Atslēgvārdi:

Uzaicinājums uz atklātumu/striptīzu

Konsultējoties ar uzņēmējiem jāsavāc informācija par tipiskām problēmsituācijām uzņēmējdarbības ētikas jomā. Tikai tad būs iespējams radīt sistēmu, kurā uzņēmumi pakāpeniski varēs kļūt par atklātām organizācijām ar skaidri paredzamu nākotni.

Iesaki citiem:

Rakstā “Vai Baltijas striptīzs?” žurnāla Newsweek 3. novembra izdevumā tika runāts par korupciju Latvijā. Kā piemēru, kas labi parāda problēmas būtību, raksta autors Frenks Brauns (Frank Brown) bija izvēlējies situāciju Ventspilī. Pilsēta ir sakopta, un tās iedzīvotāji ir pavisam apmierināti. Pilsētā ir pamatā izskaustas sīkas blēdības un sadzīviska korupcija, bet informācija par Ventspils lielo uzņēmumu īpašniekiem nav publiski pieejama. Un Lemberga kungs to neuzskata par problēmu. Raksta nosaukums balstās uz Lemberga kunga komentāru, ka jēdziens ‘atklātums’ nav sajaucams ar citu jēdzienu, proti, ‘striptīzu’. Raksta autors secina, ka Lemberga kungs par ‘striptīzu’ nosauc to, ko cilvēki citur Eiropā saprot ar ‘atbildību sabiedrības priekšā’. Nobeigumā viņš silti iesaka pārvērtēt savus uzskatus par ‘atklātumu’ pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Tā pārvērtēšana, protams, ir jāizdara mums visiem, ne tikai Lemberga kungam.

Kā lai šo rakstu novērtē? Tāds agresīvs piegājiens būtu šis: “ko viņi te mūs māca! Lai paši tiek galā ar sevi!” Mazāk agresīvs vērtējums būtu: “viņi jau nesaprot, kas te pie mums Latvijā notiek”. Es gribētu ieteikt vēl trešo variantu: “jā, mums ir problēmas, kuru risināšanu nevar ilgāk atlikt”.

Raksta gaitā mēģināšu parādīt, kāpēc pirmie divi vērtējumi nav pieņemami. Vēlāk, runāšu par problēmām, kas saistās ar uzņēmējdarbības ētiku, un to iespējamiem risinājumiem.

Nu tad pēc kārtas. Vai tiem “citiem, kas te nāk mūs mācīt” pašiem ir problēmas ar atklātumu un ētiku? Jā, protams! Un viņi, “tie citi”, ar tām problēmām cīnās. Kā gan citādi mēs par tām problēmām būtu dzirdējuši? Tomēr, norādot uz svešiem trūkumiem, mēs pilnīgi neko – apaļa nulle – neesam izdarījuši attiecībā uz sevi. Raksts “Vai Baltijas striptīzs?” skaidri parāda, ka Eiropas Savienībā trūkst uzticības Latvijas uzņēmējiem. Šo uzticību var nopelnīt tikai pierādot neieinteresētiem, zinošiem cilvēkiem, ka noteikta uzņēmuma nākotnes attīstību var skaidri paredzēt. Šie paši neieinteresētie un zinošie cilvēki tieši tādā pašā veidā vērtē arī “tos citus”, un mums par to ir pierādījumi. Neatkarīgi domājoši cilvēki, un tādu ir daudz, izdara savus secinājumus, pamatojoties uz pierādāmu informāciju. Ja tādas informācijas nav, tad nekas nenotiek. Un ir pilnīgi vienalga, no kā mēs baidāmies, uz ko mēs ceram, vai mēs esam apvainoti, vai citādi emocionāli traucēti. Atklātumu un uzņēmējdarbības ētiku var saprast tikai tad, ja domā nevis šauri par attiecībām starp divām konkurējošām pusēm, bet plašāk par esošām un iespējamām attiecībām, kurās uzņēmums nepieciešamā kārtā stājas tagad, vai arī stāsies nākotnē.

Un kā tad ir ar to izpratni par mūsu īpašo situāciju? Vai mēs paši zinām, kas te pie mums Latvijā notiek? Vai kaut kur eksistē publiski pieejama informācija par konkrētām problēmām Latvijas uzņēmējdarbības vidē? Man gribētos redzēt sarakstu ar tipiskām problēmām, kādās uzņēmums nonāk, stājoties attiecībās ar VID, bankām, partneriem, investoriem, pašvaldībām, darbiniekiem, nevalstiskām organizācijām un citām iesaistītām pusēm. Kamēr nav šāda saraksta, kurā ar ķeksīti var atķeksēt precīzi formulētu, nevis vispārēju, problēmu, mums nav ko risināt. Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir turpināt runāt par “to – nezin ko”, un meklēt risinājumus “tur – nezin kur”. Mēs dzīvojam vidē bez koordinātēm. Tā ir fantomu pasaule pārpildīta ar minējumiem, viedokļiem, baumām, tenkām, intrigām, kas nemitīgi mainās.

Kāds gan ir secinājums? Jā, mums ir problēmas, kuru risināšanu nevar atlikt.

Mēģinājums rast risinājumu uzņēmējdarbības ētikas problēmām Latvijā ir Betil projekts. Projekta veidošanas iniciatīva nāk no:

  • Rīgas Ekonomikas Augstskolas—biznesa skolas, kura par savas darbības mērķi uzskata Baltijas valstu uzņēmējdarbības attīstīšanu un reģiona uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu,

  • no Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedriem—Latvijas uzņēmumiem, kuri ikdienā saskaras ar uzņēmējdarbības ētikas problēmām.



Projektam ir divi mērķi. Pirmkārt, konsultāciju laikā ar uzņēmējiem savākt informāciju par esošo situāciju uzņēmējdarbības ētikas jomā. Proti, izveidot sarakstu ar tipiskām problēmsituācijām, kurās uzņēmumam ir jāstājas savas darbības laikā. Tad un vienīgi tad šādas problēmas varēs risināt. Otrkārt, radīt sistēmu, kādā uzņēmēji var pakāpeniski izveidot savus uzņēmumus par tādām organizācijām, kuras var pierādīt jebkurai zinošai un neieinteresētai personai to, ka to nākotnes attīstību var skaidri paredzēt. Kā to izdarīt? Atklātums. Bet, kā jau intervijā Newsweek žurnālam minēja Lemberga kungs, jēdziens atklātums nav sajaucams ar citu jēdzienu, proti, striptīzu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi