Laikaskopos:

Ultrakonservatīvisms Latvijā: satraukties, ignorēt, piedāvāt ko vietā? 10

-----

Iesaki citiem:

Dažkārt vienveidīgu notikumu ir nedaudz par daudz un tie ir pārāk bieži, lai tos varētu skaidrot tikai kā sakritību. Vai esat šogad pamanījuši pasākumus, kuru ietvaros tiek aizstāvētas, maigi sakot, nu ļoti konservatīvas vērtības?

Es pamanīju. Un šobrīd nerunāju par Rīgas Domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas izpausmēm, nodēvējot praidu par Sodomas likteņa priekšvēstnesi, kas bija tik skandalozi, absurdi un reizē tik uzjautrinoši, ka to grūti bija nepamanīt.

Man prātā ir vairāku nozīmīgu valsts institūciju paspārnē notikušās konferences par šķietami nekaitīgiem un svarīgiem ģimenes jautājumiem, kuru ietvaros viedoklis, kas nav ļoti, ļoti konservatīvs, no uzrunātāju puses bija ārkārtējs retums. Šis konferences ievadīja augstu amatpersonu uzstāšanās.

Līdz šim šādi pasākumi bija notikuši tikai Rīgas domē, un arī šis gads nebija izņēmums. Bet šogad tiem mājvieta atradās arī Saeimā un pat Tiesībsarga birojā. Šīs konferences beidzas ar aicinājumu pieņemšanu, kas visi veidoti pēc viena parauga - pirmo reizi šogad vienam šādam aicinājumam ar balsojumu atbalstu paudusi pat viena Saeimas apakškomisija, kas nodarbojas ar demogrāfijas jautājumiem.

Nepārprotiet: aicinājumos nav nekā tik skandaloza, kā Rīgas Domes komisijas reakcijā uz praidu. Taču tie iezīmē interesantu vīziju par to, kā tās autori un atbalstītāji redz Latvijas sabiedrību un tās nākotni.

Par to, ka visiem pilngadīgajiem Latvijas iedzīvotājiem pienāktos dzīvot laulībā, diskusiju nevar būt, tā ir pašsaprotamība. Laulībām alternatīvas kopīgas saimniekošanas formas nevajadzētu regulēt, jo tās taču vājinās laulību kā institūciju. Sak, kāda jēga būs cilvēkiem precēties, ja paralēli laulībām būs iespēja juridiski nokārtot savas attiecības arī savādāk? Tas nekas, ka ārpus laulībām dzimst aptuveni puse Latvijas bērnu (Igaunijā - pat 60%). Masu medijiem, saprotams, būtu jāuzliek pienākums aktīvi sekmēt ģimenes vērtību pārmantošanu - sabiedriskajiem medijiem valsts pasūtījums jādod tieši ar šādu uzstādījumu (atspoguļot ģimenes pamatvērtības un tās popularizēt). Ģimenes un tikumiskās vērtības jāmāca arī skolās, jo Latvija ir iestigusi garīgā tikumisko vērtību krīzē. Aborti maksimāli jāapgrūtina - sievietei būtu jāliek obligātā kārtā gaidīt kādu laiku no nosūtīšanas pie ginekologa līdz nosūtīšanai uz abortu. Štrunts par to, ka tas varētu izrādīties bīstami viņas veselībai - toties būs vairāk laika, lai runātu ar ģimenes atbalsta speciālistu.

Aptuveni tā.

Un tagad lūdzu padomu: kā jūs domājat - vai vajadzētu sākt satraukties? Vai arī tupmāk šādiem pasākumiem pievērst tikai nedaudz uzmanību, saprotot to marginālo raksturu? Lūdzu pārlieciniet mani par pretējo, ja es maldos, bet pagaidām es nudien tos nespēju uztvert nopietni.


Kādēļ neuztveru nopietni?

Vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, ka ilgtermiņā vērtību cīņas rezultāts jau ir zināms.

Pat tad, ja īstenojas šādu iniciatīvu kvēlākie sapņi un, teiksim, LTV un LR tiek uzdots raidīt informāciju tikai par tradicionālu mammu un tēti, kuriem ir bērniņu pulks. Turklāt tikai pozitīvā gaismā, jo savādāk jau popularizēšana nesanāk. Vai, teiksim, bērniem skolās vispār nekas netiek stāstīts par to, ka laulība nav cilvēku attiecību alfa un omega, un cilvēki, kas nav laulībā, tādēļ vien nav mazāk vērtīgi.

Pat jau pieņemam, ka kaut kas tāds notiek (manuprāt, nav iespējams), tas tomēr fundamentālā līmenī 21.gadsimta sabiedrībā neko daudz nemainīs, jo cilvēki sev vajadzīgās zināšanas jau tagad iegūst savādāk - caur paziņu pieredzi, seriāliem, videospēlēm, dziesmu vārdiem, internetu. Vienīgais reālais efekts: tas var marginalizēt konkrētā medija un skolas lomu cilvēka dzīvē.

Tas tādēļ, ka sabiedrības attīstībai ir sava loģika: mūsdienu labklājīgās sabiedrības ar katru gadu, katru dekādi kļūst aizvien iecietīgākas pret dzīvesstilu daudzveidību. Ronalda Ingleharta pētījumi par dažādām sabiedrībām laika posmā no 1981.gada līdz mūsdienām parāda, ka, sasniedzot noteiktu ekonomisko attīstību līmeni, katra jaunā paaudze kļūst aizvien liberālāka par iepriekšējām. Palielinās arī tolerance un reālas iespējas lemt par savu dzīvi, līdz ar to pieaug arī laimes sajūta. Turklāt pārmaiņas interneta laikmetā, šķiet, šākušas notikt aizvien straujāk.

Starp citu, kopš nesena laika šis process ir sācies arī Latvijā - jau ir pieejami empīriski dati, kas apliecina, ka jaunākās vecuma grupas ir ievērojami savās attieksmēs liberālākas nekā iepriekšējās paaudzes.

Šīm globālajām pārmaiņām ir vairāki izskaidrojumi: gan vēsturiski ļoti augstais sociālās drošības līmenis 21.gadsimta sabiedrībās, gan jaunās tehnoloģijas - jaunās saskarsmes un informācijas gūšanas iespējas, gan pārvietošanās iespējas. Tas ir process, kuru, šķiet, pat teorētiski var atgriezt atpakaļ tikai ekonomiska katastrofa un kādas sabiedrības izolēšanās no ārpasaules.

Cīņa par tradicionālajām vērtībām līdz ar to ir līdzīga skriešanai pakaļ strauji aizejošam vilcienam. Ultrakonservatīvo vērtību pārstāvjus dažkārt pat ir žēl, jo viņi reti redz savus uzskatus vēsturiskā perspektīvā.

Proti, ka kopš 20.gadsimta vidus gandrīz katra konservatīvo paaudze ir savās attieksmēs liberālāki nekā vakardienas liberāļi. Pat ja manis pieminētie jautājumi kādam šķiet šausmīgi, tomēr vērts atcerēties, ka varēja jau būt vēl trakāk. Vēl tikai pirms dažām desmitgadēm rietumu sabiedrībās bija iespējamas nopietnas diskusijas par to, vai ir pieļaujams sekss ārpus laulībām, vai kontracepcijas lietošana būtu jāaizliedz, vai varbūt nedrīkstētu ļaut cilvēkiem šķirties, vai sievietei piedienas strādāt, vai par homoseksuālām attiecībām būtu jāsoda ar kriminālsodu, vai vardarbība ģimenē vispār var tikt uzskatīta par krimināli sodāmu nodarījumu. Latvijā pat tik ļoti konservatīvās diskusijās vismaz pie šiem jautājumiem neesam atgriezušies, kas jau ir pietiekami zīmīgi.


Otrkārt, nesatraucos tādēļ, ka neredzu, ka, no mūsdienu Latvijas skatpunkta raugoties, visai dīvainām idejām būtu potenciāls gūt atbalstu plašā sabiedrībā un kļūt par nozīmīgu politisko batāliju objektu, kuriem ir izšķiroša loma vēlēšanās. Ja nu par Latvijas sabiedrību kāda lieta ir skaidra, apskatot kaut vai World Values Survey rezultātus no 90.to gadu sākuma, tad tas ir tas, ka esam viena no pasaules sekulārākajām sabiedrībām. Kas nozīmē, ka - pat ja vairākums cilvēku sevi pieskaita kādai draudzei, - tad lielākoties reliģiskie tikumi sabiedriskajā dzīvē tomēr ir visai vienaldzīgi.

Latvijā nekad arī nav bijis kādas partijas, kas parlamentā spētu iekļūt pateicoties tās tradicionālo vērtību orientācijai. Par spīti izplatītajam mītam, anti-praidiskās noskaņas nekad nav bijis būtisks faktors cilvēkiem balsot par LPP vai PLL. Vienkārši vēlēšanās Latvijas cilvēkiem ir svarīgāki aspekti, ko ņemt vērā. Dziļi konservatīvas pozīcijas drīzāk rada ap partiju radikālisma/neiecietības auru, to marginalizē, samazinot potenciālo atbalstītāju skaitu.

Cita lieta, ka partiju kandidātu sarakstu iekšienē tiem dažiem desmitiem, dažkārt simtiem balsu, ko papildus varētu dot dziļi konservatīvās balsotāju saujiņas balsis, gan varētu būt nozīme. Tur šīs nedaudzās balsis var noteikt, kurš no kandidātiem ir vai nav ticis ievēlēts. Līdz ar to sanāk tāds kā paradokss: partijas kopumā nav ieinteresētas būt konservatīvākas par sabiedrību kopumā, jo tas var samazināt tām kopējo atbalstu, taču atsevišķi deputāti savu personisko interešu vārdā - gan, lai saņemtu papildus plusiņus. Bet atkal: ne sevišķi par šo satraucos tādēļ, ka man šķiet, ka šādās situācijās partijas iekšējā konkurence tomēr ir pietiekami būtisks faktors, lai citi partijas biedri savus ekstrēmākos kolēģus "savaldītu" (atbilstoši ar svītrojumiem).


Treškārt, neredzu īpašu pamatu uztraukties, jo tomēr esam ES dalībvalsts, kurai ir pieejama salīdzinoši ļoti efektīva cilvēktiesību aizstāvības sistēma. Ekstrēmu ideju ieviešanai un realizācijai būs gan amatpersonu, gan tiesu pretestība, kas manā izpratnē ir nepārvarāma. Sistēma Latvijā ir uzstādīta tā, lai tā tiektos sevi pilnveidot pēc ārvalstu labākajiem standartiem. Ar to atšķiramies no, piemēram, Ungārijas.

Svarīgs ir arī kopējais laikmeta noskaņojums. Manuprāt, tas šobrīd acīmredzami ir vērsts uz aizvien humānāku sabiedrību veidošanu, kur katram cilvēkam, arī bērnam, ir plašākas iespējas un izvēles iespējas nekā jebkad agrāk. Atšķirībā no tik daudzām iepriekšējām paaudzēm, mūsdienu pasaulē vardarbība ģimenē jau drīz būs kļuvusi par ko nepieņemamu. Attiecībās ģimenēs - vienalga, vai laulībā balstītās vai nē - kopumā šķiet vienlīdzīgākas, brīvākas, vairāk cilvēki var finansiāli "izdzīvot" arī autonomi, pieaugusi katra ģimenes locekļa pašcieņas nozīme, spēja pašam lemt par savu likteni.

Manuprāt, par šo tendenci liecina pat tik bieži kritizētā un demonizētā laulības skaitu un pat dzimstības samazināšanās tendence. Izvēle nestāties laulībā un/vai atlikt bērnu laišanu pasaulē ne obligāti ir egoisma izpausme, kā to nereti mēdz stigmatizēt. Tieši otrādi - tās var būt arī atbildīguma, pašcieņas, humānisma, saprātīguma izpausmes. Apsvērumi par to, vai spēs bērnu izaudzināt, normāli uzturēt, nepasliktinās dzīves līmeni citiem bērniem, paralēli realizēt arī savus talantus - tie ir ļoti normāli un cilvēciski 21.gadsimta cilvēka argumenti. Galu galā nedzīvojam taču laikā, kad sievietes bija spiestas dzemdēt katru gadu, cerot, ka kāds gan jau izdzīvos, bet pārējie iztiku paši nopelnīs, ejot ganos vai strādājot fabrikās! Prasības vecākiem mūsdienu sabiedrībā ir daudz augstākas, un tas ir labi un pareizi.

Tas ir arī normāli, ka mūsdienu pasaulē cilvēkiem vidēji bērni dzimst vēlāk. Tā arī nav nelaime, ņemot vērā aizvien ilgāko dzīves ilgumu un reproduktīvās tehnoloģijas. Valsts var darīt daudz ko, lai izveidotu apstākļus, kad bērnus uzturēt ir vieglāk nekā šobrīd, bet mēģināt pierunāt aizvien jaunākas sievietes dzemdēt ir vienkārši muļķīgi, jo mūsdienu sabiedrībā tam nebūs efekta. Vienkārši jāpārskata iepriekšējie priekšstati un jādomā, kā valstij piemēroties sabiedrībai, nevis ar regulējuma palīdzību to pārlauzt un pagriezt atpakaļ. Piemirstot, ka tik daudzu sieviešu talanti gadsimtiem tikuši izniekoti agrākiem laikiem raksturīgo ģimenes modeļu dēļ.



Par ko tomēr vērts piedomāt?

Neskatoties uz to, ka neredzu perspektīvu šajos ļoti konservatīvajos ierosinājumos, tomēr nedomāju, ka tos var atstāt pavisam bez ievērības. Jo galu galā - ja kas tāds tiktu ieviests, fundamentālos sabiedrības procesos tas neko nemainītu, bet individuālus likteņus gan varētu ietekmēt. Piemēram, šobrīd pa Rīgu klīst stāsti, ka uz skolām tiek aicināti cilvēki, kas stāsta, ka vislabākā kontracepcija ir dabīgā izsargāšanās metode. Metode, kas ir gan nedroša no prevencijas skatpunkta, gan bīstama attiecībā uz slimībām. Uz šādu sludinātāju un amatpersonu, kas ko tādu pieļāvušas, sirdsapziņas tad būtu katra meitene, kas nepareizas informācijas dēļ paliek stāvoklī un pasaulē laidīs negribētu, iespējams, slikti aprūpētu bērnu.

Pieņemsim, ka mediji un izglītības programmas turpmāk stāstītu pozitīvas lietas tikai par laulībā balstītajām attiecībām - arī tad, uz šādas politikas autoru sirdsapziņas būtu katrs neizpratnes rezultātā radies pazemojums, kas jāpiedzīvo ārpus laulības dzimušiem bērniem vai homoseksuāli orientētiem bērniem.

Un tie nav tikai cilvēciskie faktori. Galu galā, tas tomēr ir būtisks jautājums arī par valsts politiku: kas un pēc kādiem principiem nosaka, kādām ir jābūt mācību programmām vai sabiedrisko mediju saturam? Manuprāt, tik dīvainas aktivitātes, konferences arī grauj iesaistīto institūciju prestižu.


Kāda ir alternatīva?

Manuprāt, ja jau šie ģimenes un attiecību jautājumi ir iznākuši publiskajā dienas kārtībā, tad šī iespēja būtu jāizmanto, lai padomātu par to, vai Latvijas likumdevēji varētu ne tik daudz censties pārveidot sabiedrību pēc novecojušiem priekšstatiem par pareizo dzīves veidu, bet painteresēties, kas reāli notiek sabiedrībā un vai iespējams ar likumu, valsts atbalsta palīdzību uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.

Es jau pieminēju, ka vispārēja labklājīgu sabiedrību attīstības tendence, manuprāt, ir tāda, ka sabiedrība kļūst iecietīga pret visdažādākajām cilvēku savstarpējo attiecību veidošanas formām, ja vien tās nav balstītas piespiešanā un vardarbībā. Tiek atzītas visdažādākās attiecību formas, tai skaitā tādas attiecības, kur aug bērni - bērnu var audzināt laulātie, viena sieviete, viens vīrietis, attiecības nereģistrējis pāris, trīs vīrieši un četras sievietes kopā. Tik ilgi, cik šī ir laimīga ģimene, konkrētam modelim nav nozīmes - valsts loma ir veidot apstākļus, lai pie jebkura vecāku skaita bērns dzīvē gūtu aptuveni līdzvērtīgas iespējas dzīvē.

Vienlaikus Latvijas regulējums šajā jomā ir novecojis - nekur tālu nav pavirzījušies pat priekšlikumi par nereģistrēto attiecību likumisku noregulēšanu , lai padarītu dzīvi kaut nedaudz ērtāku tiem pretējā dzimuma vai viendzimuma cilvēkiem, kuri dzīvo kopā vienā saimniecībā, bet nav reģistrējuši laulību. Nemaz nerunājot par partnerattiecību regulējumu homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.

Naivi būtu domāt, ka šādas attiecību formas neregulējot, pieaugs laulību slēgšanas skaits. Ir objektīvi iemesli, kādēļ mūsdienu cilvēki aizvien mazāk izvēlas laulību kā attiecību kārtošanas formu: tai ir ne tikai simboliska jēga, bet arī ļoti konkrētas tiesiski juridiskas sekas, kas ir pamatīgi un detalizēti regulētas Latvijas likumos (attiecībā uz laulāto savstarpējiem pienākumiem, mantas dalīšanu, mantojumu, šķiršanās iespēju, bērnu adopciju utt.)

Šis konkrētais regulējums ir politika, tajā nav nekā dabiska. Mainoties politikai, mainās arī laulāto savstarpējo civiltiesisko attiecību regulējums. Ja cilvēki aizvien mazāk izvēlas tieši šādi noformēt savas attiecības, tas ir signāls, ka regulējums vairs nav optimāls sabiedrībai, ka sabiedrība ir mainījusies. Tad tā ir politiska izvēle: politiķiem nākt pretī sabiedrībai un padomāt par vienkāršākām juridiskajām formām cilvēku attiecību regulēšanai (attiecībā arī, teiksim, uz liecībām kriminālprocesā, slimnīcu apmeklējumu, sociālajām tiesībām, bērnu aprūpi ut.ml.), vai stūrgalvīgi uzstāt - vai nu stājieties laulībā vai arī nekāda valsts garantēta aizsardzība jums nepienākas!

No vienas vai otras izvēles sabiedrība daudz nemainīsies. Tā paliks un attīstīsies lielos vilcienos tāpat, kā līdz šim. Bet vienā gadījumā politiķi būs parādījuši rūpes par reāli dzīvojošiem cilvēkiem, kamēr otrā - dogmatiski turējušies pie novecojušām formulām, liekot cilvēkiem pašiem gadāt par pilnvarām, mantošanas līgumiem utt. Ne velti ES vairākumā šāds ilglaicīgu attiecību tiesiskos aspektus atvieglojošais regulējums jau labu laiku kā ieviests. Nezinu par precedentiem, kad šī iemesla dēļ kāda partija būtu zaudējusi vēlētāju atbalstu. Nevajag nenovērtēt cilvēku saprātu - cilvēki novērtē saprātīgu argumentāciju un patiesu vēlmi palīdzēt tiem, kam ir grūti, pat ja tas nav vairākums. Latvijas gadījumā tas drīz jau varētu būt vairākums.

Tas plašākā kontekstā ir jautājums par to, kur mēs Latvijā kā sabiedrība vēlamies būt. Šobrīd mūsu novecojušais ģimenes regulējums mūs ierindo starp atpalikušākajām ES valstīm - un vai vēlamies tur arī palikt?

Ļoti šaurā, laikam neatbilstošā ģimenes izpratne nav vienīgā problēma.

Būtu labi, ja Latvijas cilvēkiem būtu vairāk informācijas par to, ka ne tikai laulība, bet arī savādākas attiecību veidošanas formas nav sliktas un ētiski nepareizas. Tas gan nav obligāti, jo mūsdienu cilvēks šo informāciju var iegūt arī no citiem kanāliem, ne obligāti valsts finansētiem. Vienlaikus kā žests un kā valsts politika tā būtu pareiza - parādītu, ka mēs kā sabiedrība vienlīdz cienam katru cilvēku, kas godīgi ievēro likumus un vēlas būt daļa no kopienas. Gan to, kas ir laulībā, gan to, kas viens audzina bērnus, gan homoseksuālus partnerus, gan cilvēkus, kas izvēlējušies dzīvot bez bērniem - arī šādai izvēlei var būt cienījami iemesli. Tie visi ir 21.gadsimtā absolūti normāli cilvēku dzīves modeļi.

Un, visbeidzot, būtu tomēr jāpārdomā tas veids, kā Latvijā tiek runāts un domāts par demogrāfiju. Nesenais Papardes zieda pētījums parādā, ka absolūti dominējošie iemesli, kādēļ Latvijā cilvēki nelaiž pasaulē bērnus, ir nedrošība par savu ekonomisko nākotni. Šī problēma nav atrisināma, pārliecinot viņus par pretējo. Vai slikti informējot par kontracepciju. Vai ierobežojot abortu veikšanas iespējas. Tā ir absolūti greiza pieeja. Jo vai tiešām mēs gribam būt sabiedrība, kur bērni dzimst cilvēkiem, kas neinformētības vai finansiālu iemeslu dēļ negrib un nespēj viņus audzināt? Domāju, ka nē. Svarīgi, lai bērni dzimst cilvēkiem, kas ir un jūtas gatavi viņus audzināt.

Visas uz dzemdēšanas veicināšanu orientētās akcijas būs bezjēdzīgas, ja vecāki vēlāk Latvijā nevarēs atrast labu darbu un bērna audzināšana izmaksās pārāk dārgi.

Viss taču ir tik vienkārši. Ja Latvijā nebūs tāda vide, kur cilvēki vēlēsies dzīvot, tad bērni šeit nedzims. Vai arī dzims, lai līdz ar vecākiem drīzumā pārceltos uz dzīvi citur. Ja Latvijā būs daudz iespēju, sociālā drošība un jauka sabiedrība, tad bērni šeit dzims, pat ja netiks veiktas nekādas ļoti īpašas demogrāfiskas akcijas. Manuprāt, elementāri!

Tādēļ tik kaitinoši dzirdēt no politiķiem un/vai medijos viedokļus par to, kā pierunāt sievietes dzemdēt vairāk. Tieši kaitinoši, nevis kaitīgi. Jo tā ir vienkārši tukša laika šķērdēšana: aplama pseidopolitika, kas balstās uz nepareizi izprastiem problēmas cēloņiem. Pirmais indikators tam, ka Latvijā politiķi atbildīgi izturas pret demogrāfijas politiku, nebūs baby boom, bet gan emigrācijas tempu palēlināšanās. Tad apstāšanās. Tad pamanāmi mēģinājumi citu valstu cilvēkiem pārcelties uz dzīvi Latvijā. un tad kaut kad - paralēli šiem procesiem - redzēsim arī dzimstības līmeņa normalizēšanos.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Neviensnavanonīms

Neauglības kulta slavinājums. Nav neviena konstruktīva iemesla tērēt līdzekļus neauglības slavināšanas propogandai, taču ir vairāki būtiski iemesli, lai ierobežotu tā reklāmu. Homoseksuālisms ir strupceļš. Dzīvības beigas. Bezjēdzīga nodarbe. Tāpat kā alkoholisms - līdz kamēr neatcears vakardienu. Ja cilvēki vēlas dzīvot bezjēdzīgu mūžu - viņiem to nevar aizliegt, bet to vēl reklamēt - tas jau ir nelietīgi (piemēram praids). Ja vēlas ko lielu un kopīgu - ir lērums visādu jauku pasākumu - daudzi no tiem muzikāli - var dziedāt līdzi vai vienkārši izbļaustītes. Ir arī citādi pasākumi, kuros nav svarīga cilvēka orientācija, bet daudz nozīmīgākas cilvēka vērtības. Gribas lēti un bezgaumīgi? Ir arī tādi - Jaunais Vilnis piemēram. Čupu čupām visādu klubu un mākslas performanču. ar dažādām ievirzēm. Bet atbildiet man uz vienu vienīgu jautājumu - kāds ir mērķis neauglības slavinājumam?
Uz otro es atbildi negaidu - kas praida neesamībā ir tāds, ka Tev šis pasākusms tik ļoti pietrūkst? Vai no tā cieš Tavs garīgums, miesa, vai šī kopības sajūta? (vai tomēr rakstu satura pasūtītājs, spiež uz naudasmaku?)
Un kādēļ vispār Tu apmeklē tos vai citus pasākumus?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Artis žeigurs

Ja pareizi saprotu, Jūs uzskatāt, ka valsts zina labāk, kā regulēt pilsoņu dzīvi. Ir tikai jāpieņem atbilstošais likums, kāds mums šobrīd trūkst, kas nosaka mantiskās un pārējās attiecības ikvienā gadījumā. It kā jo smalkāk reglamentēta dzīve, jo laimīgāki cilvēki, vai nē? Kā jūs, ja Jums būtu vara darīt cilvēkus laimīgus, noteiktu dzīvi bērnam un viņu audzinošiem 3 vīriešiem un 4 sievietēm, cilvēkiem Jūsu minētajā piemērā, lai gan bērna, gan viņa bioloģisko vecāku, gan pārējo audzinātāju tiesības tiktu ievērotas un visi viņi justos laimīgi? Kā esošais likums, kas regulē bērna un viņa bioloģisko vecāku, vai audžuvecāku attiecības ierobežo bērna, vai viņa bioloģisko vecāku, vai audzinātāju tiesības?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mareks Niklass

Parasti nepatīk komentēt bloga ierakstus (slinkums, reģistrācija), bet šoreiz vēlos kaut ko piebilst:
1. Konservatīvisms (ultra vai cita paveida) kā pasaules uzskats ir jāuztver nopietni. Izraēlas valdība un īstenotā politika pagaidām ir "sekulāra", "moderna", bet neesmu pārliecināts par to, vai tā būs pēc 20 gadiem. Kamēr notiek ķīviņi par sieviešu tiesībām, ģimenei draudzīgu politiku, tikmēr "ultras" (kaut viņi paši sevi tā nesauktu) klusi un nemanāmi vairojas. Tas pats par tendencēm ASV. Par ASV cilvēkiem ir maldīgi priekšstati, ka tā ir "uber" liberala un atverta sabiedriba (esmu dzivojis 9 menesus). Ja pabrauc pa Videjiem Rietumiem un daziem Dienvidu statiem, rodas pavisam cits prieksstats.
2. Neesmu pārliecināts, ka LV iedzīvotāji tā ļoti vēlas "dažādību", modernu pieeju ģimenes politikas veidošanā. Tas ir dažu ļoti liberālu uzskatu piekritēju iztēles auglis. Piedodiet, bet Ivetas Kažokas uzskatiem būs maz piekritēju. Man ir sajūta (nav pētījumu datu), ka liela daļa LV iedzīvotāju vēlas ģimeni, kurā būtu skaidri spēles noteikumi, dzimumu lomas sadalījums (kas par ko atbild, ko dara). Seriālā monogāmija, plurālisms, tolerance pret citādiem uzskatiem seksuālās attiecībās, nepāra skaitļi attiecībās nav tas, par ko sapņo sievietes un vīrieši, stājoties laulībā. Satversmē nostiprinātā laulība starp sievieti un vīrieti nav nekas nejaušs, dažu ultralabēju politiķu iegriba. Tas zināmā mērā atspoguļo vairākuma viedokli.
3. Esmu liberālu uzskatu piekritējs. Man it kā būtu jāpiekrīt par to, ka cilvēki galu galā visu sapratīs, informāciju atradīs pa dažādiem citiem informācijas kanāliem, nepieņems dogmas. Man nav pārliecības, ka tas varētu notikt visai drīz. Tas, ko es redzu, ir segregācija. Internetā un TV mēs atradīsiem tos avotus, tos cilvēkus, kuru uzskati mums ir saprotami. Man kā indivīdam nav nekādas intereses klausīties un iedziļināties, ko saka citi Twitter lietotāji, kuriem ir citi uzskati. Man pietiek ar miljoniem citu sev līdzīgo. Ultralabējie čuposies ar ultralabējiem, liberāļi tusēsies www.politika.lv ;-)

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Marek, Paldies, ka tomēr nokomentējāt! :)

1. Piekrītu. Bet skatos uz ilgtermiņa trendiem. Un man neizskatās, ka "ultras" vairotos - turklāt prasību līmenis visu laiku samazinās, ja salīdzina ar dažu desmitgažu senu pagātni (vairāk un vairāk ir tādu savulaik liberālu vērtību, ko arī konservatīvie vairs neapstrīd). Mani nemaz neizbrīnītu, ja tuvāko dažu gadu laikā visā ASV patiešām arī tiktu atzīta homoseksuālu cilvēku laulība.
2. Nezinu. So būtu vērts papētīt. Bet - viena lieta ir "vēlēties", cita - "tolerēt", cita - "iebilst", vēl cita - "cīnīties pret". Tiesībsarga ziņojumā bija salīdzinoši jauni skaitļi par attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem. Nosoda vairs tik ap 20% (esmu pārliecināta, ka pirms 20 gadiem būtu vairāk), lai gan vēl aptuveni tik pat daudziem ir kopumā negatīva attieksme pret homoseksuālām attiecībām (bet ne pret cilvēkiem). Man tā ir norāde, ka arī Latvijas sabiedrība pat tik jūtīgā jautājumā mainās.
3. Savukārt es redzu aizvien izglītotāku, pieklājīgāku un ciešāk savstarpēji saistītu pilsonisko sabiedrību, kas viens otru "uzvelk" uz līdzīga līmeņa, daloties ar informāciju un diskutējot tajā pašā tviterī ... :) Pamanot un reaģējot arī to info, kam nepiekrīt. Salīdzinājumā ar 2007.gadu, man ir nākuši klāt simtiem, ja ne tūkstots jaunu, iepriekš nepazīstamu cilvēku, ar kuriem diskutēt, ar kuriem konsultēties, kuru viedoklis mani interesē. Bet šī arī ir interesanta tēma - par to, kādu info cilvēki uzzina caur internetu, ko būtu vērts padziļināti papētīt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
dzest kontu

Valsts "laulību aizsardzības un popularizēšanas politika" ir samērā dīvaina, jo ja no vienas puses tas tiek popularizēts, tad kāpēc no otras puses pirms kāda laika tika "ļoti atvieglota" laulību šķiršana? Vai tik nav tā, ka demogrāfija, laulības u.c. tēmas tiek pieminētas tikai tāpēc, lai uz šo jautājumu rēķina spodrinātu sev spalvas?

Un viena ideja, kas jau izsenis ir man likusies visnotaļ smieklīga, bet ko par spīti visam vēl joprojām aizstāv atsevišķi spēki. Praidu un homoseksualitāti ir jāaizliedz, lai negrautu sabiedrības morāli un nepievērstu bērnus homoseksuālismam. Jā, jo tas ir tas, kā rodas homoseksualitāte. Heteroseksuālais Jānītis ejot pa ielu ierauga divus vīrus ādas biksēs ar izgrieztiem "vaigiem" un saprot, ka tas ir tas par ko viņš visu mūžu ir sapņojis. Ja kādam nopietni liekas, ka cilvēkiem sāk patikt sava dzimuma cilvēki, kad viņš to ierauga, tad man ir patiešām žēl šo cilvēku. Tas nestrādā tā, kā pēc ekskursijas uz ugunsdzēsēju depo visi klases puikas mēnesi grib būt ugunsdzēsēji.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Kārli,
Jā, tas tā ir. Vienīgi mani dažkārt nodarbina doma: un pat ja tā būtu, ja patiešām cilvēku seksualitāte ir izvēles lieta (daļai cilvēku tā arī ir). Nu un - so what? Kas tur tāds, lai to aizliegtu?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ģirts Bite

Šķiet, ka Kažokas kundzei tāds negatīvais garastāvoklis bijis šo rakstot. Visu cieņu, pārsvarā esmu Jūsu viedokļu fans, bet šoreiz gan - teksts pilns ar, kā lai Latviski pareizi pasaka... "logical fallacy"? Būtībā sanāk, ka Jūsuprāt, viss kas netiek pieminēts vai izcelts, tiek uzskatīts par kaut ko negatīvu? Vai tas, ka kaut kas tiek uzskatīts par pozitīvu, automātiski šīs lietas pretstatu "pazemo"?

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

kur fallacy? Par medijiem, abortiem, izglītības sistēmu bija minēts deklarācijās/aicinājumos.
"Vai tas, ka kaut kas tiek uzskatīts par pozitīvu, automātiski šīs lietas pretstatu "pazemo"?" Ne automātiski - atkarīgs no konteksta. Piemēram, iedomājamies tekstu "baltādainie cilvēki ir Latvijas pamatvērtība". Kā jums šķiet: kādu pazemo/nepazemo?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Var piekrist I.Kažokai par to, ka neinformētas un moralizējošas diskusijas par demogrāfiju ir kaitinošas un nepalīdz. Jo mūsdienu pasaule tomēr ir citādāka nekā pirms 80 gadiem - ir divu pelnītāju ģimenes un ar morāliem stimuliem ("Das Ehrenkreuz der Deutschen Mutter" vai tml.) tomēr nepietiek - it īpaši, ja politiķi nedomā par to, lai ģimenēm dažādos veidos kompensētu "finansu bedri", kura nereti rodas pēc bērna piedzimšanas. Elastīgs mājokļu tirgus, elastīgs darba tirgus, nodokļu atlaides, dažādas priekšrocības un atvieglojumi, bērniem draudzīga vide, tiesiskā paļāvība 18 gadu garumā pēc bērna piedzimšanas... Tas ir krietni sarežģītāk nekā vienkāršotas politiķu pļāpas par demogrāfiju.

No otras puses, nez vai te ir liels sakars ar diskusiju starp ultrakonservatīvismu un liberālismu. Jo Spānijā jau labu laiku ir visnotaļ liberāli noteikumi ar ģimeni saistītajās jomās, bet dzimstība tur ir katastrofāli zema. Varbūt viņiem tas arī ļoti nerūp - jo ir iespējama spāniski runājošu cilvēku imigrācija no Amerikas. Bet, manuprāt, nav īsti atbilstīgi mūsdienām "iepakot" vienā diskusiju tematā sociālo konservatīvismu/liberālismu un demogrāfijas problēmas. Ja mēs tā darām (kaut vai visliberālāko nodomu mudināti) - tas nozīmē netiešu piebalsošanu kardināla Jāņa Pujata pasaules uzskatam, ka nekristīgs dzīvesveids un demogrāfiskas problēmas ir vienas medaļas divas puses. I.Kažoka, visticamāk, uzskata citādi - bet šajā bloga ierakstā tiek simetriski atspoguļota tieši tā pati J.Pujata taksonomija: ja reiz sāk runāt par Mozus Sesto bausli (Tev nebūs laulību pārkāpt), tad arī apspriež visus tā aspektus.

Demogrāfija, manuprāt, ir ļoti starpdisciplināra lieta. Izraēlas ortodoksie ebreji ir ar augstu dzimstību. Un sekulārie franči ir ar augstu dzimstību. Tātad dzimstībai nav šķērslis ne ultrakonservatīvisms ne arī tikpat vispārējs laicīgums un liberālisms. Savukārt Spānijas gadījumā dzimstību ierobežojošais faktors varētu būt darba tirgus (jauniešu bezdarbs) un arodbiedrību noteikumi. Varbūt nākamā diskusija ir jārīko tāda, kur demogrāfiju aplūko kopsakarībā ar Darba likumu vai NĪ tirgus analīzi, vai bērnu uzturlīdzekļu piedzīšanas praksi? Jo jaunajiem vecākiem nereti ir pavisam citas rūpes nekā nereģistrēto attiecību likumiska noregulēšana (kas toties ir gards kumosiņš juristiem un cilvēktiesību ekspertiem).

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Jā, lielā mērā piekrītu. Demogrāfiju pieminēju tikai šaurā aspektā. Bet par jaunajiem vecākiem - nu es nebūtu tik droša. Tomēr zinu vairākas sievietes, kurām ir ilglaicīgas nereģistrētas attiecības un kas tieši nedrošības dēļ ir veikušas abortu - nejūt, ka izšķiršanās gadījumā būtu pasargātas (jo dzīvo džeka dzīvoklī, pašām nelieli ienākumi).

Citi autora darbi