Atslēgvārdi:

Vai imigranti tiešām ir Latvijas Černobiļa? 10

Lai imigranti atkal nekļūtu par pēkšņu “Černobiļu”, Latvijai ir ekonomiski jāplāno, kurās nozarēs un cik lielā mērā būs nepieciešami cilvēkresursi. Valsts ir ieinteresēta arī sabiedriskās domas izmaiņā, lai mazinātu potenciālo etnisko spriedzi nākotnē.

Iesaki citiem:
Klauve 255x203
Foto:Nellija

Atmodas sākumā, kad sabiedriskā doma tika vērsta pret Rīgas metro projektu un Daugavpils HES celtniecību, viens no populārākajiem saukļiem bija arī “Migranti – Latvijas Černobiļa”. Toreiz šī ideja bija saistīta ar latviešu bailēm par savu etnisko identitāti un tās saglabāšanu.

Kopš tā laika ir pagājuši 15 gadi. Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies gandrīz par pusmiljonu. Turpinās demogrāfiskā krīze - cilvēki vairāk mirst, nekā piedzimst. Vienlaikus, izmantojot ekonomiskās iespējas, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk pamet Latviju, lai strādātu un pelnītu iztiku citās zemēs. Tomēr, kā liecina Latvijas Ārpolitikas institūta un Fridriha Eberta fonda pētījums, sabiedrības vairākums ir izteikti negatīvi noskaņots pret imigrantu klātbūtni Latvijā. Interesanti, ka šāda pozīcija vieno gan latviešus, gan cittautiešus, gan LR pilsoņus, gan nepilsoņus.


Imigrācija un labklājība

Globāli raugoties, imigrācijas veicināšana ir pārbaudīts līdzeklis, kā uzturēt arvien pieaugošus ekonomiskās izaugsmes tempus un kā paaugstināt sabiedrības labklājības līmeni. Imigrācija sekmē ekonomikas atvērtību un konkurētspēju. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc ASV ekonomiskās attīstības ziņā ievērojami apsteidz Eiropu. Eiropas vēsturiski piesardzīgā politika pret imigrāciju, sabiedrības novecošanās, zemie dzimstības rādītāji nespēj garantēt to, ka Eiropas ekonomika joprojām varēs nodrošināt tik pat augstu labklājību kā līdz šim. Šī pretrunīgā situācija, kad pieaug sabiedrības labklājības kvalitātes standarti, bet trūkst resursu to nodrošināšanai, ir politiski jūtīgs jautājums Eiropas labklājības valstīs.

Latvijas mērogā pagaidām imigrācija nav politiskās dienaskārtības jautājums. Tomēr 5-10 gadu perspektīvā Latvijai daudzās nozarēs var trūkt darbaspēka. Tas saistīts ar demogrāfisko krīzi deviņdesmito gadu sākumā un vidū, kad bija visstraujākais dzimstības kritums. Šī demogrāfiskā krīze turpinās arī tagad. Pie tam 5-10 gadu laikā vēl vairāk Latvijas iedzīvotāju atradīs savu vietu Eiropas darba tirgū. Var droši pieņemt, ka, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, Latvijai būs izdevīga liberāla imigrācijas politika.


Politiķu problēma

Iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem daudzās Eiropas valstīs ir negatīva. Imigrācija ir kā medus maize labēji radikālajiem politiskajiem spēkiem, kuri cenšas izmantot un uzturēt sabiedrības nepatiku pret iebraucējiem. Politiskās alternatīvas imigrācijai nav plašas. Samazinot valsts sniegto sociālo atbalstu, politiķi saskaras ar milzīgu sabiedrības pretestību. Tas uzskatāmi redzams Vācijā, kas cenšas pakāpeniski ieviest liberālākas sociālās reformas.

Latvijas politiķus pagaidām šāda dilemma neskar. Bet situācijā, kad būs ierobežoti cilvēku resursi un kad valsts nespēs uzturēt ekonomiskās izaugsmes tempus, politiķi būs spiesti rīkoties. Latvijai vēl ir laiks, lai stratēģiski plānotu imigrācijas politiku, rēķinoties ar tās ietekmi uz etniskajām attiecībām.

Lai imigranti atkal nekļūtu par pēkšņu “Černobiļu”, pirmkārt, Latvijai ir ekonomiski jāplāno, kurās nozarēs un cik lielā mērā būs nepieciešami cilvēkresursi. Šis stratēģiskais plānojums varētu būt Ekonomikas ministrijas uzdevums. Ministrija sadarbībā ar dažādu profesionālo nozaru asociācijām un ekspertiem varētu izstrādāt situācijas scenārijus un definēt “valsts pieprasījumu”. Līdz šim diemžēl Ekonomikas ministrija nav pievērsusies imigrācijas nepieciešamības analīzei. Ministrijas izstrādātajā tautsaimniecības vienotā stratēģijā migrācija vispār nav pieminēta, bet par cilvēkresursu attīstību ir runāts tikai saistībā ar izglītības politiku.

Otrkārt, zinot ekonomisko pieprasījumu, valsts varēs modelēt veidus un līdzekļus, kā un uz kādiem noteikumiem nodrošināt piedāvājumu. Šis jautājums ir saistīts arī ar pašvaldību iesaisti, plānojot jau konkrētus projektus un programmas.

Treškārt, valsts ir ieinteresēta sabiedriskās domas izmaiņā, lai mazinātu potenciālo etnisko spriedzi nākotnē. Savlaicīga un ilgtermiņa politikas plānošana imigrācijas jomā atvieglotu arī pašu politiķu uzdevumus brīdī, kad potenciālā krīze sasniegs savu kulmināciju. Šajā jomā jau pašreizējai valdībai un Saeimai ir vērts pievērst sabiedrības uzmanību imigrācijas tematikai. Uz kopējā politiķu izvairības fona pozitīvi vērtējama ir Ministru prezidenta Aigara Kalvīša uzdrīkstēšanās medijos izteikties par imigrācijas nepieciešamību.

Visbeidzot, plānota un mērķtiecīga imigrācijas politika nenozīmē tikai liberālu attieksmi pret iebraucējiem. Latvijai kā ES ārējās robežas valstij svarīgi ir efektīvi vērsties pret potenciālo nelegālo imigrāciju, kas arī varētu pieaugt līdz ar ekonomikas pieprasījumu. Šī ir joma, kurā Latvija varētu būt īpaši ieinteresēta pēc iespējas ciešākā sadarbībā ES ietvaros. Jo vienotāka būs Eiropas politika, jo lielāki būs Latvijas ieguvumi, risinot nelegālās imigrācijas problēmas. Imigrācijas kontekstā šis varētu būt Latvijas ārpolitikas uzdevums veicināt pēc iespējas ciešāku ES dalībvalstu integrāciju. Veidojot stratēģiskos plānus un koncepcijas saistībā ar Latvijas ārpolitiku un mūsu interesēm ES, imigrācijas tēmai ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo šis jautājums, lai arī pašlaik neaktuāls, ir nacionālo interešu objekts.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vvaldis 12.01.2005 00:17
Problēma nav imigrantos kas iebrauc. Problēma ir tajā kā viņus izmanto. Saukt viņus par vergiem būtu pārak nepieņemami. Jaizmanto viņu darba spējas ierobežotu laiku radot sev nepieciešamu produktu. Īrija, viņi taču izmanto šo iespeju, iespēju izmantot citus, lētākus darba spēka resursus. Pastrādāja, aizbrauca, visi apmierināti. Jāmaina latvijas iedzīvotāju nostāja, tajā ka viņi nav darba ņēmēji, bet gan darba devēji. Ja to neizmainīs, Latvijai nav nākotnes. Patreizējā politiskā un nacionālā politika ir ārkārtīgi nelabvēlīga tam. Kaut vai tas apstāklis ka mēs nodoklos atdodam ap 50% sava darba. Jo vairāk līdzeklu izņem no privātpersonām, jo mazāk ekonomiskās aktivitātēs viņi spēj piedalīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.12.2004 20:12
Vai tiešām 2/3 izbraukušas par laimi?

Nezinu, kur var atrast precīzus datus par iedzīvotāju migrāciju PSRS laikos, par kuru runāja Ritvars. Bet ir zināms, ka ne tikai obligātā dienesta karavīri, kuri dienēja Latvijā, bet arī tehnikumu un augstskolu audzēkņi, rūpnīcu strādnieki, "triecienceltņu" cēlāji (Brocēnu cementa fabrika, Salaspils HES), utml. kādu brīdi dzīvoja Latvijā, bet pēc tam aizbrauca atkal prom, jo, teiksim, nesagaidīja dzīvokli. Daudzi Krievijas krievi, ar kuriem esmu saticies, atminas kādu savu paziņu, kurš ir ilgāku laiku uzturējies Latvijā, vai vēl tagad te dzīvo. Iedzīvotāju nemitīga pārvietošana bija PSRS voluntārās saimnieciskās politikas pavadparādība.

Kāpēc jāsaka "par laimi", t.i. kāpēc ir tik labi, ka daudzi no padomju imigrantiem atkal aizbrauca? Lieta tāda, ka liela daļa PSRS laiku rūpniecības Latvijā (un arī citās republikās) 90-to gadu sākumā izjuka. Latvijā vēl lielāks skaits imigrantu-bezdarbnieku tad varētu būt izraisījuši asu sociālu vai etnisku krīzi, kuras "maigāku formu" mēs piedzīvojam tagad.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pavel 20.12.2004 19:32
vai tiešām 2/3 izbraukušas par laimi? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.12.2004 19:49
Social Contract: Latvijā pēckara gados bija plānotā ekonomika - vi varam to salīdzināt ar Somiju, kuras eknomiskā izaugsme notika brīvā tirgus apstākļos?

Pilnīgi piekrītu! Tātad Social Contract atzīst, ka ekonomikas izaugsme ir stipri vien atkarīga no ekonomikas modeļa, valsts politikas, un pat no "pirmsmodernās sabiedrības ētikas elementiem". Turpretī imigrācija bieži vien neizrādās izšķirošs faktors par labu attīstībai - var vienas paaudzes dzīves laikā ielaist kaut vai 30% imigrantu un čiks vien sanāks, ja nebūs citu priekšnosacījumu. Ne I.Indāns, ne Social Contract nekur nav paskaidrojuši, kāpēc imigrācija tieši Latvijā varētu palīdzēt celt labklājību vai vairot valsts konkurētspēju.

Tajās valstīs, kur imigrācija nes acīmredzamu labumu (Izraēla, ASV) pastāv vairāki labvēlīgi apstākļi: (1) imigrantu vidū ir daudzi augsti kvalificēti cilvēki, piemēram, zinātnieki un doktorantūras studenti, (2) imigrantus iesaista vietējais darba tirgus un tādēļ netiek ļaunprātīgi izmantoti sociālie pabalsti, (3) imigranti viegli asimilējas vietējā kultūrā un neizraisa vērā ņemamu etnisko spriedzi.

Man joprojām nav skaidrs, kāpēc Latvijā paredzamā nākotnē varēs šādus apstākļus labvēlīgai imigrācijai nodrošināt. It īpaši tāpēc, ka daudzu lielu un bagātu Eiropas valstu pieredze (Francija, Nīderlande) šai ziņā nav nemaz tik rožaina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 16.12.2004 15:36
Aleksim - salīdzinājums starp Latviju, Somiju un Japānu ir pilnīgi nekorekts. Latvijā pēckara gados bija plānotā ekonomika - vi varam to salīdzināt ar Somiju, kuras eknomiskā izaugsme notika brīvā tirgus apstākļos? Kas attiecās uz Japānu, tur izveidojās ļoti neparasts ekonomikas modelis, kurā attīstītā kapitālisma elementi savienojās ar pirmsmodernās (feodālās) sabiedrības ētikas elementiem. Gatavība upurēties savas kompānijas vārdā, uz kuras izauga japāņu konkurētspēja, bija pārnesta feodālo attiecību izpausme, bet tā, vismaz uz kādu laiku, nodrošināja ļoti augstu produktivitāti. Tā kā nevajag manipulēt ar faktiem, Aleksi, šeit runa ir drīzāk par dažu cilvēku vēlmi saglabāt (mītisku) 'etniski tīru' Latviju, jo viņiem, varbūt, liekas pareizi būt 'pastalos, bet brīviem'. Par brīvības jēdziena interpretāciju var runāt atsevišķi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 15.12.2004 20:49
Hameleons: Interesanti un autors neprecizēja: vai cittautieši arī ir imigranti?

Ir divas neatkarīgas cilvēku kategorijas "cittautieši"="инородцы" (tie, kas nepieder pie valstī dominējošās etniskās grupas) un "imigranti" (teiksim, pirmās/otrās/trešās paaudzes iebraucēji kādā zemē - lai gan jēdzienu "imigrants" var definēt arī citādi).

Gluži kā matemātiskajā loģikā, šīs abas kategorijas var kombinēt visos 4 iespējamajos veidos:

ir cittautieši, kas ir vienlaikus arī imigranti (piemēram, lielākā daļa Latvijas ukraiņu),
ir cittautieši, kas nav imigranti (lielākā daļa Latvijas čigānu vai Latgales krievu),
ir pamattautas pārstāvji, kas vienlaikus ir imigranti (teiksim, bijušās PSRS pilsoņi, kas repatriējušies uz Vāciju),
ir pamattautas pārstāvji, kas nav imigranti (Latvijas latvieši, izņemot tos repatriantus, kuri vairākās paaudzēs uzturējušies ārzemēs).
Līdz ar to, nekādus loģiskus secinājumus (implikācijas) starp šīm kategorijām nevar izdarīt. Piemēram, ja mēs zinām, ka kāds cilvēks ir cittautietis, tad mēs nevaram no tā vien secināt, vai viņš ir arī imigrants vai nē. Un arī otrādi - ja zinām, ka kāds ir imigrants, tad nevaram būt absolūti droši, ka tas būs cittautietis, jo cilvēka agrākā dzīvesvieta viennozīmīgi nenosaka viņa etnisko piederību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hameleons 15.12.2004 15:59
Interesanti un autors neprecizēja: vai cittautieši arī ir imigranti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 15.12.2004 14:56
Neliels precīzējums: krievu laikā Latvijā iebrauca vismaz pāris miljonu migrantu. Par laimi, 2/3 pratās arī izbraukt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zigurds 15.12.2004 13:11
Imigrantu pūļi pārredzamā apkārtnē nekur un nekad nav bijuši progresa iemesls. Isu laiku Vācijā lāpijās ar turkiem. Taču tagad tie ir klapatu radītāji pārticīgajā Vācijā. Patiesībā monoetniskās valstis kā Japāna un Somija, arī Zviedrija un Norvēģija dzīvo saskaņā un pārticībā un tur nav milzīgas atšķirības sociālajā līmenī. Ziemeļamerika ir izņēmums, jo uz turieni aizplūda varoši un griboši cilvēki un no laika gala valdīja demokrātija un samērā veselīga tirgus ekonomika, kas ar laiku, valdot līdzsvarotiem spēlēs noteikumiem, piespieda cilvēkus strādāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.12.2004 17:22
I.Indāns: Globāli raugoties, imigrācijas veicināšana ir pārbaudīts līdzeklis, kā uzturēt arvien pieaugošus ekonomiskās izaugsmes tempus un kā paaugstināt sabiedrības labklājības līmeni. Imigrācija sekmē ekonomikas atvērtību un konkurētspēju.

Šis apgalvojums tiešām ir radies "ļoti globāli raugoties". Tas ir tik abstrakts un nekonkrēts, ka neiztur visvienkāršākos pretpiemērus.

Pēckara Latvijā iebrauca ap 800,000 imigrantu no bijušās PSRS (t.i. vidēji ap 30% iedzīvotāju 80-to gadu beigās bija iebraucēji).
Pēckara Somijā iebrauca galvenokārt tikai karēļi, kuri aizbēga, kad Karēliju okupēja PSRS (ap 400,000 šādu cilvēku - t.i. tikai kādi 10% no visiem Somijas iedzīvotājiem ir pēckara "iebraucēji", kuri turklāt faktiski ir somu nācijas atzars)
Pēckara Japānā imigrantu praktiski nebija; tikai ap 1% no visiem iedzīvotājiem ir nejapāņi.
Politologs (!) Ivars Indāns tātad no šejienes varētu secināt, ka salīdzinājumā ar pirmskara periodu, visstraujāk augusi tieši Latvijas konkurētspēja, kurai tālāk seko Somija un visbeidzot Japāna?

Saistītie raksti