Atslēgvārdi:

Vai krievu valoda aiziet? 10

Kāds beļģu etnopētnieks par vēlmēm izspiest Latvijā krievu valodu pārsteigts iesaucās: “Kur jums prāts! Ar krievu valodas zināšanām jūs būsiet Eiropas Savienības izcilākie sakarnieki ar grūti atminamo Krieviju, bet bez tām Eiropā būsiet mazāk pieprasīti.”

Iesaki citiem:

Atvērtās sabiedrības institūta ziņojuma “Pirmsiestāšanās procesa ES monitorings: Mazākumtautību aizsardzība” prezentācijas konferencē 13.decembrī izraisījās diskusija arī par valodu situāciju Latvijā. Izskanēja pieņēmums, ka krievu valodas lietošana sarūk, ka tai drīz vairs nebūs liela loma mūsu sabiedriskajā dzīvē.

Šāda prognoze dzirdēta arī agrāk. Aplēses ienesēji operē ar statistikas datiem, ka krievvalodības galveno uzturētāju: krievu, baltkrievu un ukraiņu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū samazinās. Proti, 1989. gadā šo tautību iedzīvotāji veidoja 42% sabiedrības, bet 2002. gadā vairs tikai ap 35%. Galvenais samazinājuma cēlonis – emigrēšana. Negatīva ir arī šo tautību iekšējā demogrāfiskā lejupslīde, mirstībai pārspējot dzimstību[1].

Kā svarīgu faktoru krievu valodas lietojuma kritumā min skolēnu skaita mazināšanos krievvalodīgajās skolās – pirms pieciem gadiem tajās mācījās 34,7% skolēnu, bet šajā mācību gadā vairs tikai 29,7%, turklāt 1. klasēs vairs tikai 25,4% bērnu sāk mācības krievu skolās[2].

Šie fakti nav apstrīdami. Un tomēr, vai no tā visa varam secināt, ka “krievu valoda aiziet”? Sevišķi Rīgā ir grūti tam noticēt, jo mūsu galvaspilsētas ielās joprojām visbiežāk dzird krievisko runu. Manā dzīvesvietā Kurzemes priekšpilsētā, Imantā jo sevišķi. Rīgā 2000. gadā 53,9% iedzīvotāji par savu dzimto uzskata krievu valodu, 44,1% - latviešu valodu.

Statistika liecina, ka krievu valoda saglabā savas pozīcijas Latvijā kā dzimtā jeb ģimenes valoda, visvairāk pēdējā nozīmē. To uzskatāmi parāda 1989. un 2000.gada Tautas skaitīšanā iegūtie dati.

Sākšu ar latviešiem. 1989. gadā 2,5% latvieši nosauca krievu valodu par savu dzimto valodu, 2000. gadā – 3,5%! Paradoksāli, bet starp krieviem Latvijā šis rādītājs samazinājies no nepilniem 99% līdz 94,5%. Tātad daudzās etniski jauktās ģimenēs, pārsvaru tomēr ņēmusi cita valoda, pirmām kārtām – latviešu. Pilnīgi pretējs process vērojams pārējās lielākajās cittautiešu minoritātēs Latvijā, jo visās būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kas krievu valodu atzīst par dzimto jeb ģimenes valodu, sevišķi ukraiņu, tatāru un baltkrievu vidū[3].

Ievērojami pieaudzis arī to cittautiešu skaits, kuri par dzimto nosauc latviešu valodu – īpaši daudz tādu ir igauņu un lietuviešu minoritātēs, kur 2000. gadā Tautas skaitīšanā attiecīgi 39,2% un 42,5% deva šādu atbildi. Daudz komplicētāka ir valodas situācija poļu minoritātē, kur poļu valodu par dzimto uzskata 19,4%, latviešu – 19,4%, bet krievu – 57,7%.

Kopumā skatot – pēdējos desmit gados krievu valoda kā ģimenes valoda ir saglabājusi savu spēcīgo ietekmi Latvijā un to pat daļēji nostiprinājusi. Ne tikai kā minoritātes valoda, bet arī kā Latvijas iedzīvotāju iekšējās saziņas valoda.

Protams, latviešu valodas lietojuma paplašināšanās ir galvenā tendence un šodien jau apmēram 62% iedzīvotāju tā ir galvenā valoda arī ģimenē. Taču šī tendence nesagrauj krievu valodas klātbūtni, apmēram trešdaļai Latvijas iedzīvotāju tā stabili paliek ģimenē un sadzīvē.

Kas nosaka šo visai stabilo situāciju? Taču ne Krievijas politikas, arī ne ekonomisko sakaru ietekme. Domāju, ka galvenais valodas balstītājs ir krievu kultūras vērtību spēks un sadzīviskās tradīcijas, kas veidojušās un pārmantotas šīs kultūras ietekmē. Šeit izpaužas valodas un kultūras savstarpējā mijsakarība. Ja šo sakarību nepolitizē, tā labi iekļaujas mūsu multikulturālās sabiedrības integrēšanās procesā, tā nav šķērslis sadarbībai un līdzdalībai. Bīstama problēma var rasties tad, ja zināmos apstākļos šī tradīcija tiek politizēta un pārvērsta par pretspēku integrācijai.

Krievu valodas palikšanas bāzi veido arī daudzās etniski jauktās ģimenes, kur krievu valodu visi lieto kā mātes valodu, mazāk kā tēva valodu. Pēc Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas datiem, var aplēst, ka 2001. gadā no 9258 jaundibinātām ģimenēm Latvijā apmēram 5250 no pirmās dienas dominē latviešu valoda, ap 3500 ģimenēs - krievu valoda un tikai ap 500 ģimenēs – kāda trešā valoda. Tas, protams, nenozīmē, ka šo ģimeņu locekļi nepārvalda arī citas valodas, bet divvalodība un trīsvalodība tomēr neatņem cilvēkiem ģimenes valodu.

Nenovēršams būs angļu valodas “uzvaras gājiens”. Taču tā Latvijā būs, galvenokārt, ārējās saziņas valoda un iekšējā valoda Eiropas Savienības mērogā.

Pirms dažiem gadiem kādā sarunā ar profesoru, etnopētnieku no Beļģijas es ieminējos, ka daži politiķi Latvijā vēlētos izspiest krievu valodu, bet viņš pārsteigts iesaucās: “Kur jums prāts! Ar savām krievu valodas zināšanām jūs būsiet Eiropas Savienības izcilākie sakarnieki un starpnieki ar grūti atminamo Krieviju, kuru jūs izprotat daudz labāk nekā mēs. Bet bez krievu valodas un krievu dzīves sapratnes jūs šo misiju nespēsiet pildīt un Eiropā būsiet mazāk pieprasīti.”

Latvija ir saņēmusi ielūgumu Eiropas Savienībā. Vai tādēļ būtu jārunā par krievu valodas “aiziešanas” nenovēršamību? Manuprāt, tādam pieņēmumam nav ne iekšēja, ne ārēja pamata.
_________________________________

[1] Skat. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2002. 12. lpp.

[2] Skat. I.Grīnuma Palielinājies skolēnu skaits latviešu skolās “Diena”, 12.16.12.2002.

[3] Krievu valodu par dzimto jeb ģimenes valodu nosaukuši...

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reformator 11.09.2003 12:32
a, kaapeec ne viens no jums veesturi nemaacas? vai juus neziniet kaads bija krievu iedziivotaaju ieguldiijums muusu valsts attiistiibai? kaads to ir peetiijis? krievu minoritaate ir muusu veestures dala un varbuut viena no noziimiigaajiem.

arii ja vinus nebuutu, kaa mees vareetu pat domaat par sava valsts neatkariibu? cilveeki var visu izprast tikai liidziibas. mees nebijam briivi, bet tagad mees varam izjust, kas noziime buut patiesam briiviem cilveekiem!vai tas nav briniskiigi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Doma 21.02.2003 15:53
Vieniigais uz ko atbildu krieviski ir jautaajums:"Ķur ir stacija?" Ceriibaa, ka varbuut vini dosies prom...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 21.01.2003 16:00
1. Latvijā - par laimi - nav 700tk angļu, amerikāņu vai ķīniešu. Latvijā - diemžēl - ir 600tk civilokupantu, no kuŗiem 2/3 ir krievi. Tas rada gan etniskas, gan politiskas problēmas, un natūrālizācija tās nevar atrisināt.

2. Kas ir nācionālisms? Kā kam - man, piemēram, tautības vērtības atzīšana un tautības izkopšana. Ja tas ir slikti, jāaizliedz Dziesmusvētki (un arī cik naudiņas ietaupīsim!), bet Brīvdabas mūzejs jānodedzina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

alksne 21.01.2003 14:18
Ir savadi klausit tadas runas. Civilokupants=krievs. Es ta domaju ka šeit sarunajas tiešam radodoši domajošie cilvēki par musu tagadejo situaciju - ko var tiešam izmainit, ka atrast pozitivus virzienus politika un musu sabiedriskaja dzive, lai musu valsts attistas, neviss gaja soli uz priekšu- divus atpakaļ!! Tikai konsolidejot visus! musu iedzivotajus mes kaut ko sasniegsim. ļoti daudzi izsaka ideju par valodas aizsargašanu, bet kad katru dienu vaiarak un vairak runa, raksta amerikaņu, angļu valoda, notiek amerikanizacija!!!! - par to tad neviens neruna, tur nekas musu valodai un valstim neapdraud??!!!!!?? un eiropa????Vajag taču normali akcentet, ka musu valoda nekad nebus ka ķinišu, angļu vai ari krievu. normali!!!! jo šis valodas visi cilveki macas lai saskarties ar citiem cittautiešiem visa musu planeta- vajrak iespejas. Vajag ņemt labako. Nu nau tik briesmigi. Ja cilveki, grib tagad but konkurentspejigi, saņemt labako darbu, algu, dzivi, viņi pat ķīniešu iemacisies ja bus vajadzigs un pazemojošie likumi tur nav vajadzigi. Tas ir parastajs likums ekonomika -konkurences likums. Viss ir daudz vienkaršak. Bet tadas runas, ka civivilokupants=krievs,=vai vienalga kas tam lidzigs, pret jebkadu nacionalitate- ir slimiba!!!!! NACIONALISMS. Un veseligaj sabiedribai ir kaitigs un navejošs-vienmer ta bija ir un bus!!!!! !!!!!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nibe 04.01.2003 00:20
Zjeel, ka mani viesi no Krievijas taa arii nesaprata kaapeec, uz vinju pieklaajiigi uzdoto jautaajumu (kaa atrast vajadziigo ielu) krievu valodaa, jauneeklis saaka izraadiit niknuma paziimes un skalji paust savu sasjutumu latviski. Ja kaads jautaa angliski, tad gan visi gatavi pakalpot...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 02.01.2003 16:47
Drīzāk jau par raksta pieteikumu:

Beļģijas armijā seržants nostāda jauniesauktos ierindā un pavēl: "Tie, kas ir flāmi, lai stājas labajā pusē; tie, kas ir valoņi - kreisajā!"

Visi itin ātri sastājas attiecīgajā pusē, bet vidū paliek stāvam viens vienīgs nēģeris.

Seržants vaicā: "Kas i ko, kāpēc tu neesi nostājies?"

"Es nezinu... Es esmu beļģis..."



Pats Dribins gan teic: "pētnieks no Beļģijas", nevis "beļģu" pētnieks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Algers 30.12.2002 20:34
Es, Zane, domāju ka ikvienam civilokupantam un krievam ir jāzin sava īstā vieta Latvijā un jāsaņem jebkura atbilde tikai latviešu valodā. Tev droši vien neviens radinieks nav nomocīts Sibīrijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guntars 22.12.2002 11:41
Zane, Tev nav daudz vairāk par 20. Pareizi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zan_zane 20.12.2002 10:50
Viss ir atkariigs no pashiem cilveekiem, sai gadiijumaa konkreeti latvieshiem. Var atbildeet latviski, krieviski vai vispaar neatbildeet, akd kaads tevi uzrunaa krieviski; var tirguu iepirkties pie paardeveejas, kas runaa latviski; var visaadi izvesties, lai ar savu uzvediibu kaadam kaut ko 'pieraadiitu' vai 'iemaaciitu', bet kas ar to liidzeets? Manupraat, ne tikai valodai ir noziime, svariiga ir attieksme....kaapeec gan vinji savaa starpa nevareetu runaat krieviski? kaapeec gan mums buut jaacer, ka kreivu valoda izmirs, tikai taadeelj lai pieraadiitu, ka latvieshi shajaa ciinjaa iz uzvareejushi???? es esmu par elementaaru pieklaajiibu, nevus nacionaalistisku manifesteeshanu ikdienas situaacijaas....

ar cienju

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

modris 18.12.2002 17:11
Njā, kā pareizi atzīmē autors, Rīgā aizvien vēl dominē krievu valoda. Nomācoši justies Latvijas galvaspilsētā kā trimdiniekam.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Uzliesmojums 255x203

Etniskuma uzplūdi 6 Autors:Leo Dribins