NVO forumā 2001, 2001. gada 26. oktobrī

Sveicināti kārtējā Nevalstisko organizāciju forumā.

Vispirms noskaidrosim – kas ir “nevalstiska organizācija jeb NVO” ?
Kas tas ir pēc šobrīd spēkā esošajiem likumiem un kas – pēc jaunajiem likumprojektiem?
Šobrīd ar šo terminu tiek saprastas gan sabiedriskas organizācijas, gan bezpeļņas organizācijas. Savukārt jaunajos likumprojektos par nevalstiskām organizācijām tiks uzskatītas biedrības un nodibinājumi. Tas nozīmē, ka mēs atgriežamies pie veciem pirms kara Latvijas laika nosaukumiem, kas daudziem no mums ir vairāk pieņemami nekā “nevalstiska” vai “sabiedriska” organizācija.

Likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likums” sastāv no trim sadaļām:

• A sadaļa. Vispārīgie noteikumi – t.i., noteikumi, kas attiecināmi gan uz biedrībām, gan uz nodibinājumiem;
• B sadaļa. Biedrības – t.i., noteikumi, kas attiecināmi tikai uz biedrībām;
• C sadaļa. Nodibinājumi – t.i., noteikumi, kas attiecināmi tikai uz nodibinājumiem.

Es stāstīšu gan par A, gan B sadaļas noteikumiem. Taču vispirms atbildēšu uz jautājumu – kas ir biedrība?

Biedrība, kā to nosaka likumprojekts, ir brīvprātīga personu apvienība, kura nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Biedrības jēdziens un darbības specifika atbilst pašreizējām sabiedriskajām organizācijām.
Biedrību pamatā ir ikviena cilvēka tiesības uz biedrošanās brīvību.
Biedrība ir organizācija, kur apvienojas domubiedri un ar pašu spēkiem, saviem un piesaistītiem līdzekļiem sasniedz izvirzītos mērķus.
Biedrība ir organizācija, kuras pamatā ir biedri – tā sastāv no biedriem un tās augstākais pārvaldes institūts ir biedru sapulce.

Jaunajā BNL ir saglabāti daudzi likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” noteikumi un principi. Tai pašā laikā esam centušies iestrādāt arī vairākus jaunus un būtiskus noteikumus un principus, kā arī esam atteikušies no noteikumiem, kas dzīvē netiek pielietoti un kas tikai sarežģī organizāciju dzīvi.
Diemžēl, par visiem jautājumiem un niansēm nav iespējams izstāstīt atvēlētajā laikā, tāpēc vērsīšu jūsu uzmanību tikai uz svarīgākajiem jaunumiem un atšķirībām no līdzšinējās kārtības.
Tas nozīmē, ka tiem, kuri šobrīd vēl nav pilnībā izlasījuši un iepazinušies ar likumprojektu, tas noteikti būs jāizdara vēlāk. Domāju, ka tas nebūs grūti, jo manuprāt, jaunais likums ir vieglāk uztverams un vieglāk saprotams, nekā likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” un likums “Par bezpeļņas organizācijām”.

Tagad par kopīgo, t.i., par lietām un jautājumiem, kas nemainās, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo kārtību – tāpat kā līdz šim, lai kāda nevalstiska organizācija varētu strādāt, tai būs nepieciešams:

• nodibināties, t.i., pašiem izšķirties un pieņemt lēmumu par organizācijas dibināšanu.
  Jāatzīmē, ka minimālais biedrības dibinātāju un biedru skaits paliek līdzšinējais – divi.
• reģistrēties, lai iegūtu juridiskas personas statusu.
  Tas būs izdarāms turpat kur līdz šim – Uzņēmumu reģistrā, tikai reģistru, t.i., nevis reģistra iestādi, bet ziņu kopumu, tagad sauks par Biedrību un nodibinājumu reģistru.
• darboties saskaņā ar likumiem.
  Tas nepieciešams, lai jūsu organizācija darbotos likumīgi un ievērotu likumus.

Tagad par atšķirībām, t.i., par lietām, kas ir jaunas un kas ir savādāk noregulētas, nekā līdz šim.
Pavisam minēšu piecas lietas. Pirmās trīs no tām būs attiecināmas gan uz biedrībām, gan nodibinājumiem, tās ir minētas BNL pirmajā A sadaļā:

1) par saimniecisko darbību;
2) par brīvprātīgo darbu;
3) par juridisko adresi.

Bet pēdējās divas attieksies tikai uz biedrībām un tie būs jautājumi par:
4) par biedrības organizatorisko struktūru;
5) par biedrības likvidāciju.

1. par saimniecisko darbību, kas daudzām organizācijām ir ļoti svarīgs un nozīmīgs jautājums.

Likuma 5.pantā ir paredzēts, ka gan biedrības, gan nodibinājumi varēs veikt saimniecisko darbību, bet tā nedrīkstēs būt organizācijas pamatdarbība.
Tas nozīmē, ka organizācija varēs veikt saimniecisko darbību kā papilddarbību, ar mērķi gūt ienākumus.
Taču iegūtos ienākumus organizācija būs tiesīga izmantot tikai statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Turklāt peļņu, kas būs radusies organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā, nevarēs sadalīt starp biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem.

2. par brīvprātīgo darbu, kas nevalstisko organizāciju dzīvē sen vairs nav jaunums, bet kas ir pilnīgi jauna lieta un termins likumos.

Likuma 6.pantā ir paredzēts, ka gan biedrībām, gan nodibinājumiem ir tiesības iesaistīt savā darbā brīvprātīgos.
Likums skaidro, kas ir “brīvprātīgais darbs” – tas ir bezatlīdzības darbs vai pakalpojums, ko sniedz cilvēks biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikta mērķa sasniegšanā.
Turklāt likums nosaka, ka šim cilvēkam – brīvprātīgajam nevajag stāties darba attiecībās ar organizāciju, t.i., slēgt darba līgumu.
Likums arī paredz, ka brīvprātīgajam, brīvprātīgā darba izpildes gaitā, var rasties izdevumi, un tāpēc likumā ir noteikts, ka brīvprātīgajam ir tiesības uz šo izdevumu atlīdzināšanu.
Tas nozīmē, ka organizācijām būs iespējams legalizēt izdevumus, kas tām radušies sakarā ar brīvprātīgo darba izdevumu segšanu.

3. par juridisko adresi.

Likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” nosaka, ka par katru adreses maiņu 15 dienu laikā ir jāpaziņo Uzņēmumu reģistram. Turklāt juridiskā adrese ir obligāti jānorāda sabiedriskās organizācijas statūtos un reģistrācijas apliecībā. Tas nozīmē, ka adreses maiņas gadījumā, organizācijai ir nepieciešams gan grozīt statūtus, gan mainīt reģistrācijas apliecību.

Uzskatot, ka šāda kārtība ir apgrūtinoša, turklāt arī prasa liekus izdevumus, jaunajā likumā esam iestrādājuši citu kārtību.
BNL 3.pantā ir noteikts, ka biedrības un nodibinājuma juridiskā adrese ir tā adrese, kura ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā, un ka visa korespondence, kas nosūtīta uz šo adresi ir uzskatāma par adresātu sasniegušu.
Tas nozīmē, ka tagad adreses maiņas gadījumā organizācijas vienīgais pienākums būs tikai savlaicīgi nosūtīt reģistram paziņojumu par adreses maiņu.
Tas arī nozīmē, ka juridiskā adrese vairs nebūs jāraksta ne statūtos, ne reģistrācijas apliecībā.

4. par biedrības organizatorisko struktūru.

Likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” par vadību faktiski ir tikai viens noteikums – 8.panta 3.punktā, kas nosaka, ka sabiedriskas organizācijas statūtos obligāti jāparedz “pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas” uzbūve, sastāvs, ievēlēšanas kārtība, kompetence un lēmumu pieņemšanas kārtība.
Tas nozīmē, ka sabiedriskas organizācijas vadības jautājumus likumdevējs pilnībā ir atstājis pašas organizācijas ziņā. Taču kā rāda prakse, tas nav viegli.
Organizācijas dibinoties nevar izdomāt un izlemt, kāda pārvaldes kārtība būtu vajadzīga. Bieži šis jautājums netiek pietiekoši apspriests, kā rezultātā vēlāk, kad organizācija jau ir sākusi strādāt, rodas domstarpības, kas kādus jautājumus tiesīgs izlemt un kas par ko atbild.

Lai turpmāk izvairītos no šādām situācijām, jaunajā BNL vadības jautājumiem esam atvēlējuši veselu nodaļu – tā ir V nodaļa.
Tajā paredzēts, ka biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce un valde.
Biedru sapulce ir augstākā biedrības institūcija, bet valde ir biedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv biedrību.
Likumā ir sīkāk noteikts, kāda ir biedru sapulces un valdes kompetence, lēmumu pieņemšanas kārtība un atbildība.

Īstenībā nekas jauns tas nav. Daudziem no jums jau šobrīd statūtos ir paredzēta tieši šāda kārtība.
Taču svarīga atšķirība ir tā, ka tagad jums pašiem vairs nevajadzēs izgudrot divriteni un turklāt tā aprakstu iekļaut statūtos.
Tas nozīmē, ka dibinoties, nebūs jāuztraucas kādu organizatorisko struktūru izvēlēties. Vajadzēs vien precizēt dažas lietas, kur likumā ir atstātas izvēles iespējas, jeb citiem vārdiem – kur likums pats pasaka priekšā, ka ir iespējams izvēlēties citu variantu.
Piemēram, likuma 36.pantā ir teikts “biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru un ja statūtos nav noteikts lielāks kvorums”. Tas nozīmē, ka jūs varat izvēlēties atstāt likumā piedāvāto variantu, t.i., ka biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru. Bet varat arī paredzēt lielāku biedru skaitu, kas nepieciešams, lai biedru sapulce būtu lemttiesīga.
Jāatzīmē, ka likumā ir paredzētas tiesības biedrībai izveidot arī citas institūcijas, t.i., bez biedru sapulces un valdes.

5. par biedrības likvidāciju.

Likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” nav viennozīmīgi noteikta organizācijas darbības izbeigšanas un likvidācijas kārtība. Tā rezultātā šobrīd ir daudzas organizācijas, kuras faktiski ir beigušas pastāvēt, taču to nav noformējušas. Mēs tās mēdzam saukt “mirušās organizācijas”.

Pašlaik ir grūti noskaidrot, cik organizācijas no reģistrā reģistrētajām reāli darbojas, bet cik skaitās tikai uz papīra.

Taču svarīgākais ir, ka daļai no šīm organizācijām, paliek nenokārtotas saistības. Piemēram, tā paliek kādam parādā.
Šādi gadījumi met ēnu uz visām nevalstiskām organizācijām. Ir nācies dzirdēt sakām – ko tad tās NVO… ātri nodibinās, izdara neglītas lietas un pazūd; neko no viņiem vairs nevar piedzīt.

Tāpēc, lai izvairītos no šādiem gadījumiem un pārmetumiem, jaunajā likumā biedrības darbības izbeigšanās un likvidācijas kārtība ir detalizēti noteikta. Var teikt, ka tā ir pielīdzināta biznesa sektora organizāciju jeb sabiedrību likvidācijai.

Likumprojektā ir viennozīmīgi pateikts, ka biedrības izbeigšanās gadījumā notiek tās likvidācija, ka ir nepieciešams iecelt likvidatoru, kuram jāapzina kreditori un jānokārto visas organizācijas saistības.
Tikai pēc tam atlikusī biedrības manta var tikt sadalīta biedrības iepriekš noteiktām personām, kas nedrīkst būt biedrības dibinātāji, valdes vai citu institūciju locekļi. Savukārt, ja šādas personas nav noteiktas, tad biedrības manta nonāk valsts īpašumā.

Ievērojot visu iepriekš minēto uzskatu, ka jaunais likums atvieglos jums dzīvi. Tas paredz vieglākus un vienkāršākus risinājumus. Protams, viss jaunais un nezināmais nedaudz baida… taču labu rezultātu garantija ir tā, ka šos likumus esam izstrādājuši paši un joprojām jums katram ir iespējams pielikt savu roku.