Atslēgvārdi:

Tunelis gaismas galā: piezīmes topošajai pilsoniskās sabiedrības programmai 11

Mans pieņēmums ir, ka Latvijas politiskās elites izpratne par pilsonisko sabiedrību drīzāk slēpj sevī potenciālu bīstamību demokrātijai, nevis veicina to - nekas neliecina, ka pilsonisko sabiedrību kādam būtu ievajadzējies valsts varas leģitimitātes stiprināšanai.

Iesaki citiem:

Kopš daļa mūsu darbīgās dzīves ir saistīta ar projektu rakstīšanu, ir pieaugusi arī vajadzība zināt “pareizos vārdus”. “Iesniegumu lirika” regulāri tiek kopta, atjaunināta un pilnveidota, un līdzīgs elastīgums skāris arī leksikonu, ar kuru politiskās partijas pauž savas ideoloģiskās nostādnes – precīzāk, slēpj saturīgas ideoloģijas trūkumu. Viena no vārdkopām, kura pamazām ir kļuvusi neaizstājama abās šajās darbības jomās, ir “pilsoniskā sabiedrība”. Tas ir ērts jēdziens: abstrakts, neskaidrs, viennozīmīgi pozitīvs, turklāt vēl smaržo pēc vecās Eiropas politiskajām tradīcijām. Turklāt tas neuzliek nekādus pienākumus - ko nu mēs ar to saprotam, lai paliek mūsu ziņā. Lai nu kā: burās, uz kurām rakstīts “pilsoniskā sabiedrība”, vējš šodien pūš vienmēr.

Ir skaidrs, ka pilsoniskās sabiedrības jēdziens nav nedz viennozīmīgi definējams, nedz arī aprakstāms īsos vārdos. Ar pilsoniskās sabiedrības izpēti nodarbojas gan ekonomika, politikas zinātne, socioloģija, gan politikas filosofija, gan sociālā un ideju vēsture – un arī tajās nebūt nav vienprātības par pilsoniskās sabiedrības robežām, lomu un darbības principiem. Tomēr ir reizes, kad skaidra un pamatota izpratne par pilsonisko sabiedrību ir vairāk kā nepieciešama, piemēram, lai pārietu no iesniegumu un programmu žargona pie konkrētiem politiskiem soļiem. Šādu soli, cik noprotams, gatavojas spert Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, kurš pašlaik izstrādā programmu pilsoniskās sabiedrības veicināšanai. Šās iniciatīvas nozīmību ir grūti pārvērtēt: pilsoniskā sabiedrība, pilsoņu iniciatīvas un brīvprātīgas kooperācijas spēja ir viens no faktoriem, no kura ir atkarīga veiksme gan politiskajā, gan sociāli ekonomiskajā, gan kultūras jomā. Tomēr vienlaikus valsts iniciētās pilsoniskās sabiedrības veicināšanas programmas izstrāde dod pamatu arī bažām, kuras rada skaidrības trūkums par šās ieceres izejas pozīcijām.

Pilsoniskās sabiedrības jēdziens ir ieguvis popularitāti šodienas politikā, pateicoties tam, ka tas nav nedz tīri aprakstošs, nedz funkcionāls, bet ievērojamā mērā normatīvs jēdziens. “Pilsoniskā sabiedrība” nevis vienkārši apzīmē noteiktu nevalstisku organizāciju kopumu, bet gan ir nesaraujami saistīta ar noteiktiem priekšstatiem par labu demokrātiskas valsts iekārtojumu. Tieši tamdēļ, ja vēlamies veicināt pilsonisko sabiedrību, mums ir nepieciešams skaidrs redzējums par vietu, kuru tai būtu jāieņem demokrātiskā sabiedrībā, tās attiecībām ar valsts institūcijām, dažādām pilsoniskās līdzdalības formām, sociālo taisnīgumu un citām būtiskām lietām, kuras ir saistītas ar noteiktu priekšstatu par Latvijas sabiedrības nākotni. Tamdēļ “pilsoniskās sabiedrības veicināšana” lielā mērā ir ne tikai politiskās gribas un apķērības izpausme, bet arī apliecinājums tam, kā minētās ieceres autori redz valsts un sabiedrības attiecības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldi kopumā.

Tieši šis aspekts tad arī sniedz vielu pārdomām. Vai tomēr nešķiet mazliet dīvaini, ka politiskā elite, kura lielākoties dod priekšroku vertikālām komandu došanas metodēm, un partiju valdes neieklausās pat savos niecīgajos biedru pulciņos, nerunājot nemaz par “nenobriedušo” vēlētāju, pēkšņi ir pasākusi runāt par pilsonisko sabiedrību? Protams, daudz ko var piedēvēt ārzemju padomdevēju ietekmei, tomēr arī to nevajadzētu pārvērtēt. Īsi sakot: ko tad īsti mūsu politiķi saprot ar pilsonisko sabiedrību un kamdēļ tā pēkšņi jāsāk veicināt?

Mēģinot atbildēt uz šo jautājumu, gribētu piedāvāt divus modeļus, kuri ilustrē pilsoniskās sabiedrības izpratnes galvenās orientācijas. Tie, protams, ir vienīgi poli kādam spektram, kurā vairāk vai mazāk precīzi varētu sarindot dažādas konkrētas pozīcijas gan politikā, gan arī politikas teorijā.

Radikālās demokratizācijas modelis. Šā modeļa pamatā ir pārliecība, ka laikā, kad valstu politiskās sistēmas saduras ar globalizācijas un interešu plurālisma izaicinājumiem, kad krīzi piedzīvo labklājības valsts, kad katrs politisks solis aizvien vairāk ir saistīts ar dažāda veida riskiem, vienīgā iespēja saglabāt sabiedrības integritāti ir no jauna iesaistīt cilvēkus un to asociācijas politisko lēmumu pieņemšanā. Pilsonis, kurš jau labu laiku ir atradies elites īstenotās politikas perifērijā, no valsts “klienta” ir atkal jāpadara par tās varas leģitimitātes avotu. Tas būtu darāms, veicinot viņa līdzdalību, pilnveidojot vecās un radot jaunas līdzdalības formas, veidojot jaunus, ekonomiski un politiski autonomus politisko diskusiju forumus, kuri būtu brīvi pieejami un atvērti jebkuram viedoklim, kā arī nodrošinot publiskās sfēras sasaisti ar lēmumu pieņēmējiem. Šā modeļa izpratnē pilsoniskā sabiedrība nav nedz valsts aizbilstamais, nedz arī tās principiāls ienaidnieks – pilsoniskā sabiedrība un valsts kalpo viena par otras savstarpējas demokratizācijas nosacījumu.

Neokonservatīvais modelis. Šā modeļa pozitīvo definējumu varētu sniegt, atsaucoties uz nesen aizsaulē aizgājušo Ronaldu Reiganu, kurš par labklājības valsts finansētajām sociālajām programmām savulaik teicis: “Valsts mums ir atņēmusi iespēju darīt to, ko mēs darītu tāpat” - proti, palīdzētu trūcīgajiem brīvprātīgi un “pilsoniski”. Liberālais priekšstats par indivīdu kā pašatbildīgu un racionāli savtīgu būtni tiek kombinēts ar konservatīvismam raksturīgo atsaukšanos uz kādai kopienai piederīgu cilvēku solidaritāti, kurai pārmērīga valsts kontrole var vienīgi kaitēt. Šajā nozīmē valsts varas atsaukšanās uz pilsonisko sabiedrību nozīmētu gluži vienkārši izņemt no politiskās dienas kārtības veselu rindu jautājumus, depolitizējot un “uzticot” tos pašiem pilsoņiem un viņu kooperācijas spējai – kaut vai jau minētos sociālā taisnīguma jautājumus. Pilsoniskās sabiedrības asociācijas šajā modelī ir nepolitiskas, jo politisko varu realizē politiskā elite, proti, “tie labākie”. Asociāciju pašu ziņā ir sadarbība vai protests pret šiem “labākajiem”, tomēr tās necenšas pārņemt vai apšaubīt to funkcijas, vai pat pārmērīgi jaukties to darbībā.

Tad lūk, mans pieņēmums ir, ka Latvijas “nacionāli labējās” politiskās elites izpratne par pilsonisko sabiedrību ir tuva otrajam, nevis pirmajam modelim, un ir potenciāli bīstama demokrātijai, nevis veicina to. Neokonservatīvā pilsoniskās sabiedrības ideoloģija Rietumos ir radusies konkrētā vēsturiskā situācijā, līdz ar pirmajām plaisām klasiskajā labklājības valsts modelī, un tās “pārstādīšana” sociālekonomiski salīdzinoši vājās Latvijas kontekstā varētu izrādīties solis politiskas un sociālas deģenerācijas virzienā. Ja vispār gribam saskatīt kādu konstruktīvu nostādni aiz tās pilsoniskās sabiedrības retorikas, kādu to varam iepazīt mūsu “liberāļu” un “konservatīvo” politiskajos dokumentos (visskaidrāk, protams, LPP programmā, bet arī LC un citiem), tad tā visdrīzāk būtu apmēram šāda. Dažādu nevalstisku organizāciju izplatība pat tad, ja tā notiks tikai “uz papīra”, ļaus mums atslogot savu politisko sirdsapziņu un dienaskārtību no neērtiem jautājumiem. Citiem vārdiem, lai, tāpat kā līdz šim, stiprākais varētu izgriezt rokas vājākajam, un malā stāvošā valsts varētu vienīgi piebilst: “ko nu mēs tur, tā jau pilsoniskās sabiedrības lieta”. Nekas neliecina par to, ka pilsonisko sabiedrību kādam būtu ievajadzējies valsts varas leģitimitātes stiprināšanai. Gluži otrādi, pilsoniskajai sabiedrībai tiek atvēlēts nodarboties ar to, kas nokrīt zem galda valsts vareno politisko dzīru laikā. Tamdēļ arī priekšstats par ideālu pilsonisko sabiedrību tās politisko veicinātāju vidū ir atbilstošs: tās visdrīzāk ir “dabiski nevainīgas” šautriņu mešanas biedrības un antīko automobiļu klubi, nevis politiski ieinteresētas asociācijas un sabiedriskas kustības, kuras varētu prasīt publiskās varas caurredzamību un atbildību.

Tieši šādas perspektīvas dēļ pilsoniskās sabiedrības veicināšana lielākoties tiek izprasta kā tīri administratīva, nevis politiska problēma. Nesen veiktais pētījums par situācijas analīzi pilsoniskās sabiedrības jomā diemžēl arī redz pilsonisko sabiedrību kā principiāli administrējamu un apolitisku. Neapšaubāmi būtiskajiem legālās bāzes un NVO statistikas pētījumiem tomēr nevajadzētu aizstāt pilsoņu attieksmju, kooperācijas gatavības un sociālo kompetenču izpēti, kuru atspoguļojošie dati pētījumā gan nedaudz tiek skarti, bet ne interpretēti. Tomēr tieši minētās sabiedrības politiskajā kultūrā iesakņotās orientācijas ir tās, kuru dēļ mums patiešām ir pamats runāt par Latvijas vājo pilsonisko sabiedrību - un ne jau sapulcēm atbilstošu telpu trūkums. Savukārt, lai attīstītu cilvēku kooperācijas gatavību, ticību kopīgu pūliņu rezultātiem un pilsonisku solidaritāti, pilsoniskās sabiedrības joma nedrīkst tikt atrauta no sabiedrības politiskās integrācijas ar dažādu līdzdalības formu palīdzību. Vitālas pilsoniskās asociācijas neuzplauks, pateicoties nodokļu atlaidēm. Tās aktivizēsies, ja jutīs iespēju demokrātiski apliecināt savu ietekmi par spīti politisko “insaideru” iegribām.

Visu šo apsvērumu rezultātā ir nojaušams, ka pilsoniskās sabiedrības veicināšanas programmas izstrādātāji ir nopietnas izvēles priekšā, kura var būtiski ietekmēt Latvijas tālāko demokrātisko konsolidāciju. Vai ar pilsoniskās sabiedrības aktivizāciju mēs vēlamies pamazām veidot demokrātisku un atvērtu politisko kultūru, vienlaikus rēķinoties, ka pilsoniskās aktivitātes varētu padarīt politiskus tādus jautājumus, kurus attiecīgā brīža varas elite ļoti labprāt vēlētos turēt tālāk no pilsoņiem? Vai arīdzan mēs vēlamies iegūt vienīgi privāta izdevīguma vadītu interešu grupu kopumu iepretim arogantam valsts aparātam, kurš grūtākā brīdī varētu tēvišķā labvēlībā kaut ko “uzticēt” pilsoniskajai sabiedrībai? Ir grūti uzminēt, kuru no šiem variantiem par savējo uzskata programmas veidotāji. Tomēr, negribēdams būt tukšvārdīgs, minēšu dažus apsvērumus, kuri būtu jāņem vērā pirmās atbildes gadījumā.

  • Pirmkārt, pilsoniskās sabiedrības veicināšanu nedrīkstētu ierobežot vienīgi ar administratīvu skatījumu, bet gan jāņem vērā iespējami aktīvā pilsoņa perspektīva. Pilsoniskā sabiedrība, protams, pēdējos gados ir kļuvis par “augstās politikas” jēdzienu, tomēr tas ir un paliek piesaistīts konkrētu cilvēku konkrētām sabiedriskām praksēm. Šajā ziņā pilsoniskās sabiedrības veicināšanas uzdevums būtu ne tikai darīt pa prātam valstij un pašvaldībām, bet gan kopumā radīt labvēlīgus apstākļus, lai Latvijas iedzīvotāji pamazām atgūtu “prieku kopīgi rīkoties” (H. Ārente).


  • Otrkārt, viens no pilsoniskās sabiedrības veicināšanas nozīmīgiem uzdevumiem, īpaši mūsu valstī, būtu uzlabot tās kontaktu ar tā saukto “politisko sabiedrību” jeb politiskajām partijām. Ideālā gadījumā tas būtu abpusēji auglīgs process, jo partijas tādējādi varētu ilgtermiņā mobilizēt vēlētājus, savukārt pilsoniskās asociācijas spētu labāk pārliecināties par savas darbības politisko nozīmību. Protams, robežai starp politisko un pilsonisko sabiedrību ir jābūt, jo otrā gluži vienkārši netiecas pēc politiskas varas. Tomēr tas nenozīmē, ka partijām būtu pamats uzskatīt sevi par īpatnējām principiāli priviliģētām asociācijām, kuras var atļauties būt iekšēji un ārēji nedemokrātiskas. Tā kā visbiežāk gan iznāk novērot tieši šo pēdējo attieksmi, iespēja iesaistīt partijas simetriskā dialogā ar pilsonisko sabiedrību noteikti būtu pūļu vērta.


  • Treškārt, stimulējot pilsoniskajās asociācijas ar administratīviem mehānismiem, nodokļu atlaidēm un līdzīgos veidos, būtu vienlaikus jācenšas arī nepadarīt tās strukturāli (ekonomiski, institucionāli) atkarīgas no valsts labvēlības, bet gan jārespektē pilsoniskās sabiedrības autonomija. Pretējā gadījumā tā zaudētu savu īsteni pilsonisko iedabu, kļūdama par potenciāli manipulējamu korporatīvu grupu kopumu. Protams, balanss starp veicināšanu un autonomiju ir daudz grūtāk panākams, nekā liktos dīkai teoretizēšanai. Problēmas ir acīmredzamas: dažādi ekonomiski stimuli diemžēl vai nu skars jau pastāvošas asociācijas, vai arī jaunu apvienību veidošanu pirmkārt noteiks tieši vēlme izmantot šo pēkšņo valsts pretimnākšanu – principiāli pretēji pilsoniskās sabiedrības ideālam. Vienlaikus tieši apzinoties šo administratīvo un ekonomisko pieeju ierobežojumu, ir iespējams palūkoties arī ārpus tiem, vaicājot pēc mehānismiem, kuri ne tik daudz ļautu jau pastāvošām asociācijām plaukt un zelt, cik censtos sniegt pilsonim motivāciju vispār iesaistīties atvērtā un sociāli ieinteresētā kooperācijā. Šajā kontekstā pilsoniskās sabiedrības veicināšana, manuprāt, nav atraujama no valsts apzināti īstenotas pilsoņu politiskās integrācijas ar dažādu forumu, iniciatīvu un publiskas komunikācijas formu iedibināšanu. Tām jāļauj pašām brīvi noteikt savu dienaskārtību visa politisko jautājumu spektra plašumā, turklāt caur tām filtrētais problēmu un risinājumu loks būtu jāpadara par kaut ko vairāk nekā tukšu skaņu politiskās varas īstenotāju ausīs – kas ir pats grūtākais uzdevums šodienas Latvijas kontekstā. Taču tieši tas būtu vajadzīgs, ja starp valsti un pilsonisko sabiedrību nākotnē vēlamies redzēt simetriskas un savstarpēji papildinošas, nevis vienkārši rīkojumu došanas attiecības.


  • Visbeidzot, programmas īstenošanai absolūti nepieciešamās pilsoniskās sabiedrības “vienību” legālās identificēšanas procesā nevajadzētu aizmirst, ka viena no vitālas pilsoniskās sabiedrības iezīmēm ir izdomas bagāta pieeja visdažādākās formas asociāciju veidošanai. Šajā nozīmē arī Satversme nosaka asociāciju brīvību – kā tiesības izlemt, kāda veida asociācija būtu mūsu mērķiem un mūsu pašizpratnei vispiemērotākā. Tamdēļ, a priori sašaurinot programmas adresātu loku, tā var izrādīties neefektīva, izslēdzot tos, kuru sadarbība neietilpst iepriekš noteiktajā rāmī un kuri bez valsts patiesas ieinteresētības līdz zīmogam un statūtiem var nemaz netikt.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maziņais 16.08.2004 20:19
Ļoti interesants raksts. Nekas jauns, bet labi salikts pa plauktiņiem. Skatoties diskusijas noritē var saprast, ka daudzus neapmierina pašreiz notiekošais. Latvijas demokrātija ir vēl ,,autiņos,, un jāpaiet ilgam laikam .... Žēl cilvēku, kuri ar cerībām gaidīja - Latvijas neatkarību, NATO, Eiropas savienību u.c. Ja latvieši paši netiks galā ar saviem nesmukumiem un šmucēm, nāks citi, kuri sakārtos ar rietumnieciskām metodem. Latvija ir Eiropas robeža. Visos laikos un valstīs, uz robežas, ir bijusi kontrole un kārtība. Ārējo robežu apsargās un apsargās citi, ja nepratīsimies paši. Uz robežas nevar pastāvēt korumpantu, kontrobandistu, mafiozo struktūru un visu zemju specdienestu kontrolēta vara - nereāli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 27.07.2004 00:18
biedram Pofigovskim:

suņi rej,bet...cilvēki sarunājas tālāk!:))2 reizes Tu izteicies.Un 2 reizes Tu ,naturāli sakot,apdirsi citus.OK.Tas ir viss ,ko Tu esi spējīgs pateikt?

P.S. Tik tiešām es neesmu skaidrā prātā.Un tad?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 26.07.2004 23:23
Biedrim Staļinam:

Es neteicu, ka pilsoniskā sabiedrība būtu kas nesvarīgs.
Tavs piemērs ar Īriju, drīzāk būtu kas līdzīgs Latvijai 90to gadu sākumā, kad sabiedrība saliedējas kāda vitāli svarīga mērķa sasniegšanai. Te nepieciešama spēcīga motivācija lai šādu saliedētību panāktu, mūs pašlaik nemoca neviena Tik liela un dziļa kopēja problēma lai ko tādu atkārtotu.

Par problēmām kuras minēji - man personiski šķiet, ka tu stipri pārspīlē:
1) Īres griesti - Visi zināja, ka viņi tiks atcelti un kad tas tiks darīts, laika šiem cilvēkiem, lai darītu ko lietas labā, bija pa pilnam. Nav loģiski, ka cilvēks dzīvo vecrīgā maksājot par īri pāris 10 latus. Mēs nedzīvojam vairs komunismā. Tagad kad bāliņi ir bezrūpīgi dadzīvojušies līdz šim termiņam, pēkšņi valstij ir jāuzņemas atbildība par viņu aizmāšību, tas nav pareizi.
2) Mūsu sīkzemnieki - Šādām mikro zemnieku saimniecībām mūsu tirgus ekonomikā nav ekonomiska pamata, viņām ir jāapvienojas, jāmaina darbības profils uz ko eksotisku, kur var izdzīvot neražojot lielos apjomos, jeb jāizput. Neuzskatu par pareizu, ka pārējiem būtu jāmaksā par viņu eksistenci, kā tas ir ES ar lauksaimniecības subsidēšanu. Labāk lai tās platības aizaug ar mežu, būtu kāds pleķītis zemes naturālajai dabai - izmirstošajām dzīvnieku sugām.
3) Lielveikali - piekrītu, ka šie masu patērētāju kultūras pieminekļi nav tas pats labākais Latvijas ekonomikai, it īpaši brīdī, kad vietējie ražotāji nespēj konkurēt ar ārvalstu gigantiem kvantitātes un cenas līmenī. Valdībai un pašvaldībām te nu būtu visas sviras rokās, lai tos nelaistu pilsētu centros, kas diemžēl pašlaik nav novērojams. Tad tie, kas dzīvo pilsētas centrā spētu uzturēt mazos veikaliņus kuros tad arī būtu nedaudz augstākas cenas, individālāka pieeja katram klientam, tirgotu izmeklētākas preces iekļaujot vairāk vietējos ražojumus. Galu galā mēs paši - pircēji jau tos lielveikalus uzturam, pats es izvairos tādos iegriesties. :)

Latvija tiešām nav bagāta ar dabas resursiem - nafta, gāze, ogles, dzelzs, dimanti... Luksemburgai, Šveicei, Dānijai, Holandei... arii nav, taču cilvēki tur dzīvo pat ļoti labi. Mēs pārdodam Smadzenes ar to arī izdzīvosim un attīstīsimies, panikai nu galīgi nav iemesla. Un nepārdodam mēs ne sievietes ne bērnus, ja arī kāds to dara, tad nauda nenokļūst valsts kasē. :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pofigovskis 26.07.2004 23:14
Staļinam

Mans jaukais draugs,a tu vispār filmu filmē ...?? Kāds sakars tavam ļurinājumam ar pilsonisko sabiedrību??? Zini fraņčiem bija tāda veca filma "Trakie stadionā" .......,ja skrien ,tad pa skrejceļu..:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 26.07.2004 22:17
Didzim.K.

Lai Tev būtu iespēja izprast,kāpēc viens otrs tik lielu lomu piešķir "pilsoniskas sabiedrības attīstībai",tad iesaku Tev mazliet iedziļināties vēsturē.Konkrēti,Īrijas vēsturē.Šobrīd Īrijā dzīvo itin labi.Labāk ,kā mēs šeit,daudzi mūsējies turp ir aizbraukuši...ne jau no vieglas dzīves ,vai ne?Bet ne vienmēr Irijā ir viegli bijis...19gs. vidū miljoniem īru nomira badā,slimībās,tika nogalināti,tika spiesti emigrēt.Līdzīga vēsture kā latviešiem.-nabadzība,beztiesība,sveši ,varmācīgi kungi,bezcerība.Un tad... Īrijā radās pilsoniska kustība "MĒS PAŠI".Nedaudzu gadu laikā situācija Irijā krasi mainījās,un galvenais,tika radīta bāze,pamats nākotnes Īrijai,laimīgākai Īrijai.

Tas man ir prātā,kad es runāju par pilsonisku sabiedrību.Es saredzu savas valsts,tautas,kopienas,draugu,radinieku kategorisku nepieciešamību pēc krasas situācijas maiņas.Ekonomikā,cilvēku attiecībās,attiecībās ar ārzemēm,veselībā,pārtikā.Mums ir zināms,ka no jaunā gada plānots atcelt īres maksas griestus,vai arī grasās atcelt šo "atcelšanu".Jebkurā gadījumā -būs problēmas.Varbūt tā tiks uzvelta namsaimnieku pleciem,bet varbūt-īrniekiem,varbūt valstij,pašvaldībai.Tik un tā-lielas problēmas-un kas tās risinās,meklēs labākos risinājumus?Mūsu zemniekiem ,uzņēmējiem tiek uzkrauti arvien jauni standarti,licences,obligāti pakalpojumi.-un izzūd sīkie uzņēmumi,zemnieku saimniecības-ir bezjēdzīgi zemniekam pārdot pienu pārstrādātājiem par 6 sant. litrā-un tā izzūd ne tikai konkrētas ģimenes ekonomiskais pamats,bet arī mūsu iespējas ēst veselīgu pārtiku-jo mēs zinām,cik daudz ķimikālijas tiek lietotas audzējot zemenes ģimenes dārziņā,bet cik daudz-ražojot zemenes kaut kur Polijā,Anglijā,vai kādā Latvijas lielsaimniecībā. Notiek krasas izmaiņas Latvijas tirdzniecībā-strauji palielinās lielveikalu tirgus daļa.Pastaigā pa tiem -cik daudz tur ir veselīgas neķimiķizētas pārtikas?Ēdot neveselīgu pārtiku cilvēki slimo... Un pastaigā pa aptiekām,cilvēki pēdējo atdod.Katru gadu medicīnai,ārstniecībai tiek izdots arvien vairāk naudas-un šī nauda aizplūst prom no Latvijas.Starp citu,pafilozofējiet pie Latvijas importa-eksporta bilances.Par kādiem procesiem tas liecina?Manuprāt-esošais dzīves līmenis tiek uzturēts ar mūsu resursu(piem.mežu),ar mūsu īpašumu-zemes,uzņēmumu aizpārdošanu-ar mūsu cilvēku-sieviešu,bērnu tirdzniecību,ar arvien jaunām parādsaistībām...utt.un utml.

Es personiski uzskatu ,ka situācija un procesi jāmaina.Es redzu milzīgus šķēršļus ,lai situācija uzlabotos un šaubos ka mūsu valsts 4 varas spēs situāciju izmainīt.Bet es redzu atspīdam gaismu caur klints bluķiem.Ir vēl kāda vara papildus tām zināmajām.5 elements tā sacīt:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 26.07.2004 20:27
Var jau būt, ka mans priekštats par to, kas ir pilsoniska sabiedrība ir dziļi primitīvs, jo nesaprotu, kas gan šajā jēdzienā būtu tik neizprotams, ka ar tā definēšanu un pētīšanu būtu jānodarbojas veselai rindai zinātņu.
Kā zināms, pilsoniskā sabiedrība sastāv no indivīdiem, un šīs sabiedrības indivīds ir cilvēks kurš izjūt savu atbildību tajā, kuram nav vienaldzīgi gan valsts politiskie procesi, gan sociālie jautājumi par invalīdiem, mazgadīgajiem noziedziniekiem, gan satiksmes kārtību un kāpņutelpas iedzīvotāju kooperēšanās izdegušo spuldzīšu nomaiņai. Piedevām jautājumos kuros viņš iesaistās viņam ir argumentēts viedoklis, kuru viņš nekautrējās paust, uz vēlēšanām ejot, tas jau laicīgi ir izlēmis par ko un kāpēc balsos, un apzinās ka viņa balss ir nozīmīga un viņam jāpiedalās.
Diemžēl, vismaz man, pārāk daudz laika aiziet risinot savas problēmas un tiekot galā ar saviem pienākumiem, lai atvēlētu pietiekami daudz laika šādiem - tik tieši mani neskarošiem - jautājumiem. Piedevām pilsoniska sabiedrība ir izglītota sabiedrība, skatoties cik mums daudz ir dažādu radikāļu, šis joprojām ir viens no klupšanas akmeņiem.
Pilsoniskās sabiedrības rindas papildināsies pieaugot sabiedrības labklājības līmenim, parasta mirstīgā atklāsmei, ka viņš spēj ietekmēt lēmumus un ieaudzinātam apzinīgumam, ka sveša problēma arī ir jārisina kopējiem spēkiem nevis jāgaida, kad tā kļūs par paša problēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pofigovskis 23.07.2004 19:03
Marijai

Kāds nu tur slinkums atbildēt... Raksta autors pats piesakās runāt par pilsonisko sabiedrību tās normatīvajā nozīmē,tur nu gan nav ko daudz runāt..,tā pasholastizēt par to ,kā ira tur un nava šite..

Latvijā pilsoniskā sabiedrība ir visai augsti attīstīta,bet tā nealkst "legalizēties".Kāpēc? Nu gluži kā tejāterī,valsts "mētā" sevi kā valsti,pilsoņi kā pilsoņi .Bet politologiem laimes kā organikas vircā,stročī tik atmaskojumus par Latvijas sabiedrības neatbilstībām rietumu standartiem..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 23.07.2004 12:56
sabiedrības iesaistīšanās politikas procesos-tas mums vairāk asociējas ar "servisa" funkcijām -dažādu būvprojektu sabiedrisko apspriešanu,iesaistīšanos integrācijas procesos,kas ir valsts dokumentos ieplānota,invalīdu projekti,vides projekti, u.tml-standarta "džentelmeņa komplekts" priekštatos par pilsonisko sabiedrību. Bet ... daudzi sabiedrisko projektu virzītāji noteikti varēs pastāstīt,ka "sabiedrības iesaistīšana" ,"izglītošana" nenorit tik skaisti kā domāts-cerētās atsaucības vietā -vienaldzība,tāpēc lietderīgi izzanalizēt,kāpēc Latvijas iedzīvotāji nav atguvuši“prieku kopīgi rīkoties” (H. Ārente). Atcerēsimies kaut vai TF laikus!Cik masveidīgi ļaudis iesaistījās dažādās organizācijās,projektos,cik aktīvi viņi biedrojās sabiedrisko mērķu labad...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 23.07.2004 09:11
Kādu lomu un jēgu tad var pildīt pilsoniska sabiedrība?Tā var kalpot par alternatīvu demokrātijas modeli,kura var darboties līdztekus patlaban esošajai demokrātijai,relizējot LR Satversmi pēc būtības.Piemēram,visa vara Latvijā piederot tautai..:))Kā tad izpaužas ši vara? Tiesībās piedalīties vēlēšanās un pēcāk tikt piemānītiem un manipulētiem no ievēlēto puses?Kas tad ir parlamentārā demokrātija?Pilsonim pieder varas daļiņa un viņš to deleģē ,kādai politiskai partijai.Apriori.Ja viņš nevēlas nevienu deleģēt-tad viņam dotā varas daļiņa ir apaļa 0.Un ,kas ir politiskās partijas Lativijā?Necaurspīdīgi grupējumi,kuri savā rīcībā vadās ne pēc vēlētājiem dotajiem solījumiem.Pirms vēlēšanām vienmēr sola lauksaimniekiem atbalstu,skolotājiem lielākas algas,pensināriem pensijas.Saprotams taču-tās ir ļoti daudzas vēlētāju balsis,bet vai tiešām ievēlētie tik ļoti cenšas izpildīt tiem dotos solījumus?Nē.Toties,daudz vairāk cenšās, teiksim, naftas tranzīta priekšā.Naftinieku ir ļoti nedaudz,bet toties kāda liela peļna!Un ja mēs pavērojam ,kāda peļņa ir narkotiku ,cilvēku,kontrabandas tirdzniecībai...oho hoo!Tiesa ,šie biznesi ir nelegāli,tāpēc publiski solījumi izpaliek,toties rīcība...neizpaliek.Šādu "biznesu" ietekme Latvijas politikā ir ārkārtīgi augsta. Vārdu sakot,vienkāršam pilsonim nav cerību,ka viņam solītais taps pildīts vai dotie solījumi nebūs ar divejādu interpretāciju.Vienmēr un visos apstākļos,kādi izsprauksies priekšā.Tie "kādi" ir tie kuri ir atkarīgi no politiskās varas lēmumiem,bet tiem ir ietekmes līdzekļi-dažādas politiskas un citādas sektas,ekonomiskie grupējumi,mafija,ārvalstu struktūras.Viņi vienmēr atradīsies tuvāk mūsu politiskajiem bāleliņiem...

Lieki teikt,ka mani neapmierina šāda lietu gaita,ka mani neaizrauj piedalīties šovā,kad dažādi politiķi tik sola un sola,visi tik smuki izskatās un ir tik labiņi-būt vēlētājam.No dzīves zinu:tie politiķi,kuriem ir kvalitatīvs piedāvājums vēlētājiem,ipaši skaļi nereklamējas.Un tos arī neievēl.

Kas varētu kardināli mainīt situāciju?Pilsoniskas sabiedrības attīstība,arī izpratnes ,zināšanu ,pavairošanās,kādi ir šie attīstības ceļi,kādas sabiedriskas funkcijas var veikt šī te"pilsoniskā sabiedrība".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 23.07.2004 08:20
Marijai:Tev par prieku,pakomentēšu pie šī raksta,jo tik tiešām autora dotā analīze ir augstvērtīga.

Kā jau autors atzīmē,tad "pilsoniska sabiedrība"-tie ir smuki un simpātiski vārdiņi,tāpat kā "demokrātija","progresīvs".Ja kāds šos vārdiņus pamanās ieviest savā leksikonā-tad viņam ir lielas cerības uz to,ka lieli un gudri onkas viņu paslavēs.un tomērt ,ši pilsoniskās sabiedrības attīstība var būt ar ļoti dziļu jēgu,sabiedrisko un valstisko nepieciešamību.Tā var būt ne tikai "papīra tīģeris",bet arī "reāls":))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija 22.07.2004 18:06
Ļoti dziļa situācijas analīze rakstā - žēl, ka citiem ir slinkums komentēt. Nu jā, tur ir tā lieta - pilsoniskā sabiedrība mums ir pārsvarā uz servisu orientēta (organizācijas, kas palīdz invalīdiem etc.) vai dekoratīva - lai nodrošinātu ārpolitisku leģitimitāti (mazākumtautību kultūras biedrības). Dažreiz ļoti gribas sākt popularizēt communicative democracy un citas radikālās demokrātijas idējas, jo pārāk acīmredzama ir politiskās elites pašpietiekamība. Interēšu aizstāvības NVO kā tādu ir ļoti maz (Delna, LAŠOR, vēl dažas), un izņemot aizdomīgus štabistus, neviens ne par ko skaļi nedemonstrē, neuzvēdas izaicinoši, gandrīz nav feministu un geju tiesību aistāvju, pat par dzīvnieku tiesību aizstāvjiem kaut kā ne īpaši var dzirdēt... Nav arī kreiso akademiķu vai šampanieša socialistu (varbūt kāds, kam garšo Moet vai Pommery un patik izaicināt labējos politiķus tomēr atsauksies?). Citādi skumji.

Citi autora darbi
12727110013 5c69a8acc9 z

Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes 13 Autors:Ivars Ījabs, Toms Rostoks et al

Vraks

Vai nesodītais nav blēdis? 8 Autors:Ivars Ījabs, Skaidrīte Lasmane

5785939392 53fd8b0e0a

Miers un Bērziņš 1 Autors:Ivars Ījabs

Puks

Bet rūgtumiņš palika 2 Autors:Ivars Ījabs