Atslēgvārdi:

Tuvojas sesija. Špikosim? 15

Ja no eksāmena atzīmes ir atkarīga atrašanās budžeta grupā un students redz, ka ar špikošanu var tikt pie labām atzīmēm, tad viņam rodas priekšstats, ka negodīgi mācību paņēmieni ir vēlami un pat nepieciešami, lai dzīvē tiktu uz priekšu.

Iesaki citiem:
Spikeris3 255x203
Foto:R.Ruduša

Augstākās izglītības loma karjeras veidošanā palielinās gan pasaulē, gan Latvijā. Mūsu zeme tradicionāli izceļas ar pietāti pret izglītotu cilvēku un mudināšanu iegūt augstāku izglītību. Taču, bez paša izglītību apliecinoša sertifikāta, ir svarīgi arī, lai iegūtā izglītība būtu kvalitatīva un to atzītu un augstu vērtētu arī potenciālie darba devēji.

Akadēmiskās izglītības kvalitāti ietekmē vairāki faktori, tai skaitā, iegūto zināšanu apjoms un spēja to likt lietā tradicionālās un netradicionālās situācijās. Lai novērtētu iegūtās zināšanas, augstskolas tās pārbauda ar dažādiem paņēmieniem —mutiskajiem un rakstiskajiem eksāmeniem un ieskaitēm, ar kursa un diplomdarbu aizstāvēšanu, eseju un referātu pārbaudi, u.tml. Tuvojas vasara un līdz ar to sesija, kā arī augstskolas absolvēšana. Ieskaites un eksāmeni ir tā barjera, kas studentiem jāpārvar, lai tiktu uz nākamo kursu vai pilnvērtīgi iekļautos darba dzīvē. Kādas tad ir metodes, kas tiek izmantotas, lai to izdarītu?

Daļa studentu tiek galā ar visiem eksāmeniem patstāvīgi, bet daļa nodarbojas ar špikošanu un plaģiātu. Pieaugot apgūstamās informācijas apjomam, pieejai jaunākajām informācijas tehnoloģijām, izglītības piedāvājumam par maksu, studentu ierobežotiem finansu un laika resursiem, kā arī universitāšu mācību spēku noslogotībai, mācību procesā parādās iepriekšminētās nevēlams parādības, kas galu galā var novest pie iegūtās izglītības vērtības apšaubīšanas.

Ir svarīgi, lai augstskolu studenti un absolventi spētu patstāvīgi un atbildīgi veikt darba pienākumus savā jaunajā darba vietā. Šādas patstāvīga un atbildīga darba iemaņas ir jāapgūst jau studiju laikā. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir racionāla darba organizācija, kad veicamie darbi ir saplānoti un studentiem nav pēdējā brīdī jāsteidz uzrakstīt vairākas esejas vai referāti. Šāds darbu sastrēgums mudina vajadzīgo rakstu darbu nopirkt Internetā vai „aizņemties” no iepriekšējā gada studenta.

Pirms pāris gadiem Latvijas augstskolās veiktais pētījums apstiprināja, ka daļa studentu mēdz eksāmenos špikot vai iesniegt referātus un kursa darbus, ko ir uzrakstījis kāds cits. Kā attaisnojumu savām darbībām studenti minēja pasniedzēju aizņemtību, nepamatotas prasības “iekalt” doto vielu un pasniedzēju nespēju sniegt savlaicīgu un adekvātu atgriezenisko saiti. Studenti uzskata, ka daži pasniedzēji uzdod pārāk daudz mājasdarbu, lai arī zina, ka daudzi studenti strādā un nodarbojas ar aktīvu sabiedrisko darbību.

Šobrīd starp visbiežāk minētajām neatļautajām mācību metodēm, ar ko nodarbojas studenti, ir špikošana eksāmenos un plaģiāts, retāk minēta pasniedzēju uzpirkšana. Savukārt pasniedzēji mēdz grēkot ar subjektīvu studentu novērtēšanu, studentu iesniegto darbu paviršu caurskatīšanu, kā arī nepietiekami izskaidro vērtēšanas kritērijus jau kursa sākumā.

Tie, kas augstskolās izmanto negodīgas mācību metodes, parasti domā, ka tās ir noderīgas, lai pārvarētu konkrēto krīzes situāciju un nedomā par plašāku kontekstu. Ja no eksāmena atzīmes ir atkarīga studenta stipendija vai atrašanās budžeta grupā, un ja students redz, ka ar špikošanu vai norakstīšanu citi studenti var tikt pie labām atzīmēm, tad viņam rodas priekšstats, ka negodīgi mācību paņēmieni ir vēlami un pat nepieciešami, lai dzīvē tiktu uz priekšu. Arī augstskolu mācību spēki, tieši vai netieši, rada pamatu neizpratnei un negodīguma veicināšanai. Ir vērojamas krasas atšķirības pasniedzēju reakcijā, ja viņi pieķer studentus špikojam vai iesniedzam plaģiātu. Vieni to pilnībā ignorē, citi aprobežojas ar vienkāršu aizrādīšanu, kamēr trešie pazemina atzīmi vai anulē darbu. Ir zināmi tikai nedaudzi gadījumi, kad studenti par plaģiātu ir eksmatrikulēti. Šāda neviennozīmīga attieksme pret negodīgu metožu izmantošanu studiju laikā veido neveselīgu mācību vidi visā augstskolā.

Lietuvā veiktajā pētījumā[1] konstatēts, ka 75 studenti studiju laikā špiko un 67% no tiem uzskata, ka tas ir labi, jo tas ir palīdzējis tikt pie labām atzīmēm. Kā iemesli akadēmiskajam negodīgumam tika minēti divi iemesli — pasniedzēju lielā aizņemtība strādājot vairākās darba vietās un padomiskais domāšanas veids, kas paredz vienalga kāda diploma ieguvi un tālāko karjeru veidošanu ar radu un sakaru palīdzību.

Uzreiz ir jāatzīmē, ka neatļautu metožu izmantošana ir vērojama arī citu valstu augstākajās mācību iestādēs. Šādu darbību rezultātā krītas augstskolas prestižs un absolventiem darba tirgū ir mazāk konkurētspējīgi. ASV zinātnieki[2] ir novērtējuši, ka studenti, kas mācību procesā izmanto neatļautas metodes, visā savā turpmākajā darba dzīvē saņem vidēji par 15% zemākus ienākumus, nekā tie studenti, kas mācību laikā nav špikojuši vai nodarbojušies ar plaģiātu. Tas nozīmē — ja darba devējiem ir aizdomas, ka kādas augstskolas studenti diplomu ir ieguvuši nevis ar savām zināšanām, bet, visticamāk, ir izmantojuši neatļautas mācību metodes, tad viņiem tiek piedāvāta zemāka darba alga, vai arī noteiktos amatos šādi studenti vispār netiek pieņemti.

Norakstīšana un rezultātu falsificēšana studiju laikā var izvedoties par nelāgu paradumu, kas var apdraudēt līdzcilvēkus. Tā, piemēram, ikviens, apmeklējot slimnīcu vai poliklīniku, vēlas saņemt savus patiesos analīžu rezultātus, nevis kādus nejaušus skaitļus, ko laborante ir izdomājusi tikai tādēļ, ka pašas analīzes viņai nav bijis laika vai patikas veikt. Šis ir acīmredzams piemērs, kas tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju veselību, taču tās pašas prasības ir attiecināmas uz citām dzīves jomām. Ikviens vēlas saņemt precīzu un pamatotu informāciju par saviem bankas kontiem, maksājamajiem rēķiniem, par vietējiem un pasaules notikumiem, vai kādas ierīces darbības principiem, u.tml. Balstoties uz pieejamo informāciju, tiek plānotas nākamās darbības un neprecīza un izdomāta informācija rada neparedzamas sekas, un var pat izraisīt katastrofu.

Lai arī ir grūti vērsties pret neatļautu mācību metožu izmantošanas studiju procesā, tieši augstskolu pasniedzēji ar augstskolas administrācijas atbalstu ir tie, kas var veidot uzticīgu un godīgu mācību vidi. To var panākt ar piemērotu mācīšanas metožu izmantošanu, tajā pašā laikā nesaudzīgi iestājoties pret špikošanu un plaģiātu, kad ar to sastopas auditorijā. Augstskolu administrācija var definēt vienkāršas procedūras kā jārīkojas, ja ir atklāta neatļauta mācību metožu izmantošana eksāmenā vai kursa darbā.

Augstskolas var izveidot un, pats galvenais, ievērot akadēmiskā godīguma kodeksu, kas reglamentētu studentu un pasniedzēju atbildības studiju procesā, noteiktu sankcijas par novērotajiem pārkāpumiem. Augstskolu administrācijas atbalsts un skaidri noteikumi, kā pasniedzējiem un studentiem rīkoties, ja viņi praksē sastopas ar neatļautu mācību metožu izmantošanu, veicinātu arī kvalitatīvāku mācību procesu augstskolās. Ja augstskolā ir izveidota savstarpējas uzticēšanās un godīguma kultūra, tā ir jāturpina nemitīgi kopt un pilnveidot. Turpretī, ja visu atstās pašplūsmā, tad var gadīties, ka augstākās izglītības prestižs kritīsies ne tikai vietējo darba devēju acīs, bet arī starptautiskā mērogā.

Lai ievērotu akadēmisko godīgumu, nav nepieciešami lieli naudas līdzekļi. Pietiek, ja katrs pats var sev pierādīt, ka ir tik gudrs un spēj nokārtot pārbaudījumus pats saviem spēkiem, neizmantojot špikerus, citu rakstītus referātus un nepasniedzot docētājam konjaka pudeli ar cerību tikt pie pozitīva rezultāta eksāmenā.

_________________________

[1] Seputyte, M. (2005) Poll Shows Cheaters Often Prosper. The Baltic Times, January 19, 2005. http://www.baltictimes.com/news/articles/11798

[2] Heyneman, S.P., Anderson, K. H., Nuraliyeva, N. (2007) The Cost of Corruption in Higher Education. Comparative Education Review (in print).

(Pievienotais failspdf)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dacux 27.06.2007 10:49
Manā augstskolā izglītībai ir laba kvalitāte, par špikošanu (pagaidām ar izņēmumu vienā priekšmetā) nevar būt ne runas, jo pasniedzējiem ir pietiekami stingras nostājas un metodes, lai kaut kas tāds nenotiktu! Domāju, ka viss ir atkarīgs no augstskolas un pasniedējiem pie kur mēs katrs mācamies un protams zināma nozīme ir arī paša studenta personīgajai attieksmei pret špikošanu, ja vienam ir svarīgi iegūt zināšanas un tiešām izprast lietu būtību tajā saturā, ko tev māca tad špikošana nebūs aktuāla, bet ja svarīga ir tikai atzīme un personīgi neliekas, ka būtu vērts mācīties tad vieglākais ceļš ir špikošana... Diemžēl prakse rāda, ka špikojot tiešām var dabūt labas atzīmes un studenti, kur vien iespējams tur arī to dara...

Tomēr cik ironiskas ir tās situācijas, ka špikotājs var saņemt stipendiju pateicoties savai prasmei špikot! Savukārt nešpikotājam zināšanu līmenis ir augstāks tikai atzīmes bieži vien sakrīt identiskas izņemot ar nelielām atšķirībām priekšmetos, kas abiem varbūt īstenībā nepadodas, bet tas kurš nešpiko spēj pieņemt un atzīt, ka ir lietas, kas nepadodas tik labi un tāpēc vidējais vērtejums ir atbilstoš zināšanām, savukārt špikotājam ir augstākas atzīmes špikojot! Rezultātā nešpikotājs paliekot pie saviem principiem zaudē stipendiju, tāda ir viņa cena par savu godīgumu!!!

Visur pastāv un pastāvēs savas nepilnības, Latvijā nav augstskolas, kur špikošanas nebūtu, bet tas ir atkarīgs ne tikai no pasniedzējiem... Manuprāt galvenais ir tas, cik mēs paši studenti spējam būt godīgi paši pret sevi adekvāti novērtējot savas zināšanas! Smieklīgākais ir tas, ka kādu laiku tika apšaubīti vienas Latvijā zināmas augstskolas diplomi, sludinājumos tika rakstīts nepieteikties ar tādas augstskolas diplomiem. Šobrīd situācijā Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir tāda, ka gandrīz visās augstskolās pārsvarā diploms tiek nopirkts nevis iegūts pateicoties savām zināšanām!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zutis 14.06.2007 20:04
Arī studenti nav nekāds universs,lai galvā iebāztu un paturētu visu info. Turklāt, ir priekšmeti, kas patiesi ir interesanti un ir priekšmeti, kas tiešām nerada nekādu interesi (nav jāvaino uzreiz pasniedzēji), bet programmā tie ir tik un tā. Kāda kuram daļam kādu dzīvi veidos students. Vai būs liels menedžers vai sētnieks ar augstāko izglītību? Ak, pareizi, pabojās vispārējo statistiku, bet kā saka ir divu veida meli: meli un statistika. Tas,ka nevar nolikt eksāmenu, bez špikošanas nav rādītājs. Un arī tur ir savs ieguvums - šis studnetiņš atradīs vietu,kur var dabūt info, bet tāpēc arī ar lieko info nav jāpiebāž visa galva.

Un sak` špikot ir slikti...bet, ja tā ir vienīgā iespēja kā izdzīvot augstskolā, lai neizmet ārā un vari studēt tos priekšmetus,kas patiesi interesē? Bet nē, tak skaudība teicamniekiem, jo konkurcence par stipendijām. Un atkal visa pamatā ir nauda un tikai nauda.

Ir vairākas nozares, kurās vērtē patiesi tavas prasmes, piemēram, IT nozare. Darba devējiem vajag cilvēku ar "papīru"?Nu, jā cilvēciņš aiziet uz augstskolu "pilveidoties" un tikpat ātri izlido pateicoties pašiem INteresantākajiem priekšmetiem,kas ne tuvu nav saistīta ar konkrēto jomu. Un, jā, pasniedzējam jau viegli teikt, paši apsēti ar vienu jomu, bet studentam jāzina VISS.

Sak` ka students, kurš špiko ilgi neiztur? Nu tad tā ir tikai vienīgi viņa problēma, bet kaunināt pie vispārējā kaunu staba ir muļķīgi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ta nu beidziet 14.06.2007 19:25
špikot....cik vulgārio. Kas pāreksamināes visās maliu malās SADOTO diplomantu zināšanas??? LAI MĀCĀS KUR GRIB, BET EKSĀMENUS KĀRTO TIKAI LVU!!!CENTRALIZĒTI!!!! VISU PRIEKŠĀ!!!NAV KO KAUTRĒTIES!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

miu 08.05.2007 10:03
manā augstskolā diemžēl ir ļoooti jūtams, ka pedagogiem ir po*. Ka atnāk novadīt savas viduvējās (sliktās - ja esi pets iepriekš painteresējies par tēmu...) lekcijas, bieži haltūrē (diemžēl pat tādi tautā iecieniti "profesionāļi" kā Maija Kūle, Igors šuvajevs u.c., pret kuiem, tieši viņu akadēmiskā statusa dēļ nav iespējams vērsties...) un eksāmenā, rakstot referātus un beigu darbus, ir skaidri redzams, ka viņiem ir vienalga (ja dienas laikā var izlabot ~70 referātus, tad jautājums - kāda ir attieksme un kvalitāte?), kā arī skaidri redzams, ka viņiem nav nekāda konkrēta uzdevuma, mērķa un, kas ir labāk, vērtēšanas kritēriju. Tēmas tiek formulētas ļoti aptuveni, jautājumi vai konkrētas lietas nav nemaz - students var darīt kā grib, cik daudz grib un ko grib un baigās par to tiek ieliktas atzīmes diapozonā no 0-9...

Otrkārt, izglītības mērķtiecība. Ja es mācos nozarē X un man, protams, redzējuma paplašināšanai tiek piedāvātas arī lekcijas no jomas Y, tad mirklī, kad X lekciju ir gaužām maz un sliktā kvalitātē un Y lekciju kļūst gaužām daudz un arī sliktā kvalitātē - rodas jautājums, kamdēļ man tas ir jādara. Es iestājos studēt X un papildināties ar Y, bet nevis iegūt daudz aptuvenu zināšanu ļoti dažādās jomās, ko panāk Y. Vajadzētu mērķtiecīgāk izdomāt, ko mācību iestāde vēlas panākt ar studiju plānu... vai tikai t, lai pedagogiem būtu algas?

Kopumā, vismaz mani, tas nebūt nerosina iedziļināties eksāmenu un referātu rakstīšanā. Proti, ir ļoti daudz profesionālu tēmu, kas man pašai ļoti interesē un kuras es pētu sev par prieku un noderību, lasu grāmatās etc., taču man tam ir jāatrauj laiks, lai izpildītu kaut kādus nosacījumus viduvējās lekcijās, kas ļoti bieži ir ne pa tēmu (augstskolas plāna pildīšana?) pie pedagogiem kas haltūrē un kuram mans darbs vajadzīgs tikai ķeksīša pēc. Tieši par šo `laiku` man ir visvairāk žēl un tamdēļ, esot maģistrantūrā, kur jau sen kā ir atkosts katrs pedagogs, daļu darbu daru ne ar 100% atdevi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Agdams 24.04.2007 17:56
Par to vairāk jāpiedomā, nevis pie tā, kā izstrādāt izsmalcinātus kodeksus un rūpēties par pārbaudījumu formas pilnīgošanu špikotāju ķeršanas nolūkā. Studijas un pārbaudījumi ir jāveido nevis tā, lai sliktais neizbrauktu, bet tā, lai labais gūtu vairāk.

Noteikti piekrītu. Bet arī "labais" bieži vien gūst vairāk no tādiem pārbaudījumiem, kur ir kaut kas jāizdomā, kur viens kaut kāds špikeris neko nedod. Un arī otrādi - ir tādas mācību metodes, kuras netieši uzmudina uz špikošanu. Atceros tādu kursu "Teorētiskā fizika", kura eksāmenā pēc atmiņas bija jārestaurē izvedumi no Landau&Lifšica 2 grāmatām ("Mehānika" un "Lauka teorija") - katrai biļetei apmēram 2 lappuses ar diferenciālvienādojumiem un to pārveidojumiem. Un tad tā ir sacensība, kuram ir labāka mehāniskā atmiņa. Domāju, ka daži cilvēki arī inženierzinātņu specialitātēs nespēj vienlaikus paturēt atmiņā ap 200 lappušu ar pierādījumiem, kuru dziļāko kopsakaru viņiem pasniedzējs nepagūst izskaidrot, jo kursu māca paātrināti (t.i. sabāž 1 semestrī pārāk daudz materiāla). Topošie ārsti varbūt varēs pastāstīt par vēl dīvainākiem eksāmeniem, kuru galvenais saturs ir antibiotiku un to dozu iekalšana.

No otras puses - slavenākie dirigjenti, ārsti, izgudrotāji nereti ir apveltīti ar neparasti labu atmiņu; tādēļ mehāniskai iekalšanai pašai par sevi nav nekādas vainas. Vienīgi pasniedzējam jāprot radīt gandarījuma sajūta - ka iekalt ir vērts un ka rezultāts ir skaists.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 20.04.2007 11:40
Karjera, manuprāt, nav īpaši saistāma arī ar zināšanām - drīzāk jau ar spēju sasniegt rezultātu jebkādā veidā. T.sk. prasmīgi "pārdodot" gan savu, gan citu cilvēku darbu. Latvijas augstskolu mācībspēki ne īpaši veicina prasmi sadarbīboties mācību procesā (skolā akcentē tikai tās lietas, ko students dara pilnīgi patstāvīgi). Tādēļ mūsu augstskolu teicamnieki ne vienmēr būs paši veiksmīgākie darbinieki. Drīzāk jau tie, kuri savlaicīgi noskaidro, kā konkrētajam pasniedzējam kaut ko pa fiksam "noliet", un kur to var visvieglāk un vislētāk dabūt. Latvijā špikošana ir vispāratzīta lieta - tādēļ šaubos, vai tā iespaido karjeru. Neticēšu tam, līdzkamēr būs mūsu apstākļiem piemēroti pētījumi šajā ziņā. Savukārt ASV augstskolās špikošana ir savā ziņā marginalizēta un nicināta darbība; tātad to piekopj pārsvarā sociāli sliktāk adaptēti cilvēki - un te nav jābrīnās, ka pastāv korelācija ar vēlāko karjeru un darba samaksu.

Tādēļ uzskatu, ka papildus citiem šeit izskanējušajiem ieteikumiem (veicināt saturīgu izglītību nevis izglītošanos tikai diploma dēļ; piedāvāt tādus pārbaudes darbus, kas balstīti uz izpratni nevis iekalšanu; paplašināt mācību asistentu izmantošanu augstskolās), būtu jāieteic pasniedzējiem veidot arī uz komandu kopdarbu, grupām utml. balstīti pārbaudes darbi. Protams, neviens neko augstskolas profesoram nevar piespiest darīt - bet šāda veida mācību saturu var veicināt nākamie darba devēji. Piemēram, bankas, IT kompānijas un auditorfirmas var dažādos veidos sadarboties ar augstskolām un sekmēt tādu mācību vingrinājumu lietošanu, kas ciešāk saistīti ar reālo dzīvi; ar mūsdienām tipisko sadarbību caur e-pastiem, instant messaging, failu versiju kontroles rīkiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

S. 20.04.2007 10:03
"ASV zinātnieki[2] ir novērtējuši, ka studenti, kas mācību procesā izmanto neatļautas metodes, visā savā turpmākajā darba dzīvē saņem vidēji par 15% zemākus ienākumus, nekā tie studenti, kas mācību laikā nav špikojuši vai nodarbojušies ar plaģiātu. Tas nozīmē — ja darba devējiem ir aizdomas, ka kādas augstskolas studenti diplomu ir ieguvuši nevis ar savām zināšanām, bet, visticamāk, ir izmantojuši neatļautas mācību metodes, tad viņiem tiek piedāvāta zemāka darba alga, vai arī noteiktos amatos šādi studenti vispār netiek pieņemti. "

Visai dīvains secinājums. Un diez vai pamatots un drošticams. Es neticu, ka darba devēji algu lielumu nosaka vadoties no savām aizdomām par diploma iegūšanas specifiku katrā no augstskolām. Drīzāk studentiem, kas špikojuši ir sliktākas zināšanas, tādēļ viņi nevar veiksmīgi veidot karjeru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Kantam 18.04.2007 23:39
Kants: otra - tāda tipa eksāmeni, kuri ir balsīti uz ipratni, līdz ar to - neko norakstīt nav iespējams. protams, tādi diez vai ir iespējami ekzaktajaas zinaatnees, bet dalja sociaalo un humanitaaro vareetu dereet.

Der jau arī eksaktajās zinātnēs. Bet tas ir abpusgriezīgs pasākums: jo inteligjentāk sastādīti eksāmenu jautājumi, jo pasniedzējiem lielāks darbs tos izdomājot un labojot. Savukārt, "izvēļu testus" ar četriem atbilžu variantiem var labot kaut vai dators, bet tos ir samērā viegli špikot. Ja kāds grib pret špikošanu vērsties nopietni, tad augstskolās ir jāievieš visiem priekšmetiem ar >20 studentiem mācību asistenti - t.i. magjistrantu/doktorantu utml. darbaspēks, kas ir gatavi strādāt ar studentiem konsultācijās, individuāli ieskaitīt un labot mājasdarbus, utml. (un paši saņem par to no universitātes algu, mācību maksas atlaides un/vai citus bonusus).

Šobrīd tieši eksaktajās nozarēs (informātika, telekomunikācijas) viens pasniedzējs reizēm apkalpo pat 70-150 studentus vienā kursā bez asistentiem. Zinu droši, jo pats tā strādāju. Nauda par to nāk gluži labi, jo daudzi ir maksas studenti un fakultātei naudas pietiek, bet lietderība šim procesam ir visai apšaubāma. Savukārt humanitārajās nozarēs individuālo pieeju nodrošināt ir vieglāk (jo uz 1 pasniedzēju iznāk mazāk studentu), bet pasniedzēji cieš trūkumu un ir spiesti prostituēties sorosiešiem un viņu "pētniecībai" par iecietību un citām aktuālām tēmām. Un arī tas, protams, arī ir stulbi - ko no saviem pasniedzējiem par "akadēmisko godīgumu" iemācās jaunie psihologi, antropologi un žurnālisti, ja viņu pasniedzēji ar putām uz lūpām slavē "Mozaīku" un pederastu lepnuma maršus tikai tādēļ, ka tā vajag? Padomju laikā tie paši pasniedzēji droši vien slavēja zinātnisko komunismu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viesturs 18.04.2007 21:09
"..mācību procesā parādās iepriekšminētās nevēlams parādības, kas galu galā var novest pie iegūtās izglītības vērtības apšaubīšanas"? -Var novest? -To jau sen apšauba paši studenti un pasniedzēji. Plaģiātisms degradē jau tā strīdīgo izglītības kvalitāti. Rezultātā jau vairākus gadus turpinās a-izglītības sistēmas devalvācija, kur students domā: "nu un kas tieši šajos 4 gados mainījies/kāda jēga?" un darba devējs saka: "2 -3 g. darba pieredze līdzīgā jomā". Pareizi dara.

ps. "Lietuvā veiktajā pētījumā[1] konstatēts, ka 75 studenti studiju laikā špiko un 67% no tiem uzskata, ka tas ir labi..". -Latviski tas nozīmē, 50 studenti domā, ka "tas ir labi"; bet kas tie vispār par cipariem?! "75" ir kopums un 50 no tiem to vai šito?! Statistiski nenozīmīgi. Tas neiet cauri. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kants - knix 18.04.2007 16:07
atvērtās grāmatas varētu būt viena versija, otra - tāda tipa eksāmeni, kuri ir balsīti uz ipratni, līdz ar to - neko norakstīt nav iespējams. protams, tādi diez vai ir iespējami ekzaktajaas zinaatnees, bet dalja sociaalo un humanitaaro vareetu dereet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

knix 18.04.2007 14:47
Labākā špikošanas alternatīva ir tā saucāmais "atvērto grāmatu" eksāmens - tas ir, studentam ir atļauts izmantot jebko, izņemot saziņu ar līdzcilvēkiem. Tādi eksāmeni, starp citu, arī parāda studentu spēju domāt un iemācīto izmantot, nevis mehāniski atkārtot to, kas galvā iekalts iepriekšējā naktī un ko tāpat vairs pēc nedēļas neatcerēsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Beigbeders - Kants 18.04.2007 12:26
Ņemot vērā zemo studiju kvalitāti Latvijā (novecojusi akadēmiskā bāze un aizņemti pasniedzēji, protams, arī pašu studentu aizņemtība), daudziem studijas ir līdzeklis tikai diploma saņemšanai. Tad kāpēc morāli nosodīt, ja šie jaunie censoņi vēlas efektīvāk sasniegt savu mērķi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kants 18.04.2007 12:10
Pavisam vienkāršs jautājums - vai studijas ir līdzeklis diploma saņemšanai vai sevis pilnveidošanai. Pēc atbildes uz to mēs arī varam sashkjirot studentus un lokalizēt probleemu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

A.S. 18.04.2007 11:03
pirmkārt, špikošana jāizskauž jau pamat- un sekojošajās māc.iestādēs, kur to kontrolēt ir daudz vienkāršāk(te gan nākas sakarties ar daudzajām bērnu tiesībām, t.sk. personiskās mantas neaizskaramību)...eseju un referātu rakstītājiem izsekot daudz grūtāk, pierādīt darba oriģinalitāti arī.
Katrā ziņā, centieni apsveicami, bet ņemot vērā pieredzi, gribētos piebilst, kurš gan šajā sakarā mūsu valstī bez grēka?:) gan jau pētījuma autoriem arī studiju dzīvē paslīdējusi kāja, ui, piedodiet, acs un pildspalva;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kants 18.04.2007 10:25
Fabula ar morāli - špkotāji - zaudētāji. Rakstā ir daudz institucionālās kritikas, bet nav plašāka konteksta. Lielais vairums plaģiātu / studiju darbu pasūt''itāju 3. personām studē "prestižās" nozarēs - juristi, ekonomisti, uzņēmējdarbība, sabiedriksās attiecības. Viņu attieksmi, liekas, nosaka jau sākotnējā studiju virzienu izvēle, ko, savukārt, nosaka sabiedr'bā valdošā vērtīborientācija. līdz ar to ir jautājums - ja tu gribi būt sekls, kāpēc tev te neļaut?! Tādā veidā students var īstenot savu dzīves ceļu un darbu rakstītāji melnajā tirgo nopelnīt - uzvarētāji ir visi.