Un ja LTV ... nebūtu? 22

Neliela provokācija, turpinot diskusiju par sabiedrisko mediju

Iesaki citiem:

Pēdējā mēneša laikā diezgan daudz skatos un savstarpēji salīdzinu dažādas Latvijas televīzijas. Lielā mērā tas ir tādēļ, ka beidzot esmu atklājusi iespēju ierakstīt man interesējošos raidījumus, - vēl lielākā mērā tādēļ, lai pati sev atbildētu uz jautājumu, kāda, ja vispār, ir televīzijas nākotne!

Nevarēju nepamanīt diskusijas par jaunu sabiedrisko mediju, kas nemitīgi virmuļo fonā manai "ekspedīcijai" televīziju saturā. Tādēļ īpašu uzmanību pievērsu LTV1 un LTV7.

Bija vērts!

Ja agrāk es tikai līdzjūtīgi māju ar galvu brīžos, kad skanēja teksti par visvājāk finansēto televīziju Eiropā, tad tagad LTV1 un LTV7 redzētais mani tā ieintriģēja, ka nolēmu paskatīties, kāds sabiedriskajai televīzijai īsti ir budžets. No valsts vien tas ir 7 (šogad 8) miljoni latu. Tā pati par sevi nav maza summa uz pārējo televīziju budžeta fona, kurai pieplusojas vēl oficiālās reklāmas ieņēmumi un dažu raidījumu saturā teju cauri spīdošās sponsoru/reklāmdevēju "tumšās kases".

Iespējams, ka tas patiešām ir Eiropas Savienībā vismazākais finansējums. Nezinu. Bet ir lietas, kas ir atkarīgas no finansējuma un lietas, kurām šādai tiešai saiknei nevajadzētu būt! Piemēram, vēlme uzstādīt kvalitātes kritērijus un pēc tam tos paaugstināt. Lielākā daļa LTV raidījumu ir tādu, ka, šķiet, ka kvalitāte vispār nevienu nav interesējusi.

Es iepriekšējo reizi tik daudz televīziju biju skatījusies pirms vairāk nekā 5 gadiem: toreiz vidējais standarts bija augstāks. Šādu atrašanos lejupejošā kvalitātes spirālē apliecina arī manas sarunas ar esošajiem un bijušajiem LTV darbiniekiem, kas redz lietas, ko auditorija nevar pamanīt: ka sabiedriskajā televīzijā ir daudz cilvēku, par kuru funkcijām nav skaidrības, ka daudzi no viņiem nekādi neuzlabo savu profesionālo kvalifikāciju, ka tā vispār ir iesūnojusi, žurnālistikai un profesionālajai attīstībai demotivējoša vide.

Vārdu sakot - bedre. Bedrē var sviest tos pašus 7-8 miljonus no valsts budžeta, var arī divreiz lielāku naudu, bet ir liela iespēja, ka tā nauda tur nogrims. Tādēļ brīnums nav tie daudzie "sviestainie" raidījumi, bet gan tas, ka sabiedriskajā televīzijā joprojām ir daži raidījumi, kas uztur līmeni (par dažiem no tiem nedaudz vēlāk)! Diemžēl aizvien mazāk.

Ko līdzīgās situācijās, ja sistēmas inerce kļūst pārāk smaga, dara ar datoru?

Pareizi, ja tas velkas, to pārstartē! Iespējams, ka pat var nākties šim nolūkam izraut no elektrības. Līdzīgi var darīt ar sabiedriskām institūcijām. Viens no neseniem veiksmes stāstiem ir Mihaila Saakašvili realizētā Gruzijas ceļu policijas reforma. 2005.gadā policijas reorganizācijas ceļā tika atlaisti VISI ceļu policisti un pēc tam labākie nu jau pēc citiem kritērijiem pieņemti atpakaļ. Un tas nostrādāja! Gruzijā vairākus gadus pēc šādiem pasākumiem gandrīz vairs nebija administratīvā līmeņa korupcijas.

Iespējams, ka LTV gadījumā tāds restarts būs jaunais sabiedriskais medijs, ja politiķi par to vienosies. Bet tas, reālistiski raugoties, diez vai ir iespējams ātrāk nekā pēc 2-3 gadiem un arī tad nav nekādu garantiju.

Bet tikmēr 7-8 miljoni lati no valsts budžeta joprojām tiks iesviesti bedrē, kur tikai veiksmīgas sagadīšanās dēļ uzplaukst kāda roze, ko gribētos pasargāt.

Tādēļ piedāvāju pamēģināt domāt radikāli! Dažreiz tas iedod vajadzīgo perspektīvu, lai būtu iespējams izrauties no domāšanas inerces un pasauli ieraudzīt savādāk.

Iedomāsimies, ka ...

... tiek pieņemts lēmums uz 2-3 gadiem LTV slēgt! Tas nozīmē, ka Latvijā līdz brīdim, kad tiks izveidot vienots sabiedrisks medijs, vispār nav sabiedriskās televīzijas.

Tie 7-8 valsts miljoni netiek iztērēti pensijām, ārlietām vai izglītībai, bet paliek mediju telpā. Piemēram:

1) daļa aiziet Latvijas Radio ziņu, analītisko, izglītojošo un kultūras raidījumu spēcināšanai;
2) par otru daļu no šī budžeta (par sabiedrisko pasūtījumu) uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa pamata cīnās komerciālās televīzijas - kas piedāvā savas koncepcijas jauniem politiskiem, kultūras, izglītojošiem un citiem visai sabiedrībai svarīgiem raidījumiem;
3) vēl neliela daļa Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēcināšanai, lai tā var rūpīgāk sekot līdzi tam, kā komerciālie mediji pilda sabiedrisko pasūtījumu un šo pasūtījumu sadalīt.

Vai sabiedrība no šāda soļa vairāk zaudētu vai iegūtu?

Esmu droša, ka labākais no sabiedriskās televīzijas kultūras un izglītojošā atspoguļojuma (kādi 3-5 no līdzšinējiem raidījumiem) šādā vai vēl augstākā kvalitātē pārceļotu uz komerciālajiem medijiem, kas varētu gan šo "pacelt", gan varbūt saražot kaut ko papildus kaut vai tādēļ, ka tiem nav to neefektivitāšu, kas LTV.

Ar politikas atspoguļojumu risks varētu būt lielāks. Man žēl būtu zaudēt pusotru lietu: noteikti raidījumu De Facto, kura kvalitātes latiņa ir par vairākiem standartiem augstāka nekā pašreizējais vidējais sabiedriskās televīzijas līmenis. Un DAŽU žurnālistu gatavotos ziņu sižetus Panorāmai, kas DAŽREIZ, salīdzinājumā ar komerciālajiem konkurentiem, ir analītiski kvalitatīvāki vai skar konceptuāli atšķirīgas, bet sabiedrībai svarīgas problēmas (kurām komerciālajiem nav intereses/resursu ķerties klāt).

Viss pārējais? Sevišķi žēl nebūtu. Ar visu cieņu pret raidījuma vadītāju, bet Sastrēgumstundas formāts ir tik nelāgs, ka pat visperfektākais diriģents šādu kori nenodiriģētu tā, lai raidījums būtu gan skatāms, gan tam būtu kāds "sausais atlikums". Aizvietojums "Kas notiek Latvijā?" vai līdzīga veida raidījuma tā arī nav atrasts, lai gan JORPROJĀM būtu ārkārtīgi vajadzīgs. Citam ar politiku saistītajam saturam sabiedriskajā TV ir pārāk lieli kvalitātes defekti pat uz komerciālo televīziju fona.

Vai šo pusotru lietu ir iespējams pārnest uz LR1 un komerciālajiem tā, lai auditorija no sabiedriskās televīzijas neesamības neko nezaudētu, turklāt vēl varbūt tiktu pie jauniem raidījumiem par politiku? Domāju, ka jā.

...


Jā, protams, šī ir zināma mēra provokācija! Es apzināti neesmu meklējusi, vai kas tāds būtu reālistiski izdarāms: vai Eiropas Savienībā vispār var būt dalībvalsts, kurā valsts apmaksā sabiedriskā pasūtījuma izpildi, bet kur uz laiku nav sabiedriskās televīzijas.

Bet, manuprāt, šāds domu eksperiments ir derīgs tam, lai saprastu: kam īsti 2013.gadā ir vajadzīga LTV? Vai tā ir 7-8 miljonu valsts budžeta naudas vērta? Ja tā nauda ir par mazu, lai no līdzšinējās LTV prasītu augstāku kvalitāti, varbūt ir kāds veids, kā šo naudu medijos iztērēt jēdzīgāk, kamēr top jauns sabiedrisks medijs ar lielāku budžetu?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mr.Raitis


Un ja LTV ... nebūtu?
man ir internets internets internets ...
Vari slegt nost ...
man vienalga ..sledz...
ak jā Mr.Raitis .... es rullēju .....

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Elīna Āboliņa

Kopumā paužot līdzīgas bažas par LTV, varu tomēr pateikt vienu lietu, kas tiešām nebūtu, ja nebūtu LTV- man nebūtu it nekā, ko savai bez piecām minūtēm 4gadniecei ieslēgt sestdienu un svētdienu rītos, lai vecāki varētu kaut mazliet izbaudīt brīvdienu rīta kafiju, proti, nebūtu labu bērnu raidījumu. OK, absolūti neesmu nekāds experts bērnu raidījumos un pārāk daudz jau arī tādus neesmu redzējusi, bet ir dažas tiešām novērtējamas lietas. Piemēram, LTV nekad neraida multenes, kuras man no sava bērna vajadzētu slēpt, proti, tajās nav vardarbības un citu mazam bērnam pilnīgi nepiemērotu elementu. Esmu sevi pieķērusi pie domu gājiena- ja, ieslēdzot TV, ir gadījies uztrāpīt multenei un ja tā iet pa LTV, droši varu to ļaut skatīties bērnam un pat nemēģinu "pārčekot" tās saturu, jo zinu, ka tur nebūs nekā tāda, ko mazam bērnam nevajadzētu skatīties. Diemžēl to pašu nevaru teikt par komerciālajiem medijiem, no kuru pārraidītajām multenēm lielākoties jāmēģina izvairīties.

Un vēl ir fantastiski raidījumi (neatceros nosaukumus), bet kaut kas no sērijas "Nacionālā ģeogrāfija bērniem", pateicoties kuram mans bērns jau zina ļoti daudz ko par vulkāniem, dzīvi okenāna dzīlēs un ar ko atšķiras dzīve Āfrikā. Neko līdzīgu neesmu redzējusi nevienā no komerciālajiem medijiem, kur, šķiet, interese par bērniem sākas un beidzas ar bakuganiem..... Un šādus raidījumus, atšķirībā no multenēm, es pati nopirkt latviešu valodā nevaru pat gribēdama. Lūk, kā man būtu žēl, ja nebūtu LTV :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ķīps

Es kādreiz strādāju vienā organizācija, kurā bija tehniskā atbalsta dienests. Un tā bija melnā avs, veči dzēra, nespēja novērst defektus, tehnika nestrādāja utt. Vadība dikti cīnijās, atlaida un nomainīja priekšnieku, ik pa brīdim sodīja vai nomainīja kādu darbinieku, Un? Un nekas nemainijās, komandas gars, darba stils bija dzīvīgāks par pārejo. Tāpēc Kažokas kundzes domai ir dziļš pamats, citādi jebkura LTV transformācija, transformēs arī stagnāciju. No tā sauktā sabiedriskā medija nekas nesanāks, kaut vai tikai tāpēc tam būs tāds pats darbs stils, ritms, atdeve, lai kā arī mainītu amatus.

Un vispār -pati Sabiedriskā mediju ideja man šķiet bezseguma lieta, ap ko NEPLP taisa rosīšanos. Jo citu jau viņi neko nedara...
Esmu dzirdējis tikai vienu reālu pamatojumu- citur ar tāds ir...Domājot par saulaino tāli, 8 miljoni ir nieks, jo nākotnes vīzija ir daudz smukāka taču.
NEPLP nestrādā šodienai, NEPLP strādā saulainajai tālei...

Dsc 0051
Andris Dukurs

domāju,ka piedāvātais variants nav nekāda provokācija.Tas būtu veselīgs risinājums.Interesanti,ka nepieskārāties Otto Ozola raidījumam 100pants.
Grūtāk būtu ar to restartēšanu.Latvija maza-labi žurnālisti arī maz.
Un vai jūs tiešam uzticētu to darīt NEPLP.Tiem pieciem cilvēkiem.
Vai jums neliekas ,ka tas nebūs īsti caurspīdīgi.Dimants rīkos konkursu,pieteiksies I.Spriņģe,kas viņu izvirzīja.Pēc tam pieteiksies Krauze,Nagla,Kiršblats...varbūt pieteiksies arī I. Zviedris,kuru arī atbalstīja LŽĀ ar I.Spriņģi priekšgalā ,un tas nekas ka,I.Zviedris ir NEPLP loceklis,jo ej nu izseko tā sīki- kurš rīko konkursu,kurš veidos raidījumu...
Es gan neuzticētos tādai kompānijai restartēt sab. mēdiju.Sevišķi ,ja viņu (NEPLP)42 mil. projektā galvenais akcents nez kāpēc likts uz radio un tv apvienošanu,nevis uz neatkarību no partijām.
Par to kāda ir jaunā sab.mediju veidotāju žurnālistu ētika un varas apziņa liecina piemēram NEPLP loceklim Zviedram piederošais portāls,,ruvenietis.lv", kurā es saskaitīju vairāk kā desmit autortiesību pārkāpumu un plaģiātismu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
La Stella

Manuprāt, cienījamai politikas pētniecei nav piedienīgi nākt klajā ar šādu, atļaušos teikt, vieglprātīgu un neinformētu viedokli. Sabiedriskā medija koncepcijā, kas tika apstiprināta pirms gada, ir analizēta Eiropas Sabiedrisko mediju diskusija par sabiedrisko mediju eksistences jēgu, un skaidri izklāstīti argumenti, kāpēc sabiedriskie mediji ir vajadzīgi, kāpēc tie jāattīsta un jāstiprina un kāpēc sabiedrisko pasūtījumu nevar nodot pirvātbiznesa rokās.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Kādi, Jūsuprāt, ir spēcīgākie no šiem argumentiem LATVIJAS KONTEKSTĀ, konkrēti šajā starpposmā līdz jauna, vienota sabiedriskā medija izveidošanai?
Pievērsiet arī uzmanību, ka manā blogā piedāvātais variants arī šajā starplaikā piedāvā spēcināt vienu no sabiedriskajiem medijiem: Latvijas Radio.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
puse

Ar kādu apbrīnojamu provokatīvu entuziasmu Kažokas kundze metusies piešpricēt Latvijas budžeta naudu zviedru privātajam biznesam. Nav vairs Latvijā citas alternatīvas - apzināti novājināta sabiedriskā TV vai zviedru biznesa struktūru un banku intereses lobējoša zviedru koncerna darbība. Pa vidu ir tikai vairāk vai mazāk indīgi darboņi, kas nevis metas, Kotam izejot pa durvīm, palīgā savest kārtībā LTV, bet gāž dubļu šaltis. Sabiedriskās TV likvidēšana ir MTG lielākais sapnis un tieši to viņi visiem spēkiem lobē saeimas gaiteņo (kur arī rod dzirdīgas ausis). Tātad publiskajā telpā pametam domu par vēl kādas sfēras nodošanu zviedru rokās. Vai vēl pēc paris soļiem ir zviedru valdības ieviešana Latvijā? Kažokas kundzei laikam patiktu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
otra puse

Redz,vienkārši ar Kota aiziešanu vēl nav nekas panākts,tagad būtiski nojaukt viņa iedibināto sistēmu,atbrīvoties no diletantiem bez pieredzes,izglītības ,kas Kota laikā savilti te iekšā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
x

Nu re - Kots savu ielikteņu svītu nemaz līdzi neņem un piecas kanālu kundzītes līdzi pašas netaisās. Kāmēr vidējais līmenis netiks nomainīts LTV nemainīsies NEKAS. Reālais raidījuma veidotājs ir pēdējas, par kuru šī sistēma atceras un arī tad, ja ir kādas lielas ziepes, piemēram tizla jaungada pārraide.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Manā izpratnē manā blogā piedāvātais variants, kā reizi, varētu pavērt IESPĒJAS lielākai konkurencei arī komercmediju tirgū: tai skaitā arī jaunu TV kompāniju konkurencei ar MTG. Man šķiet, ka šāds variants visai sabiedrībai nāktu par labu. Ja jums tās nešķiet, lūdzu argumentējiet, nevis anonīmi ārdieties! :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
puse

Es nu galīgi neārdos, es tikai izdaru secinājumus. Diemžēl ir super naivi domāt, ka šobrīd zviedru kontrolētajā reklāmas tirgū varētu ielauzties jauns TV kanāls. Kā analoģiju varam atcerēties kaut vai piena karus - kad kādam vajadzēja pārņemt mazos ražotājus, nevieni līdzekļi nebija slikti, par pat produkcijas patērētaju indēšana. Zviedri savās biznesa metodēs nav diez ko izvēlīgi un mediju telpa latvijā ir tieši tik maza, lai viņiem savu viedokli ielobēt nebūtu grūti. Un ja vēl no pašu vidus atrodas pakalpīgas kundze, ko vēl labāku var vēlēties. Bauru tauta gatava paklanīties.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Esmu pārsteigts

Esmu patīkami pārsteigts par new_proposals izsvērto un argumentēto viedokli. Žēl, ka I. Kažokai savu nepietiekamo zināšanu dēļ šauj pilnīgi aplamā virzienā. Uzmanība būtu jākoncentrē uz to, kā novērst sabiedriskajā medijā valdošo rungaiņveidīgo (finanšu oligarhijas) totālo dominanti sabiedrības apziņas veidošanā.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

par ko man ir nepietiekamas zināšanas un kā konkrēti šis zināšanu trūkums parādās šajā bloga tekstā?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Provokācija

Cienījamā Kažokas kundze! Lai izturētu stilu, aicinu provocēt, aplūkojot visus iespējamos aspketus, ne tikai paziņojot, ka, jā, iespējams, finansējums arī vismazākais ES, bet Jūs neziniet. Citādi zūd ticamības moments Jūsu modrībai un citām augstām kvalitātēm.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Es nevaru rakstīt par VISU, no VISIEM aspektiem. Neviens to nevar. Kāds konkrēti aspekts jums šķiet svarīgs? Kādēļ jums pašam par to neuzrakstīt?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tuk turruk

Bezgala skaista perspektīva, tik žēl, ka sabiedrības stāri pamatā runā tikai par analītiskajiem un ziņu raidījumiem. Jādomā, ka citu vispār nav?!

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Nu - atzīšos godīgi - tas ir pirmais, ko es pamanu! Varbūt profesionālais kretīnisms, bet tā nu ir. Manās acīs šādi raidījumi arī ir sabiedriskās TV pamatmisija :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andrejs RiekstsRiek_

No šās valsts dotācijas ap 37% aiziet nodokļos, virs 31% fiksētos maksājumos (apraide, kredīti, enerģētiskie materiāli), ap 22% (licences, EBU maksājumi, autortiesības)....paliek mazāk par miljonu raidījumu veidošanai. Pašu nopelnītais virs trim miljoniem tam arī tiek izmantots.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

LTV ir milzīga mašinērija, kurai ir tāda inerce, ka grūti iedomāties, ka tur var panākt pāmaiņas. Tādēļ arī piedāvāju padomāt radikālāk.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
new_proposals

LV sabiedrisko mēdiju problēma ir tās politiskā angažētība. Sevišķi skaidri tā ir redzama ekonomisko tēmu atspoguļojumā.

Viens piemērs - sabiedriskie mēdiji nekad nav nopietni kritizējuši pastāvošo bezdarbnieku benefitu sistēmu, vēl vairāk - sabiedriskie mēdiji ir dāsni atspoguļojuši rungaiņu - "darba devēju" - banka pozīciju šajos jautājumos, kas aicina izdarīt spiedienu uz strādājošiem uz samazināt algas, bezdarbnieku sociālo nodrošinājumu un apmācības iespējas. Bet LV sabiedriskie mēdiji (tāpat kā labējie politiķi) ir kļūdījušies šajos jautājumos un ir maldinājuši sabiedrību - pētījumi liecina, ka izaugsmei ir nepieciešama diametrāli pretēja politika tai, ko realizē Dombrovski un Vienotības vadītā labējā koalīcija: http://asj.sagepub.com/content/48/1/21.abstract

Cits piemērs - sabiedriskie mēdiji šad un tad ierunājas par R&D problēmām šajā valstī - ka R&D ir vāja starptautiskā kontekstā un nav sadarbības ar uzņēmējiem. Un tālāk sabiedriskie mēdiji atkal turpina gāzt melus pār Latviju izdomājot visādus risinājumus vai arī arī atspoguļojot tikai labēju viedokli. Patiesība atkal ir diametrāli pretēja Dombrovska un Vienotības vadītās labējās koalīcijas politikai - R&D attīstībai ir nepieciešama uzņēmēju ieinteresētība efektivitātes celšanā un tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā un tas nav iespējams, ja valsts ar savu ekonomisko un sociālo politiku piegādā uzņēmējiem lēto darbaspēku - vai nu tas būtu pašu valsts pilsoņu spiešana pieņemt konveijeru darbavietas vai arī robežu atvēršana lētajiem viesstrādniekiem - visi šie mēri garantē Latvijas tehnoloģisko un ekonomisko atpalicību, kas arī ir skaidri redzama. Viens no pētījumiem par šo tēmu: http://qje.oxfordjournals.org/content/126/2/1029.abstract

Tāpat sabiedriskos mēdijus var apsūdzēt neskaitāmos citos gadījumos, kad tie nav pildījuši savu uzdevumu informēt sabiedrību ar būtiskiem jautājumiem. Piem., 2009. gada sākumā Latvijā nebija informācijas par to, ka ES vadībā notiek pārrunas un gatavošanās iespējamai eurobonds ieviešanai, kas būtu ļāvusi Latvijai krīzi pārvarēt bez SVF iesaistīšanas un ārvalstu politiskā diktāta. Sabiedriskie mēdiji nekad nav raisījuši diskusiju par Latvijas Bankas darbības efektivitāti, lai gan inflācijas un deflācijas periodos tas bija noteikti jādara. Tāpat tagad sabiedriskie mēdiji nerunā arī par ESM (European Stability Mechanism) uzbūvi, kas - aiz visas skaitās retorikas - ir nekas vairāk kā klubiņš šo jautājumu risināšanai saglabājot parasto ad hoc pieeju; pie tam ESM noteikumi var Latviju atstāt ar parādsaistībām līdz 600 miljradu eiro apmērā (ESM noteikumi ļauj dalībvalstīm ļoti brīvi atteikties veikt iemaksas vai segt zaudējumus, t. sk. kredītu zaudējumus, Latvija var palikt pēdējā, kas neatsakās) - labi, ja šo parādsaistību prasītājs būtu rietumu bankas, bet ja tie ir Ķīnas vai Krievijas valsts investīciju fondi, kas tad notiks ar Latvija? Tāpat sabiedriskie mēdiji eiro ieviešanas drudža laikā spītīgi turpina noklusēt to, ka eiro nav ieviešams bez visplašākās durvju atvēršanas brīvai preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka plūsmai - jo, ja tas nenotiek, tad eiro monetārā politika nevar strādāt, tā tikai pastiprina ekonomiskā cikla atbilstošās fāzes negatīvās tendences (labs piemērs bija pirmskrīzes Eiropa, ka monetārā politika bija par vāju priekš Spānijas, bet par bargu priekš Vācijas). Un šī diskusija var aizvest ļoti nepatīkamos neceļos - piem., kā Latvija var nodrošināt darbaspēka kustību, ja šejieniešiem ir tik augstas prasības pret to, lai ārzemnieki zinātu latviešu valodu?

Šķiet, ka sabiedriskos mēdijos ir pietiekoši daudz žurnālistu, kas var runāt par šīm tēmām, problēma ir citur. Pirmkārt tas ir jautājums par spiedienu no politiķiem. Būtu interesanti redzēti Dombrovska reakciju, ja viņš tiktu konfrontēts ar Rietumu ekonomikas atziņām par viņa politikas noderīgumu. Bet šādas konfrontācijas sabiedriskos mēdijos nav bijis (ja ir, tad būtu interesanti noskatīties). Un žurnālistiem būtu jāapzinās, ka Latvijā kreisā (kritiskā) pieeja ekonomikai nav attīstīta, tāpēc žurnālisti nevar vienkārši diskusijās uzaicināt kādu kreiso politiķi vai vienu no diviem Latvijas kreisajiem ekonomistiem, žurnālistiem pašiem ir jāgatavojas un jābūt gataviem aizpildīt oponenta vietu, ja oponentu īsti nav. Un otrkārt - jārunā ir arī par sabiedrības apziņu - joprojām daudzi nespēj atšķir totalitāros komunistus no Rietumu sociāldemokrātiskām kustībām, tāpēc sabiedrisko mēdiju mēģinājumi sniegt balansētu skatījumu (nevis labēji ideoloģisku propagandu) var izsaukt pārmetumu vētru.

No tā visa nākas secināt - sabiedriskiem mēdiji Latvijā kalpo tikai labējās ideoloģijas propagadnai un sabiedrībai nav pienākums maksāt par nesabalansētu viedokli. Ir liela sabiedrības daļa, kas ar to ir apmierināta - bet tad pareizi būtu, ka šī sabiedrības daļa par to arī maksātu no savas kabatas un nespiestu par šo propagandu maksātu citiem, kuriem tā ir derdzīga. Līdz ar to - sabiedriski mēdiji Latvijā ir jāslēdz līdz laikam, kad šejienes sabiedrība spēs izaugt līdz Rietumu sabiedrības attīstībai un spēs pieņemt balansētu skatījumu uz notiekošo valstī.

Par privātajiem mēdijiem un propagandas think tank organizācijām - tām ir jābūt vārda brīvībai. Jo lasītāji un skatītāji pērk to par savu naudu. Ja kāds no krievu valodā iznākošiem mēdijiem vairāk atbalsta konkrētu politisko virzienu (un tas nozīmē atbalstu konkrētiem politiskiem spēkiem), tad tās ir šī mēdīja un tā lasītāju tiesības. Katrs mēs esam ar savu vērtību sistēmu, dzīvesziņu un mums labāk patīk, ja iecienītais mēdijs respektē šo vērtību sistēmu. Tieši tāpēc Rietumu valstīs var runāt gan par labējiem, gan par kreisajiem mēdijiem un tieši tāpēc Rietumu valstīs neviens īpaši nepretendēt būt par neitrālu, objektīvu mēdiju - tas nav iespējams pasaulē, kurā cilvēkiem ir katram savi uzskati un vērtības. Un Latvijā cilvēkiem arī noderētu sākt cienīt pašiem sevi un padomāt, vai par pašu nodokļu naudu apmaksātā propaganda ir nepieciešama? Laikam jau nē - jākļūst brīviem pašiem Latvijas cilvēkiem un jādod brīvība arī sabiedrisko mēdiju žurnālistiem - lai viņi beidzot var strādāt godīgi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saimnieks

Vēlos vien izteikt atzinību par visai pārdomātu viedokli, manuprāt, "new_proposals" ir visai precīzi parādījis nopietnākās problēmas, kas pastāv sabiedriskās domas veidošanā no ltv puses.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Es nesteigtos šajā stāstā vainot sabiedrisko televīziju, jo, sorry, bet mums Latvijā tikai palēnām veidojas intelektuālā vide tam, lai izstrādātu kaut kādas pārdomātas alternatīvas dominējošam diskursam. Bet, jā, sabiedriskais medijs varētu būt tas, kas šo procesu veicina

Citi autora darbi