Vai būsim gudri? 16

Cilvēki, kuri saņēmuši bēgļa statusu, var sniegt bagātinošu kultūras pieredzi mums visiem un dot ieguldījumu valsts labklājības celšanā.

Iesaki citiem:
Lietus 255x203
Foto:Shreyans

Gudra valsts jaunām situācijām gatavojas laikus, soli pa solim. Tā neļauj sevi pārsteigt pilnīgi nesagatavotu. Tāpēc Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas birojs Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekta Soli pa solim ietvaros ir jau īstenojis vairākus pasākumus patvēruma jautājumu izzināšanai, izpratnei, uzlabošanai.

Jā, Latvijā ir viens no viszemākajiem rādītājiem patvēruma pieprasījumu jomā. Taču tā nebūs mūžīgi. Nav iespējams prognozēt, kad ieradīsies vairāk patvēruma meklētāju, taču, visticamāk, viņu skaits, lai arī ne tik liels, kā tā dēvētājās vecajās Eiropas Savienības valstīs, pamazām pieaugs.

Ir vairākas būtiskas lietas, par kurām jārunā šajā jomā: pirmkārt, kā cilvēki Latvijā uztver patvēruma jautājumus, otrkārt, kā viņi par tiem uzzina un ko, treškārt, kāda ir valsts atbildība un pienākumi un, visbeidzot — ko cilvēki, kuriem pēc sarežģītām pārbaudēm valsts ir nolēmusi sniegt aizsardzību, var dot Latvijai un ko tā viņiem piedāvā.


Mediju loma

Kā rāda pirms diviem gadiem pabeigtais pētījums, sabiedrība Latvijā nav pieradusi pie patvēruma meklētāju problemātikas. 2005. gada nogalē EQUAL projekta ietvaros veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir ļoti maz informēti par patvēruma meklētājiem. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav pietiekamas informācijas par patvēruma meklētājiem. Savukārt atbildot uz citiem jautājumiem izrādījās, ka asociācijas, kuras Latvijas iedzīvotājiem izraisa vārdu savienojums „patvēruma meklētājs”, liecina, ka 60% Latvijas iedzīvotāju vispār nav priekšstata, kas ir patvēruma meklētāji, vai arī viņiem ir grūti to formulēt. Visbiežāk izmantotie informācijas avoti par patvēruma meklētājiem Latvijas iedzīvotāju vidū ir prese — televīzija (68%), laikraksti un žurnāli (25%) un radio (19%). Tas apliecina, cik nozīmīga loma sabiedrības izglītošanā ir tieši plašsaziņas līdzekļiem.

Tātad, prese ir galvenais avots, no kura iedzīvotāji uzzina par šiem jautājumiem, un, jo plašāk un dziļāk mediji tos skaidro, jo vairāk zināšanu gūst visa sabiedrība.

Šā gada vasarā projekta Soli pa solim ietvaros tika apkopota informācija par patvēruma jautājumu atspoguļojumu presē[1]. Interpretējot minētajā pētījumā iegūtos datus, galvenā atziņa ir, ka Latvijas iedzīvotājiem mediji ir labs un aktīvs sabiedrotais un informētājs — neskatoties uz to, ka šie jautājumi patiešām ir ļoti sarežģīti, mediji ir centušies iespējami vispusīgi atspoguļot patvēruma lietas, un, lai gan parādās aizdomas un noraidošas attieksmes veidojoši epiteti, tādi kā „tumša lieta,” „nevēlama krava,” „neaicinātie viesi,” kopumā atspoguļojums ir daudzslāņains, interesants, uz izziņu un izskaidrošanu vērsts. Šajā ziņā mēs varam lepoties, jo valstīs, kur patvēruma meklētāju ir ļoti daudz (piemēram, Francijā, Lielbritānijā) presē nereti parādās pat klaji naidīgi apzīmējumi.

Patvēruma pieprasītāju apjomu atšķirība Latvijā un citās ES valstīs ir iespaidīga: ja Latvijā kopš 1998. gada, kad sāka izskatīt patvēruma meklētāju lietas, līdz 2007. gada 1. oktobrim patvērumu Latvijā lūgusi 201 persona, un no tām statusu ieguvušas 33 personas (15 cilvēki ieguvušas bēgļa statusu, bet 18 — alternatīvo statusu), tad, salīdzinājumam, Francijā 2005. gadā vien ir iesniegti 69 809 pieteikumi, Lielbritānijā — 42 714, bet Vācijā — 30 100.[2]

Patvēruma meklētāju ierašanās Latvijā, īpaši, ja tas nav tikai viens vai divi cilvēki, bet jau lielāka grupa, turklāt no zemes, par kuras politiski ekonomisko situāciju un kultūru lielākajai daļai sabiedrības ir ļoti nelielas zināšanas, ir liels notikums. Preses analīze parāda, ka mediji sākotnēji par notikušo uzzina no kompetentajām valsts iestādēm — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vai Robežsardzes — un sākumā jaunā ziņa gandrīz vārds vārdā tiek atreferēta tā, kā teikts paziņojumā presē. Pēc tam seko plašāks konteksts par patvēruma jautājumu vēsturi Latvijā, par ES valstu pieredzi, ES un starptautiskos līgumos, kuriem pievienojusies arī Latvija, prasībām un cilvēku stāstu izzināšana, cik nu to ļauj valodas ziņā ierobežotā saziņa ar patvēruma pieprasītājiem. Pagājušajā gadā Latvijā ieradušies septiņi somāļi un viņu patvēruma lietu jautājumi kļuva par karstāko ziņu medijos.

Ar lielāku grupu patvēruma meklētāju ierašanās līdzīgi ir arī citās valstīs. Piemēram, Somijas pilsētā Lahti, 2003. gada augustā uz jauniešu pasaules sacensībām futbolā FIFA U 17 legāli ieradās Sjerraleones komanda, taču, kad jauniešiem vajadzēja doties uz posta plosīto dzimteni, kur bērni staigāja ieročiem rokās un apkārt klejoja marodieri, trīspadsmit jaunie futbolisti neieradās lidostā. Viņi vairākas dienas slēpās un pēc tam daļa no viņiem pieprasīja patvērumu.

Somijā ir salīdzinoši mazāk patvēruma meklētāju, nekā tās kaimiņvalstī Zviedrijā vai jau minētajās Francijā un Lielbritānijā, un tā tiek minēta kā iespējamais Latvijas modelis tālākā nākotnē patvēruma pieprasītāju skaita ziņā. Raugoties ar šodienas Latvijas realitātes acīm, patvēruma pieprasītāju tomēr tur ir relatīvi daudz — 2006. gadā tika iesniegti 2275 patvēruma pieteikumi[3].


Starptautiskās saistības

Cik ātri un vai vispār arī pie mums pieaugums būs tik ievērojams? Latvijā ir vairāki faktori, kas ir nepievilcīgi vai apgrūtinoši patvēruma meklētājiem, tostarp Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, valodas un kultūras īpatnības un, protams, arī ekonomiskā situācija un salīdzinoši nelielais atbalsts, ko valsts piedāvā patvēruma meklētājiem. Taču procesi attīstās dažādos līmeņos — valsts iekšzemes kopprodukts pieaug, ar dažādām saitēm kļūstam aizvien ciešāk savienoti ar citām valstīm, un esam atbildīgi par starptautisko likumu izpildi.

Eiropas Padome 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē īpašā sanāksmē vienojās radīt kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu, pilnīga un ietveroša piemērošana, tādējādi saglabājot neizraidīšanas principu. Tamperes sanāksmes secinājumi paredz, ka kopējā Eiropas patvēruma sistēmā būtu jāietver kopēji minimālie nosacījumi patvēruma meklētāju uzņemšanai.

Lai arī Eiropas Savienībā pagaidām nepastāv kopējā patvēruma politika, ir saistoši un tiek ievēroti kopēji principi attiecībā uz patvēruma meklētājiem, kas nosaka, ka dalībvalstīm jāpielieto taisnīga un efektīva patvēruma pieprasījumu izskatīšanas procedūra, kas neļauj izraidīt personu, ja tās dzīvībai draud briesmas. Tādējādi konkrētās situācijās, kad pamatoti tiek pieprasīts patvērums, Latvijai kā ES dalībvalsts ir pieņēmusi likumu "Par Konvenciju, ar kuru nosaka valsti, kura ir atbildīga par vienā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu."[4] Un šis likums nosaka: pat, ja patvēruma meklētājiem Latvija ir bijis nejaušs un negribēts pārtraukums ceļā uz kādu no Skandināvijas valstīm, bet viņi ir nonākuši šeit un pieprasījuši patvērumu, Latvija ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu. Un Latvija ir atbildīga sniegt vismaz minimālo atbalstu patvēruma meklētājiem un pēcāk tiem, kuri pēc sarežģītas vērtēšanas procedūras saņem bēgļa vai alternatīvo statusu.

Tomēr nebūsim naivi — neviena valsts, tai skaitā Latvija, nav pasargāta no cilvēku nelegālas pārvadāšanas industrijas, no patvēruma pieprasītājiem, kuriem tiek tirgoti stāsti, kuros sīki līdz detaļām aprakstīts, kas jāsaka, kā jāatspoguļo sava līdzšinējā dzīve valstī, kas varbūt nemaz nav konkrēto cilvēku izcelsmes valsts. Nebūsim naivi, cilvēki nenokrīt no debesīm un neizaug kā sēnes Latvijas mežos. Kāds viņus uz šejieni ir atvedis. Tādēļ jo svarīgi ir, lai valsts atbildīgās iestādes cīnītos pret korupciju un Latvijas cilvēki netiktu ievilkti kriminālos tīklos cilvēku nelegālā pārvadāšanā.

Taču ir netaisni un necilvēcīgi liegt palīdzību, kad cilvēks ir patiess patvēruma meklētājs, patiesi bēg no posta, vajāšanām, briesmām veselībai un dzīvībai un palīdzība no demokrātiskas un godīgas valsts tiek izmisīgi gaidīta.


Ērtie "grēkāži"

Cilvēki, kuri ir saņēmuši bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statusu, var sniegt bagātinošu kultūras pieredzi mums visiem, turklāt lielākā daļa no viņiem var un vēlas strādāt un dot savu ieguldījumu valsts labklājības celšanā. Piemēram, vismaz viens no jaunajiem Sjerraleones futbolistiem, kas pieprasīja patvērumu Somijā, tagad zem zili baltā karoga cīnās par Somijas sporta panākumiem valsts augstākajā līgā.

Mēs nezinām, kurā dienā pie mums atkal ieradīsies patvēruma meklētāji. Taču mēs zinām, ka Latvijai būs jāizpilda savas starptautiskās saistības. Un mēs zinām arī to, ka tālākais ceļš imigrantu integrācijā, ja patvēruma meklētājiem tiek piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, nebūt nav viegls. To spilgti apliecina šā gada oktobrī publiskotais Eiropas organizāciju konsorcijs Britu Padomes un Migrācijas politikas grupas vadībā izveidotais imigrantu integrācijas indekss[5], kurā Latvija starp 25 valstīm ieņem pēdējo vietu. Dažādu sabiedrības grupu pretstatīšana, savējo un svešo dalīšana, neiecietība var viegli uzšvirkstēt, jo īpaši, ja politiķi šādā rīcībā saredz iespēju novērst uzmanību no patiesām, dziļām problēmām un šādi celt savu atpazīstamību. Un svešā atbraucējā ir tik viegli atrast "ārējo faktoru", kuram uzgrūst teju visas nelaimes.



_____________________________
[1] Projekta informatīvie materiāli pieejami
http://www.pmlp.gov.lv/?_p=877&menu__id=117

[2] Asylum applications and refugee status determination by country of asylum, 2006

Status uz 2007. gada 15.jūniju. http://www.unhcr.org/statistics/STATISTICS/4676a71d4.pdf (pēdējoreiz skatīts 12.10.2007.) UNHCR mājas lapā regulāri tiek publicēta jaunākā informācija un statistika par patvēruma meklētājiem pasaulē http://www.unhcr.org/statistics.html (pēdējo reizi skatīts 14.10.2007.)

[3] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-SF-07-110/EN/KS-SF-07
- 110-EN.PDF (pēdējo reizi skatīts 05.11.2007)

[4] Publicēts Latvijas Vēstnesī, 62 (3010), 21.04.2004.)

[5] http://www.britishcouncil.org/brussels-europe-inclusion-index-1st-edition.htm (pēdējo reizi skatīts 05.11.2007.)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alex 01.12.2007 19:26
Varbūt latviešu valodas runātāji joprojām jūtas kā minoritāte un nevar iztēloties, ka viņu valodu var mācīties arī kādi, kuriem tā nav dzimtā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins - Aleksis 01.12.2007 13:47
Taisniiba jau ir,ka kljuudaamies visi,tachju reti ir bijis ,ka mani ik peec 5 vardiem paarlabo ,ja runaaju lauziitaa krievu valodaa,mani censhas saprast.Un liidzarto man ir krievu valodas prakse.Bet kaa ir ar latvieshu valodu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 30.11.2007 15:17
Jandžs: Attiecībā uz valodu, nu, nav šaubu, ka pastāvošā pedantiskā attieksme (te domāju visiem pazīstamo brēcienu: "Kļūda! Kļūda!") nozīmē, ka latviešu valodas dienas ir skaitītas.

Kļūdāmies jau visi; cits ar pieturzīmēm, cits ar ortogrāfiju vai vārdu izvēli - ir taču labi, ja kāds palabo mūsu kļūdas. Varbūt viens otrs valodnieks jūtas kā pašapzinīgs BMW īpašnieks, kurš sašutis par svētdienas braucēju nekompetenci - sk. forumus pie http://www.bmwpower.lv :))

Jandžs: Mūsu valoda vēl būs rīt un parīt, bet ir lielas šaubas par aizparīt. Taču mācībām universitātē būs jāpāriet uz angļu valodu, lai varētu atļauties universitāti uzturēt.

Tad jau tieši otrādi - mācībām universitātē jānotiek latviski, lai valoda varētu labi attīstīties arī turpmāk. Sal. Somijas pieredzi - http://www.helsinki.fi/studying/study_in_english.shtml . Arī 90-to gadu sākuma demogrāfijas bedre (kura augstskolas sasniegs pēc 2-3 gadiem un kuras dēļ paredzams divkārtīgs vietējo studētgribošo skaita kritums) lielajās augstskolās neko neizmainīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Jandžs 30.11.2007 12:11
Attiecībā uz valodu, nu, nav šaubu, ka pastāvošā pedantiskā attieksme (te domāju visiem pazīstamo brēcienu: "Kļūda! Kļūda!")

pilniibaa piekriitu!Mani kaitina parmeeriiga velme pec perfektuma,kad citu tautu paarstaavji censhas runaat latvieshu valodaa.Tas var arii noziimeet to,ka latvieshu valodas maaciibu metodika ir "galiigi garaam".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jandžs - Aleksis 30.11.2007 09:11
Kad spēsi ieklausīties un saprast lietas tādas kādas tās ir no cita un ne tikai sava viedokļa. tad varbūt sapratīsi, ko nozīmē vārds 'kritika'. Ne tā vienmēr nāks pie tevis ciemoties ar zelta karoti. Internetā tā nāk (kā tev, tā man) ar rādītāja pirkstu un reti uzrunā ar "jūs".

Diskriminējošas attieksmes paušana? Nē, bet gan iemesls, kāpēc nepieklājība un sejā nekustīgi veibsti ir atbaidoši pircējiem, un, lai ne visi iedzīvotāji tādi, vispārinājums atbilst ikdienā novērotam. Kopš Padomijas sabrukuma daudz kas mainījies uz labo, bet kosmopolitānisms te tik pat svešs kā Japānā.

Attiecībā uz valodu, nu, nav šaubu, ka pastāvošā pedantiskā attieksme (te domāju visiem pazīstamo brēcienu: "Kļūda! Kļūda!") nozīmē, ka latviešu valodas dienas ir skaitītas. Mūsu valoda vēl būs rīt un parīt, bet ir lielas šaubas par aizparīt. Taču mācībām universitātē būs jāpāriet uz angļu valodu, lai varētu atļauties universitāti uzturēt. Starp citu, valoda tautā un valoda valsts kuluāros jau sen nav 'viena un tā pati un pamazām virzās uz galēju atsvešināšanos. Ar nožēlu to var novērot arī šajā portālā, kas lasītāju atbaida ar šauri nospraustiem parametriem. Lai raksti būtu cik nopietni un izglītojoši, te kaut kas trūkst.

Jā, folklorā ir sastopami joki, pat tik daudz, ka ir kļuvusi par joku. Vai Dziesmu svētku rīkotāji šos jokus pārvarēs, to vēl redzēsim. Bet, ka minēju, neceru uz ceturto atmodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 30.11.2007 07:13
Jandžs: Folklora taču ir kļuvusi par joku.

Varbūt tā: folklorā ir sastopami joki, bet tā pati nav joks? Citādi tas sanāktu burtisks angļu val. idiomas tulkojums. Piemērs, "Elementary education in inner cities - why it has become a joke" - "Kādēļ pamatizglītība pilsētu nelabvēlīgajos rajonos kļuvusi par izsmieklu" (nevis "kļuvusi par joku").

Jandžs: Augstākā izglītība, ļoti vēlama, noved mūs pie globalizētas kultūras.

Kā teiktu Luijs Pastērs: Zinātnei nav tēvijas, bet zinātniekam tādai ir jābūt (La science n’a pas de patrie, mais le savant doit en avoir une.)

Jandžs: Latviešiem vienkārši nav tirgotāja spējas, ja vien kāds izņēmums.

Šādi vispārināti spriedumi par tautībām vai rasēm skaitās "diskriminējošas attieksmes paušana". Latvieši ir tikpat pilnvērtīga tauta kā ikviena cita un arī starp mums ir cilvēki ar dažādiem talantiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jandžs 29.11.2007 16:03
Modernā sabiedrībā ne autores, ne daža laba rakstītāja vēlmes par Latvijas kultūras papildināšanu ir konsekventa. Vispirms, latviešiem īpaša kultūra nemaz nepastāv, ja mēs tās piemērus meklējam savā valdības elitē vai zemāko slāņu nabadzībā un neizglītotībā. Folklora taču ir kļuvusi par joku. Augstākā izglītība, ļoti vēlama, noved mūs pie globalizētas kultūras. Zemākā izglītība nu gan ir daudziem un tās efekts uz valsti, ja vien tāda vēl pastāv, ir šaušalīgs. No 1,5 mil latviešiem visiem būtu jābūt izglitotiem un tai pašā laikā savam nostūrītim uzticīgam, bet kur tādi plāni dzirdami vai tādi cilvēki meklējami?

Bēgļi, ja tie te ienāk lielā vairumā un turklāt vēl nāk no pilsētām, kuru tradīcija tajos ieaudzina pardevēju un ražotāju garu, var te daudz labu ievest. Latviešiem vienkārši nav tirgotāja spējas, ja vien kāds izņēmums. Bet nu, liels ārzemnieku ieplūdums nakādi neveicinās ceturto atmodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 29.11.2007 15:46
stalins: Kaa reiz ,ja runaa par shiem Somalijas begljiem,var runaat par ieguldijumu

Kopš kura laika iemācīties tās valsts valodu, kurā cilvēks uzturas, skaitās "ieguldījums"? Vēl jo vairāk "bagātinoša kultūras pieredze mums visiem"? Valodu apguve ir pašsaprotama lieta. Ja es mācos, teiksim, angļu valodu, tad to daru savās interesēs, lai pats kaut ko saprastu. Tas nav mans īpašs "ieguldījums", pretimnākšana vai īpašas labvēlības izrādīšana angļiem un amerikāņiem.

stalins: Jaa LR kapacitaate beglju izmitinaashanaa nav milziiga,tachu vajag censties,lai esoshie beglji justos labi un tiktu aizsargaati.

Taisnību sakot, kapacitātes praktiski nav - un mūsu nenormālā demogrāfiskā situācija ir vispirms jāapzinās pašiem un jāparedz sev izņēmums. Latviešu valoda ir mazākumā praktiski visās lielajās pilsētās (Rīgā latviešu ir ap 43%, Liepājā un Jelgavā - nedaudz virs 50%). Lai latviešu valodas nesēju īpatsvars nemazinātos (nerunājot par īpatsvara pieaugumu), uz katru ievesto bēgli būtu vajadzīgs arī latviešu skaita pieaugums vismaz par 1 cilvēku - vai nu uz dabīgā pieauguma, asimilācijas vai repatriācijas rēķina. Šobrīd, kā zināms, gan dabīgais pieaugums, gan imigrācijas bilance ir negatīva. Latviešu skaits samazinās vidēji par 1300 cilvēkiem katru gadu. Un nu jau otro gadu pēc kārtas latviešu procents visu iedzīvotāju vidū nepalielinās, bet stāv uz vietas - tie ir tikai 59%.

Var piekrist, ka pret cilvēkiem, kuri Latvijā uzturas likumīgi, ir jāizturas civilizēti - bet ne jau pret likumpārkāpējiem, kas pamanījušies bez dokumentiem šķērsot kādu 10 valstu robežas vai maksājuši naudu cilvēku kontrabandistiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins - Smilgu Juris 29.11.2007 12:04
Kaa reiz ,ja runaa par shiem Somalijas begljiem,var runaat par ieguldijumu-viens no pirmajiem darbiem ,ko vinji dariija bija latvieshu valodas maaciishanaas,vinji ir kaa paraugs ieveerojamai sabiedriibas daljai,kas daudzu gadu laikaa taa arii nav iemaacijushies valsts valodu.

Jaa LR kapacitaate beglju izmitinaashanaa nav milziiga,tachu vajag censties,lai esoshie beglji justos labi un tiktu aizsargaati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Pēterim 29.11.2007 11:49
A.Lulle: Cilvēki, kuri saņēmuši bēgļa statusu, var sniegt bagātinošu kultūras pieredzi mums visiem un dot ieguldījumu valsts labklājības celšanā.

P.Timofejevs: Es pilnīgi nesaprotu Alex'a rūpes par to, ka valsts pamatiedzīvotājiem esot jāizglītojas pirms viņi spēj atrast labu darbu, kamēr bēgļiem it kā pietiekot ar to vien, ka viņi esot bēgļi. Manuprāt ir vairāk kā skaidrs, ko autore šeit domā. Viņa jau neprasa, lai bēgļi dabūtu darbu, kam viņš nav izglītots.

Pēteri, te ir cits jautājums - A.Lulle apgalvo, ka atsevišķi bēgļi var sniegt bagātinošu kultūras pieredzi. Pieņemsim, ka tā ir. Nu tad ir jārunā par mērķtiecīgu zinātnieku, mākslinieku vai kaut vai nacionālo restorānu šefpavāru un citu labu sava amata pratēju piesaisti. Protams, var gadīties, ka arī starp bēgļiem tādi ir. Bet tipisks mūsdienu bēglis ir nevis izglītots ebrejs, kurš glābjas no holokausta, bet gan hroniska pilsoņu kara traumēts, neizglītots afrikānis vai Tuvo Austrumu iedzīvotājs. Ja tā, tad nav vajadzīga demagogjija par bagātinošo kultūras pieredzi. Vai kāds no 7 bēdīgi slavenajiem Somālijas nelegāļiem mācīs mūsu pilsoņiem amharu valodu? Kādas citas unikālas prasmes?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smilgu Juris 29.11.2007 09:54
Es tikai brīnos, cik zemu autore (kas, pēc vārda un uzvārda spriežot, ir latviete) vērtē savas tautas un zemes kultūru. Kā zināms, padomju laikā okupētajā Latvijā tika uzspiesta tēze par to, ka latviešu kultūra nebūtu nekas bez dižās krievu (lasi: padomju) kultūras dzīvinošā piejaukuma. Taču autore iet vēl tālāk: viņasprāt, "sniegt bagātinošu (!) kultūras pieredzi mums visiem (!)" spēj… Sjerraleones un Somālijas pārstāvji. Te nu mēs esam...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 28.11.2007 15:47
stalins: Diemzheel biezhi taa ir.2 .pas. kara laikaa tik daudz Latvijas pilsonju aizbrauca. Vai aiz vieglas dziives un rozhainaam perspektiivaam?

Arī 2.pasaules kara laikā pastāvēja dažādi ierobežojumi - nebūt nevarēja katrs doties kurp sadomājis. Latviešu kara laika bēgļu vairums ir vispirms devušies uz kaimiņvalstīm (Zviedriju, Vāciju) un tikai vēlāk daļa bēgļu DP nometnes atstāja, lai likumīgi izceļotu uz ASV vai Austrāliju. Mūsdienās bēgļu problēma vairs nav akūta militārā konflikta rezultāts, bet klimata izmaiņu un globalizācijas efektu dēļ tā kļūst hroniska, masveidīgāka un aizvien vairāk notiek starp tāliem regjioniem un kontinentiem. Vai kāds var iedomāties situāciju, kad Ziemeļeiropas iedzīvotāji varētu kādas kataklizmas rezultātā masveidīgi pārcelties ne jau uz tuvākām kaimiņvalstīm, bet tūdaļ muktu uz Etiopiju, Irāku vai Somāliju? Manuprāt šis nav solidaritātes jautājums - izturēties pret citiem tā, kā mēs vēlētos, lai citi izturētos pret mums. Ja īri labprāt uzņem latviešus un latvieši - īrus, tad ar šo iespēju pagaidām pilnīgi pietiek. Nu nevajag latviešiem vēl vairāk izklīst pa visu pasauli un meklēt laimi Āfrikā.

Pēteris Timofejevs: Jautājums ir par to, kā mēs uztveram svešzemniekus - kā apgrūtinājumu vai iespēju.

Nekāda universāla "mēs" jau nav - katram ir citāda uztvere. Lielveikalu vai būvfirmu investori, kuri dzīvo ārzemēs vai Baltezera klusumā, droši vien uztvertu iebraucējus no 3.pasaules valstīm pirmkārt kā iespēju samazināt savas ražošanas izmaksas. Arī Zviedrijā acīmredzot ir cilvēki, kuriem ir ērti, ja taksometra šoferi un ēstuvju strādnieki ir arī iebraucēji - citādi Skandināvijā jau tā augstās pakalpojumu cenas būtu vēl augstākas.

No otras puses, ar integrāciju saskaras arī tie cilvēki kuri ikdienā uz savas ādas jūt sociālo/izglītības/drošības dienestu pārslogotību; Francijas pilsoņi, kuriem sadedzinātas automašīnas, vai skolotāji, kuri strādā ar tādām klasēm, kur vairums ir iebraucēju bērni. Turklāt Latvija pēdējo 60 gadu laikā jau ir piedzīvojusi iespaidīgu imigrāciju - laikam pat Zviedrija nevar lepoties ar to, ka 25% no iedzīvotājiem ir 1-2 paaudzes imigranti. Tādēļ arī mēs no Zviedrijas diezgan jūtami atšķiramies dzīvesveida, tradīciju un sociālās integrācijas ziņā (pirms 2.pasaules kara bijām līdzīgāki viņiem) - pieņemu, ka jau minētā Roberta Putnama atklātās kopsakarības laikam ir spēkā arī šaipus Atlantijas okeānam. Svešinieki var atnest daudzas lietas, bet viņi nebūs tie, kas mūsu vietā kops latviskumu, mūsu valodu un kultūru. Tas būs jādara mums pašiem - un latviska pilsētvide, kur valda drošība, laipnība un uzticēšanās, man šķiet svarīgāka par iespēju nopirkt lētu hamburgeri vai pavizināties ar taksīti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins 28.11.2007 12:30
paeedushais izsalkusho nesaprot.Diemzheel biezhi taa ir.2 .pas. kara laikaa tik daudz Latvijas pilsonju aizbrauca.Vai aiz vieglas dziives un rozhainaam perspektiivaam? Taapat arii tagad no Afrikas var mukt prom...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Timofejevs - Autore 28.11.2007 11:44
Raksts patiešām bija interesants. Man personīgi uzdzen šausmas par to, kā ieceļotāji varētu justies Latvijā, ja mūsu imigrantu integrācijas indekss ir tik zems.

Pašreiz dzīvoju Zviedrijā, kura savukārt tiek atzīta par tādu kā integrācijas paraugu. Protams, ka arī šeit ir jāpieliek lielas pūles, lai integrācija norisinātos veiksmīgi. Jāsaka, ka varētu vēlēties individuālāku integrācijas programmu, kas pielāgota katra imigranta vajadzībām.

Es pilnīgi nesaprotu Alex'a rūpes par to, ka valsts pamatiedzīvotājiem esot jāizglītojas pirms viņi spēj atrast labu darbu, kamēr bēgļiem it kā pietiekot ar to vien, ka viņi esot bēgļi. Manuprāt ir vairāk kā skaidrs, ko autore šeit domā. Viņa jau neprasa, lai bēgļi dabūtu darbu, kam viņš nav izglītots. Problēma visbiežāk ir, ka bēgļi, kuri ir augsti izglītoti, nespēj savā jaunajā mītnes zemē dabūt līdzīgu pozīciju. Atceros, ka manai paziņai kaimiņos dzīvoja bijušais Teherānas Universitātes profesors matemātikā. Tagad viņš ir taksometra šoferis Zviedrijā. Un nav jau tā, ka Teherānas Universitātē matemātikas līmenis būtu zemāks. Jautājums ir par to, kā mēs uztveram svešzemniekus - kā apgrūtinājumu vai iespēju.

Tāpat aktuāls jautājums Zviedrijā ir par patvēruma meklētājiem, kuri bieži vien dabū ciest no standartizētas integrācijas pieejas (visi tiks apkalpoti vienādi), dzīvojot speciālās nometnēs, kurās viņu bērniem ne vienmēr ir iespējas apmeklēt skolas. Tāda rīcība ir pretrunā ar visām ANO konvencijām, kuras paredz, ka bērniem ir tiesības uz izglītību (un šeit jāpiebilst īpaši - lai kur viņi atrastos).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Vladimirs Vladimirovičs 28.11.2007 08:28
Pat īsti nav vēlēšanās neko pat piemetināt Alex izvēlētajam autores citātam. Vien aplūkotās tēmas sakarā būtu labi, ja portāla redakcija piedāvātu izteikties LU pasniedzējam, vienam no labākajiem Austrumu kultūras pazinējiem Teivānam.

Personīgi man visu izteica pirms diviem gadiem paša acīm Francijā redzētais. Pirmdien TV vērotais iepriekš redzēto nostiprināja. Lai cik tas skumji nebūtu, Rietumu civilizācija ir samierinājusies ar savu marginālo lomu nākotnes pasaulē. Viņa var vienīgi reflektējoši paust autorei līdzīgās domas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alex 27.11.2007 23:20
A.Lulle: Cilvēki, kuri saņēmuši bēgļa statusu, var sniegt bagātinošu kultūras pieredzi mums visiem un dot ieguldījumu valsts labklājības celšanā.

Nez kādēļ Latvijas pilsoņiem vispirms ir sekmīgi jāiegūst augstākā izglītība un jāiziet visādi kursi, lai varētu uzskatīt, ka viņi spēj sniegt bagātinošu kultūras pieredzi un varētu kaut ko derīgu iemācīt, teiksim, skolas vecuma bērniem. Arī citās profesijās cilvēkam ir vispirms jākļūst par atzītu meistaru, lai varētu citus bagātināt. Toties ikviens te nejauši iemaldījies bēglis, neatkarīgi no tā, ar ko nodarbojies un kādu izglītību saņēmis dzimtenē, acumirklī kļūst par nenovērtējamu kultūras vērtību.

Ir žēl, ja migrācijas pētnieki neņem vērā nedz acīmredzamo bēdīgo pieredzi ar imigrantu geto Francijā un Nīderlandē (t.i. gadījums, kad politiskie un ekonomiskie bēgļi dzīvo kompakti starp savējiem), nedz arī Hārvardas politologa Roberta Putnama pamanīto negatīvo korelāciju starp daudzveidību un t.s. sociālo kapitālu (sk. http://www.boston.com/news/globe/ideas/articles/2007/08/05/t... ) - t.i. pieaug t.s. "Bowling Alone" fenomens tajās pilsētās, kur ir lielāka rasu un etniskā daudzveidība - t.i. gadījumos, kad politiskie un ekonomiskie bēgļi dzīvo sajaukti ar pamatiedzīvotājiem.

Klimata izmaiņas (savannas pārtapšana par tuksnesi, plūdi, neražas) kā arī militāri konflikti utml. tik tiešām var izraisīt bēgļu pieplūdumu no attīstības valstīm - arī Latvijā. Mums jābūt morāli un tehniski sagatavotiem stāties pretī varbūtējiem patvēruma meklētāju pūļiem un nosargāt savu dzīvesveidu, kultūru un valodu. 3.pasaules valstīm ir jāpiedāvā attīstības sadarbība un līdztiesīga tirdzniecība, lai šo tautu cilvēki varētu dzīvot savā dzimtenē, nevis tiktu atvilināti uz Latviju, kur viņus gaida rūgta vilšanās.

Saistītie raksti

European Inclusion Index britishcouncil.org

Patvēruma likums politika.lv