Foto: "Eiro" drēbes
„Eiro” pastāvīgā pircēja, pētot sārtu džemperīti, secina, ka tādu būtu grūti atrast jauno drēbju veikalos. Krāsa ir patīkami koša, un, jā, arī par Eiropas Savienību viņa jau izlēmusi!
Pirmdienas rīts Siguldas tirgū. Dīkas kartupeļu sievas gardi smejas. Vientuļš sēņu vīrs hipnotizē uz „Dienas” sarindotās baravikas, kas šķiet, tur arī ir izaugušas – izspraukušās no burtu rindu dzīlēm. Ja tukšo tirgotavu nepieskandētu pārdevēju klačas, liktos, ka tirgus ir pamiris. Pircēja neviena. Ignorējot gastronomiskos vilinājumus, dodamies cauri gurķu, tomātu un ābolu alejai, un atduramies mazā koka namiņā. Košs uzraksts vēsta, ka esam ieradušies „Eiro” teritorijā. Dodamies iekšā un atklājam, ka zem varenās izkārtnes slēpjas… mazs lietoto apģērbu veikaliņš.
Kaspars Meiers
Veikala īpašnieks Kaspars Meiers, taujāts par nosaukuma atbilstību biznesam, smaida. Arī viņam Eiro jumts pār otro roku drēbju kalniem liekas jautrs un pat mazliet komisks pāris. Dibinot šo veikalu viņam pat prātā nebija ienācis, ka kādreiz viņš tirgos lietotus apģērbus. “Sākumā veikals tirgoja no Eiropas valstīm ievestu lietotu sadzīves tehniku. Tādēļ tā nosaukumam bija jāietver divas domas: precei jāasociējas ar Eiropu, ar Eiropas izcelsmi. Un vēl vajadzēja pateikt to, ka, pērkot šo preci, var ietaupīt. Jau tad Eiro vairāk asociējās ar naudas vienību. Un man likās, ka vārds „Eiro” tīri labi ietver šīs divas lietas. Man šis nosaukums pazibēja galvā, tomēr tas likās pārāk nopietns priekš tādas lietas. Lai gan toreiz – 1999.gadā Eiropas Savienība vismaz manā galvā nekādā veidā nesaistījās ar mums. Tās bija divas dažādas un tālas pasaules. Kad mana mamma, nezinot par manu ideju, arī izdomāja šo nosaukumu, tad nolēmu, ja jau vēl kādam cilvēkam šāda doma ienāk prātā, tad nosaukums tāds arī varētu būt! Drīz pēc veikala atvēršanas situācija mainījās. Par tik pat zemu cenu varēja iegādāties jaunu sadzīves tehniku. Līdz ar to pieprasījums kritās. Tagad Latvijā sadzīves tehniku pārdod lielie tirgotāji, bet mazie ir beiguši savu darbību.”
Meklējot jaunus tirdzniecības ceļus, veikala saimnieks izlēmis tirgot velosipēdus. Lai veikals ziemā nestāvētu tukšs, bija jādomā, ko pārdot ne-velosipēdu sezonā. Tā radās ideja par lietotu apģērbu tirdzniecību. „Tagad nosaukums „Eiro” mūsu darbības virzienam ir pārāk skaļš. Lai gan zināmā mērā, tas aizvien atbilst mūsu precei. Mēs pārdodam apģērbu, kas Latvijā ievests no Eiropas valstīm. Vārds „Eiro” saistās ar augstu kvalitāti un augstāku dzīves kvalitāti. Eiropas vārds tiek lietots tajos gadījumos, kad cilvēki grib izcelt savu kvalitāti vai preču Eiropas izcelsmi. Vai es tagad šim veikalam dotu nosaukumu „Eiro”? Ha, ha, ha! Grūti pateikt. Iespējams… Nezinu … „ domīgi smejas Kaspars Meiers.
Starp biksēm, blūzēm un brunčiem veikalā grozās laipns pārdevējs Juris Miķelsons. Viņš stāsta, ka šad tad ierodas asprātīgi pircēji, kas izlasījuši veikala nosaukumu, nākot iekšā, prasa, vai pie mums jau tirgo par Eiro. Es atjokoju, kā vajag! Tirgojam gan par latiem, gan par Eiro!”
„Eiro” nav lietoto apģērbu tirdzniecības monopolists Siguldas tirgū. Šeit ir vēl viens otro roku veikals, un pavisam drīz atvērsies trešais. „Eiro” saimnieks par to nebēdā. Jo vairāk veikalu šeit atvērsies, jo vairāk pircēju nāks. Vaicāts, vai šādi veikali nav mūsu traģiskās nabadzības spogulis, pārdevējs kliedē mītu par lietoto preču veikalu kā depresīvu nabadzīgu ļaužu pulcēšanās vietu. Esot, protams, arī tādi pircēji, bet šeit iepērkoties arī „normāli” atalgoti ļaudis. „Lai gan tās ir lietotas drēbes, to kvalitāte ir daudz labāka nekā Siguldas veikalos nopērkamajam apģērbam, ko ieved no Lietuvas. Tās ir vienādas Ķīnā un Honkongā ražotas drēbes ar daudz, daudz zemāku kvalitāti. Mūsu pircēji saka, ka viņi šajās jaunajās precēs ir vīlušies.”
Arī „Eiro” īpašnieks Kaspars Meiers piebilst, ka taupība nav vienīgais dzinulis, kas liek cilvēkiem ienirt lietoto apģērbu stendos. „Manā lietoto apģērbu veikalā Siguldas centrā arī iepērkas labi situēti cilvēki, un pat dažas slavenības. Šie ļaudis meklē nevis lētu apģērbu, bet gan savādāku – tādu, kas nav katram otrajam. No Eiropas ievestās drēbes ir kvalitatīvas. Tās ir vismaz vienu reizi mazgātas, un var redzēt, ka mazgāšana nav tām kaitējusi. Galu galā, arī bagātajā Eiropā ir daudz šādu apģērbu veikalu, un arī paši eiropieši pērk lietotus apģērbus. Jādomā, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā dzīves līmenis celsies. Tas nozīmē, ka varu cerēt uz jauniem pircējiem gan savā datoru veikalā, gan jauno apģērbu veikalos. Skaidrs, ka augot arī dzīves līmenim Latvijā, lietoto apģērbu veikali mainīsies, bet viņi te noteikti būs.”
Gan pārdevējs, gan saimnieks referenduma jautājumā „būt vai nebūt” ir vienprātīgi. „Es Eiropas Savienībā redzu civilizētas valstis, kurās ir veselīgi domājoši cilvēki. Es tur redzu valstis, kas ciena gan savus cilvēkus, gan uzņēmumus. Domāju, ka ar šādām valstīm un šādiem – veiksmīgiem, veselīgi domājošiem cilvēkiem mums ir jāsadarbojas. Un jo ciešāk mēs to darām, jo labāk. Kāds varbūt domā, ka mēs varētu neiestāties un dzīvot labāk. Bet es uzskatu, ka tāda neitralitāte nav iespējama,” pārliecināti savu pozīciju skaidro Kaspars Meiers. Bet pārdevējs Miķelsons, izsitot pircējam čeku, stāsta, ka viņa pārliecību radījusi pieredze. „Gados vairs neesmu jauns. Zinu, kādas savienības ir bijušas, bet uzskatu, ka mums nav izvēles. Lielāko mūža daļu esmu nodzīvojis Padomju Savienībā. Varu salīdzināt, kāds dzīves līmenis bija tad, un kāds dzīves līmenis ir šobrīd.”
„Eiro” pastāvīgā pircēja Dzintra Brivna, pētot sārtu džemperīti, secina, ka tādu būtu grūti atrast jauno drēbju veikalos. Krāsa ir patīkami koša, un, jā, arī par Eiropas Savienību viņa jau izlēmusi! „Mana meita ieprecējusies Somijā. Tur viņa dzīvo un mācās. Tātad viņa jau ir Eiropā! Arī dēls jau izaudzis. Balsošu par Eiropas Savienību, domājot par bērniem. Ticu, ka viņiem būs labāka nākotne un stabilāka dzīve. Sliktāk jau nevar būt! Varbūt kādam – mazās niansēs būs sliktāk. Bet jāizmēģina ir!”, savu viedokli komentē Dzintra un piebilst: ”Jā, es ņemšu šo džemperi! Man tās košās krāsas patīk!”.