Atslēgvārdi:

Tu esi mans policists

Iedzīvotāji, kas jūtas labāk informēti par policijas darbu, arī izsaka lielāku uzticēšanos drošības sargiem.

Iesaki citiem:

Iedzīvotāju uzticēšanās policijai ir paaugstinājusies — to apliecina jaunākais policijas pētījums par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un to, kā Latvijas iedzīvotāji vērtē policijas darbu.[1] Tomēr joprojām vēl kūtri noris policijas un sabiedrības sadarbība, un tāpēc joprojām saglabājas lielais jautājums — kā kopīgi strādāt, lai mūsu vide kļūtu drošāka un uzticība vienam pret otru — vēl lielāka. Tāpēc pētījumā iegūtie dati ir tikai sākums darbam, lai uzlabotu policijas attiecības ar sabiedrību. Tas nebūt nenorit ātri un vienkārši, jo policijas struktūru pēdējā gada laikā ir skārušas lielas izmaiņas — kopš 1.septembra funkcionē reģionālās pārvaldes un ir ieviesti būtiski samazinājumi atalgojuma sistēmā. Tajā pašā laikā pārmaiņas un resursu trūkums ir lieliska iespēja pārskatīt arī organizācijas vērtību sistēmu un tās darba atbilstību sabiedrības vēlmēm.

Minētais pētījums tapis policijas patlaban realizētajā pilotprojektā Talsos, un šī projekta mērķis — mainīt gan policijas, gan sabiedrības domāšanu un veicināt uz sabiedrību vērstu policijas darbu.[2] Šajā projektā veiktas trīs dažādas aptaujas: viena, aptverot visu Latvijas teritoriju, bet divas pārējās — Talsu policijas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā Talsu, Dundagas un Rojas novados.[3] Paralēli internetā, Valsts policijas mājas lapā, pagājušā gada nogalē notika elektroniskā aptauja par policijas darba kvalitāti, kur uz jautājumiem atbildēja iedzīvotāji, kas ir saskārušies ar policiju. Lai arī šo datu iegūšanas mērķis nav pievērst pastiprinātu sabiedrības uzmanību to esamības faktam, bet gan šo skaitļu izmantošana policijas darba plānošanai un darbam organizācijas iekšienē[4], pētījuma rezultāti izraisījuši sabiedrības interesi un diskusijas.[5]


Uzticība pieaugusi

Pētījuma dati rāda, ka sabiedrības uzticība policijai ir augusi, sasniedzot vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES), — šobrīd uzticēšanos policijai izteikuši 65% aptaujāto iedzīvotāju.[6] Salīdzinājumam — 2007. uzticību policijai izteikuši 45% aptaujāto iedzīvotāju, bet 2005.gadā — 44% aptaujāto. Argumentu par un pret to, kāpēc šī uzticība ir augusi, var būt daudz, bet minēto skaitli daļēji apstiprina atbildes uz citu jautājumu — 62% iedzīvotāju ir izteikuši apmierinātību ar policijas darbu. Sociologi 15% uzticības pieaugumu skaidro arī ar to, ka sabiedrība meklē atbalsta punktus — kādam taču ir jāuzticas. Daudzos lauku rajonos ir likvidētas mazās skolas, slimnīcas, pasta nodaļas un veikali, un policija ir vienīgā vēl pieejamā institūcija.

2009.gada nogalē veikta aptauja rāda, ka vairs tikai 4% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa, vai viņi uzticas vai neuzticas policijai. Salīdzinājumam — pirms trim gadiem 18% bija neziņā, vai viņi policijai tic vai tomēr nē. Iespējams, tas bija saistīts ar konkrētu cilvēku dažādo pieredzi saskarsmē ar policiju, kas atklājās komentāros. Piemēram: „Pabrīnījos par ļoti profesionālu attieksmi no ceļu policijas puses, kas mani tikai pabrīdināja, nevis uzlika sodu” un arī „masu medijos dzirdēts daudz par policijas pārkāpumiem”. Jāteic, ka novados uzticība policijai jau vēsturiski tradicionāli ir augstāka. Labākie rādītāji ir Vidzemes reģionā, kur uzticību policijai izteikuši 73% iedzīvotāju. 2007.gada nogalē iegūtie dati liecina, ka šajā reģionā uzticība policijai arī bija par 10% lielāka nekā pārējā Latvijas teritorijā kopumā.[7]

Saskarsmes biežuma ziņā ar Valsts policiju absolūtais līderis ir Ceļu policija — no 60% Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējo divu gadu laikā kontaktējušies ar policiju, 46% ir saskārušies tieši ar Ceļu policiju, otrajā vietā ar 17% atstājot policijas iecirkņus. Novadu aptauja rāda, ka Ceļu policijas darbs tiek vērtēts nedaudz kritiskāk par Valsts policijas darbu kopumā. Piemēram, uzticību Ceļu policijai izteikuši 65% Talsu, Dundagas un Rojas iedzīvotāju, un tas ir par 3% mazāk, nekā uzticība policijai kopumā šajos pašos novados.


Es viņu pazīstu!

Un tomēr. No iegūtajiem rezultātiem, lielākās pārdomas izraisa fakts, ka 57% iedzīvotāju apgalvo — labprātāk tomēr izvairītos no kontakta ar policiju. Grūti pateikt, kas ir bijis katra iedzīvotāja arguments aiz šīs atbildes, bet jautājums pētījumiem nākotnē paliek. Iespējams, policija tā vai citādi tiek saistīta ar nepatikšanām, no kurām katrs labprāt izvairītos, bet varbūt tas ir policijas saskarsmes iemaņu trūkums darbā ar cietušajiem un nespēja skaidrot savu darbu sabiedrībai saprotamā veidā. Šobrīd notiek policijas kā organizācijas vērtību pārskatīšana un datu apkopošana, koncentrējoties uz analīzi par iedzīvotāju apmierinātību ar policijas sniegtajiem pakalpojumiem. Arī paši policijas darbiniekiem ir vēlme pēc atvērtākas un sinhronākas organizācijas kultūras. Uz to norāda Valsts policijas Personāla vadības biroja veiktais pētījums, kurā sacīts, ka „ir svarīgi, lai katrs Valsts policijas darbinieks apzinātos, ka saskarsmē ar iedzīvotājiem (cietušajiem, lieciniekiem) policija nevar uzvesties kā militarizēta organizācija, bet savā attieksmē tai ir jāpozicionē tādas vērtības kā pacietība, sapratne un cieņa”[8]

Kopumā skatoties uz pētījuma datiem, mēs varam vēlreiz gūt apstiprinājumu patiesībai, ka policijas darba caurspīdīgums mazākā teritorijā un pie mazāka iedzīvotāju skaita neapšaubāmi dod labākus rādītājus policijas darba vērtējumam. Iedzīvotāji, kas jūtas labāk informēti par policijas darbu, arī izsaka lielāku uzticēšanos drošības sargiem. Protams, daudz vairāk sabiedrība spēj uzticēties labi pazīstamiem policijas darbiniekiem, kas dzīvo konkrētajā mikrorajonā.

Jautājumā par iedzīvotāju apmierinātību ar pieejamo informāciju par policijas darbu atkārtoti labāki rādītāji ir novados, kur 57% iedzīvotāju jūtas pietiekoši informēti par policijas darbu. Tajā pašā laikā visā Latvijā kopumā apmierināto ir tikai 43%. Dati par informācijas veidiem, ko cilvēki vēlētos uzzināt par policiju, iegūti tikai novadu aptaujās. Un šajā sarakstā pirmajā vietā nebūt nav atklātie noziegumi, bet gan vispārīgā informācija par policijas darbu — ko un kā dara vietējā policija, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību. To vēlas 17% aptaujāto, un tikai 5% gribētu vairāk informācijas par atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Visvairāk iedzīvotāji vēlētos iegūt informāciju ar televīzijas (69%), laikrakstu (53%), interneta (31%) un radio (25%) starpniecību, un tikai ceturtajā vietā ir minēti informatīvie materiāli un bukleti (18%). Šie dati norāda uz nepieciešamību vēl vairāk palielināt vispārīgās informācijas apjomu par policijas darbu kopumā, kā arī darba skaidrošanu „uz vietām” — reģionos un policijas iecirkņos, pēc iespējas vairāk iesaistot vietējos iedzīvotājus.

Iedzīvotājiem ir svarīgi zināt un pazīt savu policistu. Tāpēc projekta gaitā iedzīvotāju informēšana uzsākta arī Talsu policijas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā, internetā un vietējos laikrakstos publicējot visu iecirkņu inspektoru kontaktinformāciju un fotogrāfijas.[9] Interesanti, ka šo datu publiskošana lielāku rezonansi ir izraisījusi pašā policijā nevis sabiedrībā, kuras rīcībā šī informācija par policistiem ir iedota. Tā kā šādai personas datu publiskošanai ir nepieciešama pašu darbinieku piekrišana, tas tika vērtēts kā pozitīvs un drosmīgs solis. Taču, pēc policijas darbinieku stāstītā, pēc šīs informācijas publicēšanas nav novērota iedzīvotāju attieksmes maiņa vai arī liels iedzīvotāju pieplūdums. Jautājums paliek — kuram pie kura ir jāiet? Protams, ka policijai pie iedzīvotāja, parādot un pierādot spēju mainīties un rast dialogu ar sabiedrību, jo iedzīvotājiem Latvijā pirmo soli spert ne vienmēr liekas pieņemami un vēsturiski saprotami. Joprojām cilvēkiem pirms došanās uz policiju ir svarīgi šādi un līdzīgi jautājumi: vai no tā vispār būs kāda jēga un vai pret mani izturēsies ar izpratni un cieņu, ja atnākšu un runāšu, piemēram, par jauniešu baru, kas regulāri lieto alkoholiskos dzērienus manas mājas pagalmā, kurš ir aizaudzis ar krūmiem un raisa nedrošības sajūtu garāmgājējiem?


Iedzīvotāju līdzatbildība

Vismaz teorētiski gatavību iesaistīties sabiedriskās kārtības un drošības veicināšanā valstī ir izteikuši 52% iedzīvotāju, kas ir salīdzinoši labs rādītājs, vienīgi patlaban šī iedzīvotāju gatavība iesaistīties netiek izmantota pietiekamā apjomā. Runājot par starpinstitucionālo sadarbību, policijai ir vairākas sāpīgas problēmas, piemēram, stiprā alkohola reibumā esošo personu jautājums[10] un jauniešu noziedzība. Pasaules prakse rāda, ka atbildību par šiem jautājumiem neuzņemas policija viena pati, bet gan vairākas institūcijas vienlaikus, pastāvot neskaitāmiem sociālajiem atbalsta tīkliem — rehabilitācijas centriem un apmācības iestādēm. Vēl joprojām daudzās apdzīvotās vietās aktuāls ir jautājums par uzstādītajām vai neesošajām gājēju pārējām, kas atrodas pašvaldību un nevis tikai policijas atbildības lokā, jo lēmumu par gājēju pārejām ir tiesīga pieņemt tikai konkrētā pašvaldība, pie kā tad arī iedzīvotājiem jāvēršas ar iesniegumiem vai pieteikumiem.

Aptaujas laikā sabiedrības pārstāvjiem pirmo reizi tika jautāts, kā viņi vislabprātāk iesaistītos drošības problēmu risināšanā. 63% iedzīvotāju ir gatavi pieskatīt kaimiņa īpašumu viņa prombūtnes laikā, 51% iedzīvotāju ir ar mieru piedalīties talkās, sakopjot apkārtni un tā padarot to drošāku, 50% ir gatavi ziņot policijai par svešām nepiederošām personām un transporta līdzekļiem savā dzīvesvietā, un pārsteidzošā kārtā tikai 33% iedzīvotāju ir izteikuši gatavību sniegt informāciju, izmantojot anonīmo tālruni, kas varbūt šķiet ātrāk un vienkāršāk. Savukārt 25% bija gatavi piedalīties diskusijās ar policijas darbiniekiem par aktuālajām drošības problēmām, bet 15% bija gatavi veikt brīvprātīgo patruļas darbu. Te jāmin fakts, ka paši policijas darbinieki bieži vien nezina, kā rast kontaktu ar iedzīvotājiem un iesaistīt viņus vietējo drošības problēmu risināšanā. Te varētu būt jautājums gan par mācībām, gan organizācijas darba metožu un attieksmes maiņu. Daudz kas šajā ziņā ir atkarīgs no konkrētā policijas iecirkņa priekšnieka, kas var izvirzīt darba prioritātes un atrast laiku arī prevencijai.

Lai arī šobrīd policijai ir liels apjoms datu, tie ne visos gadījumos tiek uztverti kā informācija, kas ir neatsverama policijas darba plānošanai un novērtēšanai tādā izpratnē, kā to izmanto daudzās citās Eiropas valstīs.[11] Šobrīd Talsu projektā notiek darbs pie pirmā konkrētā policijas iecirkņa — Kurzemes reģionālās policijas pārvaldes Talsu iecirkņa — darba plāna, kas veidots, liekot kopā policijas un ar aptaujas palīdzību noteiktās vietējās sabiedrības prioritātes kārtības un drošības jomā Talsu, Dundagas un Rojas novados. Tuvākajā laikā projektā paredzēta arī sabiedriskā apspriešana projekta laikā tapušajam policijas darba plānam, kur sabiedriskās drošības problēmas tiks risinātas, pēc iespējas iesaistot vietējo sabiedrību.

___________________________

[1] Pilns jaunākā pētījuma ''Aptauja par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un Valsts policijas darba vērtējums” teksts pieejams mājas lapā http://www.vp.gov.lv/?sadala=475

[2] Dati iegūti projekta „Pilotprojekts Talsu policijas iecirknī – uz sabiedrību vērsts policijas darbs” Ietvaros. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas programmas „Noziedzības profilakse un apkarošana ” atbalstu. Vairāk informācijas par projektu pieejama Valsts policijas mājas lapā www.vp.gov.lv sadaļā starptautiskā sadarbība.

[3] Valsts policijas Kurzemes reģiona policijas pārvaldes Talsu policijas iecirknis pašreiz apkalpo Talsu, Dundagas un Rojas novadu iedzīvotājus

[4] Pielikumā – secinājumi un ieteikumi organizācijai

[5] Pilns jaunākā pētījuma ''Aptauja par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un Valsts policijas darba vērtējums” teksts pieejams mājas lapā http://www.vp.gov.lv/?sadala=475

[6] Vairāk informācijas par rādītājiem citās valstīs www.eurobaromeeter.com vai http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb60/eb60_rapport_standard_en.pdf

[7] Pēc Valsts policijas pasūtījuma aptauju 2007. gada nogalē veica SKDS. Pētījuma pilns teksts pieejams Valsts policijas mājas lapā www.vp.gov.lv sadaļā Publikācijas

[8] Organizācijas kultūra Valsts policijā. D. Caune., T. Griškina, Rīga, 2010, 14.lpp

[9] Vairāk informācijas Talsu novada mājas lapā www.talsi.lv/public/31429.html

[10] Lielākajā daļā pasaules valstu detoksikācija nav policijas pienākums. Vairāk informācijas par Latvijas situāciju sk. http://www.tiesas.lv/files/AL/2008/06_2008/12_06_2008/AL_1206_AT_SKA-0246_2008.pdf pieejams AT Senāta ALD spriedums, kurā motīvu daļā 5.punktā skaidrots policijas pienākums attiecībā uz reibumā esošām personām. Šobrīd Latvijā ir apturēta šo personu nogādāšana īslaicīgās aizturēšanas vietās atskurbšanas nolūkos un tai nav tiesiska pamata.

[11] Piemēram sk http://www.strathclyde.police.uk/index.asp?locID=308&docID=7460
sk. http://www.kent.police.uk/About%20Kent%20Police/Our%20Plans/Our%20plans.html

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Serkoki 255x203(1)

Bauskas kliedziens 12 Autors:Ilona Kronberga

Tims rees 255x203(1)

Pilsonis mundierī Autors:Rita Ruduša

Policija 255x203(1)

Policija, lūdzu atvērt(ību)! 7 Autors:Inese Avota, Ilze Dzenovska

Citi autora darbi
Piket plakats 255x203

Nebaidies un informē par policijas vardarbību! 2 Autors:Anhelita Kamenska, Ilze Ruķere