažās vietās nāvessods ir paredzēts, citur aizliegts; dažos štatos homoseksuālas attiecības var oficiāli reģistrēt, citur nē. Pateicoties savai federālajai struktūrai, ASV civilizācija ir viena no dinamiskākajām pasaulē - tur ir iespējams visos līmeņos (municipālajā, štata, valsts) meklēt pareizākos risinājumus un pakāpeniski tos ieviest dzīvē. Iespējams, ka pēc kāda laika viens no konfliktējošajiem uzskatiem gūs virsroku visā Amerikā (piemēram, nesenie prezidenta Buša ierosinājumi par konstitūcijas labošanu, lai atļautu laulības tikai starp vīrieti un sievieti). Bet tam var būt vajadzīgs ilgāks laiks, nekā mums šķiet.

Eiropā arī šobrīd darbojas dažādi sabiedrības modeļi. Ir tāds modelis kā Nīderlandē vai Zviedrijā (ļoti liberāls pret homoseksuālistiem), un arī tāds kā Īrijā, Grieķijā vai Spānijā (visai konservatīvs). Līdz ar to man ir būtiski, lai Latvija arī pēc eiroatlantiskās integrācijas arvien meklētu un atrastu savu vietu visa veida politiskajās diskusijās - saprāta robežās aizstāvot tos politikas principus, kuri tieši Latvijā ir pierādījuši savu dzīvotspēju.

Man kategoriski nav pieņemams, ja kāds, aizbildinoties ar "rietumu pieredzi", grib šeit mainīt pastāvošo kārtību arī tajos jautājumos, kur tam nav atbilstošo priekšnosacījumu. Ir jau bijusi vesela virkne šādu steidzīgu lēmumu, kuri vēlāk ir jāmaina (piemēram, izvēles priekšmetu sistēma vidusskolās). Parasti šādi sasteigti lēmumi ievieš dažus ultraliberālās sabiedrībās eksistējošus atribūtus, neinteresējoties par to, ka Latvijā nav šādas liberālas sabiedrības. Un P.Timofejeva raksts savā ziņā bija tieši šāds mēģinājums, aizgūt "rietumu pieredzi" - tādēļ šis raksts, neraugoties uz loģisko argumentāciju, manuprāt, nav īstajā laikā un īstajā vietā.

Ja mēs redzēsim, ka liberālajā Nīderlandē un Zviedrijā ir salīdzinoši straujāki ekonomikas izaugsmes tempi, augstāka dzimstība un citas pozitīvas izmaiņas, kuras attaisno viņu sabiedrībā piekoptās "sociālās tehnoloģijas" (ģimenes attiecību modeļus, u.c.), tad šeit un arī citur Eiropā var mainīties sabiedriskā doma. Un homoseksuālisma institucionalizācijas aizstāvji Latvijā varēs vienkārši savākt parakstus un sarīkot referendumu par šiem jautājumiem. Varbūt, ka viņu pusē jau tagad ir "vēsturiskā taisnība" - gluži tāpat kā savulaik sufražistiem (cīnītājiem par universālām balstiesībām, kas attiektos arī uz sievietēm), vai cīnītājiem pret rasismu.

Bet var izrādīties arī, ka vēsturiskā taisnība ir mūsu pašreizējiem politiķiem (Saeimas deputātu vairākumam), zinātniekiem (ģenētiķis Jēkabs Raipulis, vairāki ārsti), lielāko baznīcu vadītājiem (arhibīskapiem Jānim Pujātam un Jānim Vanagam) un daudziem citiem gudriem un iejūtīgiem cilvēkiem, kuri šobrīd izturas ļoti atturīgi pret homoseksuālo uzvedību kā tādu un it īpaši pret homoseksuālo attiecību reģistrēšanu un pielīdzināšanu laulībām.

Tādēļ ne vienmēr rezervēta attieksme arī pret loģiski izklāstītiem argumentiem būtu pielīdzināma āža ietiepībai. Bet - dzīvosim redzēsim. Šobrīd, manuprāt, Latvijā ir daudzas tiešām aktuālas problēmas, arī (ar homoseksualitāti nesaistīto) likumu sakārtošanas jomā. Droši vien diskusija pie šiem jautājumiem vēl atgriezīsies un mēs būsim zinošāki, un redzēsim ilggadīgu pieredzi no tām Eiropas valstīm, kuras šobrīd ir brīvprātīgi kļuvušas par ģimeņu dzīves eksperimentu un izmēģinājumu poligonu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pitijs 19.03.2004 12:40
Nu un kāda jēga, ja nepiekāpjamies geju aizstāvju argumentiem, būsim uzaudzējuši ragus kā spītīgi āži?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 16.03.2004 11:09
Vēlams iepazīties ar šī amerikāņa argumentāciju, lai varētu labāk diskutēt par homoseksuālistiem arī tepat Latvijā. Nepiekāpsimies homosekuālisma aizstāvju spiedienam! Šis ir raksta nedaudz īsināts tulkojums. [Aleksis].



Ko darīt ar viendzimuma laulībām (P. Berkovics).

[What to do about same-sex matrimony? By Peter Berkowitz. Sk. http://www.jpost.com/servlet/Satellite?pagename=JPost/JPArti...]

Konservatīvie politiķi ASV apgalvo, ka geju laulības diskreditē laulības institūciju. Cik konsekvents ir šāds spriedums?
Konservatīvo spēcīgākais arguments ir šāds: Nodalot precēšanos no bērnu audzināšanas un noraidot priekšstatu par to, ka pretējie dzimumi dabiski viens otru papildina, geju laulības vēl vairāk kaitēs laulības institūcijai, kura jau ilgāku laiku pakļauta riskam, un kura ir sabiedrībai vitāli svarīga institūcija, kura veido bērnu raksturu un ļauj nodot tradīcijas un vērtības nākamajai paaudzei.
Konservatīvajiem var būt taisnība par geju laulību, bet ir arī pretēji argumenti. ASV likumi (nerunājot nemaz par konstitūciju) parasti neaizliedz kaut kādu rīcību tikai tādēļ vien, ka tā var kaitēt laulībai, it īpaši ja šī rīcība var paplašināt indivīdu līdztiesību vai brīvību.

Ir pamats uzskatīt, ka lētu un drošu pretapaugļošanās līdzekļu pieejamība ir pavājinājusi laulību. Hormonālās tabletes samazina pirmslaulību dzimumattiecību lielāko traucēkli – nevēlamu grūtniecību. Tādējādi zūd viena no svarīgākajām laulības dzīves priekšrocībām – regulāri pieejamas dzimuattiecības. Tomēr neviens negrib, lai valsts ierobežotu pretapaugļošanās līdzekļu lietošanu.
Kopdzīve pirms laulībām gluži tāpat vājina laulību – tā ir pievilcīga jauniešiem, kuri uzskata, ka laulības ir tikai viens no iespējamajiem dzīvesveidiem, ka laulība ir personiska apņemšanās nevis svēts pienākums. Lai gan konservatīvie cilvēki nožēlo pirmslaulību kopdzīves izplatību, viņi nevēlas likumus, kuri to ierobežotu.
Iespēja šķirt laulību pēc vēlēšanās (“no-fault divorce” – laulības šķiršana, nepamatojot sava partnera “vainu”) arī samazina respektu pret laulības svētumu. Tā veicina uzskatu, ka laulība ir kontrakts līdzīgs jebkuram citam kontraktam, kuru ikviena puse var lauzt pēc vēlēšanās, radot tikai finansiālas saistības, kuras piespriež tiesa – gluži tāpat kā laužot citus kontraktus. Vairums konservatīvo piekrīt, ka ir par vēlu atgriezties pie likumiem, kuri ierobežotu iespējas šķirt laulību.
Laulības devalvāciju veicināja arī atceltie sodi par laulātas sievas/vīra pavedināšanu (“abolition of the civil action for alienation of affection”). Ārlaulības sakars ar cita cilvēka vīru vai sievu vairs netiek uzskatīts par sodāmu pāridarījumu. Tas sabiedrības uztverē kļuvis līdzīgs gluži sadzīviskai drauga/draudzenes pārvilināšanai. Sabiedrība, ieskaitot konservatīvos, neiestājas par likumdošanu, kura ļautu likumīgi apsūdzēt pavedējus par iejaukšanos precētu pāru attiecībās.
Tradicionālos laulības pamatus satricinājusi arī tendence sievietēm pilnvērtīgi iesaistīties algotā darbā, jo tādējādi viņas kļūst mazāk finansiāli atkarīgas no vīriešiem un viņām mazāk vajadzīga laulība kā ekonomiskas drošības avots.

Pieņemsim, ka jūs uzskatāt, ka pretapaugļošanās līdzekļi, kopdzīve pirms laulībām, šķiršanās “uz pieprasījumu”, piekāpība laulības pārkāpējiem un sieviešu ekonomiskā patstāvība kaitē laulības institūcijai, bet negribat atbalstīt likumus, kuri ierobežotu šīs darbības, jo tie ierobežotu indivīdu brīvību. Kādēļ jūs tomēr uzskatāt, ka geju laulības tomēr vajag aizliegt ar likumu?
Iespējamā atbilde ir sekojoša – visas augšminētās darbības, atšķirībā no geju laulībām, nav saistītas ar formālu valsts piekrišanu – ne simboliski, ne arī, piešķirot konkrētas valsts garantijas un aizsardzību. Šīs darbības vienkārši nozīmē valsts neiejaukšanos privātās darīšanās. Turpretī geju laulības proponenti vēlas sev simbolisku leģitimāciju un visus tos labumus, ko likums sniedz laulātajiem.

ASV popkultūra ir bijusi toleranta pret gejiem, un tā kā geju laulības jautājumi šobrīd ir iznesti sabiedrības priekšplānā. Neraugoties uz spekulācijām par geju laulību kaitīgumu sabiedrībai kopumā, aizvien vairāk cilvēku tai vietā liks stabilo principu par valsts respektu pret indivīdu brīvu izvēli.
Tas tomēr nenozīmē, ka var viennozīmīgi atbalstīt Masačusetsas tiesas lēmumu 4-3 par labu geju laulībām. Šī tiesa noraidīja jebkādu racionālu pamatojumu tam, ka laulībā var stāties tikai vīrietis ar sievieti. Atšķirībā no starprasu laulību aizlieguma atcelšanas (1967.g. ASV Augstākās Tiesas lēmums “Loving v. Virginia”), geju laulību aizliegums ir saistīts ar nopietniem ģimenes politikas jautājumiem – to atzīst Masačusetsas tiesas lēmuma kritiķi.
Cilvēka ādas krāsai nav iespaida uz laulības būtisko mērķi. Bet geju laulība izraisa virkni jautājumu par vecāku pienākumiem, bērnu audzināšanu un ģimenes struktūru, kuri ir saistīti ar laulības institūcijas pašiem pamatiem.

Tomēr, pateicoties argumentiem par indivīdu brīvību un vienlīdzību likuma priekšā, citu štatu likumdevēji var drīz rīkoties līdzīgi Masačusetsai. Viņi visdrīzāk dos gejiem to pašu aizstāvību, priekšrocības un pienākumus, ko rada jebkura cita valsts iestādē noslēgta laulība.
Daudzi demokrāti un republikāņi dod priekšroku partnerattiecību reģistrēšanai (“civil unions”), bet apšauba geju laulības. Viņu šaubas ir pamatotas, bet diez vai viņu šaubas varēs iemūžināt ASV Konstitūcijā, kura visumā satur liberālus principus plašā nozīmē.
Autors Peter Berkowitz pasniedz George Mason University School of Law un ir Standford’s Hoover Institution biedrs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


edis 02.03.2004 14:09
Sveiki Rex , Alesi, kaut ko uzrakstīšu apt. pēc nedēļas, patālu(km.) man ir līdz www.

Pastāstiet kaut ko par lezbiešu fizioloģiju ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 25.02.2004 10:11
14 Jautaajumi Heteroseksuaali orienteetam cilveekam

1. Kas, Jūsuprāt, varēja kalpot par iemeslu Jūsu heteroseksualitātei?

2. Kad un kā Jūs sapratāt, ka esat heteroseksuāls?

...

Es nepazīstu nevienu cilvēku, kurš sevi identificētu kā "heteroseksuāli orientētu" un kuru nomocītu šajos 14 jautājumos skartās problēmas. Cilvēki vienkārši par to nedomā. Gluži tāpat kā vidusskolā mācoties ģeometriju, vairums cilvēku bez īpašas piedomāšanas izmanto Eiklīda ģeometrijas aksiomātiku. Viņiem, piemēram, šķiet dabiski, ka trijstūra iekšējo leņķu summa ir 180 grādi. Un nevienam nenāk prātā meklēt īpašus attaisnojumus tam, ka viņi pierādījumā lieto kāpšļu leņķu vienādību, kura seko no Eiklīda piektā postulāta par paralēlām taisnēm.

Jā - vēlāk augstskolā cilvēki reizēm nodarbojas ar ģeometrijas aksiomātiskajiem pamatiem, uzzina, ka ir arī neeiklīda ģeometrijas un ka pasaule nav tik vienkārša. Gluži tāpat viņi varbūt arī sāk strīdēties par to, kas ir ģimenes un laulības formālā definīcija. Bet parasti arī tad cilvēki vairāk interesējas nevis par "abstrakto metalīmeni", bet gan par konkrētiem jautājumiem - kurš ar kuru un vai viņiem tur kas sanāks.

Novēlu ikvienam nemocīties ar savas seksuālās, ģeometriskās, utml. identitātes jautājumiem, bet risināt tos viegli un tikai reālas nepieciešamības dēļ.

Down by the Salley Gardens
William Butler Yeats (1865-1939)

Down by the salley gardens my love and I did meet;
She passed the salley gardens with little snow-white feet.
She bid me take love easy as the leaves grow on the tree;
But I, being young and foolish, with her would not agree.

In a field by the river my love and I did stand,
And on my leaning shoulder she laid her snow-white hand.
She bid me take love easy as the grass grows on the weirs;
But I was young and foolish, and now am full of tears.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 24.02.2004 22:39
Piebildes JL teiktajam:

Daudzi diskusijas dalībnieki, kuri iestājas pret homoseksuālas orientācijas personu līdztiesību ar heteroseksuālas orientācijas personām, savu viedokli balsta aplamos priekšstatos un mītos.

Ne pats raksts, ne arī diskusijas lielākā daļa, manuprāt, neapsprieda tieši homoseksuālas orientācijas personu līdztiesību. Jo homoseksuāļu līdztiesība likuma priekšā jau pastāv. Latvijas likumos nekur nav īpaši atrunāti kaut kādi ierobežojumi homoseksuālām personām; arī homoseksuāli kontakti ir atļauti, atšķirībā, teiksim, no nesenās pagātnes PSRS.

P.Timofejeva rakstā toties tika aplūkoti daži ierosinājumi papildināt Latvijas likumdošanu ar dažādām jaunām lietām. Būtiskākie, manuprāt, ir šie divi:

(1) Tika ierosināts īpaši iekļaut homoseksuālismu to cilvēka pazīmju sarakstā, pēc kurām ir aizliegta cilvēku diskriminācija. Cik saprotu, Latvijā cilvēkus darba attiecībās, mācību iestādēs, utml. vispār diskriminēt ir aizliegts - cilvēkus drīkst vērtēt tikai pēc viņu lietišķajām īpašībām. Un nav taču iespējams uzskaitīt visus parametrus, pēc kuriem kāds cilvēkas kādu citu cilvēku varētu diskriminēt. Varbūt vajadzētu likumos arī īpaši norādīt, ka cilvēkus nedrīkst diskriminēt pēc viņu auguma, svara vai ķermeņa masas indeksa (ĶMI)? Jo meitenes, kuru augums ir zem 170cm, lūk, nevar piedalīties skaistumkonkursos; un vispār - bieži dzirdama apsaukāšanās, kur jau skolas vecuma bērni viens otru sauc par "resno" vai "tievo". Homoseksuālismu taču ir nesalīdzināmi vieglāk neizrādīt potenciālajam diskriminētājam nekā vielmaiņas traucējumu, kurš izraisījis netipisku ĶMI. Man nav zināmi arī precedenti, kuros kāda homoseksuāla persona Latvijā būtu sūdzējusies par diskrimināciju. Vajag saprast, kur tad īsti slēpjas problēma, un tikai tad sākt to risināt. Varbūt homoseksuālie cilvēki varētu informēt sabiedrību par konkrētiem pārkāpumiem un precedentiem. Tikai tad situācija var uzlaboties. (Līdzīgi kā, teiksim, invalīdu biedrība "Apeirons" izplata informāciju par to, kur invalīdiem ir draudzīga/nedraudzīga vide, un kā to sakārtot.) Kamēr notiks abstrakta runāšana, nekas taču nemainīsies.

(2) Tika ierosināts mainīt laulības definīciju un adopcijas tiesības - tātad atteikties no laulības kā no vīrieša un sievietes savienības, kā arī mainīt priekšstatu par ģimeni, kuru Latvijā tradicionāli veido vīrietis, sieviete un viņu bērni (ieskaitot adoptētos bērnus). Ģimenes institūcija, bērnu tiesības - šie visi jautājumi Latvijas likumdošanā ir cieši saistīti, kas norāda uz to, ka valsts interese par ģimenēm ir būtiski saistīta ar ģimeņu līdzdalību bērnu radīšanā un audzināšanā.

Protams, ne jau katrs dzīves stils 100% iekļaujas likumos paredzētajā ģimenes definīcijā. Pastāv liels skaits nereģistrētu attiecību starp pretēja dzimuma partneriem, poligāmas attiecības, homoseksuālas attiecības, utml. Vai arī tās ir pelnījušas īpašu valsts atbalstu? Vai visas ir vienādi atbalstāmas? Atbilde uz šo jautājumu nav acīmredzama. Ar indivīda diskrimināciju atkarībā no seksuālās orientācijas utml. laulības institūcijai nav nekāda sakara. Jo tiesības stāties laulībā taču nepiemīt indivīdam vienam pašam. Laulība prasa divu cilvēku kopīgu gribu, tās sekas skar abus laulātos un kaut kādā ziņā arī bērnus, kuri piedzimst viņu laulībā (lai gan "ārlaulības bērni" savu tiesību ziņā jau ir maksimāli līdzīgi laulībā dzimušiem bērniem).

Varbūt kāds varētu uzskatīt, ka Latvijā notiek diskriminācija pret musulmaņiem, jo Latvijas likums (atšķirībā no dažu Tuvo Austrumu, t.sk. Ingušijas autonomās republikas (Krievijā), valstu likumiem) neparedz poligāmas laulības. Par diskrimināciju pret musulmaņiem varētu runāt tad, ja tiktu pārkāptas kaut kādas šīs ticības cilvēku pamattiesības. Latvijas valstij nevar būt pienākums paredzēt savā likumdošanā īpašu atbalstu visām tradicionālajām musulmaņu dzīvesveida normām - ja vien, protams, nevēlamies pāriet uz islāmam tradicionālo Šaria likumdošanu. Ja kāds vēlas sekot kādam netradicionālam dzīvesveidam - lai to dara pastāvošās kārtības ietvaros. Un, patiesību sakot, musulmaņi arī nav par Latvijas likumiem sūdzējušies.

Man ir liels respekts pret poligāmām laulībām, jo tās dažādu laikmetu un kultūru sabiedrībās izturējušas laika pārbaudi; tajās līdzīgi kā monogāmajās laulībās var sekmīgi izaudzināt bērnus. Tāpat man ir liels respekts pret homoseksuāliem partneriem, kuri mēģina veidot stabilas attiecības, laiž pasaulē bērnus un tos kopīgi audzina. Tomēr Latvijas apstākļos gan poligāmas, gan homoseksuālas ģimenes ir netipiski izņēmumi, par kuriem nav gluži skaidrs, vai arī valstij visā likumdošanā šādas attiecības vajag viscaur uzskatīt par līdzvērtīgām tradicionālajām ģimenes attiecībām. Nav arī izpētīts vai šādās netipiskās ģimenēs augušie bērni necieš no kaut kādām šādu marginālu dzīvesveidu izraisītām blakusparādībām.

Latvijā toties ir vairāki masveidā izplatījušies daudzi citi "netradicionāli" ģimenes attiecību modeļi. Piemēram, bērni, kuru vecāki bieži maina kopdzīves partnerus. Vecāki, kuri savus bērnus sit vai seksuāli izmanto. Bērni, kuri dzīvo pie vecmāmiņas, jo abi vecāki dzer. Šīs un citas problēmas prasa reālus risinājumus, jo no to atrisināšanas ir atkarīga sabiedrības ilgtermiņa labklājība. Sociālie darbinieki, psihologi, reliģisko draudžu pārstāvji var mēģināt atrast katrai situācijai individuāli labāko risinājumu, bet varbūt ir vajadzīga arī valsts līdzdalība un atbalsts. Šie ir tie jautājumi, no kuru sekmīgas risināšanas ir atkarīga lielumlielās daļas bērnu drošība un labklājība ģimenē. Visi citi jautājumi - t.sk. par ģimenes "definīcijas izmainīšanu" un Latvijas likumdošanas uzlabošanu atbilstoši "homoseksuāļu estētikas prasībām" ne visai iekļaujas šo aktuālo problēmu kontekstā, ar kurām saskaras reālas ģimenes mums līdzās.

Manuprāt, nav nekādas vajadzības mainīt Latvijā pieņemtās ģimenes institūcijas būtību tikai tāpēc, lai radītu papildu komfortu noteiktām interešu grupām. Līdzšinējās homoseksuāļu aktivitātes šādu "homoseksuālu ģimeņu" legalizācijā, manuprāt, nav saistītas ar vēlēšanos dot reālu ieguldījumu sabiedrības struktūru stiprināšanā vai demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, bet gan tikai ar pašmīlīgu vēlēšanos "svinēt un apliecināt savu atšķirību". T.i. laulības institūcija, kura gadu tūkstošiem ir bijis cilvēces stabilākais organizētājspēks tiktu izķengāta, lai daži indivīdi varētu izpaust savu individuālo dažādību. Atvainojiet, cienījamie kungi, laulības institūcija līdz šim nav bijusi domāta tam, lai atsevišķais indivīds sasniegtu lielāku seksuālo brīvību - seksuālai brīvībai arvien ir pieticis ar prezervatīviem un lubrikantu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 22.02.2004 23:56
Edi, tu taču negribēdams esi apliecinājis Pētera vārdus :)

"Iracionālās bailes". Viss tavs stāsts ir baiļu pārpilns. Rīcība ar tiem puišiem, vēlme nogalināt "tādu" imperatoru. Tā ir agresijas izpausme.

Normālos apstākļos agresija rodas kā atbilde uz citu agresiju. Tā ir saprotama un attaisnojama - lai aizsargātos. Arī bailes šajā gadījumā ir racionālas, jo apdraudējums ir acīmredzams - pret tevi vērstā agresija.

Savukārt, ja agresija rodas pret kādu objektu tikai iedomājoties, ka šis objekts (parādība) tevi varētu apdraudēt, kaut arī tam nav nekāda pamatojuma, tad šeit jau izpaužas iracionālas bailes. Adraudējuma nav, bet bailes ir. Apdraudējuma nav, bet agresija ir. Agresija "pa tukšo".

Starp citu... Tu saki: "Man intelekts kalpo sevis pašsaglabāšanai, savu gēnu un dzīves pieredzes nodošanai nākamai paaudzei, vismaz tādējādi realizējot savu “nemirstību”." Pat ja tu piedalītos homoseksuālajās attiecībās, vai kaut kas no tā būtu apdraudēts? Vai arī tu baidies, ka izgaršojot homoseksualitātes garšu, tu vairs negribēsi nodoties tam, kas kalpo "savu gēnu un dzīves pieredzes nodošanai nākamai paaudzei"? Mjā, varbūt, šajā gadījumā apdraudējums patiešām ir reāls. Bet to jau vari zināt tikai tu pats...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


edis 21.02.2004 15:19
<Pēteris Timofejevs ……ir klasisks homofobijas gadījums. Ar homofobiju šeit ir jāsaprot iracionālas bailes no homoseksuāli orientētiem indivīdiem.> Man nav bail no pediņiem, kā ilustrācija pirmais sastapšanās gadījums no personīgās pieredzes ar šiem tipiņiem. 1982.gads, nakts, plackarta vagons kaut kur starp Maskavu un Ļeņingradu , man kā jau vairāk par pusi nodienējušam seržantam kārtējā komandējumā esot nenāk miegs, sēžu lasu grāmatu. Te divi jauni cilvēki it kā garām ejot uzsāk sarunu , ko lasu, kā služba, no kurienes esot, piesēžas uzsākas pat diskusija, kaut kā balets palika atmiņā, vai viņi bija no baleta? Pēc neilga laiciņa piedāvā iziet tamburā uzpīpēt, uz ko zaldātiņš nav divreiz jāskubina, saruna turpinās, te viens no viņiem, dīvainākais, uzliek man roku uz pleca un tā kā glāstot gar mugurpusi virza lejup. Viss pārējais norisinājās sekundes, augstākais divu laikā,…… riebuma sajūta, atmiņā uzplaiksnījuši pastāsti par pederastiem, ar visu spēku satverta un izgriezta viņa roka līdz brīdim kad viņš sāpēs ciezdams man lūdz to palaist vaļā. Es lieku viņiem tūlīt pat nozust man no acīm citādi kraušu abiem pa purnu. Vēl pēc sekundes viņu nav un nav arī turpmākos divdesmit gadus neviens mēģinājis mani aizskārt ne vārdiski ne rīcībā acīmredzot paredzot sekas sev , kaut gan daži no maniem paziņām varētu būt arī zilie. Man nav bail, tā ir nepatika gan instinktu gan apziņas līmenī un ar kādiem vārdiem es tos saucu tā ir mana attieksme pret parādību un indivīdu.

trollis — ja nepatīk vārds “edis” nelietojiet to, es vārdus neaicinu aizliegt, bet arī ne padarīt par obligātiem.

<Andzha -- ……. lielākā daļa oponentu ir tādi eda un ***** tipi, par kuriem intelektuāli pārāks var sajusties arī gliemis :)>

Man intelekts kalpo sevis pašsaglabāšanai, savu gēnu un dzīves pieredzes nodošanai nākamai paaudzei, vismaz tādējādi realizējot savu “nemirstību”. Gliemja intelekts 500 miljonu gadu jau nodrošina to eksistenci un nodrošinās vēl 500. miljonu gadu. Cilvēks, nu tāds kādu daudz maz pazīstam 60-50 tūkstoši gadu …… cik vēl ir atlicis , tūkstoši vai tikai simti???

Andzha , Smaroms – attiecībā par Jūsu vēsturisko ekskursu Japānas imperatora Dzjemicu vienas no darbības aspektiem, interesanti, pamācoši, un man būtu piebilstams tikai tas ka ja šāds varas izpausmes veids ienāktu manā dzīvē es šādu mūsdienu imperatoru nogalinātu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


JL 20.02.2004 14:12
14 Jautaajumi Heteroseksuaali orienteetam cilveekam

1. Kas, Jūsuprāt, varēja kalpot par iemeslu Jūsu heteroseksualitātei?

2. Kad un kā Jūs sapratāt, ka esat heteroseksuāls?

3. Vai ir iespējams, ka Jūsu heteroseksualitāte ir tikai Jūsu attīstības fāze,

kura, iespējams, ar laiku pāries?

4. Vai ir iespējams, ka Jūsu heteroseksualitāte ir radusies kā sekas

neirotiskajām bailēm no citiem sava dzimuma pārstāvjiem?

5. Vai Jūsu vecākiem, draugiem un paziņām ir zināms, ka esat heteroseksuāls?

6. Kāpēc Jūs pastāvīgi afišējat savu heteroseksualitāti? Vai Jūs nevarat

vienkārši būt, kas Jūs esat?

7. Kāpēc heteroseksuāļi pārāk bieži īpaši uzsver seksuālās attiecības?

8. Kāpēc heteroseksuāļi domā, ka viņu pienākums ir uzspiest savu dzīves stilu

apkārtējiem?

9. Nesalīdzināmā vairākumā bērnu seksuālās izmantošanas gadījumos vainīgi ir

heteroseksuāļi. Vai Jums liekas pieņemami, ka heteroseksuāļi strādā par

skolotājiem?

10. Ko vīrietis ar sievieti dara kopā vienā gultā?!

11. Skatoties uz šķiršanās biežumu mūsdienās, kāpēc stabilas heteroseksuālas

attiecības ir tik reta parādība?

12. Ņemot vērā pārapdzīvotības briesmas, kā būtu iespējama cilvēces

izdzīvošana, ja visi būtu heteroseksuāli?

13. Ir ļoti maz pa īstam laimīgu heteroseksuāļu. Ir izstrādāti paņēmieni, kas,

iespējams, palīdzētu Jums mainīties. Vai esat apdomājis ārstēšanas iespējas?

14. Vai Jūs gribētu, lai Jūsu bērns kļūst par heteroseksuāli, zinot, ar kādām

problēmām tā dēļ viņam būs jāsaskaras?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


JL 20.02.2004 13:21
Daudzi diskusijas dalībnieki, kuri iestājas pret homoseksuālas orientācijas personu līdztiesību ar heteroseksuālas orientācijas personām, savu viedokli balsta aplamos priekšstatos un mītos.



Viens no visizplatītākajiem mītiem ir, ka juridiska homoseksuālistu diskriminācijas novēršana ir bīstama.



Homoseksuālisti izplata HIV. Patiesībā lielākā daļa inficēto ir narkotiku lietotāji, kuri visticamāk 90% ir heteroseksuālas orientācijas un daudzi joprojām ir seksuāli aktīvi. Tādējādi HIV inficēto īpatsvars heteroseksuāļu vidū 2003.gadā bija praktiski tāds pats kā inficēto īpatsvars homoseksuāļu vidū. (http://www.aids.lv/lv/index.php?mid=53)
Ja homoseksuāļi tiks stādīti līdzās heteroseksuāļiem, to pašu prasīt būs tiesīgi arī nekrofīli un pedofīli. Atšķirībā no nekrofīliem un pedofīliem homoseksuāļi līdzīgi kā heteroseksuāļi stājas seksuālos kontaktos ar lemt spējīgām personām pēc pašu gribas. (ne bērni , ne līķi tādi nav).
Homoseksuālisti ir atbildīgi par ģimenes krīzi mūsdienās. Homoseksuālu partnerattiecību legalizāciju nevar padarīt atbildīgu par laulības un ģimenes krīzi mūsdienās (ja tāda ir). Tam nav nekādu pierādījumu. Intimitātes un laulības dzīves pārveidošanās mūsdienās ir daudz sarežģītāks process, kuru nosaka dažādi apstākļi. Daudzi geji sabiedrības spiediena rezultātā kā agrāk, tā arī tagad ir devušies heteroseksuālā laulībā, apspiežot savas patiesās vēlmes un slēpjot no savas ģimenes gadījuma sakarus ar vīriešiem. Grūti iedomāties, ka šāds ģimenes galva var būt patiesi laimīgs, ka šī vīra nemīlētā sieva var būt patiesi laimīga, ka bērni, kas šādā nelaimīgā laulībā dzimuši var izaugt par psihiski veseliem, laimīgiem cilvēkiem. Kā vārdā visas šīs ciešanas? kam viņas ir vajadzīgas? Ko aizstāv „sabiedrības morāles” sargi?
Centieni novērst homoseksuāļu diskrimināciju ir pretrunā ar sabiedrības vairākuma un sabiedrības interesēm. Patiesībā centieni mazināt diskrimināciju maina tikai pašu homoseksuāļu dzīvi, heteroseksuāļu dzīvē s neko nemainīs.
Homoseksuāļi veicina sabiedrības izlaidību. Arī šādam apgalvojumam nav pierādījumu. Homoseksuālas personas, līdzīgi kā heteroseksuāļi paši izvēlās savu dzīvesveidu. Un tā ir viņu pašu atbildība.
Homoseksuāļu piemērs padarīs pusaudžus par homoseksuāļiem. Lielākā daļa ekspertu atzīs, ka homoseksuālisms ir normāla parādība, kas tikai ir atšķirīga no vairuma seksuālās orientācijas. Tas nostiprinās agrā bērnībā līdz 6 gadu vecumam un turpmākajā dzīves laikā nemainās. Sabiedrība var veicināt homoseksuālisma palikšanu latentā stadijā un psihožu rašanos vai arī mācīt atklāt savu seksualitāti un ar to sadzīvot, kas ir būtiski, lai cilvēks izveidotos par psihiski veselu, stabilu un harmonisku personību.


Par „don’t ask, don’t tell” principu. Šeit nekāda diskriminācija nav attaisnojama. Ja heteroseksuāls cilvēks atklāj savu seksuālo orientāciju, tad tādas pašas tiesības ir arī homoseksuālai personai. Cik lielā mērā personas seksuālo dzīvi drīkst publiskot, tas ir strīdīgs jautājums un , šeit, šķiet, katram ir savs viedoklis. Taču, tā jau ir cita diskusija.

Vācijā, piemēram, diskutē, vai uzlikt par pienākumu homoseksuāliem politiķiem publiskot savu seksuālo orientāciju, lai novērstu šantāžas iespējas. Varbūt par to vērts padomāt arī mums...



Viena kritiska piebilde par Pētera rakstu. Viņš min SKDS veikto atauju kā rādītāju iedzīvotāju attieksmes pret homoseksuālismu dinamikai. Taču jautājuma uzstādījums „Vai homoseksuālisms ir normāla parādība”, neļauj mums spriest vai attieksme ir pozitīva vai negatīva. Proti, daudzi respondenti atbildēja uz jautājumu vadoties pēc savas vārda „normāls” definīcijas. Ne visiem kaut kas, kas viņuprāt nav normāls (parasts) ir nosodāms vai aizliedzams. Lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret homoseksuālismu, būtu jāveic plašāks socioloģisks pētījums, izmantojot dažādas metodes un indikatorus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andzha 17.02.2004 20:42
Smarom,

Es pats pie sevis apzinos, ka man ir taisnība.

Protams, ir dzirdēts par "odin raz ne pederaz", un jā, es piekrītu, ka ne visi 100% no samurajiem bija geji - daži labāk izvēlējās nāvi. Taču sarunas turpināšana par šo tematu ir neauglīga, jo es no tās neko neiegūstu, tikai tērēju laiku.

Ir viens prieks no šīs diskusijas - es tagad zinu, ka ir tādi cilvēki kā Aleksis, kas cīņā pret homoseksuālismu prot izmantot galvu, ne dūres. Nebiju līdz šim sastapis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 17:23
Andzha:

-->17. gs. sākumā, pateicoties imperatora pārstrādātajam kodeksam, VISI samuraji piekopa homoseksuālas attiecības, kuras viņi uzskatīja par normu esam (tāpat kā Spartā bija norma jaundzimušos jūrā mest). 15. gs. sākumā starp samurajiem bija 11% homoseksuālistu. 17. gs. bija 100%. Manuprāt, diezgan škaidri izteikta izplatība.
==========================

Tavā apgalvojumā ir dažas būtiskas nepilnības. Nevienā dokumentā par Japānas vēsturi nav minēts, ka VISI samuraji piekopa homoseksuālas attiecības. Turklāt nekas nav teikts par sievietēm lezbietēm, kuras kā vienmēr ir aizmirstas.

Otra nepilnība, kas ir visbūtiskākā, manuprāt ir tā, ka tu neņem vērā to, ka homoseksuālas attiecības vēl nenozīmē, ka tu kļūsti par homoseksuālu cilvēku. Tad man tev ir jāiesaka apmeklēt kādus kursus par kultūru un seksualitāti vai arī palasīties literatūru.\

Ir viena tāda tautiņa Polinēzijas salās laikam (uz sitiena nepateikšu nosaukumu, mājās nočekošu kursa pierakstus un kopijas), kur VISIEM zēniem līdz pilngadības sasniegšanai vecākie vīrieši dod dzert spermu, kā arī piekopj orālo seksu, uzskatot, ka tikai tā zēnus var pilnvērtīgi sagatavot pieaugušo dzīvei. Tās neapšaubāmi ir homoseksuālas attiecības. Taču ir viens bet... Šie zēni pēc pieaugšanas apprecās ar sievieti. Homoseksuālas attiecības divu pieaugušo cilvēku starpā netiek atzītas. Tad kas viņi ir - homoseksuāli, heteroseksuāli, biseksuāli cilvēki? Nedomāju, ka varēsi viegli atbildēt. (Atvainojos, ka visos sīkumos neatceros atstāstīt, kā un kāpēc tur tajā ciltī tas viss notiek, bet, ja vēlies, varu mājās pārbaudīt un iedot tev grāmatu nosaukumus, kur tu to vari pats izlasīt).

Arī pie mums nav tālu jāmeklē...

Došu tev dažus piemērus:

Cietumā, kā zināms, ir diezgan plaši izplatītas homoseksuālas attiecības. Vai cietumnieks, kurš iznācis no cietuma piekopj heteroseksuālas attiecības, tāpat ir uzskatāms par homoseksuāli?

Ja tu vienreiz izmēģini homoseksuālas attiecības, bet pēc tam nolem, ka tas nav priekš tevis un visu mūžu dzīvo heteroseksuāla cilvēka dzīvi, vai tu esi homoseksuāls vai nē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ukrainis 17.02.2004 14:10
"nevēlies - kā vēlies"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 17.02.2004 13:40
Ukrainim:

Uzraksti jau nu par to "lietu, kas ir" tā, lai visi var izlasīt? Varbūt varēs to atrisināt tepatās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ukrainis 17.02.2004 13:31
ALEKSIM

padod kādu ziņu uz ukrainis@inbox.lv

delo jestj ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mulders 17.02.2004 12:01
Par to homosexuaalisma kaitiigumu! Bet tak logjiski, ja homisms paarsniedz kaadu % tad tas saak sist pa ekonomiskajaam saiteem! Es domaaju, ka darba deveejs saaktu paardomaat savu biznesu, ja no vinja kantora saaktu aiziet "aprobezhoti, tumsoniigi un visaadi citaadi starptautiskajaas tiesiibaas neizgliitoti" ljautinji tikai taapeec, ka ieveerojot likumu darbadeveejs nav patriecis kaadu homosexuaalistu. Aizliegt aiziet no darba, kuraa straadaa kaads man netiikams cilveeks, ar likumu nevar! Luuk jums piemeers kaa mazaakums riivee kanti vairaakumam un ekonomikai! A bet ar likumu nepiespiediisi miileet vai vismaz cieniit homiishus - es personiigi pagaidaam pofigistisku attiexmi pret vinjiem!

A bet starptautiskaas cilveektiesiibas ir komromisi un tikai! Neviens nejemsies apgalvot ka tas ir kaut kas objektiivi pareizs vai nepariezs (ja kaut kas taads vispaar pastaav)! Ij nu ar visaam taam starptautiskajaam attieciibaam ir taa, ka nu nevar sabiedriiba attiistiities, ja tai jaachaapo ar sabiedriibas bremzeetaakaas daljas aatrumu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 17.02.2004 11:55
SMAROMS-Billij, ieteiktu palasīt dažas starptautisko privāttiesību konvencijas, kas attiecas uz laulībām. Iespējams, ka tad tu sapratīsi, ko Pēteris bija domājis teikt.

Definīcijas nevar būt sevišķi garas.Lūdzu sniedz kādu laulības definīciju.Vēlams,diskriminējošo,nepaplašināto un salīdzinājumam,nediskriminējošo,paplašināto.Tas būtu īsti vietā,lai nodalītu mušas no zupas.Partnerattiecības var būt arī valstu starpā-mieram,bet laulība tomēr laikam nē.Tad nu-lūdzu,jo man nav to konvenciju,kur tas tā smuki aprādīts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.02.2004 11:50
Andzha te ļoti trāpīgu piemēru minējis - homoseksuālisms var kļūt par normu kādā sabiedrībā. Un feodālajā Japāna tāpat kā antīkajā Grieķijā šādas izmaiņas ievadīja eksistējošās sabiedrības ekonomisko un politisko norietu. Protams, ir atklāts jautājums par cēloņsakarību - vai sabiedrība varētu aizkavēt savu norietu (varbūt pat izmainīt savas attīstības tendenci uz uzplaukumu), neļaujot homoseksuālai uzvedībai netraucēti izplatīties? Varbūt vajadzīga visaptveroša ģimenes politika - kaut kāds stratēģisks redzējums par to, kādus ģimenes modeļus un ar kādiem līdzekļiem valsts atbalstīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andzha 17.02.2004 11:33
Smarom,

Man likās, ka es diezgan skaidri parādīju, kā varēja homoseksualitāte izplatīties. Šoreiz mēģināšu skaidrot mazliet savādāk.

Homoseksuālisti apgalvo, ka šobrīd sastāda un vienmēr ir sastādījuši 11% no pasaules iedzīvotājiem. Un vēl viņi apgalvo, ka homoseksualitātes atzīšana par normālu esam nepalielina homoseksuālistu skaitu. Es ceru, ka tam Tu piekrīti?

17. gs. sākumā, pateicoties imperatora pārstrādātajam kodeksam, VISI samuraji piekopa homoseksuālas attiecības, kuras viņi uzskatīja par normu esam (tāpat kā Spartā bija norma jaundzimušos jūrā mest). 15. gs. sākumā starp samurajiem bija 11% homoseksuālistu. 17. gs. bija 100%. Manuprāt, diezgan škaidri izteikta izplatība.

Pie tam, tas nav viss. Samuraji bija ļoti augsti godāta un cienīta kārta, tādēļ parastie ļautiņi šo viņu izdarību novēroja un, paši vēlēdamies tuvināties šiem augstmaņiem (prastie ļaudis vienmēr un visās valstīs ir vēlējušies tikt pie godības), sāka to aktīvāk piekopt. Arī acīmredzama izplatība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mulders 17.02.2004 11:32
vai es pareizi saprotu paaris "demokraatijas" jeedzienus?

Kamdeelj tiek veeleets peec vairaakuma principa, bet atsevishkji likumi tiek piereguleeti mazaakuma (izteikta) vajadziibaam taadeejaadi ierobezhojot vairaakumu?

Vai patiesi ir, ka valoda, kas manupraat ir svariigaaka par sexualitaati, tiek tomeer diskrimineeta (pret cittautieshiem), bet sexualitaati nez kaapeec nedriixt diskrimineet un spec likumi jaaizdomaa un dod tiesiibas mani iesuudzeet tiesaa tikai taapeec, ka man nepatiik homosexuaalisti?

Vai tiesa, ka shii "bara" aatrumu tomeer nosaka "baram" nepiemeeroto, leeno indiviidu aatrums?

Kur jeega demokraatijai, ja vienus tomeer diskriminee bet citus nee. Kaapeec neljauj veeleet tiem, kas sheit dziivo, bet ljauj regjistreet lauliibu homosexuaalistiem? Kur logjika?

Un nestaastiet man par cilveektiesiibaam utt utjp! Kaapeec mazaakuma cilveektiesiibas ir svariigaakas par vairaakuma cilveektiesiibaam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 17.02.2004 11:27
Komentāri par P.Timofejeva teikto:

1.

Ja kāds vēlas apspriest likumdošanas ētiku, tad es domāju, ka jebkuram likumam ir jābalstās uz šādiem principiem - cieņu pret cilvēku, brīvību un vienlīdzību.

Vai starp principiem nebūtu jāmin arī sabiedrības kopīgais labums? Dažās rietumvalstīs ir pieņemts, ka indivīda tiesības stāv augstu pāri grupu un nāciju interesēm. Tomēr nesen Francijā pieņemtais likums, kurš aizliedz skolās nēsāt musulmaņu galvassegas u.c. reliģiskus simbolus, ir tieši pretējs piemērs - sabiedrības konsolidācijas un skolu disciplīnas saglabāšanas vārdā atsevišķo indivīdu brīvība tiek ierobežota. Nebūt neapgalvoju, ka šis ir labs likums, bet jebkurā valstī mēdz būt likumi, kuri ierobežo noteiktas cilvēku brīvības tad, ja sabiedrības kopīgais labums ir apdraudēts varbūt tikai netieši.

Runājot par "cieņu pret cilvēku" - iesaku pašķirstīt Ž.d'Estēna ES konstitūcijas projekta attiecīgo sadaļu. Tur ar cilvēka cieņu saprot, piemēram, to, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs tiesas nepiespriež nāvessodus. Turpretī aborti visur ir atļauti. Kā redzams, cilvēka cieņa Eiropas juristu izpratnē nav nekas absolūts, bet gan arī acīmredzmos jautājumos tiek pielāgota politiskajam spēku samēram.

Savukārt, formāla vienlīdzība homoseksuālistu tiesībās jau faktiski ir sasniegta, vai vismaz to var salīdzinoši viegli sasniegt, nemainot laulības institūciju. Kopīga īpašuma pārvaldīšana homoseksuāliem partneriem ir iespējama ar ģenerālpilnvaru palīdzību; ir iespējams arī rakstīt testamentu un atstāt mantojumu. Laulības institūcija turpretī esošajā civillikumā ir cieši saistīta ar vecāku un bērnu tiesību nodrošināšanu, kas ir gluži loģiski. Vecāku tiesībām, protams, nevajadzētu būt atkarīgām no vecāku seksuālās orientācijas. Vai homoseksuālistiem vajadzīgas kaut kādas īpašas tiesības arī attiecībā pret savu seksa partneru bērniem, kuriem viņi nav bioloģiskie vecāki, - neesmu pārliecināts. Vecāku bojāejas gadījumā, piemēram, adopcijas gadījumus var izskatīt individuāli, ņemot vērā katra bērna intereses.

2.

Jebkāda aizbildnieciska attieksme pret indivīdu (vai viņa prasmi/neprasmi izvērtēt savas rīcības sekas) un uz faktiem nebalstītas dogmas man neliekas apspriešanas vērtas.

Ļoti iespējams, ka ar "aizbildniecisku attieksmi" domāti tie argumenti, kuri homoseksuālistu tiesību ierobežojumus pamato, piemēram, ar šīs grupas cilvēku paaugstinātu risku inficēties ar STS. Es varētu pievienoties tam, ka katrs pieaugušais cilvēks neatkarīgi no savas orientācijas pats atbild par savu seksuālo veselību. AIDS epidēmija tomēr sabiedrībai ir nepazīstams izaicinājums - mēs varbūt vēl nenojaušam sociālās sekas, kuras iestāsies, kad HIV inficēšanās un saslimšana kļūs tik masveidīga kā Āfrikas kontinenta dienviddaļā. Tādēļ arī ir pamats ar likumu ierobežot tādu uzvedību, kura saistīta ar biežu partneru maiņu, piemēram, prostitūtu pakalpojumu izmantošanu kā arī tipisko homoseksuālu vīriešu dzīvesveidu. Pirmajā mirklī šķiet, ka ierosinājums legalizēt homoseksuāļu partnerattiecības un laulību būtu solis pareizajā virzienā - tas mazinātu nepieciešamību homoseksuālistiem mainīt partnerus. Tomēr, šķiet, ka šādai laulības jēdziena maiņai būtu pavisam citas sekas (sk. punktu 3).

Paliek arī neatbildēts jautājums par nepilngadīgajiem, pret kuriem vecāki, skola un sabiedrība gluži pamatoti izturas aizbildnieciski. Kā jau redzējām, homoseksuāliem kontaktiem (tāpat kā heteroseksuāliem) piekrišanas vecums Latvijā ir 16 gadi. Kā jau minēju, tas paver iespējas pieaugušam homoseksuālistam gluži likumīgi iesaistīt savā dzīvesveidā nepilngadīgus pusaudžus, kurus motivē varbūt vienīgi ziņkārība. Ģenētiķis Jēkabs Raipulis dažos populāros rakstos par homoseksuālismu, piemēram, apgalvo, ka no visiem 10% homoseksuālistu (kuri kopumā esot tipiskā rietumu sabiedrībā pēc "Kinsija institūta seksa, dzimtes un reprodukcijas pētniecībai" datiem) mazākā daļa ir "dzimuši homoseksuālisti". Citiem tas ir dzīvesveids, jo noteikta veida seksualitāti tāpat kā jebkuru citu uzvedību cilvēks var iemācīties.

Ir daudzi ievērojami cilvēki, kuri atstājuši paliekošas kultūras vērtības, kuru seksualitāte ir lielāko daļu mūža palikusi sublimēta - nav atklāti izpaudusies. Tikai netieši - palasot viņu biogrāfijas, atrodam, ka emocionāli šie cilvēki vieglāk atraduši kontaktu ar sava dzimuma personām. Tādi droši vien bijuši sers Īzaks Ņūtons, Pēteris Čaikovskis vai Rūdolfs Blaumanis un daudzi citi. Kā redzam, nekāda diskriminācija nav varējusi apturēt viņu radošos sasniegumus. Durvis uz panākumiem ir vaļā jebkuras orientācijas cilvēkiem jebkurā sabiedrībā. Svarīgi ir tas, kādiem impulsiem cilvēks pakļaujas un kādu ievirzi viņš/viņa saņēmis bērnībā un agrā jaunībā. Jo ir taču arī daudzi heteroseksuāli cilvēki, kuriem "viss pulveris" aiziet kārtējā partnera meklēšanai.

Klaja seksuālās identitātes apliecināšana, piemēram, vidusskolās var novest pie homoseksualitātes kā modes lietas. Interneta portālos ne viens vien rietumvalstu pusaudzis šķiet norūpējies par to kad/kam/vai atklāt savu seksuālo orientāciju ("iznākt no drēbju skapja"="come out of closet"). Šajā ziņā "Nestāsti&Nejautā" princips var būt konstruktīvāks. Protams, arī vecāki un citi pieaugušie reizēm tīšām rada provokatīvu atmosfēru.

Šo rindu autors kā audzinātājs ASV latviešu ev. luterāņu baznīcas vasaras nometnē Katskiļos bija liecinieks tam, kā pieaugušie organizēja pamatskolas vecuma bērniem ballīti, kura visumā atgādināja amerikāņu vidusskolas beigšanas tradīciju "prom night" (zēnus uz visu vakaru "sapāroja" ar meitenēm tā, ka tie sēdēja viens otram pretī pie svinību galda, dejoja pirmo deju, utt.). Protams, ka tur bija meitenes, kuras bija par šo procesu sasapņojušās; zēni, kuri darīja viņām pāri; netrūka arī puņķu un asaru. Domāju, ka 10-15 gadus veci bērni neizprot seksualitāti tādā pat veidā kā 18-gadīgie vai pieaugušie, un viņiem nav vajadzīgs milzīgs sabiedrības spiediens būt tādiem "kā visi". Kad par to ieminējos luterāņu mācītājam, viņš teica, ka saprotot šos iebildumus un arī pats neesot lielākais šāda pasākuma fans, bet tā esot bērnu vecāku iniciatīva un nometnes organizētāji to ņem vērā.

3.

...jāizstrādā normatīvie akti, kas aizliegtu geju un lezbiešu diskrimināciju dažādās sabiedrības dzīves sfērās – darbavietā, attiecībās ar valsti (piemēram, izglītojot policiju, armiju), nodrošinātu viena dzimuma partneru juridisku atzīšanu. Nosauktais būtu tikai “izdzīvošanas minimums”, kas valstij būtu jānodrošina tās homoseksuālajiem pilsoņiem.

Pieredze tajās zemēs, kur šādi likumi jau strādā neliecina par īpašu aktivitāti, piemēram, viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanā. Kopš Masačusetsas štats legalizēja laulības (ir arī spēkā viendzimuma partnerattiecību reģistrācijas likumi Kalifornijā un dažos citos ASV štatos - sk. http://www.religioustolerance.org/hom_marr.htm), tikai daži simti cilvēku, kuri ir izmantojuši šīs savas tiesības. Līdzīga situācija ir arī Skandināvijas valstīs. Tādēļ faktiski viendzimuma laulību valstiska atzīšana noņem stigmu homoseksuālai uzvedībai, bet šādas laulības vai partnerattiecības lielajam vairumam homoseksuālo personu nav nekāds "izdzīvošanas minimums" - jo viņiem laulība bieži vien asociējas ar "hetero-normatīvas" sabiedrības iestādījumu. Arī dzimstības un adopcijas jomā visi skaitļi ir ļoti pieticīgi. Tādēļ varam faktiski runāt par legālistisku matu skaldīšanu - kā saregulēt likumus tā, lai tie visiem postmodernajiem sabiedrības pētniekiem šķistu estētiski tīkami. Ir pamats domāt, ka lielākā daļa homoseksuāļu arī attīstītajās valstīs saglabā savu iepriekšējo dzīvesveidu - bieži maina partnerus un neaudzina bērnus. Tikai šobrīd jau atklāti homoseksuālo cilvēku rindas papildina gados aizvien jaunāki cilvēki, kuri izraisa zināmas izmaiņas šajā kultūrā - piemēram vārdus "gejs" un "lezbiete" tagad ir papildinājuši visvisādi daudz niansētāki vārdi, kuri atspoguļo visus iespējamos homo-, bi-, trans-seksuālisma veidus. Sk. piemēram, http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?file=/c/a/2004/02/...

4.

Tā kā es neuzskatu, ka homoseksualitāte ir ģimenes institūcijas drauds - tas ir 19. gs. kapitālisma daudzveidīgās ietekmes uz patības tehnoloģijām rezultāts, ...

Ar "patības tehnoloģijām", šķiet, domāts Mišela Fuko (franču seksualitātes teorētiķis) ieviests termins, kura vārdnīcas definīcija ir sekojoša:

technologies of self Technologies of the self are the specific practices by which subjects constitute themselves as subjects within and through systems of power, and which often seem to be either 'natural' or imposed from above. (sk. piemēram, http://www.california.com/~rathbone/foucau10.htm) Ja laulību uzskatām par "patības tehnoloģiju", tad likumi par laulību tieši izsaka to, ko vara "uzspiež no augšas". Tāpēc es, piemēram, tāpat kā M. Fuko nebrīnos, ka Latvijā ir tieši tādi likumi, kādi te ir. Turklāt es mudinātu skatīties arī uz šī francūža teorētiskajām mācībām ar zināmu atturību, jo arī viņa paša seksuālā orientācija bija netradicionāla.

Postmodernisms, geju un lezbiešu zinības, un citas līdzīgas parādības attīstītajās rietumvalstīs uzplauka 60-to gadu beigās un 70-tajos gados. Tā rezultātā viņi ir nonākuši pie nopietnām dilemmām savā likumdošanā. Turpretī Latvijā, manuprāt, vispār nav un varbūt vispār nebūs objektīvu apstākļu "puķu bērnu" un seksa revolūcijas laikmetam. Un mēģinājumi te ieviest viendzimuma laulības te ir tāds pats farss, kā franču brīvdomātāju idejas carienes Katrīnas II galmā.

Atcerēsimies, ka šobrīd mūsu sabiedrībā ir daudzas ļoti neaizsargātas iedzīvotāju grupas - bērni, kurus katru dienu sit viņu vecāki, arī sievietes, kuras cieš no vardarbības ģimenē un nevar viegli kļūt atkal neatkarīgas no saviem mocītājiem. Tas rada lielas ciešanas neskaitāmiem cilvēkiem un iznīcina mūsu valsts potenciālu, laupot normālu dzīvi tūkstošiem neaizsargātu cilvēku. Tie apliecina to, ka ģimenēm ir vajadzīgs valsts atbalsts un varbūt arī jauna likumdošana.

Homoseksuāļu tiesību izvērsta apspriešana, manuprāt, netuvina mūs svarīgāko ar reālajām ģimenēm saistīto problēmu risināšanai. Varbūt arī mums pagaidām atļaut, lai ar viendzimuma laulībām (tāpat kā savulaik - ar franču revolūciju) eksperimentē lielas un bagātas tautas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 11:06
Billijs, 17. februāris, 2004 10:52


P.Timofejevs-7. Es neuzskatu par vajadzīgu atbildēt uz norādēm par poligāmām laulībām. Paplašinātā laulības definīcija tik un tā runā par 2 personu (ne vairāk un ne mazāk!) savienību.

Atļaujiet pasmaidīt.Kāda komisija ir izstrādājusi ""paplašinātu laulības definīciju""?Un kur ir paplašinājuma robežas?Kāpēc tādi stereotipi?Aizvainojoši,ja poligāmiju visdažādākajos variantos nedefinē kā ""laulību"". Jebkurā gadījumā- pats termins""paplašināta definīcija"' ir spīdošs.Žel,ka tas pats par sevi ļoti paplašināti definējams.

====================

Billij, ieteiktu palasīt dažas starptautisko privāttiesību konvencijas, kas attiecas uz laulībām. Iespējams, ka tad tu sapratīsi, ko Pēteris bija domājis teikt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Smaroms 17.02.2004 11:04
Andzha:

Atļaušos vēlreiz pakoriģēt :D Latviski nav šogans, bet gan sjoguns :P

Nu bet tāpat nepiekrītu tavam uzskatam, ka homoseksualitāte Japānā izplatījās melošanas rezultātā. Kaut kas tur neiet kopā. Kā var homoseksualitāte izplatīties???? un pie tam vēl melošanas rezultātā. Sanāk tā, ka homoseksualitāte ir (bija) kaut kas tik izcils, ka visi vēlējās kļūt par gejiem. (Starp citu, par lezbietēm, kā vienmēr, vēsture klusē :D) Piekrītu, ka homoseksualitāte bija plaši pieņemta un pat veicināta, taču nepiekrītu, ka tā izplatījās.

Es drīzāk teiktu, ka homoseksualitāte feodālajā? Japānā drīzāk gan neizplatījās, bet tika pieņemta kā norma (arī starp nabadzīgajiem tā pastāvēja, taču tā kā nabadzīgie netika īpaši uzskatīti par apspriešanas vērtiem, homoseksualitāte viņu vidū netika nevis atļauta, bet gan izcelta (neviens nabadzīgais japānis par homoseksualitāti sodīts netika, cik man ir zināms. Bet homoseksuāli cilvēki taču pastāvēja arī tad un visos sabiedrības slāņos).

Starp citu, samuraju vidū pastāvēja ne tikai plaši atzīta homoseksualitāte, bet arī pedofilija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 10:56
Arvids Kalme:

-->Ir neētiski un nepieļaujami atklāti ņirgāties par cilvēku iedzimtas vai iegūtas kādas kroplības.
=====================

Piekrītu.

-->Arī tā saucamās "seksuālās minoritātes" ir iedzimta pretdabiska kroplība.
================

Tas, ka tu tā domā, nenozīmē, ka tā ir. Es arī varu domāt, ka tu esi marsietis.

-->To nevajadzētu lieki propagandēt un lai šie kropļi neuzbāžas normāliem cilvēkiem!
==============

Propagandēt to vajadzētu/nevajadzētu tikpat daudz vai maz kā heteroseksualitāti. Atkal, tas, ko tu saproti ar "normāls", iespējams, nemaz tāds nav. Atceries - tavi uzskati nav pasaules centrs, cilvēki ir dažādi. Normāli ir visi, ja vien tu nevari man kaut kā definēt vārdu "normāls".

-->Tos diskriminēt arī nevajadzētu l
==========

Nevajadzētu diskriminēt nevienu.

-->Lai preces un lai arī adoptē bērnus, ja vien paši citādi tie ir normāli un godīgi cilvēki !
=============

Piekrītu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andzha 17.02.2004 10:52
Smarom,

Piekrītu - Tokugavas dinastijas trešo šoganu latviski transkribē kā Dzjemicu. Problēma manā transkribcijā ir dažādās valodas, kurās es iegūstu jaunu informāciju.

Bet nu, tas nemaina to, ka homoseksuālisms Japāna kļuva par normu masveida melošanas rezultātā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 17.02.2004 10:52
P.Timofejevs-7. Es neuzskatu par vajadzīgu atbildēt uz norādēm par poligāmām laulībām. Paplašinātā laulības definīcija tik un tā runā par 2 personu (ne vairāk un ne mazāk!) savienību.

Atļaujiet pasmaidīt.Kāda komisija ir izstrādājusi ""paplašinātu laulības definīciju""?Un kur ir paplašinājuma robežas?Kāpēc tādi stereotipi?Aizvainojoši,ja poligāmiju visdažādākajos variantos nedefinē kā ""laulību"". Jebkurā gadījumā- pats termins""paplašināta definīcija"' ir spīdošs.Žel,ka tas pats par sevi ļoti paplašināti definējams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 17.02.2004 10:34
Ir neētiski un nepieļaujami atklāti ņirgāties par cilvēku iedzimtas vai iegūtas kādas kroplības. Arī tā saucamās "seksuālās minoritātes" ir iedzimta pretdabiska kroplība. To nevajadzētu lieki propagandēt un lai šie kropļi neuzbāžas normāliem cilvēkiem! Tos diskriminēt arī nevajadzētu l Lai preces un lai arī adoptē bērnus, ja vien paši citādi tie ir normāli un godīgi cilvēki !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 08:08
Andzha,

Neliela korekcija saistībā ar Japānas imperatoru. Viņam nekādā gadījumā nevarēja būt vārds JEMITSU, jo japāņu valodā nav tāda hieroglifa vai kanas zilbes, kas lasītos kā "je".

Japānā bija imperators Dzjemicu (1623-51), kurš pavēlēja izraidīt no valsts visus spāņu tirgotājus un aizliedza japānā praktizēt kristietību. Viņa vārda transkripcija pēc Hepberna ir "Jemitsu", bet latviešu valodā šis vārds tiek transkribēts kā Dzjemicu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andzha 17.02.2004 03:04
P.S. Vārds imperatoram/ģenerālim bija Jemitsu un valdīja viņš 16., ne 17. gs. sākumā. Un pārstrādāja viņs sava tēva izveidoto kodeksu (protams, stipri šo veikumu ietekmēji arī tas, ka Jemitsu bija fanātisks antikristietis. Stāsta, ka viņš esot nolēmis visus ārzemniekus izmest ārā pēc tam, kad uzzinājis, ka kristietība uzskata viņa netiklības par grēcīgām esam, kas ir pilnīgā pretrunā imperatora dievišķo statusu).

Samuraji pēc tam, lai celtu savu garīgumu, paziņoja, ka šo kultūru tiem ir nodevuši buddistu mūki, taču vēsturnieki saka, ka tās ir "pupu mizas". Stpri vēlāk, dēļ feodālās kopienas sabrukšanas, kad kārtas sāka sajaukties, homoseksuālisms ieplūda arī pie 3 zemākajām kārtām. Un tad visiem bija izdevīgi ticēt, ka budistu mūki ir pirmavots. Taču zemākajās kārtās homoseksuālisms neturpinājās ilgi, jo straujiu ienākošā Eiropeiski-Amerikāniskā kultūra to izskauda.

Bet nu, īstenībā, tasnība jau ir Rex - ap 17. gs. sākumu Japānā homoseksuālismu tiešām jau uzskatīja par augstākās attīstības pierādījumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andzha 17.02.2004 02:00
Kādēļ jāuzskata, ka kādam, kas pētījis vēsturi un izdarījis secinājumus balstoties uz savu dzīves pieredzi un uztveri, kura varbūt bija tendēta homoseksualitātes normālības pierādīšanas virzienā, ir vairāk taisnība par gadu tūkstošiem lolotu un cilvēku paaudžu gudrību apkopojošu gara darbu Bībeli, kurā skaidrāk par skaidru norādīts, ka homoseksuālisms ir grēks?

Rex ir izvēlējies lielisku citātu, kas, izrauts no vēsturiskā konteksta, tiešām parāda tolerantumu pret homoseksuālismu viduslaiku Japāna.

Īstenībā, Tokugavu dinastijas laikā, 17. gs. sākumā, kad viss ārzemnieciskais tika aizliegts, tobrīdējais imperators (nevaru tagad atcerēties vārdu), kurš bija slavens ar savu lišķību, aiz gara laika pārstrādāja samuraju kodeksu sistēmu. Vienā no punktiem bija teikts, ka samurajam jāpierāda savas gara spēks un paklausīgums imperatoram, pārguļot ar vīrieti, lai arī cik pretīgi tas samurajam nebūtu (protams, pieņemu, ka dažiem, kuri jau bija geji, tas nesagādāja problēmas). Tā kā samuraji bija augstākās kārtas pārstāvji, un viņu tik nīstie tirgotāji ņirgājās par jauno "vīrišķības pierādījumu", tika izveidota filozofija, kura uzskatīja to par piedienīgu uzvedību augstdzimušajiem. Pārējās 3 kārtas (zemnieki, amatnieki un tirgotāji) netika uzskatīti par augstdzimušajiem, tādēļ tie šādu dzīves veidu nedrīkstēja piekopt. Ar ko var izskaidrot Japānā šobrīd esošo attieksmi pret homoseksuālismu, jo 3 zemākās kārtas tomēr bija milzīgs vairākums.

Un šādi izrāvumi no konteksta ir ļoti tipiski homoseksualitātes aizstāvjiem. Mani, personīgi, tas dikti tracina, jo, piemēram, par seno maiju kultūru, par kuru es gandrīz neko nezinu, Rex man varētu iestāstīt ko vien vēlās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 16.02.2004 23:22
Viens jauks citāts ;)

Vistolerantākā zeme austrumos bija Japāna, kur homoseksualitāte bija saistīta ar samurāju vīrišķības kultu. Japāņi sauca viendzimuma mīlestību “nansjoku” – “vīriešu ceļš”, “jaunekļu ceļš”, “skaistais ceļš”, “noslēpumainais ceļš”. Japāņi to vienmēr uzskatīja par augsti attīstītās civilizācijas pazīmi.

Viduslaiku Japānā mīlestība pret sievietēm un vīriešiem skaitījās vienādi normāla, viena neizslēdza otru. “Ziema un vasara, diena un nakts nomaina viena otru. Neviens nespēj atcelt pavasara ziedēšanu vai rudens lapu krāsas. Tad kā var kritizēt Vīriešu ceļu vai Sieviešu ceļu?”

Savukārt, priekšrocība tikai viena veida dzimumattiecībām skaitījās reta un dīvaina. “Skaistais ceļš” skaitījās pāreja no seksa ar sievietēm pie ideālas atturības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maara 16.02.2004 20:08
patiesiba neiet runa par to vai kads baidas no ta ka geju bus visapkart un vini parnems varu savas rokas. Iet runa par to ka cilveki kurus sabiedriba deve par savadak orientetiem tas ir geji un lezbietes ir garigi vai psihologiski sauciet to ka velaties bet slimi. Ta ir cilveces samaitatiba un nolaidiba kas tiesam rodas no savadak domajosiem. Greks dzemde greku un gejisms tapat ka lezbisms nak no Senas Romas kur cilveku izlaidibas un visatlautibas del cilveki saka piekopt sadas attiecibas, jo vairak talak izklaides nespeja savas netiklibas speles izdomat. Man ir jautajums Atklatas draudzes macitaja kungam- jus esat garigs lideris un ticat Dievam ko jus atbildesit savam Kungam Jezum Kristum pedeja tiesa kad vins jums jautas kadel jus atklati esat maldinajis tik daudz cilveku. Draudze kura ir tik radikals greks ved uz pazusanu. Pavils Jauna deriba skaidri raksta par attiecibam sievietei pret sievieti un virietim pret virieti. Es nesodu nevienu geju un nevienu lezbieti man ir zel so cilveku jo veseli cilveki izsauc dusmas vai ... bet cilveki kas neapzinas si greka sekas un to ka vini ir garigi slimi izsauc lidzjutibu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Peteris Timofejevs 16.02.2004 16:34
1. Visprims par manas pozīcijas nespēju abstrahēties no maniem personīgajiem uzskatiem - paldies, kritiķim, kas uz to norādīja, tomēr es to neuztveru kā kaut ko negatīvu - mūsdienu zinātnē postmodernistu teorētiķi norāda, ka pētnieka objektivitāte nav reāla - vai nu tā ir savu vērtību veiksmīga/neveiksmīga maskēšana, vai arī... cinisms. Mēs visi esam katrs ar savu pieredzi un pagātni, tāpēc neviena pētnieka darbs nav pilnīgi objektīvs - viņš atspoguļos savos darbos kādu savas pagātnes audzināšanas vai izglītības kvalitāti. Turklāt es jau iepriekš esmu sevi pozicionējis kā geju tiesību aizstāvi, tāpēc neredzu šī "pārmetuma" jēgu.

2. MadMax - es iesaku vēlreiz pārlasīt manu rakstu, tur ir minēts, ka geji un lezbietes sabiedrībā veido kopumā ap 10%. Un viņi Latvijā tādēļ nav 10 personas, bet apmēram 230 tūkstoši.

3. Par seksualitātes iedabu - ka tā it kā esot "domāta" tikai sugas atražošanai - nu šeit man atkal jācitē Entonija Gidensa grāmata "The Transformation of Intimacy", kur viņš norāda, ka jau ar kontracepcijas izgudrošanu un ar kapitālisma pakāpenisku attīstību, ir vērojama parādība, ko viņš nosauc par "'plastiskās seksualitātes" rašanos - proti, seksualitāte jau Romantisma laikmetā (19.gs.) bija zaudējusi tīri reproduktīvo funkciju. Viņš to secina analizējot seksuālā diskursa, kā arī diskursa par sievieti izmaiņas - sieviete vairs nav "māte", bet gan mīlestības objekts. Tā kā es neuzskatu, ka homoseksualitāte ir ģimenes institūcijas drauds - tas ir 19. gs. kapitālisma daudzveidīgās ietekmes uz patības tehnoloģijām rezultāts, nevis kaut kāds ģimenes bieds. Jo starp citu daudzi geju aktīvisti arī aizstāv ģimenes vērtības - tikai tādas ģimenes, kuru veido 2 personas, nevis vīrietis un sieviete - paplašinātā laulības definīcija. Es domāju, ka maniem oponentiem nevajadzētu nodarboties ar grēkāžu meklēšanu homoseksuāļu vidū, bet mēģināt aptvert un izprast sociālos procesus daudz plašākā un sarežģītākā kontekstā.

4. Mans mērķis, salīdzinot Zviedrijas un Itālijas dzimstības rādītājus, bija nevis konstatēt, ka Zviedrijā tie ir labāki kā Itālijā, bet gan, ka attieksme pret homoseksualitāti dažādās sabiedrībās nepalielina vai nesamazina dzimstību - homoseksua;itātei ar dzimstību nav nekāda sakara, jo principā arī geji un lezbietes rada bērnus. Turklāt viņu bērni tiek plānoti, nevis "gadās"... Turklāt es noliedzu, ka sabiedrībā (īpaši mūsu hetero-normatīvajā) ir jebkad pastāvējusi homoseksualitātes propaganda. Nudien! Kad? Kur?

5. Statistika par AIDS manuprāt runā pati par sevi - ja tu esi prātīgs, uzvedies prātīgi un ar cieņu pret partneri, tad nav nekādas inficēšanās riska.

6. Par "don't ask, don't tell" - principā jau būtu jāpalasa nedaudz iepriekš arī, ko tie ģenerāļi saka, atbildot uz žurnālista Hemmera jautājumu:

"HEMMER: Let me ask Admiral Steinman .... what do you want changed then?

STEINMAN: Well, we'd like the law to be repealed by Congress. I mean we think the "don't ask, don't tell" law -- and it is a law, not just a military policy -- [should] be repealed.Furthermore, we would like the current policy on anti-harassment against gays and lesbians to immediately be enforced. That can be done without changing the law and we feel that harassment continues in the military now, even though gays and lesbians are permitted by the law to serve honorably. Oftentimes, the workplace is hostile and sometimes violent, and we think that needs to be addressed, and that could be done even without repealing the law. "

Es nedomāju, ka seksualitāte ir kaut kas tāds par ko darba vietā vajadzētu īpaši pārrunāt, tomēr, ja kāds pajautā, piemēram: "Ko tu darīji nedēļas nogalē?" Un, ja gejs kolēģis nevar atbildēt: "Biju aizgājis uz operu kopā ar savu partneri.", tad es domāju, ka kaut kas īsti nav kārtībā. Līdzīgās sadzīves situācijās, ja persona nevar runāt par savu seksualitāti, tad viņš melo, kas nav ētiski, tāpēc es uzskatu, ka "don't ask, don't tell" pēc savas būtības ir amorāla, jo veicina melu kultūru organizācijā un sabiedrībā.

7. Es neuzskatu par vajadzīgu atbildēt uz norādēm par poligāmām laulībām. Paplašinātā laulības definīcija tik un tā runā par 2 personu (ne vairāk un ne mazāk!) savienību.

8. Ko homoseksuāļi sagaida no sabiedrības? Īsi - pieņemšanu un vienlīdzību.

9. Ko homoseksuāļi ir līdz šim darījuši? Tas ir temats vēsturniekiem. Protams, ka visai interesants temats, bet tas prasa īpašu pētījumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Peteris Timofejevs 16.02.2004 16:33
1. Visprims par manas pozīcijas nespēju abstrahēties no maniem personīgajiem uzskatiem - paldies, kritiķim, kas uz to norādīja, tomēr es to neuztveru kā kaut ko negatīvu - mūsdienu zinātnē postmodernistu teorētiķi norāda, ka pētnieka objektivitāte nav reāla - vai nu tā ir savu vērtību veiksmīga/neveiksmīga maskēšana, vai arī... cinisms. Mēs visi esam katrs ar savu pieredzi un pagātni, tāpēc neviena pētnieka darbs nav pilnīgi objektīvs - viņš atspoguļos savos darbos kādu savas pagātnes audzināšanas vai izglītības kvalitāti. Turklāt es jau iepriekš esmu sevi pozicionējis kā geju tiesību aizstāvi, tāpēc neredzu šī "pārmetuma" jēgu.

2. MadMax - es iesaku vēlreiz pārlasīt manu rakstu, tur ir minēts, ka geji un lezbietes sabiedrībā veido kopumā ap 10%. Un viņi Latvijā tādēļ nav 10 personas, bet apmēram 230 tūkstoši.

3. Par seksualitātes iedabu - ka tā it kā esot "domāta" tikai sugas atražošanai - nu šeit man atkal jācitē Entonija Gidensa grāmata "The Transformation of Intimacy", kur viņš norāda, ka jau ar kontracepcijas izgudrošanu un ar kapitālisma pakāpenisku attīstību, ir vērojama parādība, ko viņš nosauc par "'plastiskās seksualitātes" rašanos - proti, seksualitāte jau Romantisma laikmetā (19.gs.) bija zaudējusi tīri reproduktīvo funkciju. Viņš to secina analizējot seksuālā diskursa, kā arī diskursa par sievieti izmaiņas - sieviete vairs nav "māte", bet gan mīlestības objekts. Tā kā es neuzskatu, ka homoseksualitāte ir ģimenes institūcijas drauds - tas ir 19. gs. kapitālisma daudzveidīgās ietekmes uz patības tehnoloģijām rezultāts, nevis kaut kāds ģimenes bieds. Jo starp citu daudzi geju aktīvisti arī aizstāv ģimenes vērtības - tikai tādas ģimenes, kuru veido 2 personas, nevis vīrietis un sieviete - paplašinātā laulības definīcija. Es domāju, ka maniem oponentiem nevajadzētu nodarboties ar grēkāžu meklēšanu homoseksuāļu vidū, bet mēģināt aptvert un izprast sociālos procesus daudz plašākā un sarežģītākā kontekstā.

4. Mans mērķis, salīdzinot Zviedrijas un Itālijas dzimstības rādītājus, bija nevis konstatēt, ka Zviedrijā tie ir labāki kā Itālijā, bet gan, ka attieksme pret homoseksualitāti dažādās sabiedrībās nepalielina vai nesamazina dzimstību - homoseksua;itātei ar dzimstību nav nekāda sakara, jo principā arī geji un lezbietes rada bērnus. Turklāt viņu bērni tiek plānoti, nevis "gadās"... Turklāt es noliedzu, ka sabiedrībā (īpaši mūsu hetero-normatīvajā) ir jebkad pastāvējusi homoseksualitātes propaganda. Nudien! Kad? Kur?

5. Statistika par AIDS manuprāt runā pati par sevi - ja tu esi prātīgs, uzvedies prātīgi un ar cieņu pret partneri, tad nav nekādas inficēšanās riska.

6. Par "don't ask, don't tell" - principā jau būtu jāpalasa nedaudz iepriekš arī, ko tie ģenerāļi saka, atbildot uz žurnālista Hemmera jautājumu:

"HEMMER: Let me ask Admiral Steinman .... what do you want changed then?

STEINMAN: Well, we'd like the law to be repealed by Congress. I mean we think the "don't ask, don't tell" law -- and it is a law, not just a military policy -- [should] be repealed.Furthermore, we would like the current policy on anti-harassment against gays and lesbians to immediately be enforced. That can be done without changing the law and we feel that harassment continues in the military now, even though gays and lesbians are permitted by the law to serve honorably. Oftentimes, the workplace is hostile and sometimes violent, and we think that needs to be addressed, and that could be done even without repealing the law. "

Es nedomāju, ka seksualitāte ir kaut kas tāds par ko darba vietā vajadzētu īpaši pārrunāt, tomēr, ja kāds pajautā, piemēram: "Ko tu darīji nedēļas nogalē?" Un, ja gejs kolēģis nevar atbildēt: "Biju aizgājis uz operu kopā ar savu partneri.", tad es domāju, ka kaut kas īsti nav kārtībā. Līdzīgās sadzīves situācijās, ja persona nevar runāt par savu seksualitāti, tad viņš melo, kas nav ētiski, tāpēc es uzskatu, ka "don't ask, don't tell" pēc savas būtības ir amorāla, jo veicina melu kultūru organizācijā un sabiedrībā.

7. Es neuzskatu par vajadzīgu atbildēt uz norādēm par poligāmām laulībām. Paplašinātā laulības definīcija tik un tā runā par 2 personu (ne vairāk un ne mazāk!) savienību.

8. Ko homoseksuāļi sagaida no sabiedrības? Īsi - pieņemšanu un vienlīdzību.

9. Ko homoseksuāļi ir līdz šim darījuši? Tas ir temats vēsturniekiem. Protams, ka visai interesants temats, bet tas prasa īpašu pētījumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 16.02.2004 12:59
Vispār jau kaut ko komentēt pēc Rex teiktā,ka homoseksualitāte ir progress un attīstība,būtu lieki.Kā saka- no comment.

Bet es te tā padomāju par terminoloģiju un konsekvencēm. Vai dzimumtieksmes apmierināšana divu viena dzimuma personu starpā ir dzimumattiecības? Kāpēc tiek runāts par *pāriem*? Kāpēc nevarētu ""laulāt"" trīs vīriešus,vai divus vīriešus un trīs sievietes? Ja būsim konsekventi,tad vajadzētu atzīt daudzsievību-vīrību, vajadzētu likumdošanu ""sakārtot"" tā,lai savas attiecības varētu oficiāli reģistrēt,piemēram, vesels koris.Dzīvo visi laimīgi un nediskriminēti.Tad netraucētu nekādi ""stereotipi"".Vēl labāk- vispār izskaust dalījumu pēc dzimumpazīmes.Ir tikai Cilvēks!(ja kādu šis apzīmējums aizskar,tad var izdomāt ko citu,es tik tā-ātrumā).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andzha 15.02.2004 15:04
Rex, 13. februāris, 2004 23:57 rakstīja:

Normāli būtu, ja arī puisis kolēģu vidū varētu pateikt: "Man patīk šis džeks, viņš izskatās tik seksīgs"

Šāds izteiksmes veids heteroseksuālā sabiedrībā tiktu uztverts kā provokācija, jo heteroseksuāls cilvēks nav spējīgs saprast un dalīties homoseksuālas emocijas, jo, ja viņš būtu spējīgs to darīt, tad viņš noteikti vairs nav heterosksuāls, bet gan homo vai biseksuāls.

Ja mēs zinām kādā virzienā attīstās mūsu civilizācija, tad vajag nevis pretoties progresam, bet gan nodrošināt tā harmoniskumu.

Ļoti nepatīk man šis teikums. Ja zinām, ka progress ir pāreja uz augstāku attīstības pakāpi, tad no šī teikuma man jāsaprot, ka, ja spēšu pieņemt homoseksuālismu, tad es progresēšu, t.i. kļūšu augtāk attīstījies, nekā biju iepriekš. Tātad, visi homoseksuālisti, kuri jau pēc noklusējumu (by default) ir pieņēmuši homoseksuālismu, ir augstākas būtnes (izmantoju bioloģisko, ne fašistisko terminu) nekā tie, kas to nespēj akceptēt. Un ļoti bieži tas arī jūtmas homoseksuāļu izturēšanās veidā - viņi it kā jūtas pārāki par citiem. Protams, pieļauju to, ka šāds izturēšanās veids ir tādēļ, ka lielākā daļa oponentu ir tādi eda un A. Gardas tipi, par kuriem intelektuāli pārāks var sajusties arī gliemis :)

P.S. Uz lielāko daļu no cilvēkiem, kas mūsu valstī ir kautko sasnieguši ar savu intelektuālo bagāžu, A. Garda iedarbojas pretēji savam mērķim - viņa runas ir tik acīmredzami un ārkārtīgi stulbas, ka saprātīgs cilvēks metās tās atspēkot, kaut vai tikai savā apziņā, tādejādi atbalstot homoseksuālismu.

P.P.S. Cepur' nost Alekša priekšā - sen nebiju sastapies ar tik inteliģentu homoseksuālisma oponētāju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MadMax 15.02.2004 14:38
Vispar jau ta homoseksualu busana ir uzpusts burbulis. Kas notiek tajas valstis, kur atlauts slegt Paktu starp viendzimuma personam (aizmirsu, ka to precizi sauc) vai pat adoptet homoseksualiem bernus? Vai tur tas it ka milzigais homoseksualu pulis (par kura esamibu mus un ari citu Eiropas valstu iedzivotajus parliecina dazadas geju un lesbiesu organizacijas) masveida izmanto sos izcinitos "labumus"? Neka tamlidziga! Paktu sledz retie, pari, kas adopte bernus, ir skaitami uz vienas rokas pirkstiem. Tapec tada klaigasana - vai valstij ir politika pret gejiem un lesbietem - man skiet bezjedziga. Nav jegas rikot lielus teoretiskus stridus par to, kas vajadzigs lielakais 10 cilvekiem.

Protams, es saprotu, ka jacinas pret homofobiju, un homoseksuali ir jaciena tapat ka citi cilveki. Tas diemzel musu valsti nav attistits. Vispar jau pie mums diemzel netiek cienits neviens cilveks, kur nu vel tie, kas nav tadi ka citi. Pie mums ciena tikai naudu, lai vai kada veida ta ir ieguta :(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zvaigzne 15.02.2004 13:38
Autoram

Man patik Jusu raksts! Tomer salidzinosai lietas/problemas izpratnei trukst vel informacijas, tadel gribetu lugt/ierosinat sekojoso, kas varetu tikt atspogulots sai portala:

- ko pasi geji/lezbietes ir darijusi, lai Latvijas sabiedriba tiktu izprasti un saklausiti un vinu viedoklis nav nemts vera? konkreti, ludzu, jo nevar kaut kaa abstrakti pret kaut ko sudzeties.

- varetu tikt detalizeti iztirzati faktori, kas traucee normalai homoseksualu un ne-homoseksualu mierigai sadzivoasanai Latvijas videe? cik talu taa ir problema/draudi un cik talu tadi faktori ir kada individa (deputata, piemeram) personiga mulkiba vai aprobezotiiba... lai gan likumdevejam pec definicijas, laikam, nevajadzetu but iespejai paust publiski savu mulkibu.

- ko vispar homoseksuali sagaida no parejas sabiedribas???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 13.02.2004 23:57
Aga, gribu tev nepiekrist, ka cilvēki par savu orientāciju nerunā. Nav jau nepieciešams lietot vārdu "orientācija". Pietiek pateikt kolēģu vidū: "Man patīk šī meitene, kura tikko pagājusi garām, viņai ir tādas kājas, tāds dupsis..." Tas jau lielā mērā arī norāda uz seksuālo orientāciju (ja vien cilvēks nemelo). Normāli būtu, ja arī puisis kolēģu vidū varētu pateikt: "Man patīk šis džeks, viņš izskatās tik seksīgs".

Cilvēki sabiedrībā regulāri runā par saviem vīriem un sievām. Normāli, ka geji un lesbietes varētu brīvi runāt arī par saviem draugiem un draudzenēm.

Seksualitāte ir tik publiska lieta, cik pats cilvēks to vēlas. Nevajag viņu piespiest atklāt savu seksualitāti, bet nevajag arī viņu spiest to slēpt. Līdz ar to princips "Nejautā, nestāsti" jāsaīsina līdz principam "Nejautā".

Alekša piedāvātajā rakstā "Laulības beigas Skandināvijā" tiešām ir daudz interesantu faktu. Tomēr secinājumi gan ir ačgarni. Pateikt, ka geju laulību legalizēšana iznīcina heteroseksuāļu laulības, nozīmē nepamanīt pašu problēmu. Ja ar geju laulībām tur vispār ir kāds sakars, tas tas ir minimāls, netiešs un treššķirīgs. Domāju, ka abas šīs tendences vienlīdz veicina viena otru. Jo īstenībā, gan geju laulību legalizēšana, gan tradicionālo laulību noriets - abas divas tendences ir sekas sabiedrības vērtību sistēmas maiņai. Tas ir progress, indivīda brīvības attīstība. Protams, arī progresam var būt blaknes. Šajā gadījumā, negatīvais ir dzimstības samazināšanās.

Starp citu, interesanti apskatīt kā mainījies dabiskais pieaugums Skandināvijā no 1991.gada līdz 2002.gadam salīdzinot to ar tajā rakstā slāvētajām dienvidu zemēm (EUROSTAT dati):

Dānijā: 0.9 / 1.3 / 0.9 / 1.6 / 1.3 / 1.3 / 1.5 / 1.5 / 1.3 / 1.7 / 1.3 / 1.0;

Zviedrijā: 3.3 / 3.2 / 2.4 / 2.3 / 1.1 / 0.1 / -0.3 / -0.5 / -0.7 / -0.3 / -0.3 / 0.1;

Norvēģijā: 3.7 / 3.6 / 3.0 / 3.7 / 3.5 / 3.9 / 3.5 / 3.2 / 3.2 / 3.4 / 2.8 / 2.4;

Somijā: 3.2 / 3.3 / 2.7 / 3.4 / 2.7 / 2.3 / 2.0 / 1.5 / 1.6 / 1.4 / 1.5 / 1.2;

Itālijā: 0.2 / 0.4 / -0.1 / -0.4 / -0.5 / -0.5 / -0.5 / -1.0 / -0.6 / -0.3 / -0.2 / -0.5;

Spānijā: 1.5 / 1.7 / 1.2 / 0.8 / 0.4 / 0.3 / 0.5 / 0.1 / 0.2 / 0.9 / 1.1 / 1.1;

Grieķijā: 0.7 / 0.6 / 0.4 / 0.6 / 0.1 / 0.0 / 0.2 / -0.2 / -0.3 / -0.2 / 0.0 / -0.2;

Gejiem nelabvēlīgajos dienvidos dabiskais pieaugums kopumā vēl pat ir zemāks nekā gejiem labvēlīgajos ziemeļos. Protams, jebkurā gadījumā visā Eiropā dzimstība ir zema. It īpaši gejiem nevisai labvēlīgajā Latvijā.

Taču zemās dzimstības problēmu nevar atrisināt bremzējot sabiedrības progresu. Progresa virziens ir indivīda brīvības paplašināšana. Tāpēc arī citās jomās jāmaina vērtību sistēma tādā veidā, lai tā nenonāktu pretrunā ar indivīda brīvību. Indivīda brīvība neizslēdz cilvēka vēlmi radīt bērnus. Tomēr katram indivīdam var būt savs modelis. Tātad ir nepieciešama modeļu daudzveidība, lai cilvēks varētu izvēlēties modeli, kurā viņš justos laimīgs.

Tradicionāla laulība ir vienveidīga, daudzos gadījumos tā nonāk pretrunā ar indivīda brīvību (kāpēc tad cilvēki šķiras un kāpēc tik maz precas?). Prātā nāk vienveidīgie veikali padomju laikos - stagnācija un ekonomikas pagrimums. Modeļu daudzveidība ir vajadzīga visiem - gan gejiem, gan heteroseksuāļiem. Un šiem modeļiem ir vajadzīgs tiesisks nodrošinājums.

Piemēram, nereģistrējot laulību dzīvo vīrietis un sieviete. Vai sieviete jūtas droša, lai laistu pasaulē bērnu? Iespējams, ka ne vienmēr. Ir vajadzīgs tāds tiesisks mehānisms, kas sniegtu viņai drošību. Atbildībai jābūt nevis vienam "laulātajam" pret otru, bet gan abiem pret bērnu. cits gadījums: sieviete nevar sastapt savu sapņu princi, bet vēlas vienatnē audzināt bērnu. Jābūt tiesiskam mehānismam, lai viņa būtu droša par bērna nākotni. Viena lesbiete, divas lesbietes, trīs lesbietes grib radīt bērnus. Arī viņām ir vajadzīgs tiesisks mehānisms. Divi vīrieši, vīrietis un divas sievietes, sieviete un divi vīrieši. Variantu var būt daudz. Tie ir reāli dzīves modeļi, kuriem ir nepieciešams tiesisks nodrošinājums.

Ja mēs zinām kādā virzienā attīstās mūsu civilizācija, tad vajag nevis pretoties progresam, bet gan nodrošināt tā harmoniskumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aga 13.02.2004 18:45
Es tomeer veelejos iesaistiities shajaa diskusijaa un man ir prieks par taas raksturu.

Viena lieta, kam es tomeer nepiekriitu ir manas seksualitaates publiskais raksturs. Protams, tas saja gadiijumaa neattiecas uz publiskaam personaam, tach taa tomeer ir intiimaa sfeera, kuras izpaushana ir atkariiga no manis pasha.

Un to jau esmu diezgan ilgu laiku noveerojusi, ka savu seksualitaati visbiezhaak publiski atklaaj tieshi geji nevis heteroseksuali. Jo man vienkarshi neienak praataa uzsveert ( vienalga vai taa ir privaata vai neprivaata saruna) savu seksualitaati. Shaada savas seksualitaates uzsveershana, manupraat, tomeer noraada uz to, ka pati persona, kas to publiski nepartraukti uzsver, pati to neuztver kaa dabisku. Proti, ar to velas noradiit, ka es esmu kas iipash. Es neredzu citu izskaidrojumu.

Un otra lieta, es tomeer nedomaju, ka Latvijaa mes varam runaat par diskriminaaciju pret homoseksualiem.

Pec shii raksta izlasiisanas man radaas prieksstats par homoseksualiem ka iipasi aizsargajamu socialu grupu, par kuriem arii attiecigi buutu jaarupeejas. Tacu pashi homoseksuaali nav paruupejushies par to, lai veiktu kaadus informeeshanas pasaakumus par to, kas tas ir un ka vini to uztver un ka vini "nekozh".

Jebkuraa gadiijuma raksta autoram ir gruuti abstraheeties no savas privaatas attieksmes paushanas un ari informacijas interpretaacijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 13.02.2004 18:12
Piebildes Pētera Timofejeva teiktajam:

1. Būsim galu galā godīgi paši pret sevi - ja nebūtu tādu par seksualitāti rakstošu mediju kā KLUBS, COSMO, SANTA - tikai daži no daudzajiem - Latvijas mediju apvārsnis liktos krietni vien tuksnešains.

Šo žurnālu seksualizētā tematika un reizēm visai ieinteresētā attieksme arī par homoseksuālismu, netieši apliecina, ka Latvijā nav nemaz tik liela pretruna starp homoseksuālisma aizstāvjiem un cita veida hedonisku dzīvesveidu paudējiem. Lielāka pretruna ir starp šo žurnālu pausto dzīvesveidu un to sabiedrības daļu, kuri tomēr uzskata, ka arī dzimstība ir jāveicina un tradicionālās ģimenes ir jāaizstāv (kaut vai tādēļ, ka paredzamajā nākotnē tās nodrošinās tautas dabisko pieaugumu nesalīdzināmi vairāk par visa veida alternatīvām - t.sk. homoseksuālo pāru adopcijām). Visi taču ir ieinteresēti, lai arī pēc 30 vai 50 gadiem Latvijā būtu cilvēki, kuri maksā nodokļus un strādā, lai mēs varētu mierīgi doties pensijā.

Man nav nekādu iebildumu pret to, ka seksualitāte un seksa tehnika var sagādāt cilvēkam arī baudu. Tomēr seksualitātes pamatmērķis ir pavisam cits - cilvēku sugas turpināšana. Tāpat arī automašīnas var aprīkot ar tonētiem stikliem, ādas sēdekļiem, un daudz ko citām ekstrām, kas sagādā braucējiem lielāku prieku. Tomēr no tām nebūs nekāda labuma, ja tās mūs nevedīs "no punkta A uz punktu B". Tāpēc var gadīties, ka runas par to, kas seksualitātē ir "norma" nav tikai subjektīvas dogmas, bet tās izriet no sabiedrības izaugsmes vajadzībām.

2. Atvaļinātais brigādes ģenerālis Keith Kerr CNN intervijā (sk. http://www.cnn.com/2003/US/Northeast/12/11/cnna.gays.militar...) uz intervētāja jautājumu par to, vai "Don't ask, don't tell" princips darbojas atbild šādi:

HEMMER: All three of you gentlemen have told me it's not working, the policy needs to be dropped and the fact of the matter is you believe that right now the military is not well-served by this. It appears to me from a distance all three of you men have had very successful military careers. You're now retired. It seems, General Kerr, that it's worked well for the three of you.
Am I wrong?

KERR: It worked very well for me. The Army made me a much better person. It gave me education, training, contact and the ability to serve with wonderfully talented officers and learn from them. So I'm so proud of my Army service and what the Army has done for me. And that opportunity ought to be available to all Americans.

Vārdi "It worked very well for me" skan vismaz kā piesardzīgs atbalsts homoseksualitātes publiskas neafišēšanas politikai. Visi šie 3 ģenerāļi faktiski ar savu veiksmīgo karjeru apliecina, ka diskriminācijai pret homoseksuālistiem nebija izšķirošas nozīmes viņu biogrāfijā.

3. Piekrītu tam, ka homoseksuālisma propaganda nav būtiskākais dzimstības samazināšanās iemesls. Tomēr raksts "The End of Marriage in Scandinavia" (sk. linku pirmajā komentārā) liek padomāt par to, ka tradicionālā ģimene ir visai apdraudēta institūcija, un ir vērts padomāt par to, kā to nostiprināt, vai arī piedāvāt reālas alternatīvas. Jo Zviedrijas dzimstības rādītājs (9.71 piedzimušo uz 1000 personām) nepavisam nav iepriecinošs, un daudzi bērni tur aug ne vien oficiāli nelaulātās, bet gan arī izjukušās ģimenēs.

5. Pilnīgi piekrītu P. Timofejevam!

6. Un šī riska attieksme vismaz Latvijā ir vairāk izplatīta tieši heteroseksuāļu vidū, jo viņu vidū uz 2003. gadu ar HIV bija inficējušies 301 persona, kamēr bija tikai 113 homoseksuāļi, kas bija inficējušies.
Statistikā ir tāds jēdziens kā "nosacītā varbūtība". Ja sabiedrībā būtu vienāds skaits heteroseksuāļu un homoseksuāļu, tad tiešām varētu secināt, ka AIDS risks heteroseksuāļiem ir lielāks. Tomēr homoseksuāļu attiecība pret heteroseksuāļiem ir varbūt 1 pret 10, nevis pat 1 pret 3. Līdz ar to šie AIDS dati liecina par to, ka homoseksuālai personai ir daudzkārt augstāks risks inficēties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


trollis 13.02.2004 17:49
edim. ko man darit, ja man nepatika rodas no varda "edis"? prasit, lai visi izliekas, ka tada varda nav vai aizliegt to lietot?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Peteris Timofejevs 13.02.2004 16:41
Nu lūk. Iepriekšējā autora pieminētās diskomforta izjūtas ir klasisks homofobijas gadījums. Ar homofobiju šeit ir jāsaprot iracionālas bailes no homoseksuāli orientētiem indivīdiem. Parasti homofobiju izraisa nedrošība par savu heteroseksuālo orientāciju. Skatīties psiholoģijas pasniedzējas Jolantas Cihanovičas rakstu "Homofobija" - http://www.gljag.gay.lv/articles.php?lng=en&pg=51



Ak jā. Un vēl kas - man arī īpaši nepatīk vārds "pederasts", jo tad ir sajūta it kā lasītu 1930tajos gados izdoto Aleksandra Grīna "Pasaules Vēsturi" vai LPSR Kriminālkodeksu. Tad jau klīniski skanošais "homoseksuālis" izklausās labāk, bet vārds "gejs" - izklausās pavisam labi. Angļu valodā - gay - nozīmē "jautrais". Tāpēc es arī šo vārdu lietoju, lai neradītu jūtīgiem lasītājiem un arī sev diskomfortu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edis 13.02.2004 16:33
Kad es dzirdu vārdu pederasts ( gejs – kurš izdomāja tik stulbu vārdu?) kās apzīmē (asociējas) ar divu vai vairāku vīriešu seksuālām attiecībām, man nāk vēmiens !!! Tā ir mana dabiska reakcija uz šo perverso parādību (darbību), tāpat kā zosāda uz aukstumu vai sviedri uz karstumu. No bioloģiska skatu punkta raugoties pederasti un lezbietes ir pavisam atšķirīgi, arī kā sociālā izpausme tie veidojušies atšķirīgi un tādējādi būtu arī uzlūkojami. Dodot viņiem vienādas tiesības, es to uzņemtu kā savu diskrimināciju. Tas kā cilvēku ( homo ) populācijā viņu ir 10% jau nozīmē ka Daba – Dievs viņus diskriminē. Ja piekāpsimies viņu priekšā tad nākamie ar pretenzijām būs zoofīli, nekrofīli, pedofīli , jo viņiem arī ir LR vai ES pilsoņu pases.šīs tematikas galvenā iniciācija nāk no Briseles ES mītņu kabinetiem, jo polišinēla noslēpums ir ka viņu starpā šo ......astu un ......fīlu ir daudzkārt lielāks procents nekā vispārējā cilvēku populācijā, kā arī tas kurš un pateicoties kam pie kāda amata ticis.......

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Peteris Timofejevs 13.02.2004 16:28
Es vēlējos iesaistīties diskusijā, jo man likās, ka dažas lietas diskusijā būtu tā kā jāprecizē.

1. Vispirms par seksualitāti un tās privāto raksturu. Es zinu, ka es tūlīt izsaukšu uz sevi vērstu apvainojumu vētru gan no geju aktīvistu puses (pie kuriem es pieskaitu arī sevi - jo tēlot bezkaislīgo politikas pētītāju akūtu sociālo problēmu priekšā es nespēju), gan no antigejiskiem konservatīvajiem, tomēr es neuzskatu, ka seksualitāte ir piederīga privātās sfēras. Turpinot Keitas Miletas ideju, ka privātais ir politisks, man jāsaka, ka seksualitāte ir dikti vien publiska lieta - galu galā heteroseksualitāte tiek propagandēta ne tikai no Baznīcas kanceles, bet arī valdības deklarācijā - tiek runāts, ka nepieciešams paaugstināt dzimstību, veicināt ģimenes (ar kuru šauri tiek saprasta tikai vīrieša un sievietes kopdzīve)vērtības, utt. Būsim galu galā godīgi paši pret sevi - ja nebūtu tādu par seksualitāti rakstošu mediju kā KLUBS, COSMO, SANTA - tikai daži no daudzajiem - Latvijas mediju apvārsnis liktos krietni vien tuksnešains. Un par seksualitāti (kas galvenokārt tiek izprasta kā hetero-seksualitāte) ne tikai raksta, bet arī runā radio, televīzijā, ģimenēs, uz ielas, pat partiju sanāksmēs. Un galu galā arī Ministru kabinetā. Visu šo runu un pārrunu mērķis ir apzināti veidot indivīda identitāti atbilstoši sabiedrībā valdošajai hetero-normativitātes ideoloģijai, kura nelaimīgā kārtā a priori nosaka, ka visas no heteroseksualitātes atšķirīgās seksualitātes izpausmes ir "ne-norma". Tā kā seksualitāte ne tuvu nav ne intīma, ne privāta lieta.

2. Tāpēc es oponēju tiem, kuri atreferē konservatīvo loloto veiksmes stāstu par don't ask, don't tell politiku ASV bruņotajos spēkos - tā nebūt nav bijusi veiksmīga - vairāki atvaļinātie ģenerāļi ir runājuši par to, cik degradējošu iespaidu tā atstāj uz homoseksuālo indivīdu - par to var lasīt televīzijas CNN intervijā - http://www.cnn.com/2003/US/Northeast/12/11/cnna.gays.militar...

3. Tas, ka Latvijā ir zemi demogrāfiskie rādītāji - to var izskaidrot nevis ar dažu populistu minējumiem par it kā pastāvošu "homoseksualitātes propogandu" (kad, kur?), bet gan ar dažiem sociālās vēstures faktiem - pirmkārt, ar kontracepcijas izgudrošanu, kas ļauj kontrolēt sievietēm pašām kontrolēt dzimstību (īpaši tām sievietēm, kuras dzīvo ne īpaši labos sociālekonomiskajos apstākļos). Otrkārt, ir mainījusies arī sievietes loma sabiedrībā, kas ļauj tai pašai uzņemties lēmumu par savu dzīvi, kā arī dzimstības kontroli. Repšes rosinātā ekonomiskā dzimstības stimulācija jaunajiem pāriem ir tikai viens no mehānismiem. Būtu jāpadomā kā tiešām veicināt dzimstību, ja tā tiek uztverta par sociālu problēmu, nevis kurināt naidu pret homoseksuāļiem, kuri nu galīgi nav saistīti ar heteroseksuāļu vēlmi radīt vai neradīt bērnus. Populistiskā retorika par to, ka, ļaujot laulāties arī gejiem un lezbietēm, degradējas laulības institūts, ir un paliek tikai populistiska retorika, jo, piemēram, saskaņā ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes datiem dzimstības rādītāji katoliskajā Itālijā, kurā pastāv smaga geju un lezbiešu diskriminācija, ir vēl zemāki (9.18 piedzimušo uz 1000 personām) nekā pret gejiem un lezbietēm liberāli noskaņotajā Zviedrijā (9.71 piedzimušo uz 1000 personām) - skatīt - http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/

5. Kas attiecas uz manis pieminēto hate speech, tāpat kā kaut kādi politiskā korektuma principi ir visai uzmanīgi lietojami instrumenti. Tā vietā, lai pieņemtu politkorektuma kodeksu, būtu jādomā, kā izglītot žurnālistus par neētiskas komunikācijas atspoguļošanu. Drīzāk būtu jāpadomā par speciālu likumdošanu attiecībā pret tā saucamajiem hate crimes jeb noziegumiem, kuru motīvi ir iracionāls naids pret kādu sociālo grupu. Tāpat arī par speciālu policistu izglītošanu noziegumos, kas vērsti pret homoseksuālajiem pilsoņiem.

6. Kas attiecas uz AIDS un uzskatu, ka homoseksuālie vīrieši ir galvenā riska grupa, tad jāatzīmē, ka tas patiešām ir tikai mīts. Vismaz Latvijā - pēc AIDS Profilakses centra statistikas, tieši intravenozie narkomāni un heteroseksuāļi ir lielākās riska grupas. Un vispār - homoseksuālo aktu un AIDS it kā apriorā saistība ir apšaubāma arī no cita aspekta - jo ne jau homoseksuāls kontakts pats par sevi "nodrošina" inficēšanās risku - runa ir drīzāk par riska attieksmi - ka tiek veikts seksuāls akts bez nepieciešamās aizsardzības. Un šī riska attieksme vismaz Latvijā ir vairāk izplatīta tieši heteroseksuāļu vidū, jo viņu vidū uz 2003. gadu ar HIV bija inficējušies 301 persona, kamēr bija tikai 113 homoseksuāļi, kas bija inficējušies. Tomēr vislielākā problēma Latvijā vēljoprojām ir un paliek narkomānu riska attieksme, lietojot vienu un to pašu adatu, lai injicētu narkotiskās vielas. Skatīt - http://www.aids-latvija.lv/?sadala=154

7. Un visbeidzot par diskriminācijas izpratni - es nerunāju savā rakstā par Saeimas soli nepieņemt (no Skandināvijas partnerattiecību likumprojekta autoru radīto) dokumentu kā diskrimināciju. Tik radikāls gluži es neesmu :-) , tomēr es uzskatu, ka Latvijā pastāv institucionalizēta legālā diskriminācija - proti, gejiem un lezbietēm no vienas puses un heteroseksuāļiem no otras puses nav nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un pienākumi. Un šāda diskriminācija ir nekavējoties jānovērš.

Ja kāds vēlas apspriest likumdošanas ētiku, tad es domāju, ka jebkuram likumam ir jābalstās uz šādiem principiem - cieņu pret cilvēku, brīvību un vienlīdzību. Jebkāda aizbildnieciska attieksme pret indivīdu (vai viņa prasmi/neprasmi izvērtēt savas rīcības sekas) un uz faktiem nebalstītas dogmas man neliekas apspriešanas vērtas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 13.02.2004 14:03
Man loti zel, ka iepriekseja komentara autors izprot vienlidzibas ideju citadak un attaisno likuma nevienlidzigu attieksmi pret hetero un homo orientetiem cilvekiem.

Te jau nebija runa par nevienlīdzīgu attieksmi atkarībā no cilvēka orientācijas, bet par konkrētu rīcību - homoseksuāliem sakariem ar nepilngadīgo. Bet šis krimināllikuma pants ir tikai mazs piemērs - t.i. es joprojām nesaprotu, kāpēc šī panta iepriekšējā redakcija (kur bija dažāds vecuma cenzs homoseksuālām un heteroseksuālām attiecībām) ir VCB pētījumā nosaukta par diskriminējošu?

Protams, parasti arī heteroseksuālas attiecības starp 16-gadīgajiem nav nekas slavējams, bet vai tad krimināllikums nevar šķirot situācijas atkarībā no to sabiedriskās bīstamības?

Es jutu, ka komentara autora argumentu iespaido tradicionali miti un nepamatoti stereotipi par homoseksualitati un homo cilvekiem.

Vai tad epidemioloģiskie dati par AIDS izplatību ir tikai mīti un stereotipi? Homoseksuālisti un intravenozie narkomāni tur ir skaidri izdalītas riska grupas.

Plašākā nozīmē, lai vispār varētu runāt par jebkādu diskrimināciju (P.Timofejeva rakstā šis vārds minēts 17 reizes) ir jāvienojas par ētikas principiem, uz kuriem balstīsim savus spriedumus. Varam uzskatīt, ka valstij pirmkārt jānodrošina katra indivīda tiesības brīvi izpaust savu seksualitāti vai pat vēl radikālāk - tiesības "rīkoties ar savu ķermeni pēc saviem ieskatiem" (tātad pieļaujot arī narkomāniju, eitanāziju, u.c.).

Tomēr cilvēki nav izolēti un ar savu rīcību ietekmē viens otru, tādēļ ir arī otrs atskaites punkts - sabiedrības ilgtermiņa intereses, kuras reizēm ir pretrunā ar indivīdu brīvību. Tieši tādēļ, piemēram, ir aizliegtas narkotikas, tiek lietotas diferencētas ekonomiskās sviras, īstenota mazākumtautību izglītības reforma. Daudziem būtu kārdinājums arī to visu nosaukt par "diskrimināciju".

Latvijā neviens nebūtu jādiskriminē atkarībā no viņa uzskatiem vai jebkāda veida orientācijas. Kā Jūs nupat minējāt, arī homoseksuālās attiecības ir atļautas - pat no 16 gadu vecuma. Ja runājam par cita veida likumdošanas izmaiņām, tad vajadzētu motivēt, ko tad īsti iegūs plašāka sabiedrība.

P. Timofejevs min vienu konkrētu problēmas izpausmi - hate speech. Viņš raksta: "Neiecietība galvenokārt ir izpaudusies Saeimas deputātu un valdības ministru publiskos paziņojumos...". Tā tas diemžēl ir - deputāti un ministri veltī naidpilnus izteicienus gan saviem oponentiem, gan mazākumtautību skolēniem, un atsevišķās reizēs arī homoseksuālistiem. Tātad tieši naida kurināšanas problēma jārisina - un droši vien to var risināt plašākā kontekstā, lai Aivara Gardas piekoptais komunikācijas stils nekļūtu par sabiedrībā vispārpieņemtu.

Turpretī citi rakstā minētie "diskriminācijas" piemēri ir apmēram sekojoši: Latvijā nepieņēma tādu pašu likumu kā Nīderlandē (kura pēc P. Timofejeva domām ir "valsts ideāltips") - tātad notikusi diskriminācija. Par katru no viņa minētajiem jautājumiem ir vajadzīga atsevišķa diskusija, kur jānoskaidro visi apstākļi un likumu izmaiņu plašākās sekas. Citādi mēs, vēlēdamies lai viss būtu kā Nīderlandē, izdomāsim, ka arī narkotikas un eitanāziju vajag legalizēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lett 13.02.2004 12:10
Man loti zel, ka iepriekseja komentara autors izprot vienlidzibas ideju citadak un attaisno likuma nevienlidzigu attieksmi pret hetero un homo orientetiem cilvekiem. Es jutu, ka komentara autora argumentu iespaido tradicionali miti un nepamatoti stereotipi par homoseksualitati un homo cilvekiem. Atgadinasu tikai to, ka Latvijas likumdeveji jau atrisinaja situaciju ar izmainam Kriminallikuma, kas tagad paredz visiem dzimumsakaru veidiem vienu minimalu vecumas cenzu - 16 gadi (sk.Kriminallikuma 161. pants).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 13.02.2004 09:54
Iepriekšējā komentārā minēta atsauce uz pētījumu, kura 13.-14. lappusē teikts sekojošais:

Latvijas Kriminālkodeksa 122. pants palīdzēja noteikt, no kāda vecuma Latvijā personas drīkst stāties dzimumsakaros. Šis pants paredzēja kriminālatbildību un sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem par dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu. Tādējādi varēja konstatēt, ka indivīdi Latvijā drīkst stāties dzimumsakaros tikai no sešpadsmit gadiem. Taču, kā norādīja Kriminālkodeksa komentētāji, šis pants aptvēra tikai dzimumsakarus starp pretējo dzimumu personām. Minimālais vecums, no kāda dzimumsakaros drīkstēja stāties heteroseksuālās personas, bija 16 gadi.

Analizējot Kriminālkodeksa 124. pantu, izrietēja, ka minimālais vecums, no kāda, nepārkāpjot likumu, homoseksuālos sakaros drīkstēja stāties vīrieši, bija 18 gadi (124. pants paredzēja kriminālatbildību par dzimumsakariem starp vīriešiem, ja viens no viņiem bija nepilngadīgs, un, kā zināms, pilngadība Latvijā iestājas no 18 gadiem).



Tādējādi Latvijas Kriminālkodess noteica atšķirīgus vecuma cenzus homoseksuālo vīriešu dzimumsakariem un citu cilvēku dzimumsakariem. Šāda situācija atkal pārkāpa visu cilvēku vienlīdzības likuma priekšā principu.

T.i. faktiski "visu cilvēku vienlīdzība likuma priekšā" šī pētījuma autoru izpratnē nozīmē atļaut dzimumattiecības starp pieaugušiem vīriešiem un nepilngadīgiem (16 un 17 gadus veciem) zēniem. Ja šādus sakarus valsts pamatoti uzskatītu par kriminālnoziegumu (pedofīlija!), tad tā esot homoseksuālistu diskriminācija.

Šādu secinājumu tiešām var izdarīt tad, ja liek vienādības zīmi starp heteroseksuāliem un homoseksuāliem dzimumsakariem. Ir tomēr vairāki iemesli, kādēļ, piemēram, vecākiem varētu būt nopietni iebildumi, ja viņu nepilngadīgais dēls stātos dzimumattiecībās ar pederastu:

1) Homoseksuālu vīriešu vidū ir paaugstināts īpatsvars inficēto ar AIDS un citām seksuāli transmisīvajām slimībām; anālu dzimumkontaktu ceļā šo infekciju ir vieglāk nodot partnerim. Ir labi zināms, ka nepilngadīgie ne vienmēr konsekventi izmanto aizsardzības līdzekļus, piemēram, prezervatīvus. Tātad šāda agra dzimumpieredze faktiski bieži ir nāves spriedums. Ir, protams, noteikumi par "apzinātu inficēšanu ar STS", bet nekur nav teikts, ka visi inficētie homoseksuālisti atrodas atbilstošā uzskaitē un ir tikuši brīdināti.

2) Dzimumidentitāte jauniešiem 16-17 gadu vecumā vēl tikai veidojas. Homoseksuālistu centība pievērst nepilngadīgos savam netikumam nav attaisnojama, ja citādos apstākļos šie paši jaunieši varētu galu galā izvēlēties sev citu dzīves modeli.

Galu galā visi šie spriedumi par "vienlīdzību" izriet no tā, ka autori liek vienādības zīmi starp homoseksuālām un heteroseksuālām dzimumattiecībām. Bet šīs attiecības atšķiras pēc būtības - vienas no tām ļauj cilvēkiem izveidot stabilas ģimenes un laist pasaulē bērnus, bet otras ieved destruktīvā dzīvesveidā un nedziedināmās slimībās. Tādēļ nav jābrīnās, ka valsts pret šīm attiecībām var izturēties atšķirīgi.

Varam protams pašausmināties par Sodu likumu Latvijas brīvvalsts laikā, kurš aizliedza vīriešu homoseksuālās dzimumattiecības, un papriecāties par to, ka mūsdienu "varavīksnes sabiedrībai" viss ir tapis atļauts. Tomēr nevar salīdzināt demogrāfiskos rādītājus toreiz un tagad. Arī mūsdienās tās sabiedrības, kurās notiek straujš ekonomisks un sociāls uzplaukums (piemēram, Dienvidaustrumāzijā) neizceļas ar īpašu pretimnākšanu homoseksuālam dzīvesveidam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lett 12.02.2004 15:52
1998.-1999. gada es stradaju pie petijuma Valsts Cilvektiesibu birojam (VCB) par lezbiesu un geju tiesibu stavokli Latvija, citas jurisdikcijas un starptautiskas organizacijas. Petijuma rezultata VCB iesniedza Saeima likumprojektu par viena dzimuma personu partnerattiecibu registraciju. Ja kads velas lasit visu projektu, tas ir tagad pieiejams VCB majaslapa: www.vcb.lv > Petijumi > Geju un lezbiešu tiesību stāvokļa analīze Latvijā

NB! Kops projekta beigam situacija attieciba uz lezbiesu, geju un bi-cilveku tiesibam gan Latvija, gan ari citas valstis nozimigi izmainijas un ne visi dati ir korekti.

Juris

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 12.02.2004 11:05
Varbūt kāds var man paskaidrot, kāpēc nevar Latvijas darbavietās un izglītības iestādēs ieviest normu "Don't ask, don't tell" (t.i. nejautā citiem par viņu seksuālo orientāciju, un nestāsti pats - ja esi homoseksuālists). Šī norma 90-tajos gados tika ieviesta ASV bruņotajos spēkos.

Vairumam cilvēku seksualitāte ir personiska, intīma lieta, kuru visiem publiski neizrāda, vai vismaz darbavietā normālam cilvēkam ir visas iespējas to neizrādīt. Kāpēc tad būtu vajadzīgas īpašas atrunas Latvijas likumos pret diskrimināciju attiecībā pret homoseksuālistiem?

Analoģiski - ja man būtu AIDS, tad es par to teiktu tikai cilvēkiem, kurus tas tieši var iespaidot, piemēram, savam zobārstam, nevis to publiski un atklāti visiem paziņotu. Ja kāds kolēģis šādu manas privātās dzīves faktu uzzinātu no privātiem avotiem un pēc tam izturētos diskriminējoši, tikai tad varētu būt runa par to, ka likumam mani ir jāaizstāv. Nevis tajā gadījumā, ja es pats provocēju citus ar savu "netradicionālo orientāciju" vai citiem savas intīmās dzīves apstākļiem.

Problēma slēpjas tanī apstāklī, ka homoseksuālisms (tāpat kā jebkura cita perversi ievirzīta dzimumtieksme), iespējams rodas iedzimtu vai agrā bērnībā iegūtu faktoru rezultātā - manuprāt, homoseksuālisma cēloņi vēl nav viennozīmīgi izpētīti. Ir arī plaša "robežjosla" - pamatā heteroseksuāli cilvēki, ar nelielu noslieci uz homoseksuālismu. Ja valsts savās vidusskolās, armijā, cietumos, utml. ļauj sazelt homoseksuālai uzvedībai, tad daudzi cilvēki, kuri citādi varbūt nebūtu kļuvuši par homoseksuālistiem, tiek "iesaistīti" šajā dzīvesveidā un gūst pretdabīgu dzimumattiecību pieredzi. Tikai tā var izskaidrot to, ka, piemēram, Nīderlandē būs vairāk cilvēku, kuri (anonīmās aptaujās vai citādi) atzīst sevi par homoseksuālistiem nekā, teiksim, Polijā.

"Homoseksuālu ģimeņu" legalizācija vispār neprasa komentārus - tā var tikai kalpot laulības institūcijas degradēšanai. Gan Skandināvijas valstu, gan Nīderlandes pieredze liecina, ka 10-20 gadus pēc homoseksuālu partnerattiecību valstiskas atzīšanas vēl tālāk samazinās ģimeņu rašanās; izplatās nelaulātu partneru kopdzīve, utt. Galu galā no tā cieš bērni, jo laulība parasti ir stabilāks veidojums nekā nereģistrēta kopdzīve - t.i. bērni šādās sabiedrībās biežāk aug bez viena vai abiem vecākiem.

Detalizēti par šo parādību var izlasīt žurnālā "The Weekly Standard":
http://www.weeklystandard.com/Content/Public/Articles/000/00...

The End of Marriage in Scandinavia. The "conservative case" for same-sex marriage collapses.
by Stanley Kurtz
02/02/2004, Volume 009, Issue 20

Saistītie raksti
Citi autora darbi