Uzruna (Andris Bērziņš) 0

NVO forumā 2001, 2001. gada 26. oktobrī

Iesaki citiem:

Godātie nevalstisko organizāciju gadskārtējā foruma dalībnieki!

Strādājot gan valdībā, gan Rīgas domē, man ir nācies sadarboties ar vairākiem desmitiem nevalstisko organizāciju. Par šo sadarbību es varu teikt tikai atzinīgus vārdus. Kopš nevalstisko organizāciju centra rīkotā iepriekšējā foruma, kurā man arī bija dota iespēja jūs uzrunāt, nevalstisko organizāciju skaits atkal ir palielinājies. Uzņēmumu reģistrā 2001. gadā piereģistrētas 637 jaunas organizācijas. Atzinīgi vērtējams fakts, ka pašlaik Latvijā pastāv 6288 sabiedriskās organizācijas, kas jau ir uzkrājušas vērā ņemamu pieredzi.

Lai gan jūs pārstāvat organizācijas, kuras sauc par nevalstiskām, tas nebūt nenozīmē, ka tām nav saistības ar valsti. Tieši pretēji - šīs organizācijas, no vienas puses, veic tos darbus, kurus valsts viena pati nespēj izdarīt, vai kas valstij nav raksturīgi. Taču, no otras puses, nevalstiskās organizācijas spēj sekmīgi strādāt tādā valstī, kas attīstās, kur ir sakārtoti likumi un kas izprot un atbalsta tā sauktā trešā sektora darbību. Nevalstiskās organizācijas sāka veidoties reizē ar atjaunoto Latvijas Republiku, tās attīstījās kopā ar demokrātijas, tirgus ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības veidošanos. Demokrātiskai valstij nav un nevar būt vienaldzīgs trešais sektors, jo to darbība un attīstība ir neatņemams pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanas pamats. Savukārt jums nevar būt vienaldzīga mūsu valsts, tās prieki un bēdas, problēmas un sasniegumi.

Desmit neatkarības gados ir izveidotas nepieciešamās valsts institūcijas, sakārtota likumdošana, notikušas straujas reformas ekonomikā un sociālajā sfērā. Ir notikusi īpašuma denacionalizācija, kas ir radījusi pamatu indivīdu neatkarībai no valsts. Paveikto ne visi uztver viennozīmīgi, taču tas ir pamats attīstībai. Latvija attīstās ne tikai ātrāk kā citas bijušās PSRS republikas, bet pagājušajā un, iespējams, arī šajā gadā mūsu valsts uzrāda augstākos attīstības tempus Austrumeiropā. Protams, ja pirms desmit gadiem mūsu valstsvīri zinātu to, ko mēs zinām šodien, tad daudzas lietas būtu darītas citādāk. Taču toreiz nekādas pieredzes vienkārši nebija. Jūs, kas paši visu sākāt no nulles, to saprotiet vislabāk. Arī Jūs, izmantojot šodienas pieredzi, daudz ko būtu darījuši citādāk, labāk un veiksmīgāk. Taču kopumā arī Jūs, tāpat kā valsts, esat gājuši pa pareizu ceļu. Tas bija grūti, taču varat lepojaties ar paveikto.

Valstij šodien ir daudz vajadzību. Ja atceraties grūto budžeta sastādīšanas laiku, tad ievērojāt, ka ikvienai sfērai tika prasīti papildus līdzekļi. Prasot, cik procentu naudas nepieciešams veselības aizsardzībai, drošībai, labklājībai, zemkopībai un citām svarīgām nozarēm, bieži vien tika piemirsts, ka budžetā ir tikai 100 procenti, ka nav iespējams iedot vairāk nekā ir, ka vienam pieliekot klāt, citam ir jānoņem. Taču mēs atradām papildus līdzekļus vairumam sfēru, jo tautsaimniecība šobrīd attīstās un valsts iespējas tomēr ir lielākas nekā pirms vairākiem gadiem.

Es uzskatu, ka valsts šobrīd jau var nopietni apsvērt nodokļu atvieglojumu piešķiršanas iespējas nevalstiskajām organizācijām. Šādas iespējas arī tiek piedāvātas, izstrādājot likumprojektu paketi nevalstisko organizāciju sektora regulēšanai

Vēlos izteikt atzinību nevalstisko organizāciju centram par šo likumdošanas iniciatīvu, kā arī pateikties K.Gertnerei par Tieslietu ministrijas darba grupas vadīšanu. Es pozitīvi vērtēju to, ka likumprojekti ir tapuši dialogā ar visām ieinteresētajām organizācijām, institūcijām un uzņēmumiem, kuru dzīvi un darbību tie ietekmēs. Projekti jau ir publicēti lielākajā dienas laikrakstā pirms to iesniegšanas valsts institūcijās un tagad ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ar tiem iepazīties, izteikt savas iebildes un sniegt priekšlikumus. Valdība vēlas palielināt sabiedrības uzticību valsts varai un tāpēc cenšas plašāk iesaistīt sabiedrību būtisku jautājumu apspriešanā un problēmu risinājumu izstrādē, nodrošinot atklātu un konstruktīvu sociālo dialogu. Šo apņemšanos valdība ir definējusi savā pamatdokumentā - valdības deklarācijā. Tāpēc mēs esam gatavi atbalstīt labas iniciatīvas, ar kurām mūsu partneri - nevalstiskās organizācijas - nāk pie mums.

Jaunie likumi pēc to pieņemšanas regulēs gan biedru labuma, gan sabiedriskā labuma organizācijas. Likumiem ir skaidri jānodala sabiedriskā labuma organizācijas no biedru vai savstarpēja labuma organizācijām, Tiem ir jārada vienādi un skaidri definēti kritēriji visām organizācijām kas grib pretendēt uz sabiedriskā labuma statusu, tajā skaitā, - uz. nodokļu atvieglojumiem. Organizācijām jādod iespēja nodrošināt finansējumu savu mērķu īstenošanā, veicot saimniecisko darbību, kā arī pretendēt uz valsts finansējumu.

Es ļoti ceru, ka šie, diskusiju procesā tapušie, likumprojekti tiešām ieviesīs labu, visiem saprotamu un pieņemamu sistēmu. Būtiski ir arī tas, ka likumos tiks definēts, kas ir sabiedriska labuma organizācija un ko valsts grib atbalstīt. Tas nozīmē, ka mēs kā sabiedrība vienojamies par to, ka sabiedrisks labums mums ir vērtība un mēs to atbalstam ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Arī pašlaik valsts ir piešķīrusi nodokļu atlaides ziedotājiem. Šīs summas ir apmēram 5 - 8 miljoni latu gadā. Piemēram, pagājušajā gadā atlaides bija 7,02 miljoni latu. Taču turpmāk ir jārada arī apstākļi, lai Latvijas organizācijas var piesaistīt līdzekļus savu mērķu sasniegšanai no saimnieciskās darbības, no uzņēmēju un privātpersonu ziedojumiem, kā arī no valsts atbalsta. Mēs varam izmantot Rietumu valstu pieredzi, kur valsts atbalsta sabiedrības iniciatīvas gan strādājot kopā, gan finansiāli, gan ar mērķdotācijām, nodokļu atvieglojumiem, gan deleģējot valsts funkcijas un piešķirot finansējumu to veikšanai.

Uzskatu, ka ir svarīgi veicināt katra iedzīvotāja pilsonisko aktivitāti un interesi līdzdarboties vai atbalstīt vērtīgas sabiedrības iniciatīvas. Radot šādu iespēju, atbildība un iniciatīva tiek ielikta katra iedzīvotāja rokās.

NVO forumā pagājušajā gadā tika runāts, ka ir vajadzīgi progresīvi likumi, kuri veicinātu NVO sektora attīstību. Esmu gandarīts, ka nav pagājis gads, kad likumprojekti jau ir izstrādāti. Es zinu, ka šo projektu tālākā saskaņošana un akceptēšana būs sarežģīts process. Šobrīd vēl nav zināms Finansu ministrijas slēdziens par likumu iespējamo ietekmi uz budžetu. Taču jaunie likumi ir nepieciešami, lai mūsu valsts likumdošanu atbilstu Eiropas savienības standartiem. Šie likumi regulēs bezpeļņas organizāciju darbību pēc Komerclikuma stāšanās spēkā.

Strādāsim, meklēsim risinājumus, jo nevalstisko organizāciju iniciatīva ir valsts atbalsta vērta.

Paldies par uzmanību!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733