Foto: E. Rudzītis © AFI
Atbilde uz jautājumu, kāpēc politiķim nepieciešama augstāko ierēdņu nomaiņa, jāmeklē nestabilajā partiju sistēmā, kas cieši saistīta ar biežajām koalīciju valdību maiņām. Politiķi saprot, ka īsajā varas laikā tā veiklāk panāks sev izdevīgus lēmumus.
Lai gan nesen veiktās reformas nav mainījušas faktu, ka Latvijā ierēdņu statuss ir balstīts uz politisko neitralitāti, tomēr 8. Saeimas laikā biežāk vērojama augstāko ierēdņu amata politizēšana.
Likumdošana šobrīd nedefinē to, kas ir “augstākais ierēdnis” Latvijā, taču, ja par tādiem uzskatām ministriju valsts sekretārus ar vietniekiem, ministriju struktūrvienību vadītājus, pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vadītājus, to vietniekus, tad šādu “valdošai elitei” piederošu cilvēku skaits Latvijā pārsniedz trīs simtus[1].
Šīm amatpersonām ir būtiska loma gan politisko pārmaiņu laikā, gan gadījumos, kad politisko līderu “jaunību” un nezināšanu var aizstāt ar ierēdniecības “kvalitāti”. No tiesiskā viedokļa šo kvalitāti garantē ierēdniecības profesionalitāte – ierēdņu atlasei jānotiek pēc spējām un atbilstības amatam, ne politiskās piederības. Tomēr atsevišķi gadījumi un īpaši “Jaunā Laika” līdera Eināra Repšes valdības sākumposmā veiktās reformas Valsts Civildienesta likumā un attiecīgi MK noteikumos[2], korekcijas ministriju struktūrās un amatpersonu nomaiņa liek no jauna uzdot jautājumu – cik politizēts ir ierēdņu aparāts?
Pārvaldes reforma: politiskās ietekmes vairošana
Pirmā lieta, kam jāpievērš uzmanība – 8. Saeimas darbības sākumā veiktās reformas valsts institucionālajā iekārtā un funkciju sadalē, kuru rezultātā mainīts Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) statuss un tā nodota tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Tostarp VCP darbība tika koncentrēta uz civildienesta kontroli, bet citas līdzšinējās funkcijas (piemēram, civildienesta politikas attīstības izstrāde, koordinēšana un pārraudzība) nonāca Valsts kancelejas pārziņā.
Varētu uzskatīt, ka šīs reformas izraisījusi pārvaldes decentralizācija – paralēli iestāžu autonomijas veicināšanai, nākas palielināt politisko centralizāciju būtiskākajām iestādēm, lai noturētu politisko kontroli pār procesiem. Tomēr VCP padotības reforma nonāk pretrunā ar šo decentralizācijas principu un ieteikumiem, ko Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija sniegusi pārejas perioda valstīm – galveno civildienesta kontroles iestādi veidot pēc iespējas autonomu[3]. Šis pieņēmums balstās faktā, ka šajās valstīs bieži mainās politiskā vadība, kas var atsaukties arī uz augstāko ierēdņu nepamatotām izmaiņām, radot draudus ilgtspējīgas un profesionālas valsts pārvaldes attīstībai.
Minētās reformas iet roku rokā ar izmaiņām ierēdņu rekrutēšanas sistēmā. Lai gan zemākiem amatiem kandidātu atlase vairāk vai mazāk nodota pašas iestādes rokās, augstākajos amatos ir palielinātas tieši politiskās ietekmes iespējas. Piemēram, konkursam uz iestādes vadītāja amatu vērtēšanas komisiju vairs neveido VCP, bet gan attiecīgās nozares ministrs. Arī akcepts par kāda kandidāta iecelšanu amatā ir jādod tieši politiskajai amatpersonai. Savukārt ieviestā pārcelšanas sistēma ļoti labi var aizstāt ierēdņa atlaišanu, jo augstākos ierēdņus var pārcelt arī zemākos amatos. Šāda kārtība ievērojami atšķiras no iepriekš pastāvējušās rotācijas sistēmas, kad mainība notika vienādu kategoriju amatu ietvaros. Šie procesi var ietekmēt kadru aizplūšanu no valsts pārvaldes, piemēram, dati par 2003.g. atspoguļo atsevišķus šādus gadījumus Tieslietu ministrijā[4]. Neapšaubāmi, jebkurai šādai pārcelšanas darbībai ir jābūt likumīgi pamatotai, taču šī likumības pārbaude var notikt tikai tad, ja ierēdnis nolemj cīnīties pret to, nevis aiziet no civildienesta. Fakts, ka laikā no 1999. līdz 2004. gadam no 63 VCP izskatītajiem (tātad, pārsūdzētajiem) ierēdņu atlaišanas gadījumiem 47 ir beigušies par labu sodītajiem ierēdņiem, liecina par profesionalitātes trūkumu šo sodu piemērošanā, kā to atzinusi arī VCP[5].
Aplūkotie aspekti ļauj secināt, ka, lai gan augstāko ierēdņu statuss pārvaldē nav mainījies, faktiski ir palielināta tiesiski iespējamā politiskā ietekme. Līdz ar to augstāko ierēdņu darbības profesionalitāte un politiskā neitralitāte var tikt ietekmēta politisku interešu labā, turklāt notikušās reformas kopumā vērstas uz varas centralizēšanu politisko amatpersonas rokās.
Kadru mainības rats iegriezts
Blakus minētajiem tiesiskajiem “uzlabojumiem”, arī faktiskā situācija atspoguļo augstāko ierēdņu amatu politizēšanu, ko visuzskatāmāk parāda kadru mainība reizē ar politisko amatpersonu izmaiņām. Īpaši šīs izmaiņas bija vērojamas E. Repšes valdībā, piemēram, reformas piedzīvo Labklājības ministrija, izveidojot Veselības ministriju, un nomainās valsts sekretārs, tiek izveidota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, reorganizēta Vides ministrija, izveidoti īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, kas neizbēgami līdzi nes lielāka vai mazāka mēroga kadru pārmaiņas, jaunu ierēdņu pieņemšanu. Kā viens no piemēriem jāmin Iekšlietu ministrija, kurā tobrīd “Jaunā laika” biedra Māra Gulbja vadībā notika izmaiņas dažādos ministrijas ierēdniecības līmeņos pretstatā iepriekš konstanti zemai kadru mainībai. Īpašs gadījums, protams, ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras augstākajā ierēdniecībā izmaiņas notiek faktiski ikreiz, kad mainās ministrs.
Protams, ierēdņu nomaiņas iemesli ir dažādi – gan pēc pašu vēlēšanās, gan mainot darba specifiku u.c., un nevar pilnīgi droši apgalvot, ka visi procesi ir politiski vai tie rada neefektivitāti. Tomēr politiskās ietekmēšanas iespēju palielināšana vairo politizācijas gadījumu īpatsvaru, kad kadru mainību nosaka nevis ideoloģiskas nesaskaņas, bet gan partiju intereses.
Nesenais gadījums ar IeM valsts sekretāra Jura Rekšņas atstādināšanu, tad atjaunošanu amatā un pēc tam labprātīgo aiziešanu no tā atspoguļo situāciju, kad ministrijas politiskā vadība var graut pārvaldes darba efektivitāti, kaut arī kā partiju, tā ierēdņu darbam vajadzētu balstīties uz sabiedrības interesēm. Septembrī runas par politiskajām spēlēm skanēja no IZM, kur kāds anonīms ierēdnis izplatīja skrejlapiņas par politisku spiedienu uz ierēdņu darbu[6].
Īstermiņa politiķu un ilgtermiņa ierēdņu konflikts
Var rasties jautājums, kāpēc gan politiķim būtu nepieciešama augstāko ierēdņu nomaiņa? Atbilde jāmeklē mūsu politiskajā situācijā – nestabilajā partiju sistēmā, kas cieši saistīta ar biežajām koalīciju valdību maiņām. Līdz ar to pie varas nonākušie politiķi saprot, ka tur atradīsies neilgu laiku, un tas ir apstāklis, kas mudina nomainīt ierēdņus, lai veiklāk varētu panākt sev izdevīgus lēmumus. Vēl aizdomīgāku šo ierēdņu maiņu padara tas, ka pašu partiju veidošanās, to intereses un ministru kandidātu atlase nebūt ne vienmēr ir caurskatāma un sabiedrībai skaidra. Turklāt ierēdniecības cilvēkresursi nav tik plaši, lai efektīvi spētu aizvietot vienu profesionāli ar citu, risinot ierēdņu – politiķu komunikācijas un neuzticības problēmas. Jāņem vērā arī nozaru specifika, nepievilcīgā ierēdņu atalgojuma sistēma un citi faktori, kas ierobežo ierēdniecības cilvēkresursus.
Protams, var uzskatīt, ka kadru mainība ierēdniecībā dažkārt ir nepieciešama. Tomēr jāpatur prātā, ka ierēdņu atbilstība amatam ik gadus tiek novērtēta, un šajos procesos ir jānovērš politiska patvaļa. Citādi neattīstīsies efektīva un objektīva kandidātu atlase uz amatiem, un valsts pārvaldes kvalitāte neuzlabosies.
______________________________________
[1] Sīkāk skat. I.Reinholdes pētījumu par augstākajām amatpersonām.
[2] Grozījumi Valsts civildienesta likumā, 15.05.2003. (izmaiņas ierēdņu pārcelšanas kārtībā, maina Valsts Civildienesta pārvaldes un Valsts Administrācijas skolas padotības sistēmu, maina VCP funkcijas, paplašina politiskās amatpersonas pilnvaras); MK noteikumi Nr.333, “Valsts civildienesta pārvaldes nolikums,” 25.06.2003. (groza VCP padotību un funkcijas); MK noteikumi Nr.263. “Valsts Kancelejas nolikums,” 20.05.2003. (paplašina VK funkcijas un atbildību, attīsta VK kā centrālo stratēģisko iestādi valsts pārvaldē).
[3] Skat. Organization for Economic Development and Cooperation. (1995) Top Management Service in Central Government: Introducing a System for the Higher Civil Service in Central and Eastern European Countries. Paris
[4] Valsts Civildienesta pārvaldes datu apkopojums par ierēdņu amatu kadru izmaiņām 2002. un 2003.g.
[5] Skat. Valsts civildienesta pārvaldes paziņojums masu medijiem. Nepamatotas ierēdņu atlaišanas pamatā – nekvalitatīvi sagatavoti lēmumi. (2004) Rīga: Valsts civildienesta pārvalde
[6] Barisa L., (29.02.2005.) „JL darbiniekus šķiro pēc politiskās piederības” [Elektroniskā versija]
Augstāko ieredņu un to politiskās vadības mijiedarbība Latvijā